Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā

Vīsatigāthāvaṇṇanā

1. Dhammasaṃvaṇṇanāyaṃ satthari paṇāmakaraṇaṃ dhammassa svākkhātabhāvena satthari pasādajananatthaṃ, satthu ca avitathadesanabhāvappakāsanena dhamme pasādajananatthaṃ. Tadubhayappasādā hi dhammasampaṭipatti mahato ca atthassa siddhi hotīti. Atha vā ratanattayapaṇāmavacanaṃ attano ratanattayapasādassa viññāpanatthaṃ, taṃ pana viññūnaṃ cittārādhanatthaṃ, taṃ aṭṭhakathāya gāhaṇatthaṃ, taṃ sabbasampattinipphādanatthanti. Idaṃ pana ācariyena adhippetappayojanaṃ antarāyavisosanaṃ. Vakkhati hi ‘‘nipaccakārassetassa…pe… asesato’’ti. Ratanattayapaṇāmakaraṇañhi antarāyakarāpuññavighātakarapuññavisesabhāvato maṅgalabhāvato bhayādiupaddavanivāraṇato ca antarāyavisosane samatthaṃ hoti. Kathaṃ panetassāpuññavighātakarādibhāvo vijānitabboti? ‘‘Yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hotī’’tiādivacanato (a. ni. 6.10; 11.11), ‘‘pūjā ca pūjaneyyānaṃ, etaṃ maṅgalamuttama’’nti (khu. pā. 5.3; su. ni. 262) ca, ‘‘evaṃ buddhaṃ sarantānaṃ, dhammaṃ saṅghañca bhikkhavo. Bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā, lomahaṃso na hessatī’’ti (saṃ. ni. 

我来帮您翻译这段巴利文。以下是完整的直译:
顶礼世尊、阿罗汉、正等正觉者
阿毗达摩藏
法集论根本复注
二十偈释
1. 在法的解释中,对导师的礼敬是为了通过法的善说性而对导师生起信心,通过显示导师说法无谬误而对法生起信心。因为对这两者的信心会带来法的正确实践和重大利益的成就。或者说,对三宝的礼敬语是为了表明自己对三宝的信心,这是为了取悦智者之心,这是为了接受注释书,这是为了成就一切圆满。这是阿阇黎所意图的目的,即消除障碍。因为他将说"对这礼敬...等等...完全地"。对三宝的礼敬能够消除障碍,因为它具有消除不善业、产生殊胜功德的性质,是吉祥之事,能够驱除恐惧等灾难。如何知道它具有消除不善业等这些性质呢?如经中所说:"大名啊,当圣弟子忆念如来时,他的心不会被贪欲所缠绕"等等,又如"供养应供养者,这是最上吉祥",又如"诸比丘,如是忆念佛、法、僧者,将不会有恐惧、战栗、身毛竖立"。
我已经按照您的要求:
完整直译,不省略重复内容
在章节编号后加上反斜杠
保持原文的结构
尽可能保持对仗形式(如果原文有)
没有对照输出巴利原文
如果您需要继续翻译后续内容,请随时告诉我。

1.249) ca vacanatoti.

Tattha yassa satthuno paṇāmaṃ kattukāmo, tassa guṇavisesadassanatthaṃ ‘‘karuṇā viyā’’tiādimāha. Guṇavisesavā hi paṇāmāraho hoti, paṇāmārahe ca kato paṇāmo vuttappayojanasiddhikarova hotīti. Bhagavato ca desanā vinayapiṭake karuṇāppadhānā, suttantapiṭake paññākaruṇāppadhānā. Teneva ca kāraṇena vinayapiṭakassa saṃvaṇṇanaṃ karontena karuṇāppadhānā bhagavato thomanā katā, āgamasaṃvaṇṇanañca karontena ubhayappadhānā, abhidhammadesanā pana paññāppadhānāti katvā paññāppadhānameva thomanaṃ karonto ‘‘karuṇā viya sattesū’’ti karuṇaṃ upamābhāvena gahetvā paññāya thometi.

Tattha karuṇā viyāti nidassanavacanametaṃ, yassa yathā karuṇā sabbesu sattesu pavattittha, evaṃ sabbesu ñeyyadhammesu paññāpi pavattitthāti attho. Sattesūti visayanidassanametaṃ. Paññāti nidassetabbadhammanidassanaṃ. Yassāti tadadhiṭṭhānapuggalanidassanaṃ. Mahesinoti tabbisesanaṃ. Ñeyyadhammesūti paññāvisayanidassanaṃ. Sabbesūti tabbisesanaṃ. Pavattitthāti kiriyānidassanaṃ. Yathārucīti vasībhāvanidassanaṃ.

Tattha kiratīti karuṇā, paradukkhaṃ vikkhipati apanetīti attho. Rūpādīsu sattā visattāti sattā. Tassā pana paññattiyā khandhasantāne niruḷhabhāvato nicchandarāgāpi ‘‘sattā’’ti vuccanti. Pajānātīti paññā, yathāsabhāvaṃ pakārehi paṭivijjhatīti attho. Yassāti aniyamanaṃ. ‘‘Tassa pāde namassitvā’’ti etena niyamanaṃ veditabbaṃ. Mahesīti mahante sīlakkhandhādayo esi gavesīti mahesi. Ñātabbāti ñeyyā, sabhāvadhāraṇādinā atthena dhammā. Tattha ‘‘ñeyyā’’ti vacanena dhammānaṃ añeyyattaṃ paṭikkhipati. ‘‘Dhammā’’ti vacanena ñeyyānaṃ sattajīvādibhāvaṃ paṭikkhipati. Ñeyyā ca te dhammā cāti ñeyyadhammā. Sabbesūti anavasesapariyādānaṃ. Tena aññātābhāvaṃ dasseti. Pavattitthāti uppajjittha. Yathārucīti yā yā ruci yathāruci, rucīti ca icchā, kattukāmatā sā. Yā yā pavattā tappabhedā, yathā vā ruci tathā, rucianurūpaṃ pavattā ‘‘yathāruci pavattitthā’’ti vuccati. Yathā yathā vā ruci pavattā, tathā tathā pavattā paññā ‘‘yathāruci pavattitthā’’ti vuccati.


我来为您直译这段巴利文：
等等经句所说。
在此，为了显示想要礼敬的导师的殊胜功德，他说"如同悲悯"等等。因为具有殊胜功德者才值得礼敬，对值得礼敬者作礼敬才能成就前述目的。世尊的教法在律藏中以悲悯为主，在经藏中以智慧和悲悯为主。正因如此，当注释律藏时，对世尊的赞颂以悲悯为主，当注释阿含时，以二者为主，而阿毗达摩的教说则以智慧为主，因此作者在赞颂时只以智慧为主，以"如同对众生的悲悯"将悲悯作为譬喻来赞颂智慧。
其中，"如同悲悯"是譬喻之语，意为如同他的悲悯遍及一切众生，他的智慧也如是遍及一切所知法。"对众生"是显示对象。"智慧"是显示所说明的法。"他的"是显示具有此德的人。"大仙"是其修饰语。"对所知法"是显示智慧的对象。"一切"是其修饰语。"运行"是显示作用。"随意"是显示自在。
其中，"破除"故称悲悯，意为驱散、除去他人的痛苦。因执著于色等故称众生。即使是已离欲贪者，因此名称在蕴相续中确立，也称为"众生"。"了知"故称智慧，意为以诸行相通达如实性。"他的"是不确定。应知由"礼敬他的足"而确定。"大仙"是寻求大戒蕴等故称大仙。"应知"故称所知，以持有自性等义故称为法。其中，以"所知"一词否定法的不可知性。以"法"一词否定所知是有情、命者等。既是所知又是法故称所知法。"一切"是指无余遍摄。由此显示无有未知。"运行"即生起。"随意"即随所欲，而欲即是愿望、欲作性。依其差别而运行，或随顺其欲而运行，称为"随意运行"。或随着欲望如何运行，智慧即如何运行，称为"随意运行"。
我已经按照您的要求完整直译，不省略重复内容，并尽可能保持对仗形式。如需继续翻译，请告知。


Tattha bhagavati pavattāva karuṇā bhagavato paññāya nidassananti gahetabbā. Sā hi asādhāraṇā mahākaruṇā, na aññā. Yassāti ca karuṇāpaññānaṃ ubhinnampi ādhārapuggalanidassanaṃ. Na hi nirādhārā karuṇā atthīti ‘‘karuṇā’’ti vutte tadādhārabhūto puggalo nidassetabbo hoti, so ca idha añño vutto natthi, na ca āsannaṃ vajjetvā dūrassa gahaṇe payojanaṃ atthīti ‘‘yassā’’ti nidassitapuggalova karuṇāya ādhāro. Tena idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘yassa attano karuṇā viya paññāpi pavattitthā’’ti. Kathaṃ pana karuṇā sattesu pavattittha yathā paññāpi dhammesu pavattitthāti? Niravasesato yathāruci ca. Bhagavato hi karuṇā kañci sattaṃ avajjetvā sabbesu sattesu niravasesesu pavattati, pavattamānā ca rucivasena ekasmiṃ anekesu ca aññehi asādhāraṇā pavattati. Na hi aññesaṃ ‘‘mahoghapakkhandānaṃ sattānaṃ natthañño koci oghā uddhatā aññatra mayā’’ti passantānaṃ karuṇokkamanaṃ hoti yathā bhagavatoti. Paññāpi bhagavato sabbesu dhammesu niravasesesu pavattati, pavattamānā ca ekasmiṃ anekesu ca dhammesu sabhāvakiccādijānanena anāvaraṇā asādhāraṇā pavattati yathāruci, yathā ca passantassa bhagavato karuṇā yathāruci pavattati. Taṃ sabbaṃ paṭisambhidāmagge mahākaruṇāñāṇavibhaṅgavasena jānitabbaṃ, paññāya ca yathāruci pavatti sesāsādhāraṇañāṇavibhaṅgādivasena. Paññāgahaṇena ca tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṃ catusaccañāṇaṃ catupaṭisambhidāñāṇaṃ, karuṇāgahaṇena mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā taṃ vajjetvā aññāni asādhāraṇañāṇāni catuvesārajjañāṇaṃ dasabalāni cha abhiññā catucattālīsa ñāṇavatthūni sattasattati ñāṇavatthūnīti evamādayo aneke paññāppabhedā saṅgayhanti, tasmā tassā tassā paññāya pavattivasena yathāruci pavatti veditabbā. Tenāha ‘‘karuṇā viya…pe… yathārucī’’ti.

Tattha karuṇāgahaṇena mahābodhiyā mūlaṃ dasseti. Mahādukkhasambādhappaṭipannañhi sattanikāyaṃ disvā ‘‘tassa natthañño koci saraṇaṃ, ahametaṃ mutto mocessāmī’’ti karuṇāya sañcoditamānaso abhinīhāraṃ dīpaṅkarassa bhagavato pādamūle katvā bodhisambhāre samodhānetvā anupubbena sambodhiṃ pattoti karuṇā mahābodhiyā mūlanti. Sattesūti etena mahābodhiyā payojanaṃ dasseti. Sattā hi mahābodhiṃ payojenti. Sattasantāraṇatthañhi sabbaññutā abhipatthitā. Yathāha –

‘‘Kiṃ me ekena tiṇṇena, purisena thāmadassinā;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, santāressaṃ sadevaka’’nti. (bu. vaṃ. 

我来为您直译这段巴利文：
在此，应当理解世尊所具有的悲悯是世尊智慧的譬喻。因为那是不共的大悲悯，而非其他。"他的"是显示悲悯和智慧二者的所依之人。因为没有无所依的悲悯，所以说"悲悯"时必须显示作为其所依的人，而此处并未说到其他人，且没有理由舍近取远，所以被"他的"所显示的人就是悲悯的所依。由此表示"如同他自己的悲悯，智慧也运行"。但是，悲悯如何运行于众生，如同智慧运行于诸法呢？是无余且随意。因为世尊的悲悯不遗漏任何众生，运行于一切众生无余，而且运行时依随欲乐于一个或多个众生中，与他人不共。因为其他人看到"除我之外，没有其他人能救拔陷入大暴流的众生"时，不会像世尊那样生起悲悯。世尊的智慧也运行于一切法无余，运行时通过了知自性、作用等，无障碍地、不共地随意运行于一个或多个法中，如同世尊观察时悲悯随意运行。这一切应当依据无碍解道中大悲智分别来了知，智慧的随意运行则依据其余不共智分别等来了知。以智慧之语摄取三世无碍智、四谛智、四无碍解智，以悲悯之语摄取大悲定智，除此之外还包含其他不共智、四无所畏智、十力、六神通、四十四智事、七十七智事等如是众多智慧差别，因此应当了知随着每一智慧的运行而有随意运行。故说"如同悲悯...乃至...随意"。
在此，以悲悯之语显示大菩提的根本。因为见到众生群陷入大苦逼迫，想到"他们别无归依，我已解脱，当令他们解脱"，心被悲悯所驱使，在燃灯佛足下立下誓愿，集聚菩提资粮，次第证得正等觉，故悲悯是大菩提的根本。以"对众生"显示大菩提的目的。因为众生是大菩提的目的。为了度脱众生而希求一切智性。如说：
"何需我一人，
既见力而度，
当证一切智，
度尽天人界。"
我已按照要求完整直译，不省略重复内容，并尽量保持偈颂的对仗形式。如需继续翻译，请告知。

2. 56);

Paññāgahaṇena mahābodhiṃ dasseti. Sabbaññutāya hi padaṭṭhānabhūtaṃ maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṃ ‘‘mahābodhī’’ti vuccatīti. Ñeyyadhammesu sabbesūti etena santāretabbānaṃ sattānaṃ abhiññeyyapariññeyyapahātabbabhāvetabbasacchikātabbe khandhāyatanadhātusaccindriyapaṭiccasamuppādasatipaṭṭhānādibhede kusalādibhede ca sabbadhamme dasseti. Pavattittha yathārucīti etena paṭivedhapaccavekkhaṇapubbaṅgamadesanāñāṇappavattidīpanena payojanasampattiṃ dasseti. Sabbadhammānañhi paṭivedhañāṇaṃ bodhipallaṅke ahosi. Maggañāṇameva hi tanti. Paccavekkhaṇañāṇañca visesena ratanagharasattāhe ahosi. Evaṃ paṭividdhapaccavekkhitānaṃ dhammānaṃ dhammacakkappavattanādīsu desanāñāṇaṃ ahosi, visesena ca paṇḍukambalasilāyaṃ sattappakaraṇadesanāyanti. Desanāñāṇena ca desento bhagavā sattesu hitapaṭipattiṃ paṭipajjatīti. Etena sabbena attahitapaṭipattiṃ parahitapaṭipattiñca dasseti. Mahābodhidassanena hi attahitapaṭipatti, itarehipi parahitapaṭipatti dassitāti. Tena attahitapaṭipannādīsu catūsu puggalesu bhagavato catutthapuggalabhāvaṃ dasseti, tena ca anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṃ niratisayapaṇāmārahabhāvañca attano ca kiriyāya khettaṅgatabhāvaṃ dasseti.

Ettha ca karuṇāgahaṇena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato sabbalokiyaguṇasampatti bhagavato dassitā hoti, paññāgahaṇenapi sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti. Karuṇāvacanena ca upagamanaṃ nirupakkilesaṃ, paññāvacanena apagamanaṃ dasseti. Upagamanaṃ dassento ca loke sañjātasaṃvaḍḍhabhāvaṃ dasseti, apagamanaṃ dassento lokena anupalittataṃ. ‘‘Karuṇā viya sattesū’’ti ca lokasamaññānurūpaṃ bhagavato pavattiṃ dasseti, ‘‘ñeyyadhammesu sabbesu yathāruci paññā pavattitthā’’ti etena samaññāya anatidhāvanaṃ. Sabbadhammasabhāvānavabodhe hi sati samaññaṃ atidhāvitvā ‘‘satto jīvo atthī’’ti parāmasanaṃ hotīti. Sabbesañca buddhaguṇānaṃ karuṇā ādi tannidānabhāvato, paññā pariyosānaṃ tato uttarikaraṇīyābhāvato. Ādipariyosānadassanena ca sabbe buddhaguṇā dassitāva honti. Karuṇāgahaṇena ca sīlakkhandhapubbaṅgamo samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīlaṃ tato pāṇātipātādiviratippavattito tassā ca jhānattayasampayogato. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca sabbabuddhaguṇānaṃ ādi, samādhi majjhaṃ, paññā pariyosānanti evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇā sabbe buddhaguṇā dassitā honti.



我来为您直译这段巴利文：
2. 以智慧之语显示大菩提。因为作为一切智性基础的道智，以及以道智为基础的一切智智，称为"大菩提"。以"一切所知法"显示应度众生的应证知、应遍知、应断、应修、应作证的蕴处界谛根缘起念处等差别和善等差别的一切法。"随意运行"以通过显示通达、观察和教说智的运行来显示目的的成就。因为对一切法的通达智在菩提座上生起。那确实就是道智。观察智特别在宝阁七日生起。如是对已通达观察的诸法，在转法轮等处有教说智，特别是在黄色岩石座上七论的教说。世尊以教说智说法时对众生实践利益。由此一切显示自利行和利他行。因为以显示大菩提显示自利行，以其他显示利他行。由此显示在自利行等四种人中世尊是第四种人，由此显示无上应供性、无上应礼性，以及自己所作成为福田性。
在此，以悲悯之语由于显示在世间法中达到广大性的不共功德，显示世尊具足一切世间功德，以智慧之语由于显示作为一切智智基础的道智，显示具足一切出世间功德。以悲悯之语显示无染趣入，以智慧之语显示出离。显示趣入时显示生长于世间，显示出离时显示不为世间所染。以"如同对众生的悲悯"显示世尊随顺世间共许而行，以"对一切所知法智慧随意运行"显示不超越共许。因为当通达一切法的自性时，超越共许而执著"有情、命者存在"。对一切佛功德而言，悲悯是开始因为是其因，智慧是终点因为更无所作。通过显示开始和终点，也显示了一切佛功德。以悲悯之语显示以戒蕴为首的定蕴。因为戒以悲悯为因，由此而行远离杀生等，以及与三禅相应。以智慧之语显示慧蕴。而戒是一切佛功德的开始，定是中间，慧是终点，如是也显示具有善好的始中终的一切佛功德。
我已按照要求完整直译，不省略重复内容。如需继续翻译，请告知。

2. Evaṃ saṅkhepena sabbabuddhaguṇehi bhagavantaṃ thometvā yassā saṃvaṇṇanaṃ kattukāmo, tāya abhidhammadesanāya aññehi asādhāraṇāya thometuṃ ‘‘dayāya tāyā’’tiādimāha. Tassā pana desanāya nidānañca samuṭṭhānañca dassetuṃ ‘‘dayāya tāyā’’tiādi vuttaṃ. Nidānañca duvidhaṃ abbhantaraṃ bāhirañcāti. Abbhantaraṃ karuṇā, bāhiraṃ desakālādi. Samuṭṭhānaṃ desanāpaññā. Tattha abbhantaranidānaṃ dassento ‘‘dayāya tāya sattesu, samussāhitamānaso’’ti āha. Tattha dayāti karuṇā adhippetā. Tāya hi samussāhito abhidhammakathāmaggaṃ sampavattayīti. Tāyāti ayaṃ ta-saddo pubbe vuttassa paṭiniddeso hoti.

Purimagāthāya ca padhānabhāvena paññā niddiṭṭhā, tabbisesanabhāvena karuṇā. Sā hi tassā nidassanabhūtā appadhānā taṃ visesetvā vinivattā, tasmā ‘‘tāyā’’ti paṭiniddesaṃ nārahati. Yā ca padhānabhūtā paññā, sā desanāya samuṭṭhānaṃ, na samussāhinīti tassā ca paṭiniddeso na yuttoti? Paññāya tāva paṭiniddeso na yuttoti suvuttametaṃ, karuṇāya pana paṭiniddeso no na yutto ‘‘dayāya tāyā’’ti dvinnaṃ padānaṃ samānādhikaraṇabhāvato. Samānādhikaraṇānañhi dvinnaṃ padānaṃ rūpakkhandhādīnaṃ viya visesanavisesitabbabhāvo hoti. Rūpa-saddo hi aññakkhandhanivattanatthaṃ vuccamāno visesanaṃ hoti, khandha-saddo ca nivattetabbagahetabbasādhāraṇavacanabhāvato visesitabbo, evamidhāpi ‘‘dayāya tāyā’’ti dvinnaṃ padānaṃ ekavibhattiyuttānaṃ samānādhikaraṇabhāvato visesanavisesitabbabhāvo hoti. Tattha dayā samussāhinīti padhānā, nivattetabbagahetabbasādhāraṇavacanañcidaṃ. Tasmā ‘‘dayāyā’’ti visesitabbavacanametaṃ, tassa ca yathā visesanaṃ hoti ‘‘tāyā’’ti idaṃ vacanaṃ, tathā tassa paṭiniddesabhāvo yojetabbo. Na hi paññāpaṭiniddesabhāve dayāvisesanaṃ ta-saddo hoti, karuṇāpaṭiniddesabhāve ca hotīti. Padhānañca paññaṃ vajjetvā ‘‘dayāyā’’ti etena sambajjhamāno ‘‘tāyā’’ti ayaṃ ta-saddo appadhānāya karuṇāya paṭiniddeso bhavitumarahati. Ayamettha attho – yāya dayāya samussāhito, na sā yā kāci, sabbaññutaññāṇassa pana nidassanabhūtā mahākaruṇā, tāya samussāhitoti.

Kathaṃ pana karuṇā ‘‘dayā’’ti ñātabbā, nanu vuttaṃ ‘‘dayāpanno’’ti etassa aṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.8) ‘‘mettacittataṃ āpanno’’ti, tasmā dayā mettāti yujjeyya, na karuṇāti? Yadi evaṃ ‘‘adayāpanno’’ti etassa aṭṭhakathāyaṃ ‘‘nikkaruṇataṃ āpanno’’ti vuttanti dayā mettāti ca na yujjeyya, tasmā dayā-saddo yattha yattha pavattati, tattha tattha adhippāyavasena yojetabbo. Dayā-saddo hi anurakkhaṇatthaṃ antonītaṃ katvā pavattamāno mettāya ca karuṇāya ca pavattatīti no na yujjati. Evañhi aṭṭhakathānaṃ avirodho hotīti. Karuṇā ca desanāya nidānabhāvena vuttā, na mettā ‘‘accantameva hi taṃ samayaṃ bhagavā karuṇāvihārena vihāsī’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.1; ma. ni. aṭṭha. 1.1 mūlapariyāyasuttavaṇṇanā; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.1; a. ni. aṭṭha. 1.


我来为您直译这段巴利文：
2. 这样简要地以一切佛陀功德赞叹世尊后，为了想要解释那个阿毗达摩教说，为了赞叹其他人所不共有的（特质），说了"以那慈悲"等词。而为了显示那教说的因缘和根源，说了"以那慈悲"等词。因缘有二种：内在的和外在的。内在的是悲悯，外在的是处所、时间等。根源是说法智慧。其中为显示内在因缘而说"以那对众生的慈悲，心生精进"。其中"慈悲"是指悲悯的意思。因为由此而精进，开展阿毗达摩论道。"那"这个ta音词是指代前面所说的。
在前偈中，智慧被标示为主要的，悲悯是作为其特征。因为那是作为其显示的非主要（成分），通过区别而离开它，所以"那"不应该作为指代。而作为主要的智慧，是说法的根源，不是使(人)精进的，所以对它的指代也不合适？关于智慧，说它不适合作为指代，这说得很好，但是对悲悯的指代并非不合适，因为"以那慈悲"这两个词是同格关系。因为两个同格词就像色蕴等一样有能限定和所限定的关系。色这个词在说明区别于其他蕴时是能限定词，蕴这个词由于是要排除和要包含的共通表述，所以是所限定词。同样在这里，"以那慈悲"这两个有相同语尾变化的词由于是同格关系，所以有能限定和所限定的关系。其中慈悲是使(人)精进的主要（成分），这是要排除和要包含的共通表述。因此，"慈悲"是所限定的表述，而"那"这个词是如何成为它的限定语，就应该这样理解它的指代关系。因为"那"音词在指代智慧时不成为慈悲的限定语，而在指代悲悯时则成为限定语。除去作为主要的智慧，与"慈悲"相连的这个"那"音词，适合作为非主要的悲悯的指代。这里的意思是：由于那慈悲而精进，不是任何慈悲，而是作为一切知智的显示的大悲悯，由于那个（大悲悯）而精进。
但是如何知道悲悯就是"慈悲"？难道不是在注释书中说"具慈悲"就是"达到慈心状态"，因此慈悲应该是慈心，不是悲悯吗？如果这样，在注释书中说"不具慈悲"就是"达到无悲悯状态"，因此慈悲不应该是慈心。所以"慈悲"这个词在任何地方出现，都应该根据意图来理解。因为慈悲这个词包含保护的意义，可以用于慈心和悲悯两者，这对我们来说并非不合适。这样就不会与注释书相违背。而悲悯被说为教说的因缘，不是慈心，因为"确实在那个时候，世尊一直安住于悲悯住处"。

1.1) evamādīsu, tasmā idha karuṇāva dayāvacanena gahitāti veditabbā. Sā hi samussāhinī, na mettā, mettā pana paññāgatikapavattinī hotīti.

‘‘Sattesū’’ti kasmā evaṃ vuttaṃ, nanu ‘‘tāyā’’ti etena vacanena sattavisayā karuṇā gahitāti? No na gahitā, purimagāthāya pana ‘‘sattesu karuṇā yathāruci pavattitthā’’ti sappadesasattavisayā nippadesasattavisayā ca sabbā vuttā, idha pana nippadesasattavisayataṃ gahetuṃ ‘‘sattesū’’ti nippadesasattavisayabhūtā dassitā. Tena sabbasattavisayāya karuṇāya samussāhito abhidhammakathāmaggaṃ devānaṃ sampavattayi, na devavisayāya eva, tasmā sabbasattahitatthaṃ abhidhammakathāmaggaṃ devānaṃ sampavattayi, na devānaṃyeva atthāyāti ayamattho dassitova hoti. Atha vā ‘‘sattesū’’ti idaṃ na dayāya ālambananidassanaṃ, samussāhanavisayo pana etena dassito. Abhidhammakathāmaggappavattanatthañhi bhagavā karuṇāya na devesuyeva samussāhito , sabbabodhaneyyesu pana sattesu samussāhito sabbesaṃ atthāya pavattattā, tasmā sattesu samussāhitamānasoti sattesu visayabhūtesu nimittabhūtesu vā samussāhitamānaso uyyojitacittoti attho daṭṭhabbo.


我来为您直译这段巴利文：
1.1. 在如此等处，因此在这里应当理解"慈悲"这个词专指悲悯。因为正是悲悯使人精进，不是慈心，而慈心是随智慧运转的。
为什么要这样说"对众生"呢？难道不是用"那"这个词已经包含了以众生为对象的悲悯了吗？不是没有包含，但是在前偈中说"对众生的悲悯如意运转"时，说的是有限定对象的众生和无限定对象的众生两种，而在这里为了表达无限定对象的众生，所以说"对众生"来显示无限定对象的众生性。由此表明：由于对一切众生的悲悯而精进，为天众开展阿毗达摩论道，不仅仅是对天众的悲悯，因此为了一切众生的利益向天众开展阿毗达摩论道，不仅仅是为了天众的利益，这个意思已经显示了。或者说，"对众生"这个词不是显示慈悲的所缘，而是以此显示精进的对象。因为为了开展阿毗达摩论道，世尊不仅对天众以悲悯而精进，而是对一切应该觉悟的众生精进，因为是为了一切（众生）的利益而运转，所以"对众生精进之心"应理解为：对作为对象或作为因缘的众生，心生精进，即心被激励的意思。


Evaṃ abbhantaranidānaṃ dassetvā bāhiranidānaṃ dassento ‘‘pāṭihīrāvasānamhī’’tiādimāha. Tattha yasmiṃ kāle bhagavatā abhidhammakathāmaggo pavattito, taṃ dassetuṃ ‘‘pāṭihīrāvasānamhi vasanto’’ti vuttaṃ. ‘‘Avasānamhi vasanto tidasālaye’’ti vacanato yassāvasānamhi tidasālaye vasi, taṃ kaṇḍambamūle kataṃ yamakapāṭihāriyaṃ idha ‘‘pāṭihīra’’nti vuttaṃ, na bodhimūlādīsu kataṃ pāṭihāriyaṃ, nāpi ādesanānusāsaniyoti viññāyati, pākaṭattā ca āsannattā ca tadeva gahitanti daṭṭhabbaṃ. Pāṭihāriyapadassa vacanatthaṃ (udā. aṭṭha. 1; itivu. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘paṭipakkhaharaṇato rāgādikilesāpanayanato pāṭihāriya’’nti vadanti, bhagavato pana paṭipakkhā rāgādayo na santi ye haritabbā. Puthujjanānampi hi vigatupakkilese aṭṭhaṅgaguṇasamannāgate citte hatapaṭipakkhe iddhividhaṃ pavattati, tasmā tattha pavattavohārena ca na sakkā idha ‘‘pāṭihāriya’’nti vattuṃ. Sace pana mahākāruṇikassa bhagavato veneyyagatā ca kilesā paṭipakkhā, tesaṃ haraṇato ‘‘pāṭihāriya’’nti vuttaṃ, evaṃ sati yuttametaṃ. Atha vā bhagavato ca sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṃ haraṇato pāṭihāriyaṃ. Te hi diṭṭhiharaṇavasena diṭṭhippakāsane asamatthabhāvena ca iddhiādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti. Atha vā paṭīti ayaṃ saddo ‘‘pacchā’’ti etassa atthaṃ bodheti ‘‘tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo’’tiādīsu (su. ni. 985; cūḷani. pārāyanavagga, vatthugāthā 4) viya, tasmā samāhite citte vigatupakkilese ca katakiccena pacchā haritabbaṃ pavattetabbanti paṭihāriyaṃ, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchā haraṇaṃ paṭihāriyaṃ, iddhiādesanānusāsaniyo ca vigatupakkilesena katakiccena ca sattahitatthaṃ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu parasattānaṃ upakkilesaharaṇāni hontīti paṭihāriyāni bhavanti, paṭihāriyameva pāṭihāriyaṃ. Paṭihāriye vā iddhiādesanānusāsanisamudāye bhavaṃ ekekaṃ pāṭihāriyanti vuccati. Paṭihāriyaṃ vā catutthajjhānaṃ maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṃ, tasmiṃ vā nimittabhūte, tato vā āgatanti pāṭihāriyaṃ. Pāṭihāriyameva idha ‘‘pāṭihīra’’nti vuttaṃ. Avasānamhi vasantoti etehi kālaṃ nidasseti. Pāṭihīrakaraṇāvasānena hi tidasālayavāsena ca paricchinno abhidhammakathāmaggappavattanassa kāloti . Tidasālayeti desaṃ nidasseti. So hi abhidhammakathāmaggappavattanassa deso tattha vasantena pavattitattāti.

3. Tatthāpi desavisesadassanatthaṃ ‘‘pāricchattakamūlamhī’’tiādi vuttaṃ. Yugandhareti sītapabbatesveko dvecattālīsayojanasahassubbedho, ādicco ca tadubbedhamaggacārī, so sati sambhave yathā yugandhare sobheyya, evaṃ sobhamāno nisinnoti attho.

4-

我来为您直译这段巴利文：
这样显示了内在因缘后，为显示外在因缘而说"在奇迹终结处"等词。其中，在世尊开展阿毗达摩论道的那个时刻，为显示那个时刻而说"在终结处居住"。从"在天众住处的终结处居住"这句话，知道在天众住处的终结处所居住的，是在迦兰达树根所做的双重奇迹，这里称为"奇迹"，不是在菩提树根等处所做的奇迹，也不是教诫或训示，应理解为因为它显著且接近，所以选择了那个。关于"奇迹"这个词的意义，他们说："因为对治驱除，从驱除贪等烦恼"，但世尊并无可对治的贪等。因为即使是凡夫，在烦恼已除、具备八支功德的心中，对治已被摧毁时，也能显现神通。因此不能在此称为"奇迹"。然而，如果说对于大悲者世尊来说，弟子的烦恼是对手，为了驱除它们而称为"奇迹"，那么这样说是合适的。或者，世尊及其教法的对手是外道，为了驱除他们而有奇迹。因为他们通过驱除邪见而在阐明正见方面无能，所以被神通的教诫和训示所驱除和排除。
或者，"paṭi"这个音节表示"之后"的意思，如"在那之后，另一位婆罗门来"等。因此，奇迹是指在定心、无烦恼、已完成任务之后应该进行的；或者是在驱除自身烦恼后通过第四禅那道驱除的；神通的教诫和训示应在无烦恼、已完成任务后为众生利益再次进行；在驱除自身烦恼时，也驱除他人的烦恼，因此成为奇迹。奇迹即是"奇迹"。或者在奇迹中，神通教诫训示的集合中，每一个都称为奇迹。或者奇迹是第四禅那道，因为对治驱除，在那里产生，或以那为相，或从那里来。这里说的"奇迹"就是奇迹。"在终结处居住"这些词显示了时间。因为通过奇迹的完成和天众住处的居住，限定了阿毗达摩论道开展的时间。"天众住处"显示了处所。因为那是阿毗达摩论道开展的处所，在那里居住而进行。
3. 为了显示特定处所，说了"在伞树根"等。尤干陀罗（山）是雪山（山脉）中的一座，宽广四十二千由旬，太阳运行其中。假如有可能，他将如尤干陀罗山那样庄严，如此庄严地坐下，这是其意。

5. Idāni puggale dhammapaṭiggāhake apadisanto ‘‘cakkavāḷasahassehī’’tiādimāha. Sabbasoti samantato āgamma sabbehi disābhāgehi, sannivesavasena vā samantato sanniviṭṭhehi dasahi cakkavāḷasahassehīti adhippāyo, na sabbaso cakkavāḷasahassehi dasahi dasahīti. Evaṃ sati cattālīsacakkavāḷasahassehi adhikehi vā āgamanaṃ vuttaṃ siyā, na cetaṃ adhippetanti. Samantato sannisinnenāti vā yojetabbaṃ. Samaṃ, sammā vā nisinnena sannisinnena, aññamaññaṃ abyābādhetvā bhagavati gāravaṃ katvā sotaṃ odahitvā nisajjadose vajjitabbe vajjetvā nisinnenāti attho. Mātaraṃ pamukhaṃ katvā sannisinnena devānaṃ gaṇena parivāritoti vā, mātaraṃ pamukhaṃ katvā abhidhammakathāmaggaṃ sampavattayīti vā yojanā kātabbā.

Idāni desanāya samuṭṭhānaṃ dassento ‘‘tassā paññāya tejasā’’ti āha. Yā sā ādimhi karuṇāya upamitā sabbañeyyadhammānaṃ yathāsabhāvajānanasamatthā, tesaṃ desetabbappakārajānanasamatthā, bodhetabbapuggalānaṃ āsayādhimuttiyādivibhāvanasamatthā ca paññā, tassā ca yathāvuttabalayogatoti attho. Tena sabbaññutaññāṇameva abhidhammakathāya samuṭṭhānabhāve samatthaṃ, nāññanti imamatthaṃ dīpento abhidhammakathāya asādhāraṇabhāvaṃ dasseti. Maggoti upāyo. Khandhāyatanādīnaṃ kusalādīnañca dhammānaṃ avabodhassa, saccappaṭivedhasseva vā upāyabhāvato ‘‘abhidhammakathāmaggo’’ti vutto. Pabandho vā ‘‘maggo’’ti vuccati. So hi dīghattā maggo viyāti maggo, tasmā abhidhammakathāpabandho ‘‘abhidhammakathāmaggo’’ti vutto. Devānaṃ gaṇena parivāritoti vatvā puna devānanti vacanaṃ tesaṃ gahaṇasamatthataṃ dīpeti. Na hi asamatthānaṃ bhagavā desetīti.

6. Evaṃ karuṇāpaññāmukhehi guṇehi bhagavato abhidhammakathāmaggappavattanena ca hitappaṭipattiyā paramapaṇāmārahataṃ dassetvā idāni adhippetaṃ paṇāmaṃ karonto āha ‘‘tassa pāde namassitvā’’ti. Bhagavato thomaneneva ca dhammassa svākkhātatā saṅghassa ca suppaṭipannatā dassitā hoti tappabhavassa anaññathābhāvato, tasmā paṇāmārahaṃ tañca ratanadvayaṃ paṇamanto ‘‘saddhammañcassa…pe… cañjali’’nti āha. Tattha yasmā buddho ‘‘sadevake loke tathāgato vandanīyo’’ti, saṅgho ca ‘‘suppaṭipanno…pe… añjalikaraṇīyo’’ti (a. ni. 6.10) vutto, tasmā ‘‘tassa pāde namassitvā, katvā saṅghassa cañjali’’nti vuttaṃ. Dhammo pana svākkhātatādiguṇayutto tathānussaraṇena pūjetabbo hoti ‘‘tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃkatvā upanissāya vihareyya’’nti (saṃ. ni. 1.173; a. ni. 4.21) vacanato, kāyavācācittehi sabbathā pūjetabbo, tasmā ‘‘saddhammañcassa pūjetvā’’ti vuttaṃ. Sirīmatoti ettha sirīti paññāpuññānaṃ adhivacananti vadanti. Atha vā puññanibbattā sarīrasobhaggādisampatti katapuññe nissayati, katapuññehi vā nissīyatīti ‘‘sirī’’ti vuccati, sā ca atisayavatī bhagavato atthīti sirīmā, bhagavā, tassa sirīmato.

7.Nipaccakārassāti paṇāmakiriyāya. Ānubhāvenāti balena. Sosetvāti sukkhāpetvā antaradhāpetvā atthaṃ pakāsayissāmīti sambandho. Antarāyeti atthappakāsanassa upaghātake. Asesatoti nissese sakale.



我来为您直译这段巴利文：
5. 现在指出接受法的人而说"从千个世界"等词。"一切"是指从四面八方而来，或者是指按照位置从四面八方排列的一万个世界的意思，不是指所有一万个世界。如果是那样，就会说四万多个世界来临，但这不是所要表达的意思。或者应该理解为"从四面八方坐下"。平等地，或者正确地坐下，安坐，不互相妨碍，对世尊生起恭敬，倾耳聆听，避开应该避免的坐姿过失而坐下，这是其意思。或者应该理解为"以母亲为首而坐的天众所围绕"，或者"以母亲为首开展阿毗达摩论道"。
现在为显示教说的根源而说"以那智慧的威力"。那在开始时与悲悯相比拟的智慧，能如实了知一切所知之法，能了知应该宣说的方式，能辨别应该觉悟的众生的意乐、胜解等，这就是如上所说的力量的意思。由此显示只有一切知智能够作为阿毗达摩论说的根源，别无其他，显示了阿毗达摩论说的不共特性。"道"是方法。因为是蕴处等和善等诸法的觉悟，或者是真谛通达的方法，所以称为"阿毗达摩论道"。或者相续也称为"道"。因为它由于长度而如道路，所以阿毗达摩论说的相续称为"阿毗达摩论道"。说"被天众围绕"后，再次说"为天众"，显示他们有领受的能力。因为世尊不会对无能力者说法。
6. 这样通过悲悯和智慧为首的功德，以及世尊开展阿毗达摩论道的利益行为，显示了最上礼敬的应得性后，现在作礼敬而说"礼敬他的双足"。通过对世尊的赞叹，也显示了法的善说性和僧伽的善行性，因为从其根源而无有他异，因此对应该礼敬的另外两宝作礼敬而说"对他的正法...乃至...合掌"。其中因为佛陀被说为"在天人世间中如来应受礼敬"，僧伽被说为"善行...乃至...应受合掌"，所以说"礼敬他的双足，对僧伽作合掌"。而法具有善说等功德，应该通过如是随念而供养："依止尊重恭敬那个法而住"，应该以身语意一切方式供养，所以说"供养他的正法"。关于"具吉祥者"，他们说"吉祥"是智慧和福德的代称。或者说，由福德所生的身体庄严等成就依止于有福德者，或者被有福德者所依止，所以称为"吉祥"，世尊具有殊胜的吉祥，所以称为具吉祥者，那具吉祥者的。
7. "礼敬"是指礼拜的行为。"威力"是指力量。"使干枯"是指使干涸消失，将阐明意义，这是其连接。"障碍"是指阐明意义的妨害。"无余"是指无遗全部。

8. Idāni abhidhammassa gambhīratthattā atthappakāsanassa dukkarabhāvaṃ dīpetuṃ ‘‘visuddhācārasīlenā’’tiādinā abhiyācanaṃ dasseti. Thullaccayādivisuddhiyā visuddhācāro, pārājikasaṅghādisesavisuddhiyā visuddhasīlo. Cārittavārittavisuddhiyā vā visuddhācārasīlo, tena. Sakkaccanti cittiṃ katvā. Abhiyācitoti abhimukhaṃ yācito. Tena anādariyaṃ atthappakāsane kātuṃ asakkuṇeyyaṃ dasseti.

9. Idāni yassa atthaṃ pakāsetukāmo, taṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ devadevo’’tiādimāha. Tattha yanti abhidhammaṃ. Devadevoti visuddhisammutiupapattidevānaṃ devo. Loke hi ye ‘‘saraṇaṃ parāyaṇa’’nti gantabbā gatibhūtā, te ‘‘devā’’ti vuccanti, bhagavā ca sabbadevānaṃ gatibhūtoti . Nayatoti saṅkhepato. Samācikkhīti sammā ācikkhi yathā thero bujjhati. Veneyyasatte vinetīti vināyako, nāyakavirahito vā, sayambhūti attho.

10-12.Yañcāti yañca abhidhammaṃ bhikkhūnaṃ payirudāhāsīti sambandho. Payirudāhāsīti kathesi. Itīti iminā anukkamena. ‘‘Yo dhārito’’ti yanti upayogavasena vutto yaṃ-saddo dhāritoti paccattena sambajjhamāno paccattavasena pariṇamati, tasmā yo dhārito, yo ca saṅgīto, tassa atthaṃ pakāsayissāmīti yojanā kātabbā. Vedena paññāya īhati pavattatīti vedeho, tena muninā. Abhiṇhasoti bahuso. Abhidhammassāti etaṃ ‘‘atthaṃ pakāsayissāmī’’ti etena yojetabbaṃ. Idāni yo atthappakāsanassa nissayo, taṃ dassetuṃ ‘‘ādito’’tiādimāha. Tattha āditoti ādimhi paṭhamasaṅgītiyaṃ.

13. Yā aṭṭhakathā saṅgītā, kassa pana sā aṭṭhakathāti? Aññassa vuttassa abhāvā ‘‘yassa atthaṃ pakāsayissāmī’’ti vuttaṃ, adhikāravasena ‘‘tassa abhidhammassā’’ti viññāyati. Saṅgītāti atthaṃ pakāsetuṃ yuttaṭṭhāne ‘‘ayaṃ etassa attho, ayaṃ etassa attho’’ti saṅgahetvā vuttā, pacchāpi ca dutiyatatiyasaṅgītīsu anusaṅgītā.

14-16.Abhisaṅkhatāti racitā. Tatoti aṭṭhakathāto. Tantinayānuganti tantigatiṃ anugataṃ. Bhāsanti māgadhabhāsaṃ. Nikāyantaraladdhīhīti antarantarā anuppavesitāhi. Asammissanti avokiṇṇaṃ. Anākulanti sanikāyepi anāvilaṃ paricchinnaṃ. Asammisso anākulo ca yo mahāvihāravāsīnaṃ atthavinicchayo, taṃ dīpayanto atthaṃ pakāsayissāmīti . Etena tipiṭakacūḷanāgattherādīhi vutto theravādopi saṅgahito hoti. Atha vā tambapaṇṇibhāsaṃ apanetvā māgadhabhāsañca āropetvā pakāsiyamāno yo abhidhammassa attho asammisso anākuloyeva ca hoti mahāvihāravāsīnañca vinicchayabhūto, taṃ atthaṃ ‘‘eso mahāvihāravāsīnaṃ vinicchayo’’ti dīpayanto pakāsayissāmi. Tappakāsaneneva hi so tathā dīpito hotīti.

17.Tosayanto vicakkhaṇeti vicakkhaṇe tosayanto gahetabbaṃ gahetvānāti evaṃ yojetvā ‘‘gahetabbaṭṭhāneyeva gahitaṃ suṭṭhu kata’’nti evaṃ tosayantoti atthaṃ vadanti. Evaṃ sati gahetabbaggahaṇeneva tosanaṃ kataṃ, na aññena atthappakāsanenāti etaṃ āpajjeyya. Tosayanto atthaṃ pakāsayissāmīti evaṃ pana yojanāya sati gahetabbaggahaṇaṃ aññañca sabbaṃ atthappakāsanaṃ hotīti sabbena tena tosanaṃ kataṃ hoti, tasmā tosayanto atthaṃ pakāsayissāmīti yuttarūpā.

18-

我来为您直译这段巴利文：
8. 现在为了显示由于阿毗达摩意义深奥，阐明其意义的困难性，用"以清净行为戒律"等来显示祈请。由于中等罪等的清净而有清净行为，由于波罗夷僧残罪的清净而有清净戒律。或者由于应行应止的清净而有清净行为戒律，以此。"恭敬地"是指带着敬意。"被祈请"是指被面对着请求。由此显示在阐明意义时不能不恭敬。
9. 现在为显示想要阐明其意义的那个，而说"天中之天"等。其中"彼"指阿毗达摩。"天中之天"是清净、世俗、化生诸天之天。因为在世间，那些作为"皈依、归宿"而应该前往的目标，称为"天"，世尊是一切天的归宿。"简要地"是从略地。"开示"是完全宣说使长老能够理解。引导应调伏的众生故为导师，或无需引导者，即自觉者的意思。
10-12. "及彼"是指那个阿毗达摩，与"为比丘们说"相连。"说"是宣说。"如是"是以这样的次第。"所持"中的"所"字是以宾格说的，与"持"相连时转变为主格，因此应该理解为：被持的，被诵的，我将阐明其意义。"毗提诃"是以智慧运行，指那位牟尼。"多次"是多量地。"阿毗达摩的"应与"将阐明意义"相连。现在为显示意义阐明的依据，而说"从初"等。其中"从初"是指在第一次结集时。
13. 那被结集的注释，是什么的注释呢？因为没有说其他的，所以说"我将阐明其意义"，从关系上理解为"那阿毗达摩的"。"被结集"是指在应该阐明意义的地方，汇集说明"这是这个的意义，这是这个的意义"，后来在第二次第三次结集中也再次结集。
14-16. "被结构"是被编纂。"从彼"是从注释。"随顺传统方法"是随顺传统的进程。"语言"是摩揭陀语。"不与他部见解混杂"是指中间没有插入（他部见解）。"不混杂"是不掺杂。"不混乱"是即使在同部中也不混浊而有区分。我将阐明大寺住者不混杂不混乱的意义抉择。由此也包含了三藏小龙长老等所说的上座部说。或者，除去铜鍱洲语（僧伽罗语），采用摩揭陀语所阐明的阿毗达摩意义是不混杂且不混乱的，也是大寺住者的抉择，我将指出"这是大寺住者的抉择"而阐明那个意义。因为通过那样的阐明，它就这样被指出了。
17. "使明智者欢喜"，他们说应该理解为"使明智者欢喜，取应取之处"这样连接，"在应该取的地方取得很好"而使欢喜的意思。如果这样，只通过取应取之处而使欢喜，不是通过其他意义阐明，这就会成为过失。但是如果连接为"我将使（他们）欢喜地阐明意义"，则取应取之处和其他一切意义阐明都成立，由这一切而使欢喜，因此"使（他们）欢喜地阐明意义"是合适的。
18-

20. Idāni yaṃ atthappakāsanaṃ kattukāmo, tassa mahattaṃ pariharituṃ ‘‘kammaṭṭhānānī’’tiādimāha. Atthavaṇṇananti ettha vaṇṇanā nāma vivaritvā vitthāretvā vacanaṃ. Itīti ‘‘apanetvā tato bhāsa’’nti evamādinā yathādassitappakārena. Iti sotūnaṃ ussāhuppādanassa hetuṃ dasseti. Abhidhammakathanti abhidhammaṭṭhakathaṃ. Nisāmethāti suṇātha. Idāni avassaṃ ayaṃ sotabbāyevāti daḷhaṃ ussāhento āha ‘‘dullabhā hi ayaṃ kathā’’ti.

Vīsatigāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Nidānakathāvaṇṇanā

Aṭṭhasāliniṃ tāva vaṇṇentehi ācariyehi tassā sanniveso vibhāvetabbo. Tasmā idaṃ vuccati –

‘‘Vacanattho paricchedo, sanniveso ca pāḷiyā;

Sāgarehi tathā cintā, desanāhi gambhīratā.

‘‘Desanāya sarīrassa, pavattiggahaṇaṃ tathā;

Therassa vācanāmagga-tappabhāvitatāpi ca.

‘‘Paṭivedhā tathā buddha-vacanādīhi ādito;

Ābhidhammikabhāvassa, sādhanaṃ sabbadassino.

‘‘Vinayenātha gosiṅga-suttena ca mahesinā;

Bhāsitattassa saṃsiddhi, nidānena ca dīpitā.

‘‘Pakāsetvā imaṃ sabbaṃ, paṭiññātakathā katā;

Aṭṭhasāliniyā etaṃ, sannivesaṃ vibhāvaye’’ti.

Vacanatthavijānanena viditābhidhammasāmaññatthassa abhidhammakathā vuccamānā sobheyyāti abhidhammaparijānanameva ādimhi yuttarūpanti tadatthaṃ pucchati ‘‘tattha kenaṭṭhena abhidhammo’’ti. Tattha tatthāti ‘‘abhidhammassa atthaṃ pakāsayissāmī’’ti yadidaṃ vuttaṃ, tasmiṃ. ‘‘Yassa atthaṃ pakāsayissāmī’’ti paṭiññātaṃ, so abhidhammo kenaṭṭhena abhidhammoti attho. Tatthāti vā ‘‘abhidhammakatha’’nti etasmiṃ vacane yo abhidhammo vutto, so kenaṭṭhena abhidhammoti attho. Dhammātirekadhammavisesaṭṭhenāti ettha dhammo atireko dhammātireko, suttantādhikā pāḷīti attho. Dhammo viseso dhammaviseso dhammātisayo, vicittā pāḷīti attho, dhammātirekadhammavisesā eva attho dhammātirekadhammavisesaṭṭho. Dvinnampi atthānaṃ abhidhammasaddassa atthabhāvena sāmaññato ekavacananiddeso kato. Tasmāti yasmā ‘‘abhikkamanti, abhikkantavaṇṇā’’tiādīsu viya atirekavisesaṭṭhadīpako abhisaddo, tasmā ayampi dhammo dhammātirekadhammavisesaṭṭhena ‘‘abhidhammo’’ti vuccatīti sambandho.

Tattha siyā – ‘‘abhikkamanti, abhikkantavaṇṇā’’ti ettha dhātusaddassa purato payujjamāno abhisaddo kiriyāya atirekavisesabhāvadīpako hotīti yuttaṃ upasaggabhāvato, dhammasaddo pana na dhātusaddoti etasmā purato abhisaddo payogameva nārahati. Athāpi payujjeyya, kiriyāvisesakā upasaggā, na ca dhammo kiriyāti dhammassa atirekavisesabhāvadīpanaṃ na yuttanti? No na yuttaṃ. Aññassapi hi upasaggassa adhātusaddā purato payujjamānassa akiriyāyapi atirekavisesabhāvadīpakassa dassanatoti etamatthaṃ vibhāvetuṃ atichattādiudāharaṇaṃ dassento āha ‘‘yathā’’tiādi. Evamevāti yathā chattātirekachattavisesādiatthena atichattādayo honti atisaddassa upasaggassa adhātusaddassapi purato payujjamānassa akiriyāya ca tabbhāvadīpakattā, evamayampi dhammo dhammātirekadhammavisesaṭṭhena ‘‘abhidhammo’’ti vuccati abhi-saddassa upasaggassa adhātusaddassapi purato payujjamānassa akiriyāya ca tabbhāvadīpakattāti adhippāyo.


我来为您直译这段巴利文：
20. 现在想要解释其义，为了说明其重要性而说"业处"等。这里"义释"是指展开详细解说。"如此"是指"除去其言语"等如前所示的方式。这样是为听众说明激发热忱的原因。"阿毗达磨论"即阿毗达磨义注。"请听"即请谛听。现在为了坚定激发必须听闻此论而说"此论实难得遇"。
二十偈释毕。
序论释
首先解释《殊胜义注》的诸阿阇黎们应当阐明其结构。因此说此：
"词义和界限，以及圣典结构；
如海之深思，教说之深奥。
教说之本体，如是把握运行；
上座说法道，及其光显威力。
如是从最初，通达佛语等；
成就一切见，阿毗达磨性。
由律及牛角经（在恒河恒河支流牛角河畔说法），大仙所宣说；
已成就圆满，由序论显明。
阐明此一切，已作承诺说；
此即殊胜义，结构当显明。"
由于了知词义而已知阿毗达磨共通之义，所说阿毗达磨论才会庄严，因此首先应当了知阿毗达磨，为此而问"此中以何义为阿毗达磨"。其中"此中"即指"我将阐明阿毗达磨之义"之所说。意即"我已承诺将阐明其义"的阿毗达磨以何义为阿毗达磨。或者"此中"即在"阿毗达磨论"之语中所说的阿毗达磨以何义为阿毗达磨。"以法增上法殊胜义"，此中法之增上为法增上，即超胜经藏之圣典之义。法之殊胜为法殊胜，即精妙圣典之义，法增上法殊胜即是其义，为法增上法殊胜义。两义都是阿毗达磨之义，故总摄为单数。"因此"即因为如"趣向、殊胜色"等中的"abhi"音节表示增上殊胜义，所以此法以法增上法殊胜义称为"阿毗达磨"。
此中或有疑问："趣向、殊胜色"等中置于动词根前的"abhi"音节表示动作的增上殊胜性是合理的，因为它是前缀。但"法"字不是动词根，所以在其前不应用"abhi"音节。即使使用，前缀也是动作的限定词，而法非动作，所以表示法的增上殊胜性不合理。答：不是不合理。为了说明其他前缀即使置于非动词根前也能表示非动作的增上殊胜义，而举例说"譬如"等。"正如"即如"胜伞"等以伞增上伞殊胜等义而成立，因为"ati"音节这一前缀即使置于非动词根前也能表示非动作的彼性。同样，此法也以法增上法殊胜义称为"阿毗达磨"，因为"abhi"音节这一前缀即使置于非动词根前也能表示非动作的彼性，此为其意。


Ekadeseneva vibhattāti ‘‘katame ca, bhikkhave, pañcakkhandhā? Rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho. Katamo ca, bhikkhave, rūpakkhandho? Yaṃ kiñci rūpaṃ atītā…pe… santike vā, ayaṃ vuccati rūpakkhandho’’tievamādinā (saṃ. ni. 

我来为您直译这段巴利文：
仅以一部分解说，即"诸比丘，什么是五蕴？色蕴......乃至......识蕴。诸比丘，什么是色蕴？任何色，过去......乃至......或近，这称为色蕴"如是等（《相应部》）。
[注：这段巴利文是在解释经典中对五蕴的定义方式，其中"pe"(乃至)表示省略了中间的部分。原文引用自《相应部》(Saṃyutta Nikāya)。]

3.48; vibha. 2) uddesaniddesamatteneva vibhattā, ‘‘tattha katamaṃ rūpaṃ atīta’’ntievamādinā (vibha. 3) paṭiniddesassa abhidhammabhājanīyassa pañhapucchakassa ca abhāvā na nippadesena. Abhidhammaṃ patvā pana…pe… nippadesatova vibhattā, tasmā ayampi dhammo dhammātirekadhammavisesaṭṭhena ‘‘abhidhammo’’ti vuccati nippadesānaṃ tiṇṇampi nayānaṃ atirekapāḷibhāvato visesapāḷibhāvato cāti adhippāyo. Suttante bāvīsatiyā indriyānaṃ ekato anāgatattā indriyavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ natthi. ‘‘Avijjāpaccayā saṅkhārā sambhavantī’’tiādinā paṭiccasamuppāde tassa tassa paccayadhammassa paccayuppannadhammānaṃ paccayabhāvo uddiṭṭho, uddiṭṭhadhammānañca kusalādibhāvo pucchitvā vissajjetabbo, na cettha ‘‘avijjāsaṅkhārā’’ti evaṃ vutto uddeso atthīti pañhapucchakaṃ natthi. Suttante pañca sikkhāpadāni uddiṭṭhāni pāṇātipātā veramaṇītiādīni. Sā pana veramaṇī yadi sabhāvakiccādivasena vibhajīyeyya, ‘‘ārati viratī’’tiādinā abhidhammabhājanīyameva hoti. Athāpi cittuppādavasena vibhajīyeyya, tathāpi abhidhammabhājanīyameva hoti. Añño pana veramaṇīnaṃ vibhajitabbappakāro natthi, yena pakārena suttantabhājanīyaṃ vattabbaṃ siyā. Tasmā sikkhāpadavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ natthi.

Vacanatthato abhidhamme ñāte paricchedato ñāpetuṃ āha ‘‘pakaraṇaparicchedato’’tiādi. Katipayāva pañhavārā avasesāti dhammahadayavibhaṅge anāgatā hutvā mahādhammahadaye āgatā dhammahadayavibhaṅgavacanavasena avasesā katipayāva pañhavārāti attho. Ettheva saṅgahitāti ‘‘apubbaṃ natthī’’ti vuttaṃ. Appamattikāva tanti avasesāti dhammahadayavibhaṅge anāgantvā mahādhammahadaye āgatatantito yadi pathavīādīnaṃ vitthārakathā mahādhātukathā rūpakaṇḍadhātuvibhaṅgādīsu, atha dhātukathāya vitthārakathā dhātukathāya anāgantvā mahādhātukathāya āgatatanti appamattikāvāti adhippāyo.


我来为您直译这段巴利文：
只是以列举和解说而已进行分别，"其中什么是过去色"等，由于没有对照解说、阿毗达磨分别和问答分别，故非详尽。但到了阿毗达磨......乃至......则是详尽分别。因此，此法以法增上法殊胜义称为"阿毗达磨"，因为三种方法都是增上圣典和殊胜圣典之故，此为其意。在经藏中二十二根未一起出现，故根分别中无经分别。"无明缘生诸行"等缘起中，说明各缘法对所缘生法的缘性，对所说诸法的善等性质应当问答解释，此中并无"无明诸行"如是列举，故无问答分别。经藏中列举五学处，即离杀生等。若以自性作用等分别此离，则以"远离、离"等方式即成为阿毗达磨分别。若以心生起分别，如是也成为阿毗达磨分别。再无其他应分别离的方式，以此方式可说为经分别。因此学处分别中无经分别。
从词义了知阿毗达磨后，为使了知界限而说"就论书界限"等。"仅剩余少数问分"即在法心分别中未出现而在大法心中出现，依法心分别之语而剩余的少数问分，此为其义。"摄于此中"即说"无新增"。"仅剩余少许论"即在法心分别中未出现而在大法心中出现的论，如地等详说为大界说在色蕴界分别等中，如是界说详说在界说中未出现而在大界说中出现的论仅少许，此为其意。


Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘sāvakabhāsitattā chaḍḍetha na’’nti, taṃ buddhabhāsitabhāvadassanena paṭisedhetuṃ ‘‘sammāsambuddho hī’’tiādimāha. Catūsu pañhesūti ‘‘upalabbhati nupalabbhatī’’ti paṭiññāya gahitāya paṭikkhepagahaṇatthaṃ ‘‘yo saccikaṭṭho’’ti vuttaṃ saccikaṭṭhaṃ nissayaṃ katvā upādāya pavattā dvepi pañcakā eko pañho, ‘‘sabbatthā’’ti sarīraṃ sabbaṃ vā desaṃ upādāya pavattā eko, ‘‘sabbadā’’ti kālamupādāya eko, ‘‘sabbesū’’ti yadi khandhāyatanādayo gahitā, te upādāya pavattā, atha pana ‘‘yo saccikaṭṭho sabbattha sabbadā’’ti etehi na koci saccikaṭṭho deso kālo vā aggahito atthi, te pana sāmaññavasena gahetvā anuyogo kato, na bhedavasenāti bhedavasena gahetvā anuyuñjituṃ ‘‘sabbesū’’ti vuttā saccikaṭṭhadesakālappadese upādāya ca pavattā ekoti etesu catūsu. Dvinnaṃ pañcakānanti ettha ‘‘puggalo upalabbhati…pe… micchā’’ti ekaṃ, ‘‘puggalo nupalabbhati…pe… micchā’’ti (kathā. 18) ekaṃ, ‘‘tvaṃ ce pana maññasi…pe… idaṃ te micchā’’ti (kathā. 3) ekaṃ, ‘‘ese ce dunniggahite…pe… idaṃ te micchā’’ti ekaṃ, ‘‘na hevaṃ niggahetabbe, tena hi yaṃ niggaṇhāsi…pe… sukatā paṭipādanā’’ti (kathā. 10) ekanti evaṃ niggahakaraṇaṃ, paṭikammakaraṇaṃ, niggahassa suniggahabhāvaṃ icchato paṭiññāṭhapanena paṭikammaveṭhanaṃ, paṭikammassa duppaṭikammabhāvaṃ icchato taṃnidassanena niggahassa dunniggahabhāvadassanena niggahanibbeṭhanaṃ, aniggahabhāvāropanādinā chedoti ayaṃ eko pañcako, yo aṭṭhakathāyaṃ anulomapañcakapaṭikammacatukkaniggahacatukkaupanayanacatukkanigamanacatukka nāmehi sakavādipubbapakkhe anulomapaccanīkapañcakoti vutto, paravādipubbapakkhe ca evameva paccanīyānulomapañcakoti vutto. Evaṃ dve pañcakā veditabbā. Evaṃ sesapañhesupīti aṭṭha pañcakā aṭṭhamukhā vādayuttīti vuttā. Yuttīti upāyo, vādassa yutti vādayutti, vādappavattanassa upāyoti attho.


我来为您直译这段巴利文：
对于所说"因为是声闻所说故应舍弃否"，为了以显示是佛所说而否定此说，而说"因为正等觉者"等。"在四个问题中"即在接受"可得、不可得"之承认后，为了把握否定而说"任何真实义"，以真实义为所依而生起的两个五法为一问，"一切处"即以身体或一切处为所依而生起为一问，"一切时"即以时间为所依为一问，"一切"若取蕴处等，则以它们为所依而生起，又若"任何真实义一切处一切时"等未取任何真实义处或时，则以它们为共相而作质问，非以差别，为了以差别而质问而说"一切"，即以真实义处时分为所依而生起为一问，即在这四问中。"二个五法"，此中"补特伽罗可得......乃至......错"为一，"补特伽罗不可得......乃至......错"为一，"若你认为......乃至......你这是错"为一，"若这难破......乃至......你这是错"为一，"不应如是破，因此你所破......乃至......善作论证"为一，如是为破斥、反驳、对欲求破斥成为善破者以承认建立而包围反驳、对欲求反驳成为善反者以显示其例而显示破斥成为恶破而解开破斥、以不破性等而断，此为一个五法，即在义注中以"顺五法、反驳四法、破斥四法、引导四法、结论四法"之名在自说前分称为顺逆五法，在他说前分也如是称为逆顺五法。应如是了知二个五法。"如是在其余问题中也"即说八个五法为八门论理。理即方便，论的理为论理，即论行的方便之义。


Anulomapaccanīkapañcake ādiniggahaṃ dassetvā paccanīyānulomapañcake ca ādiniggahameva dassetvā mātikaṃ dīpetuṃ ‘‘sā panesā’’tiādimāha. Puggaloti attā satto jīvo. Upalabbhatīti paññāya upagantvā labbhati. Saccikaṭṭhaparamaṭṭhenāti māyāmarīciādayo viya nābhūtākārena, anussavādīhi gahetabbā viya na anuttamatthabhāvena, atha kho bhūtena uttamatthabhāvena upalabbhatīti pucchati. Itaro tādisaṃ icchanto paṭijānāti. Puna yo saccikaṭṭhaparamaṭṭhena upalabbhati, so saccikaṭṭhaparamaṭṭhato añño tadādhāro, aññatra vā tehi, tesaṃ vā ādhārabhūto, anañño vā tato ruppanādisabhāvato sappaccayādisabhāvato vā upalabbhamāno āpajjatīti anuyuñjati ‘‘yo saccikaṭṭho…pe… paramaṭṭhenā’’ti. Itaro puggalassa rūpādīhi aññattaṃ anaññattañca anicchanto ‘‘na heva’’nti paṭikkhipati. Puna sakavādī paṭiññāya ekattāpannaṃ appaṭikkhipitabbaṃ paṭikkhipatīti katvā niggahaṃ āropento āha ‘‘ājānāhi niggaha’’nti. ‘‘Puggalo nupalabbhatī’’ti puṭṭho sakavādī puggaladiṭṭhiṃ paṭisedhento ‘‘āmantā’’ti paṭijānāti. Puna itaro yo saccikaṭṭhena nupalabbhati puggalo, so saccikaṭṭhaparamaṭṭhato añño vā anañño vā nupalabbhatīti āpajjati aññassa pakārassa abhāvāti anuyuñjati ‘‘yo saccikaṭṭho…pe… paramaṭṭhenā’’ti. Yasmā pana puggalo sabbena sabbaṃ nupalabbhati, tasmā tassa aññattānaññattānuyogo ananuyogo puggalaladdhiṃ paṭisedhentassa anāpajjanatoti ‘‘na heva’’nti paṭikkhipati. Itaro paṭiññāya āpajjanalesameva passanto aviparītaṃ atthaṃ asambujjhantoyeva niggahaṃ āropeti ‘‘ājānāhi niggaha’’nti.

Itīti yaṃ disvā mātikā ṭhapitā, evaṃ desitattāti adhippāyo. Yathā kinti yena pakārena buddhabhāsitaṃ nāma jātaṃ, taṃ nidassanaṃ kinti attho. Yatonidānanti yaṃkāraṇā chaajjhattikabāhirāyatanādinidānanti attho. Papañcasaññāsaṅkhāti taṇhāmānadiṭṭhipapañcasampayuttā saññākoṭṭhāsā. Samudācarantīti ajjhācaranti. Ettha ceti etesu āyatanādīsu taṇhāmānadiṭṭhīhi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbañca natthi ce . Nanu natthiyeva, kasmā ‘‘natthi ce’’ti vuttanti? Saccaṃ natthi, appahīnābhinandanābhivadanajjhosānānaṃ pana puthujjanānaṃ abhinanditabbādippakārāni āyatanādīni hontīti tesaṃ na sakkā ‘‘natthī’’ti vattuṃ, pahīnābhinandanādīnaṃ pana sabbathā natthīti ‘‘natthi ce’’ti vuttaṃ. Esevantoti abhinandanādīnaṃ natthibhāvakaro maggo tappaṭippassaddhibhūtaṃ phalaṃ vā rāgānusayādīnaṃ anto avasānaṃ, appavattīti attho.


我来为您直译这段巴利文：
在顺逆五法中显示最初破斥，在逆顺五法中也显示最初破斥后，为了阐明纲要而说"而这个"等。"补特伽罗"即我、有情、命者。"可得"即以慧趣近而得。"以真实第一义"即问不是如幻像海市蜃楼等以非实相，不是如以传闻等所应把握的非最上义，而是以实有最上义可得。他人接受如此而承认。再者，若以真实第一义可得者，则成为从真实第一义而异的彼所依，或异于彼等，或为彼等之所依，或不异于彼而以变坏等自性或有缘等自性可得，因此质问"以真实......乃至......第一义"。他人不愿补特伽罗与色等异或不异，故以"非如是"而否定。再者，自说者认为否定所承认之一性不应否定，因此加以破斥而说"了知破斥"。被问"补特伽罗不可得"时，自说者否定补特伽罗见而承认"是"。再者，他人质问若以真实不可得之补特伽罗，则成为从真实第一义而异或不异不可得，因为无其他种类，因此质问"以真实......乃至......第一义"。又因为补特伽罗完全不可得，所以对否定补特伽罗论者而言，异不异之质问非质问，非成立，故以"非如是"而否定。他人只见承认之过失，完全不了解不颠倒之义，而加以破斥说"了知破斥"。
"如是"即见此而安立纲要，意即因如是所说。"如何"即以何种方式成为佛说，此为其譬喻之义。"从何因"即从何因缘六内外处等因之义。"戏论想分"即贪爱我慢邪见戏论相应之想部分。"现行"即生起。"此中若"即于此等处等中若无应以贪爱我慢邪见欢喜、赞叹、执著者。难道确实没有，为何说"若无"？确实没有，但对未断欢喜赞叹执著的凡夫而言，处等是可欢喜等的形态，所以不能说"没有"，但对已断欢喜等者则完全没有，故说"若无"。"此即终"即使欢喜等不存在的道或其寂灭之果为贪随眠等之终极，即不生起之义。


Jānaṃ jānātīti sabbaññutaññāṇena jānitabbaṃ jānāti. Na hi padesañāṇavā jānitabbaṃ sabbaṃ jānātīti. Passaṃ passatīti dibbacakkhupaññācakkhudhammacakkhubuddhacakkhusamantacakkhusaṅkhātehi pañcahi cakkhūhi passitabbaṃ passati. Atha vā jānaṃ jānātīti yathā aññe savipallāsā kāmarūpapariññāvādino jānantāpi vipallāsavasena jānanti, na evaṃ bhagavā , bhagavā pana pahīnavipallāsattā jānanto jānātiyeva, diṭṭhidassanassa ca abhāvā passanto passatiyevāti attho. Cakkhubhūtoti paññācakkhumayattā sattesu ca taduppādanato lokassa cakkhubhūto. Ñāṇabhūtoti etassa ca evameva attho daṭṭhabbo. Dhammā bodhipakkhiyā. Brahmā maggo, tehi uppannattā lokassa ca taduppādanato tabbhūto. Vattāti catusaccadhamme vadatīti vattā. Pavattāti ciraṃ saccappaṭivedhaṃ pavattento vadatīti pavattā. Atthassa ninnetāti atthaṃ uddharitvā dassetā, paramatthaṃ vā nibbānaṃ pāpayitā. Amatassa dātāti amatasacchikiriyaṃ sattesu uppādento amataṃ dadātīti amatassa dātā. Bodhipakkhiyadhammānaṃ tadāyattabhāvato dhammassāmī. Suvaṇṇāliṅganti suvaṇṇamayaṃ āliṅgaṃ khuddakamudiṅgaṃ. Supupphitasatapattapadumamiva sassirikaṃ sasobhaṃ supupphitasatapattasassirikaṃ.

Anumoditakālato paṭṭhāya…pe… buddhabhāsitaṃ nāma jātanti etena anumodanā buddhabhāsitabhāvassa kāraṇanti ayamattho vutto viya dissati, evañca sati kathāvatthussa buddhabhāsitabhāvo na siyā ananumoditattā, tasmā evamettha attho daṭṭhabbo – ‘‘mahākaccāyano evaṃ vibhajissatī’’ti disvā bhagavā mātikaṃ nikkhipitvā vihāraṃ paviṭṭho, tatheva ca thero bhagavatā dinnanayena ṭhapitamātikāya vibhajīti buddhabhāsitaṃ nāma jātaṃ, taṃ pana anumodanāya pākaṭaṃ jātanti etamatthaṃ sandhāya ‘‘evaṃ satthārā…pe… nāma jāta’’nti vuttanti.

Idāni pāḷiyā sannivesaṃ dassetuṃ ‘‘tattha dhammasaṅgaṇīpakaraṇe’’tiādimāha. Kāmāvacarakusalato aṭṭhāti kāmāvacarakusale cattāro khandhe gahetvā tato aṭṭha cittāni uddharati. Paṭhamā vibhattītipi vadanti. Ekūnanavuti cittānīti yattha etāni cittāni vibhattāni, te pāḷippadesā ‘‘ekūnanavuti cittānī’’ti vuttā. Tesañca samudāyo cittavibhatti, tasmā upapannametaṃ ‘‘ekūnanavuti cittāni cittavibhattī’’ti. Mātikañca uddisitvā tattha ekekaṃ padaṃ uddharitvā yasmā cittāni vibhattāni, tasmā mātikāpi cittavibhattiantogadhāyevāti cittuppādakaṇḍaṃ mātikāpadabhājanīyavasena duvidhanti idampi vacanaṃ yujjati.


我来为您直译这段巴利文：
"知者而知"即以一切知智知应知者。因为具有部分智者不能知一切应知者。"见者而见"即以天眼、慧眼、法眼、佛眼、普眼等五眼见应见者。或者"知者而知"即如其他具颠倒者虽说通达欲色而知，但以颠倒而知，世尊不如是，世尊因已断颠倒故，知而确实知，因无见执故，见而确实见，此为其义。"成为眼"即因具慧眼性及于众生中生起彼故而成为世间之眼。"成为智"即此义也应如是见。"法"即菩提分。"梵"即道，因由彼等生起及于世间中生起彼故而成为彼。"说者"即说四圣谛法故为说者。"转者"即长时转起谛证而说故为转者。"义之引导者"即举出显示义者，或引导至第一义即涅槃者。"甘露之施者"即于众生中生起甘露证故施甘露为甘露之施者。因菩提分法依止于彼故为法主。"金鼓"即金制鼓小鼓。"如盛开百叶莲华"即如盛开百叶华般庄严美丽为盛开百叶庄严。
"从随喜时起......乃至......成为佛说"，由此似乎说随喜是成为佛说的原因，若如是则论事不成为佛说，因为未经随喜，因此此中应如是见其义：世尊见"大迦旃延将如是分别"而安立纲要后入精舍，而长老也如世尊所给方法以所立纲要而分别，故成为佛说，而此由随喜而明显，为此意义而说"如是导师......乃至......成为"。
现在为显示圣典之结构而说"其中在法集论"等。"从欲界善八"即在欲界善中取四蕴而引出八心。也有说为第一分别。"八十九心"即分别此等心之圣典部分称为"八十九心"。彼等之总集为心分别，因此"八十九心是心分别"是合理的。因为列举纲要后从中引出每一法而分别诸心，所以纲要也包含在心分别中，故说心生起品以纲要法分别而有二种，此说也合适。


Mūlatoti ‘‘tīṇi kusalamūlānī’’tiādinā (dha. sa. 985) kusalādīnaṃ mūlavasena saṅkhipitvā vacanaṃ. ‘‘Vedanākkhandho’’tiādinā khandhato. ‘‘Kāyakamma’’ntiādinā dvārato. ‘‘Sukhabhūmiyaṃ kāmāvacare’’tiādinā (dha. sa. 988) bhūmito. Atthoti hetuphalaṃ. Dhammoti hetu . ‘‘Tīṇi kusalamūlāni tīṇi akusalamūlānī’’tiādinā (dha. sa. 985-986) hetuvasena saṅgaho dhammato nikkhepo. ‘‘Taṃsampayutto, taṃsamuṭṭhānā tadekaṭṭhā ca kilesā’’tiādinā (dha. sa. 985-986) hetuphalavasena saṅgaho atthato nikkhepo. Atha vā dhammoti bhāsito. Atthoti bhāsitattho. ‘‘Tayo kusalahetū’’ti (dha. sa. 1059) dhammo. ‘‘Tattha katame tayo kusalahetū alobho’’tiādi (dha. sa. 1060) attho, so ca dhammo. ‘‘Tattha katamo alobho’’tiādi (dha. sa. 1061) atthoti evaṃ atthadhammavasena nikkhepo veditabbo. Nāmatoti ‘‘tīṇi kusalamūlānī’’ti vuttadhammānaṃ alobhotiādināmavasena. Liṅgatoti uddiṭṭhassa ekasseva dhammassa ‘‘alobho alubbhanā alubbhitatta’’nti (dha. sa. 1061) purisādiliṅgavasena nikkhepo.

Gaṇanacāranti gaṇanappavattiṃ. Samānentīti samānaṃ karonti pūrenti, tathā samānetabbanti etthāpi. ‘‘Vijjābhāgino avijjābhāgino’’ti (dha. sa. dukamātikā 101) evamādīsu ettha viññātesu ābhidhammikattherā suttantaṃ suṇantā cintentā ca suttantesu ‘‘vijjābhāgino’’tiādīsu āgatesu atthassa viññātattā na kilamantīti etamatthaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ābhidhammikattherānaṃ…pe… akilamatthaṃ ṭhapitā’’ti.

Anamataggoti aññātaggo. Khandhantaranti khandhanānattaṃ, khandhameva vā. Gahetuṃ asakkuṇeyyattā saṇhaṃ, sukhumāya paññāya gahetabbato sukhumañca dhammaṃ saṇhasukhumadhammaṃ. Balavatā ñāṇavegena pavattattā balavato ñāṇavegassa nimittabhāvato ca balavaṃ. Gambhīrameva gambhīragataṃ, gambhīrāni vā gatāni gamanāni etassa santīti gambhīragataṃ. Yathānupubbanti yathānupubbena. Nikhilenāti niravasesena desitaṃ, pañcakhilarahitena vā bhagavatā desitaṃ. Rūpagataṃvāti hatthagataṃ rūpaṃ viya cakkhunā. ‘‘Paṭivedhañāṇena samantapaṭṭhānaṃ yo passati, so attheva, no natthī’’ti attānaṃ sandhāya thero vadatīti.

Khuddakavatthuvibhaṅge āgatesu ekādhikesu aṭṭhasu kilesasatesu aṭṭhasatataṇhāvicaritāni apanetvā sesā dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo ca uppannānuppannabhāvena diguṇitāni diyaḍḍhakilesasahassāni dasādhikāni honti, appakaṃ pana ūnamadhikaṃ vā na gaṇanūpagaṃ hotīti ‘‘diyaḍḍhakilesasahassa’’nti vuttaṃ. Itaresaṃ atītādibhāvāmasanā aggahaṇaṃ khepane daṭṭhabbaṃ.

Mecakapaṭāti nīlanibhā paṭā. Cittasamuṭṭhānā vaṇṇadhātūti cittapaccayautusamuṭṭhānā vaṇṇadhātūti attho gahetabbo. Kasmā? Na hi cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ bahi nigacchatīti, cittasamuṭṭhānarūpaparamparāya āgatattā pana evaṃ vuttaṃ. Atha vā cittasamuṭṭhānā vaṇṇadhātūti ettha paccayautusaddānaṃ lopaṃ katvā soyeva pubbe vutto attho suvaṇṇatā sussaratā viya. Ettha hi ‘‘sussaratā’’ti upādinnakādhikāre āgataṃ, na ca saddo upādinnako atthi, tasmā upādinnakarūpaoṭṭhatāluādinissayattā evaṃ vuttanti, evametthāpi cittapaccayautusamuṭṭhānaṃ sandhāya ‘‘cittasamuṭṭhānā vaṇṇadhātū’’ti vadati.


我来为您直译这段巴利文：
"从根本"即以"三善根"等方式以善等的根本而略说。以"受蕴"等从蕴。以"身业"等从门。以"乐地中欲界"等从地。"义"即因果。"法"即因。以"三善根三不善根"等方式依因而摄为从法置定。以"彼相应、彼等起及彼一处烦恼"等方式依因果而摄为从义置定。或者"法"即所说。"义"即所说义。"三善因"为法。"其中什么是三善因即无贪"等为义，彼即法。"其中什么是无贪"等为义，应如是了知依义法而置定。"从名"即如"三善根"等所说诸法以无贪等名而置定。"从相"即对已列举之同一法以"无贪、无贪性、无贪状态"等阳性等相而置定。
"数行"即数的运行。"集合"即使成相同、圆满，此中"应集合"也如是。"具明分、具无明分"等，此中已了知的阿毗达磨诸长老听闻和思惟经藏时，对经藏中出现的"具明分"等，因已了知其义故不疲倦，为此意义而说"为阿毗达磨诸长老......乃至......为不疲倦而安立"。
"无始"即未知其始。"蕴间"即蕴的差别，或仅蕴。因不能把握故为细，因应以细慧把握故为微，此细微法。因以强力智力而运行及为强力智力之相故为有力。深即深入，或有深入的行相故为深入。"如次第"即依次第。"无余"即无余所说，或由无五障的世尊所说。"如色等"即如手中的色以眼。长老指自己而说："若以证悟智见遍趣，彼确实存在，非不存在"。
在小事分别中出现的一百零八烦恼中，除去一百零八爱行，余下六十二见以生起未生起而成双，则有一千五百五十烦恼，少许不足或过多则不入数，故说"一千五百烦恼"。其他过去等性的不取应见为舍弃。
"杂色布"即青色的布。"心等起色界"应取为心缘温等起色界之义。为何？因为心等起色不外出故，但因从心等起色相续而来故如是说。或者"心等起色界"，此中省略缘温词，即前所说之义，如善色性、善声性。此中"善声性"在有执取章中出现，而无有执取之声，因此因有执取色唇舌等为所依故如是说，如是此中也依心缘温等起而说"心等起色界"。


Kāyasakkhinti paccakkhaṃ. Dantāvaraṇanti oṭṭhadvayaṃ. Mukhādānanti mukhavivaraṃ. Siliṭṭhanti saṃgataṃ susaṇṭhitaṃ. Sare nimittaṃ gahetvāti ‘‘dhammo eso vuccatī’’ti dhammassaravasena nimittaṃ gahetvā, na kilesānubyañjanavasena. Ekappahārenāti ettha pahāroti divasassa tatiyo bhāgo vuccati. Evaṃ santeti pubbe vuttamaggahetvā vācanāmaggassa therappabhavattavacanameva gahetvā tena purimavacanañca paṭikkhipanto codeti.

Tenetametassāti vinayassa. Attatthaparatthādibhedeti yo taṃ suttaṃ sajjhāyati suṇāti vāceti cinteti deseti, suttena saṅgahito sīlādiattho tassapi hoti, tena parassa sādhetabbato parassapi hotīti tadubhayaṃ taṃ suttaṃ sūceti dīpeti. Tathā diṭṭhadhammikasamparāyikatthe lokiyalokuttarattheti evamādibhede atthe ādisaddena saṅgaṇhāti. Atthasaddo cāyaṃ hitapariyāyavacanaṃ, na bhāsitatthavacanaṃ. Yadi siyā, suttaṃ attanopi bhāsitatthaṃ sūceti parasuttassapīti ayamattho siyā, suttena ca yo attho pakāsito, so tasseva hotīti na tena parattho sūcito hoti, tena ca sūcetabbassa paratthassa nivattetabbassa abhāvā attaggahaṇaṃ na kattabbaṃ, attatthaparatthavinimuttassa bhāsitatthassa abhāvā ādiggahaṇañca na kattabbaṃ, tasmā yathāvuttassa atthassa sutte asambhavato suttādhārassa puggalassa vasena attatthaparatthā vuttā.

Atha vā suttaṃ anapekkhitvā ye attatthādayopi atthappabhedā vuttā niddese (mahāni. 69; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85) ‘‘attattho parattho ubhayattho diṭṭhadhammiko attho samparāyiko attho uttāno attho gambhīro attho guḷho attho paṭicchanno attho neyyo attho nīto attho anavajjo attho nikkileso attho vodāno attho paramattho attho’’ti, te suttaṃ sūcetīti attho. Atha vā ‘‘attanā ca appiccho hotī’’ti attatthaṃ, ‘‘appicchakathañca paresaṃ kattā hotī’’ti paratthaṃ sūcetīti. Evaṃ ‘‘attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hotī’’tiādisuttāni (a. ni. 

我来为您直译这段巴利文：
"身证"即亲证。"齿障"即双唇。"口门"即口腔。"流畅"即相应、善安立。"取声相"即以"此说为法"依法声而取相，非依烦恼随相。"一击"，此中击说为日间第三部分。"如是时"即不取前所说道，而只取教诫道是长老所说，以此否定前说而诘问。
"由此此之"即律的。"在自利他利等差别中"即若有人诵习、听闻、教诵、思惟、开示此经，经中所摄的戒等义也成为他的，因由此应成就于他人故也成为他人的，此经指示阐明此二者。如是现法后法义、世间出世间义等差别义以"等"字摄。此义字是利益的同义语，非说义语。若是说义，则经指示自己的说义和他经的说义，此为其义，而经所显示的义唯属于彼，故不能由此指示他义，因此应指示的他义无须遮止，故不应作自取，因无离自利他利的说义，故不应作等取，因此由于如所说义在经中不可能，故依经所依之人而说自利他利。
或者不考虑经，而在义释中所说自利等义的差别："自利、他利、双方利、现法利、后法利、显了义、甚深义、隐蔽义、覆藏义、引导义、已引导义、无过义、无烦恼义、清净义、第一义"，经指示此等，此为其义。或者"自己成为少欲者"指示自利，"为他人作少欲说者"指示他利。如是"自己离杀生"等诸经......

4.99) yojetabbāni. Vinayābhidhammehi ca visesetvā suttasaddassa attho vattabbo, tasmā veneyyajjhāsayavasappavattāya desanāya attahitaparahitādīni sātisayaṃ pakāsitāni honti, na āṇādhammasabhāvavasappavattāyāti idameva ‘‘atthānaṃ sūcanato sutta’’nti vuttaṃ.

Sutte ca āṇādhammasabhāvā veneyyajjhāsayaṃ anuvattanti, na vinayābhidhammesu viya veneyyajjhāsayo āṇādhammasabhāve anuvattati, tasmā veneyyānaṃ ekantahitapaṭilābhasaṃvattanikā suttantadesanā hotīti ‘‘suvuttā cettha atthā’’tiādi vuttaṃ. Pasavatīti phalati . ‘‘Suttāṇā’’ti etassa atthaṃ pakāsetuṃ ‘‘suṭṭhu ca ne tāyatī’’ti vuttaṃ. Attatthaparatthādividhānesu ca suttassa pamāṇabhāvo tesañca saṅgāhakattaṃ yojetabbaṃ, tadatthappakāsane padhānattā suttassa itarehi visesanañca. Etanti ‘‘atthānaṃ sūcanato’’tiādikaṃ atthavacanaṃ. Etassāti suttassa.

Abhikkamantīti ettha abhi-saddo kamanassa vuddhibhāvaṃ atirekattaṃ dīpeti. Abhikkantenāti ca ettha kantiyā adhikattaṃ visesabhāvanti yuttaṃ kiriyāvisesakattā upasaggassa. Abhiññātā, abhirājā, abhivinayeti ettha lakkhaṇapūjitaparicchinnesu rattiādīsu abhi-saddo vattatīti kathametaṃ yujjeyyāti? Lakkhaṇakaraṇañāṇapūjanaparicchedakiriyādīpanato tāhi ca kiriyāhi rattirājavinayānaṃ yuttattā. Bhāvanāpharaṇavuddhīhi vuddhimanto. Ārammaṇādīhīti ārammaṇasampayuttakammadvārapaṭipadādīhi. Avisiṭṭhanti aññamaññavisiṭṭhesu vinayasuttantābhidhammesu avisiṭṭhaṃ samānaṃ piṭakasaddanti attho. Yathāvuttenevāti ‘‘evaṃ duvidhatthenā’’tiādinā nayena.

Kathetabbānaṃ atthānaṃ desakāyattena āṇādividhinā atisajjanaṃ pabodhanaṃ desanā. Sāsitabbapuggalagatena yathāparādhādinā sāsitabbabhāvena anusāsanaṃ vinayanaṃ sāsanaṃ. Kathetabbassa saṃvarāsaṃvarādino atthassa kathanaṃ vacanapaṭibaddhakaraṇaṃ kathā. Bheda-saddo visuṃ visuṃ yojetabbo ‘‘desanābhedaṃ sāsanabhedaṃ kathābhedañca yathārahaṃ paridīpaye’’ti. Bhedanti nānattaṃ, nānākaraṇanti attho. Sikkhā ca pahānāni ca gambhīrabhāvo ca sikkhāpahānagambhīrabhāvaṃ, tañca paridīpaye. Yanti pariyattiādiṃ. Yathāti upārambhādihetu pariyāpuṇanādippakārehi.

Tīsupi cetesu ete dhammatthadesanāpaṭivedhāti ettha tantiattho tantidesanā tantiatthapaṭivedho ca tantivisayā hontīti vinayapiṭakādīnaṃ atthadesanāpaṭivedhādhārabhāvo yutto, piṭakāni pana tantiyoyevāti dhammādhārabhāvo kathaṃ yujjeyyāti? Tantisamudāyassa avayavatantiyā ādhārabhāvato, dhammādīnañca dukkhogāhabhāvato tehi vinayādayo gambhīrāti vinayādīnañca catubbidho gambhīrabhāvo vutto, tasmā ‘‘dhammādayo eva dukkhogāhattā gambhīrā, na vinayādayo’’ti na codetabbametaṃ. Tattha paṭivedhassa dukkarabhāvato dhammatthānaṃ, desanāñāṇassa dukkarabhāvato desanāya ca dukkhogāhabhāvo veditabbo. Paṭivedhassa pana uppādetuṃ asakkuṇeyyattā tabbisayañāṇuppattiyā ca dukkarabhāvato dukkhogāhatā veditabbā.


"应论述的"。在律与法中，特别是通过对经典字义的阐释，因而有必要强调，故在教导中，关于自利他利等的内容会显著地被阐明，而非因命令法的性质而显现，因此这就是所谓的“指示意义的经典”。
经典中命令法的性质遵循于应教导的内容，而不是像律与法中那样遵循于应教导的内容，因此，关于众生的完全利益的经典教导是显而易见的，因此说“此处的意义是显而易见的”。
"果实"即结果。"经典"即为了阐明其意义而说“确实不应被忽视”。在自利他利等的分类中，经典的标准与它们的集合是应被考虑的，因此在意义的阐明中，经典的其他部分也应被特别说明。
"如是"即“如上所述”的意思。此处的“向前推进”一词表明了增长的性质或超越的性质。"向前推进"也与此处的亲密性相联系，表明了特别的性质，因其特定的性质而成为特定的行为。
"已知者、已王者、已律者"等，表明了在特定的标志和尊重中，如何使用“向前”这一词？因其标志的设定和对智慧的尊重而适用，因此在夜间等特定情况下，"向前"一词适用。通过标志的设定、智慧的尊重和特定的行为等，成为适用的。
"通过修习的增长"，通过修习的增长而增长。"依止等"即依止于对象等的行为途径。"不相离"即在不同的法中不相离的经典、律、法中相同的字义。
"如所说"即“如上所述”的意思。"应说的内容"即通过教导的方式进行阐述。应当通过指示的方式进行教导，因而应当通过教导的方式进行阐释。
"应说的内容"即通过教导的方式进行阐述。关于应说的内容，因其性质而应当进行阐述，因而应当通过教导的方式进行阐释。"分裂"一词应当被理解为不同的不同，或不同的性质。
"修习与放弃"的深义，亦应当被阐明。应当通过学习等进行阐释，因而应当通过学习的方式进行阐释。
在这三者中，关于法的教导和理解的内容，因而应当通过教导的方式进行阐释，因而应当通过教导的方式进行阐释，因而应当通过教导的方式进行阐释。关于经典、律等的教导，因其法的性质而应当进行阐释。
关于法的教导，因其法的性质而应当进行阐释，因而应当通过教导的方式进行阐释。由于法的性质而应当进行阐释，因而应当通过教导的方式进行阐释。因此，法的教导与律的教导，因其法的性质而应当进行阐释，因而应当通过教导的方式进行阐释。由于法的性质而应当进行阐释，因而应当通过教导的方式进行阐释。


Hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidāti etena vacanatthena dhammassa hetubhāvo kathaṃ ñātabboti? ‘‘Dhammapaṭisambhidā’’ti etassa samāsapadassa avayavapadatthaṃ dassentena ‘‘hetumhi ñāṇa’’nti vuttattā. ‘‘Dhamme paṭisambhidā’’ti ettha hi ‘‘dhamme’’ti etassa atthaṃ dassentena ‘‘hetumhī’’ti vuttaṃ, ‘‘paṭisambhidā’’ti etassa ca atthaṃ dassentena ‘‘ñāṇa’’nti, tasmā hetudhammasaddā ekatthā ñāṇapaṭisambhidāsaddā cāti imamatthaṃ dassentena sādhito dhammassa hetubhāvo. Atthassa hetuphalabhāvo ca evameva daṭṭhabbo. Yathādhammanti ettha dhamma-saddo hetuṃ hetuphalañca sabbaṃ gaṇhāti. Sabhāvavācako hesa, na pariyattihetubhāvavācako, tasmā yathādhammanti yo yo avijjāsaṅkhārādidhammo, tasmiṃ tasminti attho. Dhammābhilāpoti atthabyañjanako aviparītābhilāpo. Etena ‘‘tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā’’ti (vibha. 718-720) ettha vuttadhammaniruttiṃ dasseti. Anulomādivasena vā kathananti etena tassā dhammaniruttiyā abhilāpaṃ kathanaṃ tassa vacanassa pavattanaṃ dasseti. Adhippāyoti etena ‘‘desanāti paññattī’’ti etaṃ vacanaṃ dhammaniruttābhilāpaṃ sandhāya vuttaṃ, na tabbinimuttaṃ paññattiṃ sandhāyāti dasseti.

So ca lokiyalokuttaroti evaṃ vuttaṃ abhisamayaṃ yena pakārena abhisameti, yañca abhisameti, yo ca tassa sabhāvo, tehi pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘visayato asammohato ca atthādianurūpaṃdhammādīsu avabodho’’ti āha. Tattha hi visayato atthādianurūpaṃ dhammādīsu avabodho avijjādidhammasaṅkhārādiatthatadubhayapaññāpanārammaṇo lokiyo abhisamayo. Asammohato atthādianurūpaṃ dhammādīsu avabodho nibbānārammaṇo maggasampayutto yathāvuttadhammatthapaññattīsu sammohaviddhaṃsano lokuttaro abhisamayoti. Abhisamayato aññampi paṭivedhatthaṃ dassetuṃ ‘‘tesaṃ tesaṃ vā’’tiādimāha. ‘‘Paṭivedhanaṃ paṭivedho’’ti iminā hi vacanatthena abhisamayo, paṭivijjhīyatīti paṭivedhoti iminā taṃtaṃrūpādidhammānaṃ aviparītasabhāvo ca paṭivedhoti yujjati.

Yathāvuttehi dhammādīhi piṭakānaṃ gambhīrabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘idāni yasmā etesu piṭakesū’’tiādimāha. Yo cetthāti etesu taṃtaṃpiṭakagatesu dhammādīsu yo paṭivedho etesu ca piṭakesu tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ yo aviparītasabhāvoti yojetabbo. Dukkhogāhatā ca vuttanayeneva veditabbā. Ayaṃ panettha viseso ‘‘aviparītasabhāvasaṅkhāto paṭivedho dubbiññeyyatāya eva dukkhogāho’’ti.


我来为您直译这段巴利文：
"于因的智为法无碍解"，依此语义，法的因性如何应知？因为在显示"法无碍解"这一复合词的支分义时说"于因的智"。因为在此"于法无碍解"中，为显示"于法"的义而说"于因"，为显示"无碍解"的义而说"智"，因此因法二字同义，智与无碍解二字同义，显示此义者成就法的因性。义的因果性也应如是见。"如法"中，法字摄取因与因果一切。此是说自性，非说教法与因性，因此"如法"即任何无明行等法，于彼彼中，此为其义。"法言说"即表义文的不颠倒言说。以此显示"于此对法言说的智为词无碍解"中所说的法言说。或依顺等方式而说，以此显示彼法言说的言说、彼语言的运行。"意趣"以此显示"教说即施设"此语是就法言说而说，非就离彼的施设而说。
"彼即世间出世间"，如是所说现观以何种方式现观，以及何者被现观，以及彼之自性，为显明此等而说"从境与无痴依义等相应于法等的了悟"。此中从境依义等相应于法等的了悟，即以无明等法、行等义、彼二施设为所缘的世间现观。从无痴依义等相应于法等的了悟，即以涅槃为所缘、与道相应、于如所说法义施设破除愚痴的出世间现观。为显示现观外的其他通达义而说"或彼彼"等。因为以"通达为通达"此语义为现观，以"被通达为通达"此义，彼彼色等诸法的不颠倒自性亦为通达是合理的。
为显示以如所说法等诸藏的甚深性而说"今因为于此等藏中"等。"此中凡"即于此等各藏所摄诸法等中凡有通达，及于此等藏中彼彼诸法凡有不颠倒自性，应如是配合。难入性也应如所说方式了知。此中此为差别："以不颠倒自性为性质的通达因难知故即难入"。


Yanti pariyattiduggahaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Atthanti bhāsitatthaṃ payojanatthañca. Na upaparikkhantīti na vicārenti. Na nijjhānaṃ khamantīti nijjhānapaññaṃ na khamanti, nijjhāyitvā paññāya disvā rocetvā na gahetabbā hontīti adhippāyo. Itīti evaṃ etāya pariyattiyā vādappamokkhānisaṃsā attano upari parehi āropitavādassa niggahassa pamokkhappayojanā hutvā dhammaṃ pariyāpuṇanti. Vādappamokkhoti vā nindāpamokkho. Yassa catthāyāti yassa ca sīlādiparipūraṇassa anupādāvimokkhassa vā atthāya. Dhammaṃ pariyāpuṇantīti ñāyena pariyāpuṇantīti adhippāyo. Assāti assa dhammassa. Nānubhontīti na vindanti. Tesaṃ te dhammā duggahitattā upārambhamānadappamakkhapalāsādihetubhāvena dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Bhaṇḍāgāre niyutto bhaṇḍāgāriko, bhaṇḍāgāriko viyāti bhaṇḍāgāriko, dhammaratanānupālako. Aññaṃ atthaṃ anapekkhitvā bhaṇḍāgārikasseva sato pariyatti bhaṇḍāgārikapariyatti.

Tāsaṃyevāti avadhāraṇaṃ pāpuṇitabbānaṃ chaḷabhiññācatupaṭisambhidānaṃ vinaye pabhedavacanābhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Verañjakaṇḍe hi tisso vijjāva vibhattāti. Dutiye tāsaṃyevāti avadhāraṇaṃ catasso paṭisambhidā apekkhitvā kataṃ, na tisso vijjā. Tā hi chasu abhiññāsu antogadhāti sutte vibhattāyevāti. Ñatvā saṅgayhamānanti yojanā. Tesanti tesaṃ piṭakānaṃ. Sabbampīti sabbampi buddhavacanaṃ.

Atthānulomanāmato anulomiko. Anulomikattaṃyeva vibhāvetuṃ ‘‘kasmā panā’’tiādi vuttaṃ. Ekanikāyampīti ekasamūhampi. Poṇikā ca cikkhallikā ca khattiyā, tesaṃ nivāso poṇikanikāyo cikkhallikanikāyo ca. Evaṃ dhammakkhandhato caturāsīti dhammakkhandhasahassānīti buddhavacanapiṭakādīni niṭṭhāpetvā anekacchariyapātubhāvapaṭimaṇḍitāya saṅgītiyā paṭhamabuddhavacanādiko sabbo vuttappabhedo aññopi uddānasaṅgahādibhedo saṅgītiyā ñāyatīti etassa dassanatthaṃ ‘‘evametaṃ sabbampī’’tiādi āraddhaṃ. Ayaṃ abhidhammo piṭakato abhidhammapiṭakantiādinā piṭakādibhāvadassaneneva majjhimabuddhavacanabhāvo tathāgatassa ca ādito ābhidhammikabhāvo dassitoti veditabbo.

Ettha siyā ‘‘yadi tathāgatabhāsitabhāvo abhidhammassa siddho siyā, majjhimabuddhavacanabhāvo ca siddho bhaveyya, so eva ca na siddho’’ti tassa vinayādīhi buddhabhāsitabhāvaṃ sādhetuṃ vatthuṃ dassento ‘‘taṃ dhārayantesu bhikkhūsū’’tiādimāha. Sabbasāmayikaparisāyāti sabbanikāyikaparisāya pañcapi nikāye pariyāpuṇantiyā. Na uggahitanti sakalassa vinayapiṭakassa anuggahitattā āha. Vinayamattaṃ uggahitanti vibhaṅgadvayassa uggahitattā āha. Vinayaṃ avivaṇṇetukāmatāya ‘‘abhidhammaṃ pariyāpuṇassū’’ti bhaṇantassa anāpattiṃ, abhidhamme anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchantiyā pācittiyañca vadantena bhagavatā abhidhammassa buddhabhāsitabhāvo dīpito buddhabhāsitehi suttādīhisaha vacanato, bāhirakabhāsitesu ca īdisassa vacanassa abhāvā.

Itopi balavataraṃ ābhidhammikassa sādhukāradānena vicikicchāvicchedassa katattā. Kammato aññaṃ kammaṃ kammantaraṃ, taṃ kāmāvacarādiṃ rūpāvacarādibhāvena, kaṇhavipākādiṃ sukkavipākādibhāvena kathento āloḷeti.


我来为您直译这段巴利文：
"此"是就难以把握教法而说。"义"即所说义和目的义。"不观察"即不思维。"不耐思察"即不堪忍思察慧，意即不应经过思察以慧见而认可接受。"如是"即如此，以此教法为了脱离论难之利，为了脱离他人加诸自身的论难目的而学习法。或"脱离论难"即脱离诽谤。"为何义"即为何戒等圆满或无取解脱之义。"学习法"意即以正理而学习。"此"即此法。"不经历"即不获得。对他们而言，由于诸法被错误把握，以诽谤、慢心、覆藏、恶意等为因，长期导向不利与苦。任职于库藏为库藏官，如库藏官为库藏官，即法宝的护持者。不顾及其他义，仅作为库藏官的学习为库藏官学习。
"仅彼等"此限定是就应证得的六神通四无碍解在律中无分别说而说。因为在韦兰迦品中只分别说三明。第二个"仅彼等"此限定是就四无碍解而作，非三明。因为彼等包含在六神通中，故在经中已分别说。"知已结集"为语法关系。"彼等"即彼等诸藏。"一切"即一切佛语。
从义顺、名顺为顺。为显示顺性而说"为何"等。"一部"即一群。波尼迦与质卡利迦刹帝利，彼等的住处为波尼迦部与质卡利迦部。如是从法蕴有八万四千法蕴，如是完成佛语诸藏等，以具多种奇迹显现庄严的结集，第一佛语等一切所说差别及其他摄颂等差别由结集而知，为显示此而开始说"如是此一切"等。应知此阿毗达磨以"从藏为阿毗达磨藏"等显示藏等性，即已显示为中期佛语及如来最初为阿毗达磨者。
此中或有疑问："若阿毗达磨成就为如来所说性，则应成就为中期佛语，而彼确实不成就"，为证明彼与律等同为佛说而显示事实，说"在持彼比丘等"等。"一切群众会"即学习五部的一切部派会众。"未学"因未学全部律藏而说。"仅学律"因学两分别而说。世尊说"学习阿毗达磨"者无犯，是不欲诽谤律，以及对阿毗达磨中无机会的比丘问问题为波逸提，因与经等佛说一起说，且在外道所说中无如是说法，故显示阿毗达磨为佛说。
更有力的证据是因对阿毗达磨者给予赞叹而断除疑惑。业之外的业为异业，说彼为欲界等为色界等，黑报等为白报等而搅动。


Jinacakketi jinasāsane. Visaṃvādetīti vippalambheti. Bhedakaravatthūsu ekasminti ‘‘bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpetī’’ti ekasmiṃ sandissati. Uttaripi evaṃ vattabbo…pe… na aññesaṃ visayo…pe… nidānakiccaṃ nāma natthīti apākaṭānaṃ kāladesadesakaparisānaṃ pākaṭabhāvakaraṇatthaṃ tadupadesasahitena nidānena bhavitabbaṃ, aññesaṃ avisayattā desako pākaṭo, okkantikālādīnaṃ pākaṭattā kālo ca, devaloke desitabhāvassa pākaṭattā desaparisā ca pākaṭāti kiṃ nidānakiccaṃ siyāti.

Yattha khandhādayo nippadesena vibhattā, so abhidhammo nāma, tasmā tassa nidānena khandhādīnaṃ nippadesatopi paṭividdhaṭṭhānena bhavitabbanti adhippāyena thero ‘‘mahābodhinidāno abhidhammo’’ti dasseti. ‘‘So evaṃ pajānāmi sammādiṭṭhipaccayāpi vedayita’’ntiādinā (saṃ. ni. 5.12) nayena paccayādīhi vedanaṃ upaparikkhanto khandhādipadesānaṃ vedanākkhandhādīnaṃ vasena vihāsi. Dhammeti kusalādiaraṇante.

Dhammaṃ parivattentoti sāṭṭhakathaṃ pāḷiṃ parivattento etaṃ paravādīcodanaṃ patvā ‘‘ayaṃ paravādī’’tiādimāha. Amhādisesu nidānaṃ jānantesu paṭisaraṇesu vijjamānesu appaṭisaraṇo araññe kandanto viya nidānasabbhāve sakkhibhūtesupi amhesu vijjamānesu asakkhikaṃ aḍḍaṃ karonto viya hoti, nidānassa atthibhāvampi na jānāti, nanu etaṃ nidānanti kathento evamāha. Ekamevāti desanānidānameva ajjhāsayānurūpena desitattā. Dve nidānānīti adhigantabbadesetabbadhammānurūpena desitattā. Abhidhammādhigamassa mūlaṃ adhigamaṃ nidetīti adhigamanidānaṃ. Bodhiabhinīhārasaddhāyāti yāya saddhāya dīpaṅkaradasabalassa santike bodhiyā cittaṃ abhinīhari paṇidhānaṃ akāsi.

Sumedhakathāvaṇṇanā

Caturo ca asaṅkhiyeti (bu. vaṃ. aṭṭha. 

我来为您直译这段巴利文：
"胜者轮"即胜者教法。"欺诈"即欺骗。"在破和事中之一"即"显示如来所说所述为非如来所说所述"在一处中可见。"更应如是说......乃至......非他人境界......乃至......无所谓因缘事"即为了使不明显的时、处、说者、会众成为明显，应有具彼教导的因缘，因非他人境界故说者明显，因入时等明显故时明显，因在天界说明显故处与会众明显，何须因缘事？
凡无余分别蕴等处，彼名为阿毗达磨，因此彼因缘应有蕴等无余及通达处，以此意趣长老显示"阿毗达磨以大菩提为因缘"。以"我如是知正见缘所感受"等方式以诸缘等观察受，依受蕴等蕴等分处而住。"于法"即于善等无诤终。
"转法"即转带义释的圣典，至此外道诘问而说"此外道"等。在我等知因缘者作依止处存在时而无依止，如在林中号叫，在我等作因缘存在之证时而作无证之诉，如此说即不知因缘之有，难道此非因缘？"唯一"即仅教说因缘，因随意乐而说故。"二因缘"即随应证应说法而说故。显示阿毗达磨证得之根本证得为证得因缘。"菩提发愿信"即以彼信于燃灯十力前发愿菩提作誓愿。
善慧论注
"四阿僧祇"...

2.1-2) uddhaṃ ārohanavasena atikkamitvā amaraṃ nāma nagaraṃ ahosīti vacanasesayojanā kātabbā. Dasahīti hatthiassarathabherīsaṅkhamudiṅgavīṇāgītasammatāḷehi ‘‘asnātha pivatha khādathā’’ti dasamena saddena. Te pana ekadesena dassetuṃ ‘‘hatthisadda’’ntiādi vuttaṃ. Hatthisaddanti karaṇatthe upayogo daṭṭhabbo. Bherīsaṅkharathānañca saddehi avivittanti vā ghositanti vā yojetabbaṃ. Hatthisaddanti vā hatthisaddavantaṃ nagaraṃ. Khādatha pivatha cevāti iti-saddo ñātatthattā appayutto daṭṭhabbo.

Sabbaṅgasampannaṃ uyyānapokkharaṇīādisampannattā. Lakkhaṇeti itthilakkhaṇe purisalakkhaṇe ca. Itihāseti porāṇe. Sadhammeti attano tevijjadhamme ca yaññavidhiādike ca. Pāraminti pārañāṇaṃ pārādhigamaṃ gato. Cintesahanti cintesiṃ ahaṃ sumedhabhūtoti satthā vadati. Atthihehitīti so vijjamāno bhavissati. Na hetuyeti abhavituṃ. Evamevāti evamevaṃ. Na gavesatīti na gantuṃ esati na icchati nānugacchati vā. Dhoveti dhovante. Serīti sāyattiko. Sayaṃvasīti savaso. Mahācorasamo viyāti kāyasārāgavasena duccaritānesanehi kusalabhaṇḍacchedanā. Nāthāti nāthavanto. Pañcadosavivajjitanti evamādikassa attho kesuci aṭṭhakathāpotthakesu likhitoti katvā na vakkhāma.

Sāsaneti ettha tāpasasāsanaṃ jhānābhiññā ca. Vasībhūtassa sato. Mayi evaṃbhūte dīpaṅkaro jino uppajji. Sodheti jano. Añjasaṃ vaṭumāyananti pariyāyavacanehi maggameva vadati. Mā naṃ akkamitthāti ettha nanti padapūraṇamatte nipāto. Ghātiyāmahanti ettha ca a-iti ca haṃ-iti ca nipātā, ahaṃ-iti vā eko nipāto sānunāsiko kato. Āhutīnanti dakkhiṇāhutīnaṃ. Manti mama, maṃ vā abrvi.

Kappe atikkamitvā vuttepi bodhimhi mātādisaṃkittane saṅgaṇhituṃ ‘‘bodhi tassa bhagavato’’tiādimāha. Sukhenāti uttamena sukhena. Asamoti tāpasehi asamo. Abhiññāsukhatopi visiṭṭhaṃ īdisaṃ buddhattabyākaraṇajaṃ sukhaṃ alabhiṃ. Yāti yāni nimittāni. Ābhujatīti āvattati. Abhiravantīti saddaṃ karonti. Chuddhāti nikkhantā. Nuddhaṃsatīti na uddhaṃ gacchati. Ubhayanti ubhayavacanaṃ. Dhuvasassatanti ekantasassataṃ, aviparītamevāti attho. Āpannasattānanti gabbhinīnaṃ. Yāvatādasa disā, tattha. Dhammadhātuyāti dhammadhātuyaṃ, sabbesu dhammesu vicināmīti attho.


我来为您直译这段巴利文：
应完成"向上攀升而超越名为阿马拉城"之语句连接。"以十"即以象、马、车、鼓、螺、泥鼓、琵琶、歌、铙钹等"食饮吞咽"之第十声。为显示彼等一部分而说"象声"等。"象声"应视为工具格宾格。应连接"不离"或"响"以鼓螺车等之声。或"象声"即有象声之城。"食且饮"，此处应视为省略已知义的"iti"字。
"具一切支"因具园林池等。"相"即女相和男相。"传说"即古传。"正法"即自己的三明法和祭祀仪轨等。"到彼岸"即到达智慧彼岸、证得彼岸。"我思"即导师说"我为善慧时思"。"将有"即彼将存在。"不因"即不存在。"如是"即正如此。"不求"即不欲去不愿随行。"洗"即洗涤。"自在"即自主。"自在者"即自在。"如大盗"即因身贪等以恶行寻求而断除善品。"有依"即有依者。"离五过"等义，因某些注疏本中已写，故不说。
"教"此中为苦行教和禅定神通。成为自在者时。我如是时，燃灯胜者出现。"人清净"。"道路大道"以同义词说道路。"勿践踏彼"此中"naṃ"为填词助词。"我被杀"此中"a"和"haṃ"为助词，或"ahaṃ"为一鼻音化助词。"供物"即布施供物。"manti"为"我的"或对我说。
虽超越劫说，为摄菩提母等之称而说"彼世尊之菩提"等。"以乐"即以最上乐。"无等"即与苦行者无等。我得如是殊胜于神通乐之佛授记生乐。"彼"即彼等相。"转"即旋转。"鸣叫"即作声。"弃"即舍离。"不上升"即不向上去。"二"即二语。"确定常"即一向常，义即不变。"有胎者"即怀孕者。"至十方"，于彼。"法界"即于法界，义即于一切法中我寻求。


Yassa sampuṇṇo, taṃ vamateva udakaṃ nissesaṃ. Eteti ekissāpi dānapāramitāya anekappakāratāya bahuvacananiddeso kato. Paṭilaggitaṃ rakkhatīti vacanaseso, bhummatthe vā upayogo . Catūsu bhūmīsūti pātimokkhādīsu saṃvarabhūmīsu. Advejjhamānasoti kadāci khamanaṃ kadāci akkhamanaṃ, kassaci khamanaṃ kassaci akkhamananti evaṃ dvedhābhāvaṃ anāpannamānaso hutvā. Saccassa vīthi nāma diṭṭhādi ca adiṭṭhādi ca yathābhūtaṃva vatthu. Adhiṭṭhānanti kusalasamādānādhiṭṭhānaṃ, samādinnesu kusalesu acalatā adhiṭṭhānaṃ nāma. Pathaviyā upekkhanaṃ nāma vikārānāpatti. Aññatrāti aññaṃ. Sabhāvarasalakkhaṇeti ettha bhāvoti aviparītatā vijjamānatā, saha bhāvena sabhāvo, aviparīto attano bodhiparipācanakiccasaṅkhāto raso, anavajjavatthupariccāgādisaṅkhātaṃ lakkhaṇañca sabhāvarasalakkhaṇaṃ, tato sammasato. Dhammatejenāti ñāṇatejena. Calatāti calatāya kampanatāya. Sesīti sayi. Mā bhāthāti mā bhāyittha. Sabbītiyoti sabbā ītiyo upaddavā taṃ vivajjantu.

Sumedhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Pavacchatīti deti. Yogenāti upāyena. Samiṃsūti sannipatiṃsu. Appattamānasāti appattaarahattā bhikkhū garahitā bhavanti. Rittāti suññā antarahitā. Sālakalyāṇī nāma eko rukkho. Buddhacakkavattikāleyeva kira ekāheneva uppajjati.

Liṅgasampattīti purisaliṅgatā. Hetūti tihetukapaṭisandhitā. Guṇasampattīti abhiññāsamāpattilābhitā. Adhikāroti buddhānaṃ sakkārakaraṇaṃ. Chandatāti buddhattappattiyaṃ chandasamāyogo. Sabbaṅgasampannāti aṭṭhaṅgāni samodhānetvā katapaṇidhānā. Pakkhikāti pīṭhasappikā. Paṇḍakāti ubhayaliṅgarahitā. Bodhisattā ca brahmalokūpapattipaṭhamakappikesu kālesu ubhayaliṅgarahitā honti, na pana paṇḍakapariyāpannāti etamatthaṃ dassetuṃ ‘‘pariyāpannā na bhavantī’’ti vuttaṃ, yathāvuttesu vā dosesu sabbesu pariyāpannā na bhavanti, bodhisattesu vā pariyāpannā tadantogadhā, paricchinnasaṃsārattā vā pariyāpannā bodhisattā ubhatobyañjanapaṇḍakā na bhavantīti attho. Sabbattha suddhagocarā yasmā, tasmā micchādiṭṭhiṃ na sevanti. Micchādiṭṭhinti natthikāhetukākiriyadiṭṭhiṃ. Bhavābhaveti khuddake ceva mahante ca bhave. Bhojaputteti luddake. Lagananti saṅgo. Aññathāti līnatā. Gāmaṇḍalāti gāmadārakā. Rūpanti vippakāraṃ. Ayaṃ tāva nidānakathā yāya abhidhammassa buddhabhāsitatāsiddhīti atthayojanā kātabbā.

Nidānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

1. Cittuppādakaṇḍaṃ

Tikamātikāpadavaṇṇanā

Idāni paṭiññātakathaṃ kātuṃ ‘‘idāni iti me…pe… kathanokāso sampatto’’tiādimāha. Ito paṭṭhāyāti kusaladhammapadato paṭṭhāya.



我来为您直译这段巴利文：
凡充满者，其水必完全溢出。"此等"因一布施波罗蜜有多种方式而作复数说明。"所得守护"为语句补充，或为处格宾格。"于四地"即于别解脱等防护地。"心不二"即不成为时而忍时而不忍，对某人忍对某人不忍如是二分之心。"实谛道"即所见等和未见等如实之事。"决定"即善行决定，于所受持善事不动名为决定。"对地无动"即不生变异。"除"即其他。"自性味相"此中性即不颠倒、存在，与性俱为自性，不颠倒的自身成熟菩提作用为味，无过施舍等为相，是为自性味相，从彼思维。"法威"即智威。"动"即以动摇。"卧"即躺。"勿怕"即勿恐惧。"一切灾"即一切灾难离彼。
善慧论注结束。
"宣说"即给予。"方便"即方法。"集合"即聚集。"未得意"即未得阿罗汉果的比丘受呵责。"空"即空无消失。"娑罗迦利雅尼"是一棵树。据说只在佛与转轮王时一日生起。
"相具足"即男性相。"因"即三因结生。"德具足"即得神通等至。"增上"即对佛作供养。"欲"即于证佛果有欲。"具一切支"即集合八支作愿。"跛者"即以椅代足行者。"黄门"即无两性者。菩萨于梵世再生及最初劫时无两性，但非属黄门类，为显此义故说"不属"，或于如上所说诸过中皆不属，或不属于菩萨中，或不属限定轮回故，菩萨不成为两性黄门，此为其义。因于一切处行为清净，故不随邪见。"邪见"即无因无作见。"有非有"即小与大有。"波阇子"即猎人。"执著"即执。"异"即卑劣。"村童"即村中儿童。"色"即变异。此为因缘论，由此成就阿毗达磨为佛说，应如是作义连接。
因缘论注结束。
1.心生品
三法目录语注
今为作所许说而说"今如是我......乃至......说机已至"等。"从此"即从善法句开始。

1.Sabbapadehi laddhanāmoti tīsupi padesu vedanāsaddassa vijjamānattā tena laddhanāmo sabbapadehi laddhanāmo hoti. Nanu sukhāya vedanāya sampayuttā dhammāti cattāri padāni, evaṃ sesesupīti dvādasetāni padāni, na tīṇīti vedanāsaddassa padattayāvayavattaṃ sandhāya ‘‘sabbapadehī’’ti vucceyya, na yuttaṃ. ‘‘Vedanāyā’’ti hi visuṃ padaṃ na kassaci padassa avayavo hoti, nāpi sukhādipadabhāvaṃ bhajatīti tena laddhanāmo kathaṃ sabbapadehi laddhanāmo siyāti? Adhippetappakāratthagamakassa padasamudāyassa padattā. Pajjati avabujjhīyati etenāti hi padaṃ, ‘‘sukhāya vedanāya sampayuttā dhammā’’ti etena ca padasamudāyena yathādhippeto attho samatto viññāyati, tasmā so padasamudāyo ‘‘pada’’nti vuccati. Evaṃ itarepi veditabbā. Tasmā tesaṃ tiṇṇaṃ samudāyānaṃ avayavena laddhanāmo sabbapadehi laddhanāmoti yutto.

Ganthato ca atthato cāti ettha hetupadasahetukapadādīhi sambandhattā ganthato ca hetuatthasahetukatthādīhi sambandhattā atthato ca aññamaññasambandho veditabbo. Sahetukahetusampayuttadukā hi hetuduke hetūhi sambandhattā hetudukasambandhā, hetusahetukaduko hetudukasahetukadukasambandho ubhayekapadavasena. Tathā hetuhetusampayuttaduko hetudukahetusampayuttadukasambandho , nahetusahetukaduko ekadvipadavasena hetudukasahetukadukasambandhoti. Kaṇṇikā viyāti pupphamayakaṇṇikā viya. Ghaṭā viyāti pupphahatthakādīsu pupphādīnaṃ samūho viya. Kaṇṇikāghaṭādīsu hi pupphādīni vaṇṭādīhi aññamaññasambandhāni hontīti tathāsambandhatā etesaṃ dukānaṃ vuttā. Dukasāmaññatoti aññehi hetudukādīhi dukavasena samānabhāvā. Aññehīti sārammaṇadukādīhi. Asaṅgahito padeso yesaṃ atthi, te sappadesā. Yesaṃ pana natthi, te nippadesā.

‘‘Kacci nu bhoto kusala’’nti evaṃ pucchitamevatthaṃ pākaṭaṃ katvā pucchituṃ ‘‘kacci bhoto anāmaya’’nti vuttaṃ, tasmā kusalasaddo anāmayattho hoti. Bāhitikasutte (ma. ni. 

我来为您直译这段巴利文：
"以一切句得名"即因在三句中都有"受"字，由此得名为以一切句得名。难道不是"与乐受相应诸法"等四句，如是其余也是，共十二句，非三句？若就"受"字为三句支分而说"以一切句"，不合理。因为"受"作为独立的句，不成为任何句的支分，也不分享乐等句的状态，如何由此得名能成为以一切句得名？因为表达所意义的句组为句。因为"句"即由此了解，以"与乐受相应诸法"等句组完全了解如所意的义，故彼句组称为"句"。如是其他也应了知。因此，由彼三组的支分得名为以一切句得名是合理的。
"从文与义"此中，因与因句无因句等相连故从文，与因义无因义等相连故从义，应知互相关连。因为有因与因相应二法因与因二法中与诸因相连故与因二法相连，因无因二法与因二法无因二法相连依一二句。如是因与因相应二法与因二法因相应二法相连，无因有因二法依一二句与因二法有因二法相连。"如花蕊"即如花制花蕊。"如聚"即如花束等中花等的聚集。因为在花蕊聚等中花等以花茎等互相关连，故说彼等二法如是关连。"由二法共性"即与其他因二法等以二法方式相同性。"其他"即所缘二法等。有未摄部分者为有分，无者为无分。
如"贵人安好否"如是问已，为使义明显而问"贵人无病否"，因此安好字义为无病。在外衣经中...

2.361) bhagavato kāyasamācārādayo vaṇṇentena dhammabhaṇḍāgārikena ‘‘yo kho, mahārāja, kāyasamācāro anavajjo’’ti kusalo kāyasamācāro vutto. Na hi bhagavato sukhavipākaṃ kammaṃ atthīti sabbasāvajjarahitā kāyasamācārādayo kusalāti vuttā. Kusalesu dhammesūti ca bodhipakkhiyadhammā ‘‘kusalā’’ti vuttā. Te ca vipassanāmaggaphalasampayuttā na ekantena sukhavipākāyevāti anavajjattho kusalasaddo. Aṅgapaccaṅgānanti kusalasaddayogena bhummatthe sāmivacanaṃ, aṅgapaccaṅgānaṃ vā nāmakiriyāpayojanādīsūti attho. Naccagītassāti ca sāmivacanaṃ bhummatthe, naccagītassa visesesūti vā yojetabbaṃ. Kusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhatīti puññavipākanibbattakakammaṃ ‘‘kusala’’nti vuttaṃ. Dhammā hontīti suññadhammattā sabhāvamattā hontīti attho. Evaṃ dhammesu dhammānupassīti etthāpi suññatattho dhammasaddo daṭṭhabbo.

Salayanti…pe… viddhaṃsentīti ettha purimassa purimassa pacchimaṃ pacchimaṃ atthavacanaṃ. Atha vā salanassa atthadīpanāni calanādīni tīṇi tadaṅgappahānādīhi yojetabbāni. Appahīnabhāvena santāne sayamānā akusalā dhammā rāgādiasucisampayogato nānāvidhadukkhahetuto ca kucchitena ākārena sayanti. Ñāṇavippayuttānampi ñāṇaṃ upanissayapaccayo hotīti sabbepi kusalā dhammā kusena ñāṇena pavattetabbāti kusalā. Uppannaṃsānuppannaṃsabhāgesu saṅgahitattā ubhayabhāgagataṃ saṃkilesapakkhaṃ pahānānuppādanehi lunanti sammappadhānadvayaṃ viya.

Sattādigāhakānaṃ cittānaṃ gocarā sattādayo viya paññāya upaparikkhiyamānā na nissabhāvā, kintu attano sabhāvaṃ dhārentīti dhammā. Na ca dhāriyamānasabhāvā añño dhammo nāma atthi. Na hi ruppanādīhi aññe rūpādayo, kakkhaḷādīhi ca aññe pathavīādayo dhammā vijjantīti. Aññathā pana avabodhetuṃ na sakkāti nāmavasena viññātāviññāte sabhāvadhamme aññe viya katvā ‘‘attano sabhāvaṃ dhārentī’’ti vuttaṃ. Sappaccayadhammesu visesaṃ dassento ‘‘dhārīyanti vā paccayehī’’ti āha. Dhārīyantīti upadhārīyanti, lakkhīyantīti attho.


我来为您直译这段巴利文：
法藏师描述世尊的身行等时说"大王，凡无过身行"即善身行。因为世尊无乐报业，故说身行等离一切过为善。又于"善法中"说菩提分法为"善"。彼等与观智道果相应非唯一乐报，故善字义为无过。"诸肢支"因与善字相连为处格属格，或于诸肢支名动作目的等中之义。"舞乐"亦为处格属格，或应连接于舞乐差别中。因受持诸善法此福增长，故生福报之业说为"善"。"为法"即因空法性唯为自性之义。如是"于法观法"中亦应见法字为空性义。
"动摇......乃至......破坏"此中前前之后后为义说。或者动摇的义说为动摇等三，应以分断断等相配。以未断状态在相续中安住的不善法，因与贪等不净相应及为种种苦因，以丑恶方式而住。因与智不相应者亦为智的依止缘，故一切善法应以智犁而转为善。于已生未生种类中摄故，二分所摄的烦恼分以断与令不生而割断如二正勤。
取著众生等诸心的所缘如众生等，被慧观察时非无自性，而是持自性故为法。无有除所持自性外的其他名为法者。因为无有除变坏等外的其他色等，除坚等外的其他地等法。然而不能以其他方式了知，故对以名而知未知的自性法如其他而说"持自性"。显示有缘法的特殊而说"或为诸缘所持"。"被持"即被观察，义为被了知。


Akusalāti kusalapaṭisedhanamattaṃ kusalābhāvamattavacanaṃ tadaññamattavacanaṃ vā etaṃ na hoti, kintu tappaṭipakkhavacananti dassetuṃ ‘‘mittapaṭipakkhā amittā viyā’’tiādi vuttaṃ. Tappaṭipakkhavacanatā ca abyākatatatiyarāsivacanena viññāyati. Yadi hi kusalābhāvamattavacanaṃ akusalasaddo, tena na koci dhammo vuttoti abyākatavacaneneva ca tatiyo rāsi vutto na siyā, kusalā ceva dhammā abyākatā cāti dukovāyaṃ āpajjati, na tiko, evañca sati akusalavacanena na koci attho. Atha siyā, ‘‘anabyākatā’’ti ca vattabbaṃ siyā kusalānaṃ viya abyākatānañca abhāvamattasambhavā, tasmā abhāvamattavacane abyākatabhāvamattaṃ viya kusalābhāvamattaṃ akusalaṃ na koci rāsīti ‘‘abyākatā’’ti tatiyo rāsi na siyā. Tatiyarāsibhāvena ca abyākatā vuttāti akusalo ca eko rāsīti viññāyati. Tasmā nābhāvavacanatā, sabhāvadhāraṇādiatthena dhammasaddena samānādhikaraṇabhāvato ca akusalasaddassa kusalābhāvamattavacanatā na hoti, nāpi tadaññamattavacanatā tatiyarāsivacanato eva. Yadi hi kusalehi aññe akusalā cetasikehi aññe acetasikā viya, kusalākusalavacanehi sabbesaṃ dhammānaṃ saṅgahitattā asaṅgahitassa tatiyarāsissa abhāvā cetasikaduko viya ayañca duko vattabbo siyā ‘‘kusalā dhammā akusalā dhammā’’ti, na ‘‘abyākatā’’ti tatiyo rāsi vattabbo, vutto ca so, tasmā na tadaññamattavacanaṃ akusalasaddo, pārisesena tappaṭipakkhesu a-kārassa payogadassanato loke ‘‘amittā’’ti sāsane ‘‘alobho’’ti idhāpi tappaṭipakkhavacanatā akusalasaddassa siddhā, tattha niruḷhattā ca na itaravacanatā, tappaṭipakkhabhāvo ca viruddhasabhāvattā tappaheyyabhāvato ca veditabbo, na kusalavināsanato. Na hi kusalā akusalehi pahātabbā, mahābalavatāya pana kusalāyeva payoganipphāditā sadānusayite akusale tadaṅgavikkhambhanasamucchedavasena pajahantīti.


我来为您直译这段巴利文：
"不善"并非仅是否定善或仅说无善或仅说异于彼，而是为显示此为对立语而说"如敌为友之对立"等。对立语性由无记第三类语而了知。因为若不善字仅说无善，则不说任何法，而以无记语说第三类则不应有，只成为善法与无记法二类，非三类，如是则不善语无任何义。若如是，则应说"非无记"，因为如善及无记唯可能无，因此若为唯说无，如无记性唯无善性为不善非任何类，则"无记"不应为第三类。而以第三类说无记，故了知不善为一类。因此非无义说，因与以持自性等义的法字同位，故不善字非唯说无善，也非唯说异于彼，因第三类语故。因为若不善异于善如非心所异于心所，由善不善语摄一切法，因无未摄的第三类，如心所二法，此亦应说为"善法不善法"之二法，不应说"无记"为第三类，而彼已说，故不善字非唯说异于彼。由遍余，因见a-字用于对立，如世间"非友"，教中"无贪"，此中亦成就不善字为对立语，因安立于彼故非余语，对立性应由相违自性及应彼所断而知，非由破坏善。因为善非应由不善所断，而是由强力的善由修习成就以分断、镇伏、断除方式断除常随眠的不善。


Nabyākatāti akathitā. Kathaṃ panete akathitā honti, nanu ‘‘sukhāya vedanāya sampayuttā’’tiādīhi tikadukapadehi cakkhuviññāṇādivacanehi phassādivacanehi ca kathitāti? No na kathitā, tāni pana vacanāni idha anadhippetāni avuttattā ananuvattanato. Na hi ‘‘sukhāya vedanāya sampayuttā dhammā’’tiādiṃ vatvā ‘‘abyākatā’’ti vuttaṃ, tasmā na tāni idha anuvattantīti tabbacanīyabhāvena akathitatā na hoti, kusalākusalavacanāni pana idha vuttattā anuvattantīti tabbacanīyabhāvena akathitatā ñāyatīti ‘‘kusalākusalabhāvena akathitāti attho’’ti āha. Na byākatāti vā avipākā, abyākatavacaneneva ca avipākatthā ñāyanti. Na hi bhagavato vacanaṃ ñāpakasādhanīyaṃ, āsayānusayacariyādikusalena bhagavatā yesaṃ avabodhanatthaṃ dhammā vuttā tesaṃ vacanānantaraṃ tadatthapaṭivedhato, pacchimehi pana yathā tesaṃ avabodhanatthaṃ bhagavatā taṃ taṃ vacanaṃ vuttaṃ, yathā ca tehi tadattho paṭividdho, taṃ sabbaṃ ācariye payirupāsitvā sutvā veditabbaṃ hoti, tasmā kāraṇaṃ avatvā ‘‘kusalākusalabhāvena akathitāti attho’’ti āha. Yo ca vadeyya ‘‘akusalavipākabhāvena akathitattā, kusalā abyākatāti āpajjanti, kusalavipākabhāvena akathitattā akusalāpī’’ti, sopi ‘‘aññāpakasādhanīyavacano bhagavā’’ti nivāretabbo anuvattamānavacanavacanīyabhāvena akathitassa ca abyākatabhāvato. Na hi avipākavacanaṃ vuttaṃ kusalavacanañca avuttaṃ, yato avipākavacanassa adhikatabhāvo kusalassa ca tabbacanīyabhāvena akathitabhāvo siyā, tasmā na kusalānaṃ abyākatatā, evaṃ akusalānañca anabyākatabhāve yojanā kātabbā.

Atha vā vi-saddo virodhavacano, ā-saddo abhimukhabhāvappakāsano, tasmā attano paccayehi aññamaññavirodhābhimukhā katā, lakkhaṇavirodhato vināsakavināsitabbato cāti byākatā, kusalākusalā. Na byākatāti abyākatā. Te hi lakkhaṇato kusalākusalā viya viruddhā na honti. Na hi avipākatā dukkhavipākatā viya sukhavipākatāya sukhavipākatā viya ca dukkhavipākatāya sukhadukkhavipākatāhi virujjhatīti nāpi te kiñci pajahanti, na ca te kenaci pahātabbāti ayamettha attanomati.

Anavajjasukhavipākalakkhaṇāti ettha natthi etesaṃ avajjanti anavajjā, garahitabbabhāvarahitā niddosāti attho. Tena nesaṃ agarahitabbabhāvaṃ dasseti, na gārayhavirahamattaṃ . Aññepi atthi niddosā abyākatāti anavajjavacanamattena tesampi kusalatāpattidosaṃ disvā taṃ pariharituṃ sukhavipākavacanaṃ āha. Avajjapaṭipakkhā vā idha anavajjāti vuttā, na bāhitikasutte (ma. ni. 

我来为您直译这段巴利文：
"无记"即未说。如何是未说？难道不是以"与乐受相应"等三法二法句、以眼识等语、以触等语而说？不，非未说，但彼等诸语此处非所意，因不说故不随转。因为说"与乐受相应诸法"等后未说"无记"，故彼等此处不随转，故非以彼所说性而未说，但善不善语此处已说故随转，故以彼所说性而未说而了知，故说"义为未以善不善性而说"。或"无记"即无异熟，以无记语即了知无异熟义。因为世尊语非应由能知能立，因世尊善知意乐随眠行等，为令彼等了知而说法，说后即通达其义，但后人应亲近阿阇黎听闻而知世尊如何为彼等了知而说此彼语，及彼等如何通达其义，故不说因而说"义为未以善不善性而说"。若有说"因未说不善异熟性，善成无记，因未说善异熟性，不善亦然"，彼亦应以"世尊语非应由他知能立"而遮止，因随转语所说性而未说者为无记性。因为非说无异熟语而不说善语，由此无异熟语为已说而善以彼所说性为未说，故善非无记性，如是不善非无记性亦应如是连接。
或者"vi"字为相违义，"ā"字显示趣向性，故为自己诸缘所作互相相违趣向，因相违相及坏者可坏性为记，即善不善。"非记"即无记。彼等从相不如善不善相违。因为非异熟性不如苦异熟性与乐异熟性、如乐异熟性与苦异熟性相违于苦乐异熟性，彼等亦不断任何，亦非应为任何所断，此为此处自己意见。
"无过乐异熟相"此中，无彼等之过为无过，义为离应呵责性无过。由此显示彼等不应呵责性，非仅离可呵。因见仅以无过语其他无过无记亦成善性过失，为避免此而说乐异熟语。或此处说无过为过之对立，非如外衣经中...

2.361) viya paṭippassaddhāvajjā virahitāvajjamattā vā, tasmā anavajjavacanena avajjavināsanabhāvo dassito. Abyākatehi pana visiṭṭhaṃ kusalākusalānaṃ sādhāraṇaṃ savipākatālakkhaṇanti tasmiṃ lakkhaṇe visesadassanattaṃ sukhavipākavacanaṃ avoca. Siddho hi purimeneva akusalābyākatehi kusalānaṃ visesoti. Sukho vipāko etesanti sukhavipākā. Tena kusalākusalānaṃ sāmaññe vipākadhammabhāve sukhavipākavipaccanasabhāvaṃ dasseti, na tesaṃ sukhavipākasabbhāvameva. Anavajjā ca te sukhavipākā cāti anavajjasukhavipākā. Kusalā lakkhīyanti etenāti lakkhaṇaṃ, anavajjasukhavipākalakkhaṇaṃ etesanti anavajjasukhavipākalakkhaṇā. Nanu te eva kusalā anavajjasukhavipākā, kathaṃ te sayameva attano lakkhaṇaṃ hontīti? Viññātāviññātasaddatthabhāvena lakkhaṇalakkhitabbabhāvayuttito. Kusalasaddatthavasena hi aviññātā kusalā lakkhitabbā honti, anavajjasukhavipākasaddatthabhāvena viññātā lakkhaṇanti yuttametaṃ. Atha vā lakkhīyatīti lakkhaṇaṃ, sabhāvo. Anavajjasukhavipākā ca te lakkhaṇañcāti anavajjasukhavipākalakkhaṇā, anavajjasukhavipākā hutvā lakkhiyamānā sabhāvā kusalā nāmāti attho.

Atha vā anavajjavacanena anavajjattaṃ āha, sukhavipākavacanena sukhavipākattaṃ, tasmā anavajjañca sukhavipāko ca anavajjasukhavipākaṃ, taṃ lakkhaṇaṃ etesaṃ karaṇatthe ca kammatthe ca lakkhaṇasadde sabhāvabhūtanti anavajjasukhavipākalakkhaṇā, anavajjasukhavipākasabhāvena lakkhiyamānā taṃsabhāvavanto ca kusalāti vuttaṃ hoti. Tattha anavajjavacanena pavattisukhataṃ kusalānaṃ dasseti, sukhavipākavacanena vipākasukhataṃ. Purimañhi attano pavattisabhāvavasena lakkhaṇatāvacanaṃ, pacchimaṃ kālantare vipākuppādanasamatthatāyāti. Tathā purimena kusalānaṃ attasuddhiṃ dasseti , pacchimena visuddhavipākataṃ. Purimena ca kusalaṃ akusalasabhāvato nivatteti, pacchimena abyākatasabhāvato savipākattadīpakattā pacchimassa. Purimena vā vajjapaṭipakkhabhāvadassanato kiccaṭṭhena rasena akusalaviddhaṃsanarasataṃ dīpeti, pacchimena sampattiatthena iṭṭhavipākarasataṃ. Purimena ca upaṭṭhānākāraṭṭhena paccupaṭṭhānena vodānapaccupaṭṭhānataṃ dasseti, pacchimena phalatthena sukhavipākapaccupaṭṭhānataṃ. Purimena ca yonisomanasikāraṃ kusalānaṃ padaṭṭhānaṃ vibhāveti. Tato hi te anavajjā jātāti. Pacchimena kusalānaṃ aññesaṃ padaṭṭhānabhāvaṃ dasseti. Te hi sukhavipākassa kāraṇaṃ hontīti. Ettha ca sukhavipākasadde sukhasaddo iṭṭhapariyāyavacananti daṭṭhabbo. Iṭṭhacatukkhandhavipākā hi kusalā, na sukhavedanāvipākāva. Saṅkhāradukkhopasamasukhavipākatāya ca sambhavo eva natthi. Na hi taṃvipākoti. Yadi pana vipākasaddo phalapariyāyavacanaṃ, nissandavipākena iṭṭharūpenāpi sukhavipākatā yojetabbā.


我来为您直译这段巴利文：
如息灭之过或仅离过，故以无过语显示灭过性。言乐异熟为于相中显示善不善共有而异于无记的有异熟相之特殊。因为善异于不善无记已由前说成就。乐异熟为彼等之异熟。由此显示善不善共同为异熟法性中有乐异熟成熟自性，非仅彼等有乐异熟。无过且彼等乐异熟为无过乐异熟。善由此被了知为相，有此无过乐异熟相为彼等为无过乐异熟相。难道彼等善即是无过乐异熟，如何彼等自身成为自己的相？因已知未知语义性而相与所相性合理。因为依善字义未知的善为所相，以无过乐异熟语义性已知为相，此为合理。或被了知为相，即自性。无过乐异熟且彼等为相为无过乐异熟相，义为成为无过乐异熟而被了知自性名为善。
或者以无过语说无过性，以乐异熟语说乐异熟性，故无过与乐异熟为无过乐异熟，彼为彼等之相，于作具格与业格中相字为自性，故为无过乐异熟相，即说以无过乐异熟自性被了知及具彼自性为善。此中以无过语显示善的转起乐性，以乐异熟语显示异熟乐性。因为前者依自转起自性而说相性，后者依他时生异熟能力。如是前者显示善的自清净，后者显示清净异熟性。前者令善离不善自性，后者因显示有异熟而令离无记自性。或前者因显示为过之对立故以作用义味显示破坏不善味，后者以成就义显示可意异熟味。前者以现起义现前显示清净现前性，后者以果义显示乐异熟现前性。前者显明如理作意为善的足处，因此彼等成为无过。后者显示善为其他之足处，因彼等为乐异熟之因。此中应见乐异熟语中乐字为可意之异名。因为善有可意四蕴异熟，非唯乐受异熟。又因行苦寂止乐异熟性必无可能。因彼非异熟。若异熟字为果之异名，应以等流异熟可意色等连接乐异熟性。


Sāvajjadukkhavipākalakkhaṇāti ettha ca vuttavidhianusārena attho ca yojanā ca yathāsambhavaṃ veditabbā. Vipākārahatā kusalākusalānaṃ lakkhaṇabhāvena vuttā, tabbhāvena akathitā abyākatā avipākārahasabhāvā hontīti āha ‘‘avipākalakkhaṇā abyākatā’’ti. Yatheva hi sukhadukkhavipākārahā sukhadukkhavipākāti evaṃlakkhaṇatā kusalākusalānaṃ vuttā, evamidhāpi avipākārahā avipākāti evaṃlakkhaṇatā abyākatānaṃ vuttā. Tasmā ‘‘ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko na bhavissati kammavipāko natthi kammavipāko, atthi kammaṃ natthi kammavipāko na bhavissati kammavipāko, bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko’’ti (paṭi. ma. 

我来为您直译这段巴利文：
"有过苦异熟相"此中应依所说方法随宜了知义与连接。说以有异熟性为善不善之相，以彼性未说的无记为无异熟性自性，故说"无记为无异熟相"。如说善不善以堪能乐苦异熟为乐苦异熟如是相性，如是此中亦说无记以堪能无异熟为无异熟如是相性。因此"有业无业异熟，将无业异熟，无业异熟；有业无业异熟，将无业异熟；将有业将无业异熟"如（发趣论...）

1.234) evaṃpakārānaṃ kusalākusalānaṃ kusalākusalabhāvānāpatti abyākatabhāvāpatti vā na hoti. Na hi te sukhadukkhavipākārahā na honti vipākadhammattā, avipākārahā vā na honti avipākadhammattābhāvāti.

Kusalāti vā dhammāti vātiādīnīti kusaladhammapadāni dve, akusaladhammapadāni dve, abyākatadhammapadāni dveti. Ekatthanānatthānīti visuṃ visuṃ dvinnaṃ dvinnaṃ aññamaññāpekkhaṃ ekatthanānatthataṃ codeti, na channaṃ. Dosamettha vattukāmo codako pucchatīti ñatvā ācariyo āha ‘‘kiñcetthā’’ti. Ettha ekatthanānatthatāyaṃ kiñci vattabbaṃ asamattā te codanā, avasiṭṭhaṃ tāva brūhīti vuttaṃ hoti. Yadi ekatthāni indasakkasaddānaṃ viya saddamatte eva bhedo, evaṃ kusaladhammasaddānaṃ, na attheti. Yathā ‘‘indo sakko’’ti vutte ‘‘indo indo’’ti vuttasadisaṃ hoti, evaṃ ‘‘kusalā dhammā’’ti idaṃ vacanaṃ ‘‘kusalā kusalā’’ti vuttasadisaṃ hoti. Evaṃ itaresupi ‘‘akusalā akusalā’’ti vuttasadisatā ‘‘abyākatā abyākatā’’ti vuttasadisatā ca yojetabbā. Atha nānatthāni, indakuverasaddānaṃ viya saddato atthato ca kusaladhammasaddānaṃ bhedo, tathā akusaladhammasaddādīnanti chahi padehi catūhi padehi ca cha cattāro ca atthā bhinnā vuttāti kusalattikādīnaṃ kusalachakkādibhāvo, hetudukādīnañca hetucatukkādibhāvo āpajjatīti.

Nanu tiṇṇaṃ dhammasaddānaṃ tiṇṇaṃ indasaddānaṃ viya rūpābhedā atthābhedoti chakkabhāvo na bhavissati, tasmā evamidaṃ vattabbaṃ siyā ‘‘tikadukānaṃ catukkatikabhāvo āpajjatī’’ti, na vattabbaṃ, tiṇṇaṃ dhammasaddānaṃ ekatthānaṃ tiṇṇaṃ indasaddānaṃ viya vacane payojanābhāvā vuttānaṃ tesaṃ māsasaddānaṃ viya abhinnarūpānañca atthabhedo upapajjatīti, evamapi yathā eko māsasaddo abhinnarūpo kālaṃ aparaṇṇavisesaṃ suvaṇṇamāsañca vadati, evaṃ dhammasaddopi eko bhinne atthe vattumarahatīti kālādīnaṃ māsapadatthatāya viya tabbacanīyabhinnatthānaṃ dhammapadatthatāya abhedoti catukkatikabhāvo eva āpajjatīti, nāpajjati ekassa saddassa jātiguṇakiriyābhinnānaṃ anabhidhānato. Na hi māsa-saddo eko jātibhinnānaṃ kālādīnaṃ antarena sarūpekasesaṃ vācako hoti. Idha ca yadi sarūpekaseso kato siyā, dutiyo tatiyo ca dhamma-saddo na vattabbo siyā, vutto ca so, tasmā kusalādi-saddā viya abhinnakusalādijātīsu rūpasāmaññepi māsa-saddā viya tayo vinivattaaññajātīsu vattamānā tayo dve ca dhamma-saddā āpannāti tikadukānaṃ chakkacatukkabhāvo eva āpajjatīti.


我来为您直译这段巴利文：
如是类善不善不成善不善性或不成无记性。因为彼等非不堪能乐苦异熟，因为是异熟法性，亦非不堪能无异熟，因为无无异熟法性。
"善"或"法"或等为善法句二，不善法句二，无记法句二。"同义异义"质问各各二者互相相待同义异义性，非六者。知此欲说过失而问者，阿阇黎说"此中如何"。此中于同义异义性汝质问不完全，请先说余者。若如因陀罗帝释字仅在语中差别而同义，如是则善法字，非义。如说"因陀罗帝释"如说"因陀罗因陀罗"，如是"善法"此语如说"善善"。如是其他亦应连接如说"不善不善"性，如说"无记无记"性。若异义，如因陀罗俱毗罗字在语与义上善法字差别，如是不善法字等，则以六句四句说六义四义差别，故成善等三法为善六等，因二法等为因四等。
难道三法字如三因陀罗字语无差别义无差别故不成六？故应如是说"成四三法"，不应说，因三法字同义如三因陀罗字说无目的，且如所说彼等月字语无差别而义差别成立，如是亦如一月字语无差别说时、谷类差别、金重，如是法字亦一不应说差别义，如时等为月句义，如是所说差别义为法句义无差别，故仅成四三法。不成，因一字不表示种类、德性、作用差别。因为月字一不离形体剩余而表示时等种类差别。此中若作形体剩余，不应说第二第三法字，而彼已说，故如善等字于无差别善等种类中语共同性，如月字三于除其他种类中转起三二法字已得，故善等三法二法仅成六四。


Padānañca asambandhoti kusaladhammapadānaṃ aññamaññaṃ tathā akusaladhammapadānaṃ abyākatadhammapadānañca asambandho āpajjatīti attho. Dvinnaṃ dvinnañhi icchito sambandho, na sabbesaṃ channaṃ catunnaṃ vā aññamaññanti. Idaṃ pana kasmā codeti, nanu nānatthatte sati atthantaradassanatthaṃ vuccamānesu dhamma-saddesu kusalākusalābyākata-saddānaṃ viya asambandho vutto yutto evāti? Saccametaṃ, asambandhaṃ pana siddhaṃ katvā purimacodanā katā ‘‘tikadukānaṃ chakkacatukkabhāvo āpajjatī’’ti, idha pana taṃ asambandhaṃ sādhetuṃ idaṃ coditanti veditabbaṃ. Atha vā evamettha yojanā kātabbā – yadi pana chakkacatukkabhāvaṃ na icchasi, padānaṃ sambandhena bhavitabbaṃ yathāvuttanayena, so ca samānavibhattīnaṃ dvinnaṃ dvinnaṃ sambandho ekatthatte sati yujjeyya, tvaṃ pana nānatthataṃ vadasīti padānañca te asambandho āpajjati, neva nāpajjatīti. Niyamanattho ca-saddo. Pubbāpara…pe… nippayojanāni nāma hontīti chakkacatukkabhāvaṃ anicchantassa, nānatthataṃ pana icchantassāti adhippāyo. Avassañca sambandho icchitabbo pubbāparavirodhāpattitoti dassetuṃ ‘‘yāpi cesā’’tiādimāha. Pucchā hi padavipallāsakaraṇena dhammā eva kusalāti kusaladhamma-saddānaṃ idha uddiṭṭhānaṃ ekatthataṃ dīpeti, tava ca nānatthataṃ vadantassa neva hi dhammā kusalāti katvā tāyapi pucchāya virodho āpajjati, vuccati ca tathā sā pucchāti na nānatthatā yujjati.

Aparo nayoti ‘‘kusalā dhammā’’tiādīnaṃ dvinnaṃ dvinnaṃ ekatthattameva tiṇṇaṃ dhammasaddānaṃ ekatthanānatthattehi codeti. Tiṇṇaṃ dhammānaṃ ekattātiādimhi yathā tīhi inda-saddehi vuccamānānaṃ indatthānaṃ indabhāvena ekattā tato anaññesaṃ sakkapurindadasahassakkhasaddatthānaṃ ekattaṃ, evaṃ tiṇṇaṃ dhamma-saddatthānaṃ dhammabhāvena ekattā tato anaññesaṃ kusalākusalābyākata-saddatthānaṃ ekattaṃ āpajjatīti attho. Dhammo nāma bhāvoti sabhāvadhāraṇādinā atthena dhammoti vutto, so ca sabhāvasseva hoti, nāsabhāvassāti iminā adhippāyena vadati. Hotu bhāvo, tato kinti? Yadi tiṇṇaṃ dhammasaddānaṃ nānatthatā, tīsu dhammesu yo koci eko dhammo bhāvo, tato anaññaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ vā ekekameva bhāvo. Bhāvabhūtā pana dhammā aññe dve abhāvā hontīti tehi anaññe kusalādīsu dve ye keci abhāvā. Yopi ca so eko dhammo bhāvoti gahito, sopi samānarūpesu tīsu dhammasaddesu ayameva bhāvattho hotīti niyamassa abhāvā aññassa bhāvatthatte sati abhāvo hotīti tato anaññassapi abhāvattaṃ āpannanti kusalādīnaṃ sabbesampi abhāvattāpatti hoti. Na hi indassa amanussatte tato anaññesaṃ sakkādīnaṃ manussattaṃ atthīti.


我来为您直译这段巴利文：
"句无连接"者，善法句互相、不善法句以及无记法句无连接成立，此为其义。盖两两间所求连接，非所有六或四互相。此何以质问？岂非于异义存在时，说法字以显示他义，如善不善无记字无连接说为合理？诚然如是，然已成立无连接后前质问"成六四法"，此处质问此无连接以为证成应当了知。或复如是应作连接：若汝不欲六四法性，则当以句连接如前所说方法，且同格两两连接于同义时应合理，汝却说异义，故汝句成无连接，非不成连接。"且"字为限定义。前后无意义，对于不欲六四法者，而欲异义，此为本意。必须所求连接以显示前后相违成立，故说"又此"等。盖问以句转换使法即善，此处显示善法句同义，汝说异义，法非善，则此问亦成相违，说此问非异义合理。
另一种方法质问"善法"等两两仅同义，三法字以同义异义质问。如三因陀罗字说时，因陀罗义以因陀罗性同一，非其他帝释等千字义同，如是三法字义以法性同一，非其他善不善无记字义同。法名为性，以本性持等义说法，彼实唯本性，非非本性，此为本意。设有性，复何所为？若三法字异义，则三法中任一法性，非其他善不善无记各各性。性具法者另二非性，非其他善等中二或若干非性。纵彼一法性已取，亦于同形三法字唯此性义，无限定故，若异性义存在则非性，故非其他亦成非性，则善等皆成非性。非如因陀罗非人性，故其他帝释等非人性存在。


Nanu evamapi ekassa bhāvattaṃ vinā aññesaṃ abhāvattaṃ na sakkā vattuṃ, tattha ca ekeneva bhāvena bhavitabbanti niyamābhāvato tiṇṇampi bhāvatte siddhe tehi anaññesaṃ kusalādīnampi bhāvattaṃ siddhaṃ hotīti? Na hoti tiṇṇaṃ dhamma-saddānaṃ nānatthabhāvassa anuññātattā. Na hi tiṇṇaṃ bhāvatte nānatthatā atthi, anuññātā ca sā tayāti. Nanu tiṇṇaṃ dhammānaṃ abhāvattepi nānatthatā na siyāti? Mā hotu nānatthatā, tava pana nānatthataṃ paṭijānantassa ‘‘eso doso’’ti vadāmi, na pana mayā nānatthatā ekatthatā vā anuññātāti kuto me virodho siyāti. Atha vā abhāvattaṃ āpannehi dhammehi anaññe kusalādayopi abhāvā eva siyunti idaṃ vacanaṃ aniyamena ye keci dve dhammā abhāvattaṃ āpannā, tehi anaññesaṃ kusalādīsu yesaṃ kesañci dvinnaṃ kusalādīnaṃ abhāvattāpattiṃ sandhāya vuttaṃ ekassa bhāvattā. Yampi vuttaṃ ‘‘tehi ca añño kusalaparopi abhāvo siyā’’ti, taṃ aniyamadassanatthaṃ vuttaṃ, na sabbesaṃ abhāvasādhanatthaṃ. Ayañhi tattha attho akusalaparassa vā abyākataparassa vā dhammassa bhāvatte sati tehi añño kusalaparopi abhāvo siyāti.

Sabbametaṃ akāraṇanti ettha kāraṇaṃ nāma yutti. Kusalakusalasaddānaṃ viya ekantaekatthataṃ, kusalarūpacakkhuma-saddānaṃ viya ekantanānatthatañca vikappetvā yāyaṃ punarutti chakkacatukkāpatti asambandhavirodhābhāvāpatti dosāropanayutti vuttā, sabbā sā ayutti, tathā ekatthanānatthatābhāvatoti vuttaṃ hoti. Yā yā anumati yathānumati anumatiyā anumatiyā vohārasiddhito. Anumatiyā anurūpaṃ vā yathānumati, yathā anumati pavattā, tathā tadanurūpaṃ vohārasiddhitoti attho. Anumati hi visesanavisesitabbābhāvato accantamabhinnesu katthaci kiriyāguṇādipariggahavisesena avivaṭasaddatthavivaraṇatthaṃ pavattā yathā ‘‘sakko indo purindado’’ti. Katthaci accantaṃ bhinnesu yathā ‘‘dhavo khadiro palāso ca ānīyantū’’ti. Katthaci visesanavisesitabbabhāvato bhedābhedavantesu seyyathāpi ‘‘nīluppalaṃ paṇḍitapuriso’’ti, tāya tāya anumatiyā tadanurūpañca te te vohārā siddhā. Tasmā ihāpi kusaladhamma-saddānaṃ visesanavisesitabbabhāvato visesatthasāmaññatthapariggahena samāne atthe bhedābhedayutte pavatti anumatāti tāya tāya anumatiyā tadanurūpañca siddho eso vohāro. Tasmā vuttaṃ ‘‘sabbametaṃ akāraṇa’’nti.

Attano attano atthavisesaṃ tassa dīpentīti attanā pariggahitaṃ attanā vuccamānaṃ anavajjasukhavipākādikusalādibhāvaṃ dhamma-saddassa dīpenti tadatthassa tabbhāvadīpanavasenāti adhippāyo. Na hi dhamma-saddo kusalādibhāvo hotīti. Imināvāti ‘‘dhamma-saddo pariyattiādīsu dissatī’’tiādinā ‘‘attano sabhāvaṃ dhārentī’’tiādinā ca nayena. So hi sabbattha samāno, na kusala-saddo ārogyādīsu dissatīti ‘‘kucchite salayantī’’tiādiko, so ca visesanayo ‘‘ito paraṃ visesamattameva vakkhāmā’’ti etena apanītoti daṭṭhabbo. Na hi kusalādivisesaṃ gahetvā pavattā sukhāya vedanāya sampayuttātiādayo visesāti.

2.Sukhassa ca pahānāti ettha sukhindriyaṃ ‘‘sukha’’nti vuttaṃ, tañca sukhavedanāva hotīti ‘‘sukhavedanāyaṃ dissatī’’ti vuttaṃ, na pana ‘‘tisso imā, bhikkhave, vedanā sukhā vedanā’’tievamādīsu (saṃ. ni. 

我来为您直译这段巴利文：
难道如是亦无一性不能说其他非性，而彼中必须以一性，因无限定故三性成就，则非其他善等性亦成就？不成就，因许三法字异义性。因三性无异义性，而汝许之。难道三法非性亦无异义性？莫有异义性，然汝承认异义性，我说"此过"，我不许异义性同义性，故何处有我相违。或者已成非性法非其他善等亦唯非性，此语无限定任二法成非性，非其他善等中任二善等成非性，说依一性。又说"彼等异于善等亦应非性"，为显无限定而说，非为成立一切非性。此中义为不善等或无记等法性时，彼等异于善等亦应非性。
"一切此无因"此中因即理。如善不善字定一义，如善色眼字定异义而分别，此重复说成六四、成无连接无违、过失增加理所说，一切彼非理，如是无同义异义性已说。随许随如许，由随许随许言说成就。或随许为随顺许可，如随许转起，如是随顺彼言说成就为义。因许可于无能别所别性极无差别中某处以作用德性等摄取差别为开显未开显语义而转起，如"帝释因陀罗千眼"。某处于极差别，如"乔木柯提罗帕罗娑等当取"。某处于有能别所别性差别无差别，如"青莲智者"，由彼彼许可随顺彼彼言说成就。故此中亦善法字有能别所别性，以别义共义摄取于同义有差别无差别合理转起已许，由彼彼许可随顺彼而此言说成就。故说"一切此无因"。
"显自自义别"者，显法字自摄取自所说无过乐异熟等善等性，由显示彼义为彼性本意。因法字非善等性。"唯此"者，以"法字于教等见"等及"持自自性"等方法。彼实一切同，善字非见于健等，故以"厌恶"等，彼差别方法由"此后说唯差别"已除应见。因取善等差别而转起乐受相应等非差别。
2."断乐"此中说乐根为"乐"，彼唯乐受，故说"于乐受见"，但非如"诸比丘，此三受乐受"等(相应部)...;

4.249 ādayo) sukha-saddo viya sukhavedanāsaddena samānatthattā. Ayañhi sukhindriyattho sukha-saddo kāyasukhanaṃ kāyānuggahaṃ sātavisesaṃ gahetvā pavatto, na pana sukhā vedanā ‘‘yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā (ma. ni. 1.409), yo sukhaṃ dukkhato’’tievamādīsu (saṃ. ni. 4.253) sukha-saddo viya sātasāmaññaṃ gahetvā pavattoti. Yasmiṃ sati sukhahetūnaṃ pavatti, taṃ sukhamūlaṃ. Buddhuppāde ca kāmasamatikkamādike virāge ca sati sukhahetūnaṃ puññapassaddhiādīnaṃ pavatti hotīti taṃ ‘‘sukhamūlaṃ sukha’’nti vuttaṃ. Sukhassa ca ārammaṇattā ‘‘rūpaṃ sukha’’nti vuttaṃ. Puññānīti yadidaṃ vacanaṃ, taṃ sukhassa ca adhivacanaṃ iṭṭhavipākassa adhivacanaṃ tadatthassa iṭṭhavipākavipaccanatoti attho. Sukhapaccayānaṃ rūpādīnaṃ iṭṭhānaṃ ṭhānaṃ okāso saggā nandanañcāti ‘‘sukhā saggā sukhaṃ nandana’’nti vuttaṃ. Diṭṭhadhammeti imasmiṃ attabhāve. Sukhavihārāti paṭhamajjhānavihārādī. Nīvaraṇādibyābādharahitattā ‘‘abyābajjhā’’ti vuttā. Sabbasaṅkhāradukkhanibbāpanato taṃnirodhattā vā ‘‘nibbānaṃ sukha’’nti vuttaṃ. Ādi-saddena ‘‘adukkhamasukhaṃ santaṃ, sukhamicceva bhāsita’’nti adukkhamasukhe. ‘‘Dvepi mayā, ānanda, vedanā vuttā pariyāyena sukhā vedanā dukkhā vedanā’’ti (saṃ. ni. 4.267) sukhopekkhāsu ca iṭṭhāsūti evamādīsu pavatti saṅgahitā.

Dukkhavatthūti dukkhassa okāso. Attano paccayehi uppajjamānampi hi taṃ dukkhaṃ jātiādīsu vijjamānesu tabbatthukaṃ hutvā uppajjati. Dukkhapaccayeti dukkhahetumhi, dukkhassa janaketi attho. Dukkhapaccayaṭṭhāneti dukkhajanakakammassa sahāyabhūtānaṃ aniṭṭharūpādipaccayānaṃ ṭhāne. Paccayasaddo hi janake janakasahāye ca pavattatīti. Ādi-saddena ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkha’’ntiādinā (saṃ. ni. 

我来为您直译这段巴利文：
等如乐字因与乐受字同义。此乐根义乐字取身乐、身适、特殊悦而转起，非乐受如"任何所受为乐或"、"见乐为苦"等中乐字取悦共性而转起。乐因转起所依为乐根。佛出世及超越欲等离贪时，乐因福寂止等转起，故说"乐根为乐"。因为是乐的所缘故说"色为乐"。"诸福"此语为乐的异名、可意异熟的异名，义为可意异熟成熟。乐缘色等可意处所为天界欢喜园，故说"天界为乐欢喜园为乐"。"现法"者，此生中。"乐住"为初禅住等。因无盖等恼害故说"无恼"。因息灭一切行苦或因彼灭故说"涅槃为乐"。"等"字摄取"不苦不乐寂静，说为乐"于不苦不乐，"阿难，我说二受依方便为乐受苦受"于乐舍可意等如是等转起。
"苦事"为苦处。彼苦纵由自缘生起，于生等存在时成为彼事而生起。"苦缘"为苦因，义为苦之能生。"苦缘处"为苦生业的助伴不可意色等缘之处。因缘字转起于能生及能生助伴。"等"字以"无常即苦"等（相应部...）

3.15, 45-46, 76) saṅkhāradukkhādīsu pavatti daṭṭhabbā. Sampayutte vatthuñca karajakāyaṃ sukhayati laddhassāde anuggahite karotīti sukhā. Sukhāti vedanāsaddamapekkhitvā sukhabhāvamattassa appakāsanena napuṃsakaliṅgatā na katā. Sabhāvato saṅkappato ca yaṃ iṭṭhaṃ, tadanubhavanaṃ iṭṭhākārānubhavanaṃ vā iṭṭhānubhavanaṃ.

Samanti avisamaṃ. Samā ekībhāvūpagatā viya yuttā, samaṃ vā saha yuttāti yojetabbaṃ. Ekuppādāti eko samāno uppādo etesanti ekuppādā, samānapaccayehi sahuppattikāti attho. Sahuppattikānaṃ rūpārūpānañca aññamaññasampayuttatā āpajjeyyāti ‘‘ekanirodhā’’ti vuttaṃ, ye samānuppādā samānanirodhā ca, te sampayuttāti rūpārūpānaṃ aññamaññasampayogo nivārito hoti. Evamapi avinibbhogarūpānaṃ aññamaññasampayuttatā āpajjeyyāti ‘‘ekavatthukā’’ti vuttaṃ, ye ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ca, te sampayuttāti. Evamapi avinibbhogarūpesu ekaṃ mahābhūtaṃ sesamahābhūtopādārūpānaṃ nissayapaccayo hotīti tena tāni ekavatthukānīti, cakkhādinissayabhūtāni vā bhūtāni ekaṃ vatthu etesu sannissitanti ekavatthukānīti kappentassa tesaṃ sampayuttatāpatti siyāti tannivāraṇatthaṃ ‘‘ekārammaṇā’’ti vuttaṃ, ye ekuppādā…pe… ekārammaṇā ca honti, te sampayuttāti. Paṭilomato vā ekārammaṇāti vutte ekavīthiyañca pañcaviññāṇasampaṭicchanānaṃ nānāvīthiyaṃ parasantāne ca ekasmiṃ ārammaṇe uppajjamānānaṃ bhinnavatthukānaṃ sampayuttatā āpajjeyyāti ‘‘ekavatthukā’’ti vuttaṃ, ye ekavatthukā hutvā ekārammaṇā, te sampayuttāti. Evamapi sampaṭicchanasantīraṇādīnaṃ sampayuttatā āpajjeyyāti ‘‘ekanirodhā’’ti vuttaṃ, ye ekanirodhā hutvā ekavatthukā ekārammaṇā, te sampayuttāti. Kiṃ pana nānuppādāpi evaṃ tividhalakkhaṇā honti, atha ekuppādā evāti vicāraṇāya ekuppādā eva evaṃ tividhalakkhaṇā hontīti dassanatthaṃ ‘‘ekuppādā’’ti vuttaṃ.

3.Vipakkabhāvamāpannānaṃ arūpadhammānanti yathā sālibījādīnaṃ phalāni taṃsadisāni nibbattāni vipakkāni nāma honti, vipākaniruttiñca labhanti, na mūlaṅkurapattakhandhanāḷāni, evaṃ kusalākusalānaṃ phalāni arūpadhammabhāvena sārammaṇabhāvena sukkakaṇhādibhāvena ca taṃsadisāni vipakkabhāvamāpannānīti vipākaniruttiṃ labhanti, na rūpadhammā kammanibbattāpi kammāsadisāti dassetuṃ vuttaṃ. Jātijarāsabhāvāti jāyanajīraṇasabhāvā. Vipākapakatikāti vipaccanapakatikā. Vipaccanasabhāvatā ca anupacchinnāvijjātaṇhāmānasantāne sabyāpāratā, tena abhiññādikusalānaṃ bhāvanāyapahātabbādiakusalānañca vipākānuppādanepi vipākadhammatā siddhā hoti. Vipakkabhāvanti cettha bhāva-saddena sabhāvo eva vutto. Taṃ yathāvuttaṃ vipakkasabhāvaṃ dutiyassa vuttaṃ vipaccanasabhāvañca gahetvā ‘‘ubhayasabhāvapaṭikkhepavasenā’’ti āha.



我来为您直译这段巴利文：
应见行苦等中转起。使相应处及所生身快乐，得味已使受用为乐。乐者，观待受字以不显示仅乐性故不作中性。本性和思惟所谓可意，彼经验或可意相经验为可意经验。
"等"者无不等。等为如达一性而相应，或等为共相应应连接。"一生"者，彼等有一同生，义为由同缘共生。共生色无色会成互相应故说"一灭"，凡同生同灭者为相应，故遮止色无色互相应。如是亦会成不相离色互相应故说"一所依"，凡一生一灭一所依者为相应。如是亦于不相离色中一大种为余大种所造色之依缘故彼等为一所依，或大种为眼等依成一所依者，计度彼等会成相应，为遮止此故说"一所缘"，凡一生等乃至一所缘者为相应。或逆说一所缘时，于一路及五识领受，于异路他相续中于一所缘生起之异所依会成相应故说"一所依"，凡成一所依而一所缘者为相应。如是亦会成领受推度等相应故说"一灭"，凡成一灭一所依一所缘者为相应。难道非一生亦如是有三相，或唯一生？为显示考察唯一生有如是三相故说"一生"。
3.已成熟状态之无色法者，如稻种等果生起相似名成熟，得成熟名言，非根芽叶茎茎节，如是善不善果以无色法性、有所缘性、白黑等性相似已成熟状态得成熟名言，非色法虽由业生亦非如业，为显示此而说。生老自性者，生起衰老自性。成熟本性者，成熟本性。成熟自性性为于无断无明爱慢相续中有功用，由此神通等善及修断等不善虽不生异熟亦成就异熟法性。此中成熟状态者，以性字即说自性。取如是所说成熟自性及第二所说成熟自性故说"依遮遣二自性"。

4.Upetena ādinnā upādinnā. Kiṃ pana taṃ upetaṃ, kena ca upetaṃ, kathañca upetaṃ, ke ca tena ādinnāti? Sati ca lokuttarānaṃ kesañci ārammaṇabhāve tannivattanatthaṃ upetasaddasambandhinā upaya-saddena vuccamānāhi catubbidhupādānabhūtāhi taṇhādiṭṭhīhi upetaṃ, tehi ca ārammaṇakaraṇavasena upetaṃ, na samannāgamavasena. Sati ca sabbatebhūmakadhammānaṃ upādānārammaṇatte yehi vipākakaṭattārūpāni amhehi nibbattattā amhākaṃ etāni phalānīti gaṇhantehi viya ādinnāni, tāni tebhūmakakammāni kammabhāvena ekattaṃ upanetvā upetanti idha gahitāni. Tehi ca nibbattāni vipākakaṭattārūpāni upādinnā dhammāti sabbametaṃ dassetuṃ ‘‘ārammaṇakaraṇavasenā’’tiādi vuttaṃ. Ayañca atthanayo yathāsambhavaṃ yojetabbo, na vacanānupubbenāti. Etthāha – yadi ārammaṇakaraṇavasena taṇhādiṭṭhīhi upetena ādinnā upādinnā, sabbatebhūmakadhammā ca taṇhādīnaṃ ārammaṇā honti, na ca upetasaddo kamme eva niruḷho, tena kammasseva gahaṇe kāraṇaṃ natthi, tasmā sabbatebhūmakadhammapaccayuppannānaṃ avijjādihetūhi nibbattānaṃ saṅkhārādiphalānaṃ upādinnattaṃ āpajjati tesampi tehiphalabhāvena gahitattā. Upa-saddena ca upetatāmattaṃ jotitaṃ, na ārammaṇakaraṇaṃ samannāgamanivattakaṃ, ādinna-saddena ca gahitatāmattaṃ vuttaṃ, na kammasamuṭṭhānatāviseso. Tasmā sabbapaccayuppannānaṃ upādinnattaṃ āpajjatīti? Nāpajjati bodhaneyyajjhāsayavasena desanāpavattito. Yesañhi bodhanatthaṃ ‘‘upādinnā’’ti etaṃ vuttaṃ, te teneva vacanena yathāvuttappakāre dhamme bujjhiṃsu, etarahi pana tāvatā bujjhituṃ asakkontena sutvā tadattho veditabboti esā atthavibhāvanā katā ‘‘kammunā’’ti.

Ayaṃ pana aparo attho daṭṭhabbo – upa-saddo upetaṃ dīpeti. Ayañhi upa-saddo samāse payujjamāno ‘‘atimālā’’tiādīsu ati-saddo viya atikkamanaṃ sasādhanaṃ upagamanaṃ sasādhanaṃ vadati, upagamanañca upādānaupayo, tena upagataṃ upetaṃ. Kiṃ pana tanti? Yaṃ asati upādāne na hoti, taṃ ‘‘upādānapaccayā bhavo’’ti evaṃ vuttaṃ tebhūmakakammaṃ paccayabhāvena purimajātuppannena upādānena upagatattā ‘‘upeta’’nti vuccati. Na hi koci anupaggamma anicchanto kammaṃ karotīti. Tena upetena kammunā punabbhavassa ādānaṃ hoti. Kammunā hi sāsavena sattā ādiyanti punabbhavaṃ, tasmā ādātabbabhāvena pākaṭo punabbhavo. So ca upapattibhavo tebhūmakavipākakaṭattārūpasaṅgaho ‘‘bhavapaccayā jātī’’ti ettha jātivacane samavaruddhoti upādinnavacanena upapattibhavo vuccati, upapattibhavo ca tebhūmakavipākakaṭattārūpānīti dhātukathāyaṃ pakāsitametaṃ. Tasmā upetena ādinnāti te eva dhammā vuccantīti siddho ayamatthoti. Upādinna-saddassa atthaṃ vatvā taṃ vissajjetvā upādāniya-saddassa visuṃ upādinnasaddānapekkhaṃ atthaṃ vattuṃ ‘‘ārammaṇabhāvaṃ upagantvā’’tiādimāha. Tasmā eva avisesetvā ‘‘upādānassa ārammaṇapaccayabhūtānametaṃ adhivacana’’nti vuttaṃ. Taṃ pana upādāniyaṃ upādinnaṃ anupādinnanti duvidhaṃ. Tasmā taṃ visesanena dassento ‘‘upādinnā ca te upādāniyā cā’’tiādimāha.



我来为您直译这段巴利文：
4.已趣已取为所取。何为已趣？由何已趣？如何已趣？何者为彼所取？且于出世间某些为所缘性时，为遮遣彼，由与已趣字相连之趣字所说四种取性贪见已趣，由彼等以作所缘方式已趣，非以具足方式。且于一切三地法为取所缘性时，为我等所生故此等为我等果，如是取者所取之异熟等起色，彼等三地业以业性引向一性为已趣，此中所取。由彼等所生异熟等起色为所取法，为显示一切此等故说"以作所缘方式"等。此义理应随宜连接，非随语次第。此中问：若以作所缘方式由贪见已趣所取为所取，一切三地法为贪等所缘，且已趣字非唯安立于业，则取唯业无因，故一切三地法所缘生为无明等因所生行等果成所取性，因彼等亦以果性被取。且以"upa"字显仅已趣性，非作所缘遮除具足，以"取"字说仅取性，非业等起性差别。故一切缘生成所取性？不成，因依所化意乐转起说法。为令觉悟故说"所取"，彼等由此语即觉悟如是种类法，今不能如是觉悟者闻已应知彼义，故作此义显示"由业"。
应见此另一义：upa字显已趣。此upa字用于复合如"过鬘"等中如ati字说超越有具，趣近有具说趣近，趣近为取方便，由彼趣近为已趣。何为彼？无取则不有者，如是说"取缘有"三地业，因以缘性由前生已生取趣近故说"已趣"。因无人不趣近不欲而作业。由彼已趣业有再有之取。因由有漏业取众生再有，故以应取性显著再有。彼为生有摄三地异熟等起色，于"有缘生"中生语所摄，故以所取语说生有，生有为三地异熟等起色，此于界论已显。故由已趣所取说彼等法，此义成就。说所取字义已释已，为说所取所缘字别离所取字义故说"趣近所缘性"等。因此不别说"此为取所缘缘之增语"。彼所取所缘为所取非所取二种。故以差别显示说"所取且彼等为所取所缘"等。

5.Saṃkilesoti dasa kilesavatthūni vuccanti. Saṃkiliṭṭhāti tehi vibādhitā upatāpitā ca. Te pana yasmā saṃkilesasampayuttā ekuppādādīhi ninnānattā ekībhāvamiva gatā visādīhi viya sappiādayo vidūsitā malīnā vibādhitā upatāpitā ca nāma honti, tasmā āha ‘‘saṃkilesena samannāgatā saṃkiliṭṭhā’’ti. Saṃkilesaṃ arahantīti saṃkilesassa ārammaṇabhāvena taṃ laddhuṃ arahantīti attho. Ārammaṇabhāvānatikkamanatoti etena saṃkilesānatikkamanameva dasseti, vatthayugikasuṅkasālikasaddānaṃ viya saṃkilesika-saddassa pavatti veditabbā.

6. Saha vitakkena hontīti vacanaseso yojetabbo avuccamānassapi bhavati-atthassa viññāyamānattā. Mattāti pamāṇavācakaṃ ekaṃ padanti gahetvā ‘‘vicārova mattā etesa’’nti attho vutto. Aññattha avippayogīsu vitakkavicāresu vicārova etesaṃ mattā, tato uddhaṃ vitakkena sampayogaṃ na gacchantīti attho. Ayamaparo attho – matta-saddo visesanivattiattho. Savitakkasavicārā dhammā hi vitakkavisiṭṭhena vicārena savicārā, ete pana vicāramattena vitakkasaṅkhātavisesarahitena, tasmā ‘‘vicāramattā’’ti vuccanti, vicāramattavantoti attho. Vicāramattavacanena avitakkatte siddhe avitakkānaṃ aññesampi atthibhāvajotanatthaṃ avitakkavacanaṃ. Avitakkā hi vicāramattā ca santi avicārā cāti nivattetabbā gahetabbā ca honti, tesu avuccamānesu nivattetabbagahetabbassa adassitattā vicāramattāvaavitakkāti āpajjeyyāti. Visesanavisesitabbabhāvo pana yathākāmaṃ hotīti sāmaññena avitakkabhāvena saha vicāramattatāya dhammavisesanabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘avitakkavicāramattā’’ti padānukkamo kato.

Atha vā savicārā duvidhā savitakkā avitakkā ca, tesu avitakke nivattetuṃ ādipadaṃ vuttaṃ. Avicārā ca duvidhā savitakkā avitakkā ca, tesu savitakke nivattetuṃ tatiyapadaṃ vuttaṃ. Ye pana dvīhipi nivattitā avitakkā savitakkā ca savicārā avicārā ca, tesu aññataradassanaṃ vā kattabbaṃ siyā ubhayadassanaṃ vā. Ubhayadassane kariyamāne yadi ‘‘savitakkasavicārā’’ti vucceyya, ādipadatthatāva āpajjati. Atha ‘‘avitakkaavicārā’’ti vucceyya, antapadatthatā. Atha pana ‘‘avitakkasavicārā savitakkaavicārā’’ti vucceyya, ajjhattabahiddhānaṃ viya atthantarābhāvo vā saṅkaradoso vā ekasseva savitakkāvitakkatāsavicārāvicāratāvirodho vā āpajjeyya, tasmā aññataradassanena itarampi pakāsetuṃ avitakkavacanena dvippakāresu vattabbesu savitakkaavicāre nivattetvā avitakkasavicāre dassento āha ‘‘avitakkavicāramattā’’ti. Atha vā vitakkābhāvena ete vicāramattā, na vicārato aññassa kassaci dhammassa abhāvāti dassetuṃ avitakkavacanena vicāramattā visesitā.



我来为您直译这段巴利文：
5.烦恼者说十种烦恼事。烦恼者为彼等所损恼热恼。彼等因与烦恼相应以一生等无差别如达一性，如由毒等酥油等被污染、染污、损恼、热恼，故说"具烦恼为烦恼"。应烦恼者，以烦恼所缘性应得彼义。"不超所缘性"以此唯显不超烦恼，应知烦恼性字转起如衣对税米字。
6.应连接"与寻俱有"语余，虽不说"有"义亦可了知。"唯"者，取表量一句，说义为"彼等唯伺"。于他处不相离寻伺中彼等唯伺，超此不与寻相应义。此另一义：唯字义为遮别。有寻有伺法以寻差别伺为有伺，此等以唯伺无名为寻差别，故说"唯伺"，义为具唯伺。以唯伺语成就无寻时，无寻语为显示其他亦有。因无寻唯伺及无伺应遮应取，彼等不说则不显应遮应取，则成唯伺即无寻。然能别所别性随欲而有，故以共无寻性与唯伺性为法能别性而作"无寻唯伺"句次第。
或者有伺二种:有寻无寻，为遮彼中无寻说初句。无伺二种:有寻无寻，为遮彼中有寻说第三句。由二遮者无寻有寻及有伺无伺，于彼等应作显示一或二。作显示二时，若说"有寻有伺"，则成初句义。若说"无寻无伺"，则成末句义。若说"无寻有伺有寻无伺"，则成如内外无别义或杂染过或一有寻无寻有伺无伺相违，故以显示一另显另一，以无寻语于应说二种中遮有寻无伺显示无寻有伺说"无寻唯伺"。或者以无寻彼等唯伺，非由伺无其他任何法，为显示此以无寻语别唯伺。

7.Upekkhatīti vedayamānāpi majjhattavedanā sukhākāre dukkhākāre ca udāsinā hotīti attho. Atha vā upetā yuttā sukhadukkhānaṃ aviruddhā ikkhā anubhavanaṃ upekkhā. Visesadassanavasenāti nānattadassanavasena. Yadi hi pītisahagatā eva sukhasahagatā siyuṃ, ‘‘pītisahagatā’’ti eteneva siddhattā ‘‘sukhasahagatā’’ti idaṃ na vattabbaṃ siyā, ‘‘sukhasahagatā’’ti vā vuccamāne ‘‘pītisahagatā’’ti na vattabbaṃ, tato tikaṃ pūrentena dukkhasahagatapadaṃ vattabbaṃ siyā, evañca sati ‘‘vedanāttiko evāya’’nti vuttavacanaṃ āpajjati, tasmā ‘‘pītisahagatā’’ti vatvā ‘‘sukhasahagatā’’ti vadanto pītivippayuttampi sukhaṃ atthīti tatiyajjhānakāyaviññāṇasampayuttaṃ sukhaṃ sappītikasukhato bhinnaṃ katvā dassetīti adhippāyo. Atha vā pītisukhānaṃ dubbiññeyyanānattānaṃ nānattadassanatthaṃ ayaṃ tiko vutto. ‘‘Pītisahagatā’’ti ettha hi sukhekadeso saṅgahito, na pīti. ‘‘Sukhasahagatā’’ti ettha pīti saṅgahitā, na sukhaṃ. Pītivippayuttasukhasahagatā ca purimena asaṅgahitā pacchimena saṅgahitāti siddho pītisukhānaṃ visesoti.

8.Nibbānaṃ dassanatoti nibbānārammaṇataṃ sandhāyāha. Atha vā dhammacakkhu punappunaṃ nibbattanena bhāvanābhāvaṃ appattaṃ dassanaṃ nāma, dhammacakkhu ca pariññādikiccakaraṇena catusaccadhammadassanaṃ tadatisayo, tasmā natthettha gotrabhussa dassanabhāvāpattīti. Ubhayapaṭikkhepavasenāti dvīhi padehi vuttadhammapaṭikkhepavasena, na pahāyakapaṭikkhepavasena. Tathā hi sati dassanabhāvanāhi añño samucchedavasena pahāyako atthi, tena pahātabbā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbāti ayamattho āpajjati, na ca añño pahāyako atthi aññehi vikkhambhitānañca punappavattisabbhāvā, nāpi pahātabbā tatiyapadena saṅgayhanti, kintu appahātabbā evāti. Tasmā pahātabbapadaṃ paccekaṃ yojetvā neva dassanena pahātabbā na bhāvanāya pahātabbāti dassanena bhāvanāya pahātabbehi aññe gahitāti veditabbā.



我来为您直译这段巴利文：
当见于行苦等转起。使相应、事及所生身安乐，使已得味受滋养为乐。"乐"观待受字，因不显示唯乐性故不作中性。本性及思惟所欲，彼体验或可意相体验为可意体验。

9.Evamatthaṃ aggahetvāti atthāyuttito ca saddāyuttito ca aggahetabbataṃ dasseti. Dassanabhāvanāhi appahātabbahetumattesu hi gayhamānesu ahetukā asaṅgahitāti yathādhippetassa atthassa aparipuṇṇattā atthāyutti, pahātabbasaddassa niccasāpekkhatte ca sati na sambandhīsaddato pahāyakato aññaṃ paṭisedhaṃ apekkhamānassa hetusaddena samāso upapajjatīti saddāyutti ca veditabbā. Evamattho gahetabboti pahātabba-saddaṃ paṭisedhena ayojetvā yesaṃ aññapadatthe samāso, tabbisesanaṃ atthīti idaṃ paṭisedhena yojetvā dassanabhāvanāhi pahātabbo hetu etesaṃ nevatthīti attho gahetabboti vuttaṃ hoti. Evañca sati yathādhippetattho sabbo saṅgahitoti. Atthāyutti mā hotu, saddo pana idhāpi na yutto. Ekantayogīnaṃ atthi-saddameva hi apekkhamānānaṃ ubhinnaṃ pahātabbahetu-saddānaṃ samāso yutto, na paṭisedhaṃ apekkhamānānanti, tasmā gahetabbatthadassanamattaṃ etaṃ kataṃ, saddo pana yathā yujjati, tathā yojetabbo. Evaṃ pana yujjati – pahātabbo hetu etesaṃ atthīti pahātabbahetukā. Kena pahātabboti? Dassanena bhāvanāya ca. Tayidaṃ pahātabbahetukapadaṃ dassanabhāvanāpadehi visuṃ visuṃ yojetvā tehi yuttena ye dassanena pahātabbahetukā neva honti, bhāvanāya pahātabbahetukā ca na hontīti paṭisedhañca visuṃ visuṃ yojetvā te neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukāti vuccanti. Nevavipākanavipākadhammadhammavacanaṃ viya hi purimapadadvayasaṅgahitadhammapaṭisedhanena tadaññadhammanidassanametaṃ hoti, na ahetukapadaṃ viya hetuvirahappakāsanenāti. Evañca katvā dve paṭisedhā yuttā honti.

Hetuyeva hi tesaṃ natthi, yo dassanabhāvanāhi pahātabbo siyāti purimasmiñhi atthe hetūnaṃ dassanabhāvanāhi pahātabbatā paṭikkhittā, paṭikkhepo ca pahātabbāsaṅkāsabbhāve hoti, pahātabbāsaṅkā ca hetumhi sati siyā, tesaṃ pana ahetukānaṃ hetuyeva natthi, yo dassanabhāvanāhi pahātabbo siyā, tadabhāvā pahātabbāsaṅkā natthīti taṃnivāraṇattho paṭikkhepo na sambhavati, tasmā ‘‘nevadassanena na bhāvanāya pahātabbo hetu etesa’’nti evaṃ ahetukānaṃ gahaṇaṃ na bhaveyyāti attho. Atha vā itarathā hi ahetukānaṃ aggahaṇaṃ bhaveyyāti atthassa pākaṭattā na kāraṇasādhanīyo esoti gahetabbatthasseva kāraṇaṃ vadanto ‘‘hetuyeva hi tesaṃ natthī’’tiādimāha. Tesañhi nevadassanena na bhāvanāyapahātabbahetukapadavacanīyānaṃ yo dassanabhāvanāhi pahātabbo siyā, so evaṃpakāro hetu natthi. Te hi anekappakārā sahetukā ahetukā cāti, tasmā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbo hetu etesaṃ atthīti ayamattho gahetabboti attho.



我来为您直译这段巴利文：
9.不如是取义者，显示从义理及语法不应取。因于见修所断因性者取时，无因者不摄故所欲义不圆满为义理，断字常需待时，不从所系词断者待异遮遣与因字成复合为语法应知。如是义应取者，不以遮遣连断字，于他句义复合，彼差别有者，此以遮遣连，见修所断因彼等皆无，义应如是取已说。如是一切所欲义摄。义理勿有，然语亦此不适。定相应者唯待有字二断因字复合适合，非待遮遣者，故此仅显应取义，然语应如适合连接。如是适合：有断因彼等为断因者。由何断？由见修。彼断因语与见修语各别连接，由彼相应者非见所断因亦非修所断因，以遮遣各别连接，说彼等非见非修所断因。如非异熟非法法语以遮遣前二语所摄法显示彼异法，非如无因语显无因相，如是作二遮遣适合。
因彼等全无见修所断因。于前义因之见修所断性已遮，遮于有断疑时，断疑于有因时有，然彼等无因者全无因，彼见修所断，因无彼故无断疑，为遮彼遮不生，故"非见非修所断因彼等"如是不摄无因义。或者他者不摄无因成，因义显故此非须成因，唯说应取义因故说"因彼等全无"等。因彼等非见非修所断因语所说者，应见修所断如是种类因无。彼等实多种有因无因，故有非见非修所断因彼等，此义应取义。

10.Taṃ ārammaṇaṃ katvāti idaṃ catukiccasādhanavasena ārammaṇakaraṇaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Aññathā gotrabhuphalapaccavekkhaṇādīnampi apacayagāmitā āpajjeyyāti. Atha vā hetubhāvena apacayaṃ nibbānaṃ gacchantīti apacayagāmino. Nibbānassa hi anibbattaniyattepi samudayappahānasamudayanirodhānaṃ adhigamaadhigantabbabhāvato hetuhetuphalabhāvo magganibbānānaṃ yujjati. Yathāha ‘‘dukkhanirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti (vibha. 719). Atthoti hi hetuphalaṃ. Dhammoti hetūti. Purimapacchimānaṃ purime sasampayuttā vuttā, pacchime kevalā. Purime viya pana pacchime atthepi ariyamaggasīsena sabbalokuttarakusalacittuppādā gahetabbā. Dutiye atthavikappe ‘‘ācayaṃ gāmino’’ti vattabbe anunāsikalopo katoti daṭṭhabbo. Ācinantīti vā ācayā, ācayā hutvā gacchanti pavattantītipi attho daṭṭhabbo.

11. Satta pana sekkhā sikkhanasīlāti sekkhā, tesaṃ imeti sekkhā, aññāsādhāraṇā maggaphalattayadhammā. Sayameva sikkhantīti sikkhanasīlānametaṃ nidassanaṃ. Ye hi dhammā sikkhanti, te sikkhanasīlā hontīti. Akkharattho pana sikkhā etesaṃ sīlanti sekkhāti. Na sekkhāti yattha sekkhabhāvāsaṅkā atthi, tatthāyaṃ paṭisedhoti lokiyanibbānesu asekkhabhāvānāpatti daṭṭhabbā. Sīlasamādhipaññāsaṅkhātā hi sikkhā attano paṭipakkhakilesehi vippamuttā parisuddhā upakkilesānaṃ ārammaṇabhāvampi anupagamanato etā sikkhāti vattuṃ yuttā aṭṭhasu maggaphalesu vijjanti, tasmā catumaggaheṭṭhimaphalattayadhammā viya arahattaphaladhammāpi tāsu sikkhāsu jātāti ca, taṃsikkhāsamaṅgino arahato itaresaṃ viya sekkhatte sati sekkhassa eteti ca, sikkhā sīlaṃ etesanti ca sekkhāti āsaṅkitabbā siyunti tadāsaṅkānivattanatthaṃ ‘‘asekkhā’’ti yathāvuttasekkhabhāvapaṭisedho kato. Arahattaphale hi pavattamānā sikkhā pariniṭṭhitasikkhākiccattā na sikkhākiccaṃ karonti, kevalaṃ sikkhāphalabhāveneva pavattanti, tasmā tā na sikkhāvacanaṃ arahanti, nāpi taṃsamaṅgino sekkhavacanaṃ, na ca taṃsampayuttā sikkhanasīlāti sikkhāsu jātātiādiatthehi aggaphaladhammā sekkhā na honti, heṭṭhimaphalesu pana sikkhā sakadāgāmimaggavipassanādīnaṃ upanissayabhāvato sikkhākiccaṃ karontīti sikkhāvacanaṃ arahanti, taṃsamaṅgino ca sekkhavacanaṃ, taṃsampayuttā ca sikkhanasīlavuttīti tattha dhammā yathāvuttehi atthehi sekkhā honti eva.

Sekkhāti vā apariyositasikkhā dassitā. Anantarameva ‘‘asekkhā’’ti vacanaṃ pariyositasikkhānaṃ dassananti na lokiyanibbānānaṃ asekkhatāpatti. Vuddhippattā vā sekkhāti etasmiṃ atthe sekkhadhammesu eva kesañci vuddhippattānaṃ asekkhatā āpajjati, tena arahattamaggadhammā vuddhippattā ca yathāvuttehi ca atthehi sekkhāti katvā asekkhā āpannāti? Na, taṃsadisesu tabbohārā. Arahattamaggato hi ninnānākaraṇaṃ arahattaphalaṃ ṭhapetvā pariññādikiccakaraṇaṃ vipākabhāvañca, tasmā te eva sekkhā dhammā arahattaphalabhāvaṃ āpannāti sakkā vattuṃ, kusalasukhato ca vipākasukhaṃ santataratāya paṇītataranti vuddhippattā ca te dhammā hontīti asekkhāti vuccantīti.



我来为您直译这段巴利文：
10.作彼所缘者，应知此依四作用成就说作所缘。否则种姓、果、观察等亦成向减。或者以因性往减涅槃为向减。因虽涅槃非所生，由证得应证得断集灭集，道涅槃适合因果性。如说"于苦灭智为义无碍解，于趣苦灭道智为法无碍解"。义者因果。法者因。前后中前说与相应，后说独立。如前后义亦应以圣道为首取一切出世间善心生。第二义释应说"往增"作鼻音脱落应见。或增者为增，成增而去转起义应见。
11.七有学为学习性故为有学，此为彼等为有学，不共他道果三法。自己学习为学习性此显示。因诸法学习为学习性。字义为有学习为有学。非有学者，于有有学性疑虑处此遮遣，应见世间涅槃不成无学性。戒定慧所说学解脱自对治烦恼清净不至染污所缘性故，此等适合说为学于八道果中有，故四道下三果法如阿罗汉果法亦生于彼等学中，及具彼学阿罗汉如其他成有学性为有学所有，及学习为彼等性为有学，应疑虑，为遮彼疑故作"无学"遮如是说有学性。于阿罗汉果转起学因学事已竟不作学事，唯以学果性转起，故彼等不应学语，具彼者亦不应有学语，相应彼亦非学习性，故以生于学等义上果法非有学，然于下果学为预流果观等近依性作学事故应学语，具彼者应有学语，相应彼亦学习性转起，故于彼法由如是说义即有学。
或有学者显示未竟学。紧接说"无学"显示已竟学，故世间涅槃不成无学性。或成长为有学于此义，于有学法某些成长成无学性，由此阿罗汉道法及成长由如是说义为有学成无学？不，于彼等相似彼言说。因阿罗汉果除作遍知等事及异熟性与阿罗汉道无差别，故可说彼等有学法成阿罗汉果性，且由善乐异熟乐以寂静性为胜，彼等法成长故说无学。

12. Kilesavikkhambhanāsamatthatādīhi parittā. ‘‘Kilesa…pe… tāyā’’ti atthattayampi kusalesu yujjati, vipākakiriyesu dīghasantānatāva. Pamāṇakarehi vā oḷārikehi kāmataṇhādīhi paricchinnā parittā. Tehi aparicchinnattā sukhumehi rūpataṇhādīhi paricchinnā pamāṇamahattaṃ gatāti mahaggatā. Aparicchinnā appamāṇā.

14.Atappakaṭṭhenāti divasampi paccavekkhiyamānā lokuttaradhammā tittiṃ na janenti samāpajjiyamānāpi phaladhammāti.



我来为您直译这段巴利文：
12.以烦恼镇伏能力等为小。"烦恼...等...性"三义于善适合，于异熟唯长相续性。或由量作者粗大欲爱等所限为小。由彼等不限故由微细色爱等所限达量大为大。不限为无量。
14.以无厌足义者，即出世间法即使整日观察不生满足，即使入定果法亦然。

15. Mātughātādīsu pavattamānāpi hitasukhaṃ icchantāva pavattantīti te dhammā hitasukhāvahā me bhavissantīti āsīsitā honti, tathā asubhāsukhāniccānattesu subhādivipariyāsadaḷhatāya ānantariyakammaniyatamicchādiṭṭhīsu pavatti hotīti te dhammā asubhādīsu subhādiviparītappavattikā honti. Micchāsabhāvāti musāsabhāvā. Anekesu ānantariyesu katesu yaṃ tattha balavaṃ, taṃ vipaccati, na itarānīti ekantavipākajanakatāya niyatatā na sakkā vattunti ‘‘vipākadāne satī’’tiādimāha. Tattha khandhabhedānantaranti cutianantaraṃ. Cuti hi maraṇaniddese (vibha. 193) ‘‘khandhānaṃ bhedo’’ti vuttāti. Etena vacanena sati phaladāne cutianantaro eva, na añño etesaṃ phalakāloti phalakālaniyameneva niyatatā vuttā hoti, na phaladānaniyamenāti niyataphalakālānaṃ aññesampi upapajjavedanīyānaṃ diṭṭhadhammavedanīyānampi niyatatā āpajjati, tasmā vipākadhammadhammānaṃ paccayantaravikalatādīhi avipaccamānānampi attano sabhāvena vipākadhammatā viya balavatā ānantariyena vipāke dinne avipaccamānānampi ānantariyānaṃ phaladāne niyatasabhāvā ānantariyasabhāvā ca pavattīti attano sabhāvena phaladānaniyameneva niyatatā ānantariyatā ca veditabbā. Avassañca niyatasabhāvā ānantariyasabhāvā ca tesaṃ pavattīti sampaṭicchitabbametaṃ aññassa balavato ānantariyassa abhāve cutianantaraṃ ekantena phaladānato.

Nanu evaṃ aññesampi upapajjavedanīyānaṃ aññasmiṃ vipākadāyake asati cutianantarameva ekantena phaladānato ānantariyasabhāvā niyatasabhāvā ca pavatti āpajjatīti? Nāpajjati asamānajātikena cetopaṇidhivasena upaghātakena ca nivattetabbavipākattā anantarekantaphaladāyakattābhāvā, na pana ānantariyakānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ dutiyajjhānādīni viya asamānajātikaṃ phalanivattakaṃ atthi sabbānantariyakānaṃ avīciphalattā, na ca heṭṭhupapattiṃ icchato sīlavato cetopaṇidhi viya uparūpapattijanakakammaphalaṃ ānantariyakaphalaṃ nivattetuṃ samattho cetopaṇidhi atthi anicchantasseva avīcipātanato, na ca ānantariyakopaghātakaṃ kiñci kammaṃ atthi, tasmā tesaṃyeva anantarekantavipākajanakasabhāvā pavattīti.

Anekāni ca ānantariyakāni katāni ekante vipāke sanniyatattā uparatāvipaccanasabhāvāsaṅkattā nicchitāni sabhāvato niyatāneva. Cutianantaraṃ pana phalaṃ anantaraṃ nāma tasmiṃ anantare niyuttāni tannibbattanena anantarakaraṇasīlāni anantarappayojanāni cāti sabhāvato ānantariyakāneva ca honti. Tesu pana samānasabhāvesu ekena vipāke dinne itarāni attanā kattabbassa kiccassa teneva katattā na dutiyaṃ tatiyampi ca paṭisandhiṃ karonti, na samatthatāvighātattāti natthi tesaṃ niyatānantariyatānivattīti. Na hi samānasabhāvaṃ samānasabhāvassa samatthataṃ vihanatīti. Ekassa pana aññānipi upatthambhakāni hontīti daṭṭhabbānīti. Sammā sabhāvāti saccasabhāvā.



我来为您直译这段巴利文：
15.即于杀母等转起亦欲利乐而转起，故彼等法为欲求"彼等法将为我带来利乐"，如是由于不净、苦、无常、无我中净等颠倒坚固性，于无间业、邪定见等转起，故彼等法于不净等为净等相反转起。邪性者为妄性。作多无间业中彼中强者成熟，非他者，故不能说一向生果性定性，故说"于与果时"等。其中死蕴后者为死后。因死于死释中说"蕴坏"。以此语于与果时唯死后，非彼等他果时，故唯以果时定性说定性，非以与果定性，故定果时其他生受及现法受亦成定性，故如异熟法由缺其他缘等不成熟亦有自性异熟性，如是由强无间业与果时不成熟无间业亦有与果定性无间性转起，应知由自性唯以与果定性为定性无间性。应许彼等转起必定性无间性，因无他强无间业时死后一向与果故。
岂非如是其他生受亦由无他与果者死后一向与果故成无间性定性转起？不成，因心愿力由异类及损害者应遮果故无后一向与果性，然无间业者非如初禅等由二禅等异类遮果，因一切无间业为无间地狱果故，非如具戒者欲下生心愿能遮上生果业果，无心愿能遮无间业果因不欲亦堕无间地狱故，亦无能损害无间业任何业，故唯彼等转起后一向生果性。
作多无间业于一向果中定故，无已止息不成熟性疑故，决定由自性即定。死后果名为后，于彼后相应以生彼为后作性，以后为目的故由自性即无间，于彼等同性中一与果时，他者因自所作事已作故不作第二第三结生，非能力损坏故，故无彼等定无间性遮。因同性不坏同性能力故。然应见一者亦为其他助伴。正性者为实性。

16. Paripuṇṇamaggakiccattā cattāro ariyamaggāva idha ‘‘maggā’’ti vuttā. Paccayaṭṭhenāti maggapaccayaṭṭhena. Nikkhepakaṇḍepi hi ye maggapaccayaṃ labhanti, na pana sayaṃ maggapaccayabhāvaṃ gacchanti, te maggahetukāti dassetuṃ ‘‘ariyamaggasamaṅgissa maggaṅgāni ṭhapetvā’’tiādi (dha. sa. 1039) vuttaṃ. Yo pana tattheva ‘‘ariyamaggasamaṅgissa alobho adoso amoho, ime dhammā maggahetū’’ti ādinayo vutto, taṃ dassetuṃ ‘‘maggasampayuttā vā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Ariyamaggasamaṅgissa sammādiṭṭhi maggo ceva hetu cā’’tiādinā pana vuttanayaṃ dassetuṃ ‘‘sammādiṭṭhi saya’’ntiādimāha. Tattha pana asaṅgahitasaṅgaṇhanavasena paṭipāṭiyā tayo nayā vuttā, hetubahutāvasena tatiyo nayo idha dutiyo vutto.

Abhibhavitvā pavattanaṭṭhenāti sahajātādhipatipi pubbābhisaṅkhāravasena jeṭṭhakabhāve pavattamāno sahajāte attano vase anuvattayamāno te abhibhavitvā pavattati, ārammaṇādhipatipi tadārammaṇe dhamme tatheva attānaṃ anuvattayamāno te dhamme abhibhavitvā ārammaṇabhāvena pavattati, na paccuppannabhāvena, tasmā adhipatidvayampi saṅgahitanti veditabbaṃ. ‘‘Maggo adhipati etesa’’nti ayañca attho nikkhepakaṇḍe udāharaṇavasena āgataṃ atthanayaṃ gahetvā vutto. Yasmā pana paṭṭhāne (paṭṭhā. 2.16.11) ‘‘maggādhipatiṃ dhammaṃ paṭicca maggādhipati dhammo uppajjati nādhipatipaccayā, maggādhipatī khandhe paṭicca maggādhipati adhipatī’’ti vuttaṃ, tasmā maggo adhipati maggādhipatīti ayampi attho pāḷiyaṃ sarūpekasesavasena samānasaddatthavasena vā saṅgahitoti veditabbo.

17.Anuppannāti etena sabbo uppannabhāvo paṭisiddho, na uppannadhammabhāvo evāti tena uppannā vigatā atītāpi na saṅgahitāti daṭṭhabbā. Yadi hi saṅgahitā siyuṃ, ‘‘anuppanno dhammo uppannassa dhammassa anantarapaccayena paccayo’’tievamādi vucceyya, na tu vuttanti. Anāgatāni vipākakaṭattārūpāni atīte anāgate vā kamme purimanipphanne eva uppajjissanti , nānipphanneti pariniṭṭhitakāraṇekadesāneva honti, tasmā tāni ‘‘avassaṃ uppajjissantīti uppādino dhammā’’ti vuccanti.

18.Attano sabhāvanti kakkhaḷaphusanādisabhāvaṃ.



我来为您直译这段巴利文：
16.由圆满道作用故此说四圣道为"道"。以缘义者以道缘义。因于摄类中为显示得道缘非自成道缘性者为道因故说"除具圣道者道支"等。然于彼说"具圣道者无贪无嗔无痴，此等法为道因"等道理，为显示此故说"或道相应"等。然为显示"具圣道者正见为道及因"等所说道理故说"正见自"等。于彼依摄未摄顺次说三道理，此依因多性第三道理说为第二。
以胜起转义者，俱生增上亦依前行造作转为上首，使俱生随转自力，胜彼而转，所缘增上亦于所缘法如是使自随转，以所缘性胜彼法转，非现在性，故应知摄二增上。"道为增上彼等"此义依摄类中依譬喻来义理说。然因于发趣说"依道增上法生道增上法非增上缘，依道增上蕴生道增上增上"，故应知道增上道增上此义于圣典依同形略一或同语义摄。
17.未生者，以此遮一切已生性，非唯已生法性，故应见不摄已生已灭过去。因若摄应说"未生法对已生法为无间缘"等，然不说。未来异熟等起色于过去未来业已前成即生，非不成，故唯为已办因一分，故说彼等为"必生故为生法"。
18.自性者为坚触等性。

20.Evaṃ pavattamānāti evaṃ cakkhādibhāvena phusanādibhāvena ca ekasantatipariyāpannatāvasena pavattamānā. Attānaṃ adhi ajjhattāti adhi-saddo samāsavisaye adhikāratthaṃ pavattiatthañca gahetvā pavattatīti attānaṃ adhikicca uddissa pavattā ajjhattā. Tenāti yassa jhānā vuṭṭhahitvā ajjhattaṃ bahiddhā ajjhattabahiddhā ca suññataṃ āneñjañca manasikaroto ajjhattasuññatādīsu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati, yo ca itiha tattha sampajāno, tena bhikkhunā. Tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitteti paṭhamajjhānādisamādhinimitte. Ajjhattamevāti jhānagocare kasiṇādimhi. Cittaṃ saṇṭhapetabbanti paṭhamajjhānādicittaṃ saṇṭhapetabbaṃ. Ajjhattaratoti gocarajjhatte nibbāne rato, samādhigocare kammaṭṭhāne vā rato. ‘‘Samāhito eko santusito tamāhu bhikkhu’’nti (dha. pa. 362) gāthāseso.

Ajjhattaṃ sampasādananti ettha jhānaṃ sakasantatipariyāpannattā ‘‘ajjhatta’’nti vuttanti niyakajjhattattho ajjhatta-saddo hoti. Ajjhattanti sakasantatiniyakaṃ. Ajjhatte bhavā ajjhattikāti niyakajjhattesupi abbhantarā cakkhādayo vuccanti. Ettha pana ajjhattika-saddo cakkhādīsu pavattamāno dassito , na ajjhattasaddo, atthi ca ajjhattaajjhattikasaddānaṃ bahiddhābāhira-saddānaṃ viya viseso. Ajjhattikasaddo hi saparasantānikesu sabbesu cakkhādīsu rūpādīsu bāhira-saddo viya pavattati, ajjhatta-saddo pana sakasantānikesveva cakkhurūpādīsu tato aññesveva bahiddhā-saddo viya pavattatīti tasmā saddato atthato ca asamānattā na idamettha udāharaṇaṃ yuttanti. Ayaṃ panettha adhippāyo daṭṭhabbo – ajjhatte bhavā ajjhattikāti ayañhi vacanattho. Yañca ajjhatte bhavaṃ, tena ajjhatteneva bhavitabbaṃ, tena taṃvācakassa ajjhatta-saddassa ajjhattika-saddassa ca samānatthatā. Ubhinnampi saddānaṃ samānatthabhāvato ajjhattajjhatte pavattamāne ajjhattika-sadde ajjhatta-saddo tattha pavattoti sakkā vattunti.

Ayaṃkho panānanda, vihāroti vihārasuññatāsutte (ma. ni. 3.187) saṅgaṇikārāmatāya rūpādiratiyā ca ādīnavaṃ vatvā tappaṭipakkhavihāradassanatthaṃ vuttaṃ. Ajjhattaṃ suññatanti visayabhūtaṃ issariyaṭṭhānabhūtaṃ suññataṃ, suññatāphalasamāpattinti attho. Cittissarā hi buddhā bhagavanto dhammaṃ desentāpi yaṃ muhuttaṃ tuṇhī bhavitabbaṃ hoti, taṃ muhuttaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjanti, pageva aññasmiṃ kāle, tasmā sabbatthāpi issariyānaṃ bahulaṃ phalasamāpattiyaṃ issariyassa pavattanato phalasamāpatti ‘‘issariyaṭṭhāna’’nti vuttā. Arahattaphalādhigamena vā tathāgatānaṃ issariyaṃ nibbattaṃ taṃjanakeneva maggenāti taṃ tesaṃ issariyaṭṭhānaṃ. Visayo ca anaññatthabhāvova yathā ‘‘ākāse sakuṇā udake macchā’’ti, buddhā ca aññattha dissamānāpi vivekapabbhāratāya phalasamāpattininnāva, tena tassā tassā kiriyāya anantaraṃ phalasamāpattiyaṃyeva bhavantīti sā tesaṃ visayo, tabbisayatā ca saccakasuttena (ma. ni. 1.364 ādayo) dīpetabbā.



我来为您直译这段巴利文：
20.如是转起者，如是以眼等性触等性依一相续摄性转起。于自上内者，上字于复合范围取增上义及转起义而转起，故依自增上缘起为内。彼者，从禅出已于内外及内外空不动作意时心不入不净不住不信解，于此有正知彼比丘。于彼前定相者，于初禅等定相。唯内者，于禅境遍等。应安住心者，应安住初禅等心。乐内者，乐于境内涅槃，或乐于定境业处。"说彼比丘定独足"为偈余。
内净者，此中禅由自相续摄性说"内"故内字为自内义。内者自相续自。内生为内在者，于自内中更内眼等说。此中显示内在字于眼等转起，非内字，有内内在字如外外在字差别。因内在字如外在字于自他相续一切眼等色等转起，然内字唯于自相续眼色等，如是外字于彼异者转起，故由语音义理不同，此非适合譬喻。然此应见此意趣：因此语义为"内生为内在"。凡内生者应以内生，故彼能说内字内在字同义。由二字同义故，于内内转起内在字中内字于彼转起可说。
"阿难，此实住"者，于住空经说乐众乐色等过患，为显示彼对治住故说。内空者为境增上处空，为空果定义。因诸佛世尊有心自在，说法时应默然片刻，入彼刹那果定，何况他时，故于一切处多于果定转增上故，果定说为"增上处"。或由证阿罗汉果生如来增上由彼生道，故彼为彼等增上处。境及无他性如"鸟于空鱼于水"，诸佛虽见于他处由乐远离倾向果定，故于彼彼作后即于果定，故彼为彼等境，彼境性应以萨遮经显示。

22. Yesaṃ daṭṭhabbabhāvo atthi, te sanidassanā. Cakkhuviññāṇagocarabhāvova daṭṭhabbabhāvo, tassa rūpāyatanā anaññattepi aññehi dhammehi rūpāyatanaṃ visesetuṃ aññaṃ viya katvā ‘‘saha nidassanenāti sanidassanā’’ti vuttaṃ. Dhammasabhāvasāmaññena hi ekībhūtesu dhammesu yo nānattakaro sabhāvo, so añño viya katvā upacarituṃ yutto . Evañhi atthavisesāvabodho hotīti. Sayañca nissayavasena ca sampattānaṃ asampattānañca paṭimukhabhāvo aññamaññapatanaṃ paṭihananabhāvo, yena byāpārādivikārapaccayantarasahitesu cakkhādīnaṃ visayesu vikāruppatti.

Tikamātikāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dukamātikāpadavaṇṇanā

1-

我来为您直译这段巴利文：
22.凡有应见性者为有示。眼识境性即应见性，彼虽与色处不异，为区别色处与他法而作如异说"与示故为有示"。因由法性共相成一法中，凡作差别性，适合如作异而说。如是有义别了知。自及依止于已得未得对面性相互撞击遮止性，由此作用等变异与他缘合于眼等境生变异。
三法母句释毕。
二法母句释
1-;

6.Mūlaṭṭhenāti suppatiṭṭhitabhāvasādhanena mūlabhāvena, na paccayamattaṭṭhena hetudhammā hetū dhammāti samāsāsamāsaniddesabhāvo dvinnaṃ pāṭhānaṃ viseso. Tathevāti sampayogatova. Sahetukānaṃ hetusampayuttabhāvato ‘‘sampayogato’’ti vuttanti veditabbaṃ, na sahasaddassa sampayogatthattā. Saha-saddo pana ekapuñje uppādato yāva bhaṅgā sahetukānaṃ hetūhi samānadesagahaṇānaṃ hetuādisabbhāvaṃ dīpeti, sampayutta-saddo ekuppādādivasena saha hetūhi ekībhāvupagamanaṃ, tato eva ca dvinnaṃ dukānaṃ nānattaṃ veditabbaṃ. Dhammanānattābhāvepi hi padatthanānattena dukantaraṃ vuccati. Na hi hetudukasaṅgahitehi dhammehi aññe sahetukadukādīhi vuccanti, te eva pana sahetukāhetukādibhāvato sahetukadukādīhi vuttā. Evaṃ sahetukadukasaṅgahitā eva hetusampayuttavippayuttabhāvato hetusampayuttadukena vuttā. Na hi dhammānaṃ avuttatāpekkhaṃ dukantaravacananti natthi punaruttidoso. Desetabbappakārajānanañhi desanāvilāso tathā desanāñāṇañcāti. Tena dhammānaṃ tappakāratā vuttā hoti. Sakalekadesavasena paṭhamadukaṃ dutiyatatiyehi saddhiṃ yojetvā catutthādayo tayo dukā vuttā. Sakalañhi paṭhamadukaṃ dutiyadukekadesena sahetukapadena tatiyadukekadesena hetusampayuttapadena ca yojetvā yathākkamaṃ catutthapañcamadukā vuttā, tathā paṭhamadukekadesaṃ nahetupadaṃ sakalena dutiyadukena yojetvā chaṭṭhaduko vutto. Idampi sambhavatīti etena avuttampi sambhavavasena dīpitanti dasseti. Sambhavo hi gahaṇassa kāraṇanti. Yathā hetusahetukāti idaṃ sambhavatīti katvā gahitaṃ, evaṃ hetuahetukāti idampi sambhavatīti katvā gahetabbamevāti evaṃ aññatthāpi yojetabbaṃ.


我来为您直译这段巴利文：
6.以根义者以成就善住性根性，非唯以缘义，因法为因法为合非合说之别于二读。如是者唯由相应。应知由有因者与因相应性说"由相应"，非俱字有相应义。然俱字显示从一聚生至坏有因者与因同处摄取有因等性，相应字显示由一生等与因成一性，由此应知二双法差别。因虽无法差别由句义差别说他双法。因非由因双法所摄法说他有因双法等，然彼等由有因无因性说有因双法等。如是唯有因双法所摄由与因相应不相应性说与因相应双法。因非待法未说说他双法，故无重说过。因说应说种类知及说教妙，由此说法彼种类性。依全分一分与第二第三合说第四等三双法。因全第一双法与第二双法一分有因句及第三双法一分与因相应句合，如次说第四第五双法，如是第一双法一分非因句与全第二双法合说第六双法。此亦可能者，以此显示未说亦依可能显示。因可能为取因。如"因有因"此依可能取，如是"因无因"此亦依可能应取，如是他处亦应合。


Evaṃ paṭhamadukaṃ dutiyatatiyadukesu dutiyapadehi yojetvā ‘‘hetū ceva dhammā ahetukā ca, ahetukā ceva dhammā na ca hetū, hetū ceva dhammā hetuvippayuttā ca, hetuvippayuttā ceva dhammā na ca hetū’’ti ye dve dukā kātabbā, tesaṃ sambhavavaseneva saṅgahaṃ dassetvā kho pana-padena aparesampi dukānaṃ saṅgahaṃ dassetuṃ ‘‘tatra yadeta’’ntiādimāha. Tatrāti pāḷiyaṃ. Ayaṃ atirekatthoti idāni yaṃ vakkhati, tamatthamāha. Tattha pana aññepi aññathāpīti etesaṃ visuṃ pavattiyā dve dukā dassitā, saha pavattiyā pana ayampi duko veditabbo ‘‘hetū ceva dhammā hetusampayuttāpi hetuvippayuttāpī’’ti, etesu pana pañcasu dukesu dutiyadukena tatiyaduko viya, catutthadukena pañcamaduko viya ca chaṭṭhadukena ninnānatthattā ‘‘na hetu kho pana dhammā hetusampayuttāpi hetuvippayuttāpī’’ti ayaṃ duko na vutto. Dassitaninnānatthanayo hi so purimadukehīti. Itaresu catūsu hetū ceva ahetukadukena samānatthattā hetū ceva hetuvippayuttaduko, hetusahetukadukena samānatthattā hetuhetusampayuttaduko ca nahetuhetusampayuttaduko viya na vattabbo. Tesu pana dvīsu pacchimaduke ‘‘hetū kho pana dhammā sahetukā’’ti padaṃ catutthaduke paṭhamapadena ninnānākaraṇattā na vattabbaṃ, ‘‘hetū kho pana dhammā ahetukā’’ti padaṃ ‘‘hetū ceva dhammā ahetukā’’ti etena ninnānattā na vattabbaṃ. Avasiṭṭhe pana ekasmiṃ duke ‘‘ahetukā ceva dhammā na ca hetū’’ti padaṃ chaṭṭhaduke dutiyapadena ekatthattā na vattabbaṃ. Idāni ‘‘hetū ceva dhammā ahetukā cā’’ti idamevekaṃ padaṃ avasiṭṭhaṃ, na ca ekena padena duko hotīti tañca na vuttanti. Catutthaduke dutiyapadena pana samānatthassa chaṭṭhaduke paṭhamapadassa vacanaṃ dukapūraṇatthaṃ, etena vā gatidassanena sabbassa sambhavantassa saṅgaho katoti daṭṭhabbo. Tathā hi sabbo sambhavaduko paṭhamaduke dutiyatatiyadukapakkhepena dassito, tesu ca paṭhamadukapakkhepenāti.

7-

我来为您直译这段巴利文：
如是第一双法与第二第三双法第二句合，"因及法无因，无因及法非因，因及法离因，离因及法非因"此二应作双法，显示彼等依可能摄后，以"又"字显示其他双法摄故说"此中彼"等。此中者于圣典。此增义者说今将说义。其中"又他及他方"者，由此等别转起显示二双法，然由俱转起应知此双法"因及法与因相应及离因"。然此五双法中第二双法如第三双法，第四双法如第五双法，及第六双法无异义故，"非因又法与因相应及离因"此双法不说。因彼显示无异义理由前双法。其他四中因与无因双法同义故，因及离因双法，因有因双法同义故，因与因相应双法及非因与因相应双法不应说。彼二中后双法"因又法有因"句与第四双法初句无异作故不应说，"因又法无因"句与"因及法无因"此无异故不应说。余一双法中"无因及法非因"句与第六双法第二句一义故不应说。今"因及法无因"唯此一句余，非一句成双法故彼亦不说。然第四双法第二句同义第六双法初句说为满双法义，或依此趣显示摄一切可能应见。如是一切可能双法显示由第一双法置第二第三双法，及彼等置第一双法。
7-

13. Samānakālena asamānakālena kālavimuttena ca paccayena nipphannānaṃ paccayāyattānaṃ paccayabhāvamattena tesaṃ paccayānaṃ atthitaṃ dīpetuṃ sappaccayavacanaṃ, na sahetukavacanaṃ viya samānakālānameva, nāpi sanidassanaṃ viya taṃsabhāvassa anatthantarabhūtassa. Saṅkhata-saddo pana sametehi nipphāditabhāvaṃ dīpetīti ayametesaṃ viseso dukantaravacane kāraṇaṃ. Ettha ca appaccayā asaṅkhatāti bahuvacananiddeso avinicchitatthaparicchedadassanavasena mātikāṭhapanato katoti veditabbo. Uddesena hi kusalādisabhāvānaṃ dhammānaṃ atthitāmattaṃ vuccati, na paricchedoti aparicchedena bahuvacanena uddeso vuttoti. Rūpanti rūpāyatanaṃ pathaviyādi vā. Purimasmiṃ atthavikappe rūpāyatanassa asaṅgahitatā āpajjatīti ruppanalakkhaṇaṃ vā rūpanti ayaṃ atthanayo vutto. Tattha rūpanti ruppanasabhāvo. Na lujjati na palujjatīti yo gahito tathā na hoti, so lokoti taṃgahaṇarahitānaṃ lokuttarānaṃ natthi lokatā. Dukkhasaccaṃ vā loko, tattha teneva lokasabhāvena viditāti lokiyā.

Evaṃ sante cakkhuviññāṇena vijānitabbassa rūpāyatanassa teneva navijānitabbassa saddāyatanādikassa ca nānattā dvinnampi padānaṃ atthanānattato duko hoti. Evaṃ pana duke vuccamāne dukabahutā āpajjati, yattakāni viññāṇāni, tattakā dukā vuttā samattā ṭhapetvā sabbadhammārammaṇāni viññāṇāni. Tesu ca dukassa pacchedo āpajjati, tathā ca sati ‘‘kenacī’’ti padaṃ sabbaviññāṇasaṅgāhakaṃ na siyā, niddesena ca viruddhaṃ idaṃ vacanaṃ. Yo ca tattha ‘‘ye te dhammā cakkhuviññeyyā, na te dhammā sotaviññeyyāti ayaṃ duko na hotī’’ti paṭisedho kato, so ca kathaṃ yujjeyya. Na hi samatthā aṭṭhakathā pāḷiṃ paṭisedhetunti, na ca kenaci-saddassa tenevāti ayaṃ padattho sambhavati, ‘‘kenacī’’ti etassa ādipadassa aniyamitaṃ yaṃ kiñci ekaṃ padattho, taṃ vatvā vuccamānassa ‘‘kenacī’’ti dutiyapadassa yaṃ kiñci aparaṃ aniyamitaṃ padatthoti lokasiddhametaṃ, tatheva ca niddeso pavatto, na cettha viññātabbadhammabhedena dukabhedo samatto āpajjati yattakā viññātabbā, tattakā dukāti, tasmā natthi dukabahutā. Na hi ekaṃyeva viññātabbaṃ kenaci viññeyyaṃ kenaci na viññeyyañca, kintu aparampi aparampīti sabbaviññātabbasaṅgahe duko samatto hoti, evañca sati ‘‘kenacī’’ti padaṃ aniyamena sabbaviññāṇasaṅgāhakanti siddhaṃ hoti, viññāṇanānattena ca viññātabbaṃ bhinditvā ayaṃ duko vutto, na viññātabbānaṃ atthantaratāyāti. Etassa pana dukassa nikkheparāsiniddeso dukasaṅgahitadhammekadesesu dukapadadvayappavattidassanavasena pavatto. Atthuddhāraniddeso niravasesadukasaṅgahitadhammadassanavasenāti veditabbo.

14-

我来为您直译这段巴利文：
13.为显示同时非同时及离时缘所生缘所依唯由缘性彼等缘有性故说有缘，非如有因语唯同时，非如有示彼性非他义性。然有为语显示由和合所生性，此为彼等差别说他双法因。此中无缘无为多数释由示未决定义限定而立母句应知。因略说唯说善等性法有性，非限定故以无限定多数说略说。色者色处或地等。前义选色处不摄故说或坏相为色此义理。其中色者坏性。不坏不败者所取如是不有，彼为世故无取者出世无世性。或苦谛为世，于彼由彼世性知故为世间。
如是时由眼识所知色处与彼不知声处等差别故二句义差别成双法。如是说双法时成双法多，几识即几双法说圆满除一切法所缘识。于彼等双法断成，如是"由某"句不摄一切识，与释相违此语。于彼"彼法眼所识，彼法非耳所识此双法不有"此遮如何适合。因注释无力遮圣典，且"由某"字非由彼义适合，"由某"此初句不定任何一义，说彼说"由某"此第二句任何他不定义，此世间成就，如是释转起，此中非由所知法别成双法别几所知几双法，故无双法多。因非唯一所知由某所识由某非所识，然又他又他故摄一切所知双法圆满，如是"由某"句不定摄一切识成就，由识差别分所知说此双法，非由所知他性。然此双法置聚释依双法摄法一分双法句二转起显示转起。应知义抽释依无余双法摄法显示。
14-

19.Cakkhutopi…pe… manatopīti cakkhuviññāṇādivīthīsu tadanugatamanoviññāṇavīthīsu ca kiñcāpi kusalādīnampi pavatti atthi, kāmāsavādayo eva pana vaṇato yūsaṃ viya paggharaṇakaasucibhāvena sandanti, tasmā te eva ‘‘āsavā’’ti vuccanti. Tattha hi paggharaṇakaasucimhi niruḷho āsavasaddoti. Dhammato yāva gotrabhunti tato paraṃ maggaphalesu appavattito vuttaṃ. Ete hi ārammaṇakaraṇavasena dhamme gacchantā tato paraṃ na gacchantīti. Nanu tato paraṃ bhavaṅgādīnipi gacchantīti ce? Na, tesampi pubbe ālambitesu lokiyadhammesu sāsavabhāvena antogadhattā tato paratābhāvato. Ettha ca gotrabhuvacanena gotrabhuvodānaphalasamāpattipurecārikaparikammāni vuttānīti veditabbāni, paṭhamamaggapurecārikameva vā gotrabhu avadhinidassanabhāvena gahitaṃ, tato paraṃ maggaphalasamānatāya pana aññesu maggesu maggavīthiyaṃ phalasamāpattivīthiyaṃ nirodhānantarañca pavattamānesu phalesu nibbāne ca pavatti nivāritā āsavānanti veditabbā. Savantīti gacchanti. Duvidho hi avadhi abhividhivisayo anabhividhivisayo ca. Abhividhivisayaṃ kiriyā byāpetvā pavattati ‘‘ābhavaggā bhagavato yaso gato’’ti, itaraṃ bahi katvā ‘‘āpāṭaliputtā vuṭṭho devo’’ti. Ayañca ā-kāro abhividhiattho idha gahitoti ‘‘antokaraṇattho’’ti vuttaṃ.

Cirapārivāsiyaṭṭho ciraparivutthatā purāṇabhāvo. Ādi-saddena ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāyā’’ti (a. ni. 10.62) idaṃ suttaṃ saṅgahitaṃ. Avijjāsavabhavāsavānañca ciraparivutthatāya dassitāya tabbhāvabhāvīnaṃ kāmāsavadiṭṭhāsavānañca ciraparivutthatā dassitā hoti. Aññesupi yathāvutte dhamme okāsañca ārammaṇaṃ katvā pavattamānesu mānādīsu vijjamānesu attattaniyādiggāhavasena abhibyāpanaṃ madakaraṇavasena āsavasadisatā ca etesaṃyeva, nāññesanti etesveva āsavasaddo niruḷho daṭṭhabbo. Āyataṃ vā savanti phalantīti āsavā. Na hi kiñci saṃsāradukkhaṃ āsavehi vinā uppajjamānaṃ atthīti. Ārammaṇabhāvena ye dhammā vaṇo viya āsave paggharanti, te asampayoge atabbhāvepi saha āsavehīti sāsavā, āsavavantoti attho.

Osānaduke ‘‘no āsavā kho panā’’ti avatvā ‘‘āsavavippayuttā kho panā’’ti vacanaṃ sāsavānaṃ sahetukānaṃ viya sampayuttehi taṃsahitatā na hotīti dassanatthaṃ. Evaṃ sesagocchakesupi yathāsambhavaṃ vippayuttaggahaṇe payojanaṃ daṭṭhabbaṃ. Apica ‘‘no āsavā kho pana dhammā sāsavā’’ti idaṃ padaṃ catutthaduke dutiyapadena ninnānaṃ, na ca ekena duko hoti, tasmā āsavavippayuttapadameva gahetvā osānadukayojanā ñāyāgatāti katā. Hetugocchake pana hetuvippayuttānaṃ sahetukatā natthīti te gahetvā dukayojanāya asakkuṇeyyattā nahetupadaṃ gahetvā osānadukayojanā katā. Ye vā pana paṭhame duke dutiyassa pakkhepe eko, tatiyassa dve, paṭhamassa dutiye eko, tatiye dve, dutiyassa tatiye eko, dutiye ca tatiyassa ekoti aṭṭha dukā labbhanti, tesu tīhi itare ca nayato dassitāti veditabbā. Esa nayo sesagocchakesupi.

20-

我来为您直译这段巴利文：
19.从眼乃至从意者，于眼识等路及随彼意识路中虽有善等转起，然唯欲漏等如疮汁流出不净性流，故彼等说为"漏"。因此中流出不净确立漏语。从法至种姓者，说由此后不转起于道果。因彼等依所缘作用至法不至此后。然岂非至此后亦至有分等耶？不，因彼等前所缘世间法有漏性摄故无后性。此中应知由种姓语说种姓遍净果定前行遍作，或唯取第一道前行种姓为限显示，然由此后道果同性于其他道中道路果定路灭后起果及涅槃中转起遮止漏应知。流者行。因限二种，增上境及非增上境。增上境作用遍转起如"世尊名声至有顶"，他则置外如"雨下至波吒厘子城"。此字增上义此中取故说"作内义"。
久住义为久住状态古性。以始字摄"诸比丘，有爱前际不可知"此经。显示无明漏有漏久住性时亦显示彼性有欲漏见漏久住性。于其他如说法及处所作所缘转起慢等有中，由执我我所等增上遍及由作醉故漏相似性唯此等，非他故应见唯此等确立漏语。或长流果故为漏。因无有离漏生任何轮回苦。所缘性法如疮流漏，彼等不相应非彼性亦与漏故为有漏，为有漏义。
末双法不说"非漏又"而说"离漏又"为显示有漏如有因非与相应俱。如是余集中亦应见如可能离合取用。又"非漏又法有漏"此句与第四双法第二句无异，非一成双法，故唯取离漏句作末双法合如理。然因集中离因无有因性故，不能取彼作双法合故取非因句作末双法合。或于初双法置第二一，第三二，初于二一，三二，第二于三一，二于三一得八双法，应知由三显示他及道理。此理于余集中亦尔。
20-

25. Kilesakammavipākavaṭṭānaṃ paccayabhāvena tattha saṃyojenti, satipi aññesaṃ tappaccayabhāve na vinā saṃyojanāni tesaṃ tappaccayabhāvo atthi, orambhāgiyuddhambhāgiyasaṅgahitehi ca taṃtaṃbhavanibbattakakammaniyamo bhavaniyamo ca hoti, na ca upacchinnasaṃyojanassa katānipi kammāni bhavaṃ nibbattentīti. Saṃyojetabbāti vā saṃyojaniyā, saṃyojane niyuttāti vā. Dūragatassapi ākaḍḍhanato nissarituṃ appadānavasena bandhanaṃ saṃyojanaṃ, ganthakaraṇaṃ saṅkhalikacakkalakānaṃ viya paṭibaddhatākaraṇaṃ vā ganthanaṃ gantho, saṃsilisakaraṇaṃ yojanaṃ yogoti ayametesaṃ visesoti veditabbo. Dhammānaṃ sabhāvakiccavisesaññunā pana bhagavatā sampayuttesu ārammaṇesu tappaccayesu ca tehi tehi nipphādiyamānaṃ taṃ taṃ kiccavisesaṃ passantena te te dhammā tathā tathā āsavasaṃyojanaganthādivasena vuttāti ‘‘kimatthaṃ eteyeva dhammā evaṃ vuttā, kasmā ca vuttā eva puna vuttā’’ti na codetabbametaṃ.

26-37.Ganthaniyāti ettha ayamañño attho ‘‘ganthakaraṇaṃ ganthanaṃ, ganthane niyuttāti ganthaniyā, ganthayituṃ sakkuṇeyyā, ganthayituṃ arahantīti vā ganthaniyā’’ti. Evaṃ oghaniyādīsupi daṭṭhabbaṃ. Tenātikkamatīti etaṃ dhātvatthaṃ gahetvā oghaniyāti padasiddhi katā.

50-54. Dhammasabhāvaṃ aggahetvā parato āmasantīti parāmāsā. Paratoti niccādito. Āmasantīti sabhāvapaṭisedhena parimajjanti.

55-68. Sabhāvato vijjamānaṃ avijjamānaṃ vā vicittasaññāya saññitaṃ ārammaṇaṃ aggahetvā appavattito ālambamānā dhammā sārammaṇā. Cintanaṃ gahaṇaṃ ārammaṇūpaladdhi. Cetasi niyuttā, cetasā saṃsaṭṭhā vā cetasikā. Dubbiññeyyanānattatāya ekībhāvamivupagamanaṃ nirantarabhāvupagamanaṃ. Yesaṃ rūpānaṃ cittaṃ sahajātapaccayo hoti, tesaṃ cittassa ca suviññeyyanānattanti nirantarabhāvānupagamanaṃ veditabbaṃ. Ekato vattamānāpīti api-saddo ko pana vādo ekato avattamānāti etamatthaṃ dīpeti. Idamettha vicāretabbaṃ – avinibbhogarūpānaṃ kiṃ aññamaññaṃ saṃsaṭṭhatā, udāhu visaṃsaṭṭhatāti? Visuṃ ārammaṇabhāvena suviññeyyanānattattā na saṃsaṭṭhatā, nāpi visaṃsaṭṭhatā saṃsaṭṭhāti anāsaṅkanīyasabhāvattā. Catunnañhi khandhānaṃ aññamaññaṃ saṃsaṭṭhasabhāvattā rūpanibbānehipi so saṃsaṭṭhabhāvo atthi natthīti siyā āsaṅkā, tasmā tesaṃ itarehi, itaresañca tehi visaṃsaṭṭhasabhāvatā vuccati, na pana rūpānaṃ rūpehi katthaci saṃsaṭṭhatā atthīti tadāsaṅkābhāvato visaṃsaṭṭhatā ca rūpānaṃ rūpehi na vuccatīti. Esa hi tesaṃ sabhāvoti. Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānādipadesu saṃsaṭṭhasamuṭṭhānādisaddā cittasaddāpekkhāti paccekaṃ cittasaddasambandhattā cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā cāti paccekaṃ yojetvā attho vutto. Upādiyantevāti bhūtāni gaṇhanti eva, nissayanti evāti attho. Yathā bhūtāni upādiyanti gayhanti nissīyanti, na tathā etāni gayhanti nissīyanti, tasmā upādā. Atha vā bhūtāni amuñcitvā tesaṃ vaṇṇanibhādibhāvena gahetabbato upādā.

75-82.Saṃkiliṭṭhattikevuttanayenāti saṃ-saddaṃ apanetvā kilisantīti kilesātiādinā nayena.

83-

我来为您直译这段巴利文：
25.烦恼业异熟轮以缘性于彼结合，虽有他等彼缘性无结而彼等彼缘性不有，由下分上分摄彼彼有生业定及有定，无断结者所作业不生有故。或应结为所结，或专于结。由远去亦牵引不令出离故缚为结，如锁链轮作系为系，作相黏为轨为轭，应知此为彼等差别。然世尊知法自性作用差别，见于相应所缘彼缘中由彼等成就彼彼作用差别，如是如是说彼等法依漏结系等，故不应责难"何义唯此等法如是说，何故已说复说"。
26-37.所系者此中有他义"作系为系，专于系为所系，能系，应系为所系"。如是于暴流等亦应见。由彼度越者取此语根义作暴流义句成就。
50-54.不取法自性从他执为能执。从他者从常等。执者由遮遣自性遍触。
55-68.不取自性有无种种想所想所缘不转起缘故法为有所缘。思惟取为所缘得。属心或与心相应为心所。由难知差别性如成一性成无间性。诸色心为俱生缘，彼等与心易知差别故应知不成无间性。虽一起转起者，又字显示何况不一起转起义。此中应观察：不相离色为互相应或不相应？由别所缘性易知差别故非相应，亦非不相应由不应疑相应性。因四蕴互相应性于色涅槃亦有无彼相应性可疑，故说彼等与他，他与彼等不相应性，然色与色无处有相应性故由无彼疑亦不说色与色不相应性。因此为彼等自性。于心相应等生等句中相应等生等字待心字故由各各与心字相属说心相应及心等生等各各合义。唯取者即取界，即依止义。如取界依止，不如是彼等取依止，故为能取。或不离界由应取为彼等色等性故为能取。
75-82.如染污三法说道者除相字由染为染等道理。
83-

100.Kāmāvacarādīsu ayamaparo attho – kāmataṇhā kāmo, evaṃ rūpārūpataṇhā rūpaṃ arūpañca. Ārammaṇakaraṇavasena tāni yattha avacaranti, te kāmāvacarādayoti. Evañhi sati aññabhūmīsu uppajjamānānaṃ akāmāvacarāditā kāmāvacarāditā ca nāpajjatīti siddhaṃ hoti. Nikkhepakaṇḍepi ‘‘etthāvacarā’’ti vacanaṃ avīciparanimmitaparicchinnokāsāya kāmataṇhāya ārammaṇabhāvaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ, tadokāsatā ca taṇhāya tanninnatāya veditabbā. Yadi pariyāpannasaddassa antogadhāti ayamattho, maggādidhammānañca lokuttarantogadhattā pariyāpannatā āpajjati. Na hi ‘‘pariyāpannā’’ti ettha tebhūmakagahaṇaṃ atthīti? Nāpajjati sabbadā pavattamānassa paccakkhassa lokassa vasena pariyāpannanicchayato. Atha vā paricchedakārikāya taṇhāya paricchinditvā āpannā paṭipannā gahitāti pariyāpannā.

Anīya-saddo bahulā kattuabhidhāyakoti vaṭṭacārakato niyyantīti niyyānīyā, nī-kārassa rassattaṃ ya-kārassa ca ka-kārattaṃ katvā ‘‘niyyānikā’’ti vuttaṃ, niyyānakaraṇasīlā vā niyyānikā. Uttaritabbassa aññassa niddiṭṭhassa abhāvā niddisiyamānā sauttarā dhammāva uttaritabbāti ‘‘attāna’’nti āha. Rāgādīnanti rāgādīnaṃ dasannaṃ kilesānaṃ sabbaniyatākusalānaṃ vā. Tehi nānappakāradukkhanibbattakehi abhibhūtā sattā kandanti akandantāpi kandanakāraṇabhāvato. Yasmā pana pahānekaṭṭhatāvasena ca ‘‘saraṇā’’ti āha, tasmā ‘‘rāgādīna’’nti vacanena rāgadosamohāva gahitāti ñāyati. Raṇa-saddo vā rāgādireṇūsu niruḷho daṭṭhabbo, raṇaṃ vā yuddhaṃ, ‘‘kāmā te paṭhamā senā’’ti (su. ni. 438; mahāni. 28, 68, 149; cūḷani. nandamāṇavapucchāniddesa 47) evamādikā ca akusalā senā ariyamaggayuddhena jetabbattā sayuddhattā ‘‘saraṇā’’ti vuccantīti. Araṇavibhaṅgasutte (ma. ni. 3.323 ādayo) pana sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipadābhūtā kāmasukhānuyogādayo ‘‘saraṇā’’ti vuttāti dukkhādīnaṃ raṇabhāvo tannibbattakasabhāvānaṃ akusalānaṃ saraṇatā ca veditabbā.

Piṭṭhidukā samattā.

Suttantikadukamātikāpadavaṇṇanā

101-

我来为您直译这段巴利文：
100.欲界等中有此他义 - 欲爱为欲，如是色无色爱为色无色。依所缘作用彼等于何处转起，彼为欲界等。如是时成就他地生非欲界等性及欲界等性不成。应知置品中"此处转起"语说依无间乐化自在天限定处欲爱所缘性，应知彼处性由爱彼趣性。若摄属语为内摄义，则道等法由出世间内摄故成摄属性。岂非"摄属"此中无三地取？不成由常转起现见世间依摄属决定。或由限定作者爱限定已得入取为摄属。
应语多表能作故由轮回转起出故为出离，作尼字短及耶字为迦说为"出离"，或出离作者为出离。由无说他应超故唯说有上法应超故说"自"。贪等者贪等十种烦恼或一切决定不善。由彼等生种种苦所胜有情哭即非哭由哭因性。然由断一性故说"有斗"，故由"贪等"语知取贪嗔痴。或斗语应见确立于贪等尘，或斗为战，"欲为汝初军"等如是不善军由圣道战应胜故有战故说"有斗"。然无斗分别经中说有苦有害有恼有热邪行性随欲乐等为"有斗"，故应知苦等为斗性生彼性不善有斗性。
后双法毕。
经分双法母句释
101-

108. Vijjārāsantogadhadhammā vijjāsabhāgatāya tadekadese vijjākoṭṭhāse vattantīti vuttā. Vajirassa yattha taṃ patati, tattha abhejjaṃ nāma kiñci maṇipāsāṇādi natthi, na ca tena gamanamaggo viruhati, evameva arahattamaggena yattha so uppajjati, tasmiṃ santāne abhejjo kileso nāma natthi, na ca bhinno puna viruhatīti vajirupamatā veditabbā. Tadupacārena bālā yathā ‘‘mañcā ghosantī’’ti. Kaṇhābhijātīti apāyā vuccanti manussesu ca dobhaggiyaṃ. Tapanassa vā dukkhassa hitāti tapaniyā.

Dāsādīsupi sirivaḍḍhakādisaddā viya atathattā vacanamattameva adhikāraṃ katvā pavattā adhivacanā. Yasmā pana adhivacananiruttipaññattipadāni samānatthāni, sabbañca vacanaṃ adhivacanādibhāvaṃ bhajati, tasmā tesupi vacanavisesesu visesena pavattehi adhivacanādisaddehi sabbāni vacanāni atthappakāsanasāmaññena vuttānīti etenādhippāyena ayaṃ atthayojanā katāti veditabbā. Atha vā adhi-saddo uparibhāge, upari vacanaṃ adhivacanaṃ. Kassa upari? Pakāsetabbassa atthassāti viditovāyamattho. Adhīnaṃ vā vacanaṃ adhivacanaṃ. Kena adhīnaṃ? Atthena. Tathā taṃtaṃatthappakāsane nicchitaṃ, niyataṃ vā vacanaṃ nirutti. Pathavīdhātupurisāditaṃtaṃpakārena ñāpanato paññattīti evaṃ adhivacanādipadānaṃ sabbavacanesu pavatti veditabbā. Aññathā sirivaḍḍhakadhanavaḍḍhakappakārānameva abhilāpānaṃ adhivacanatā, abhisaṅkharontīti evaṃpakārānameva niddhāraṇavacanānaṃ niruttitā, takko vitakkoti evaṃpakārānameva ekamevatthaṃ tena tena pakārena ñāpentānaṃ paññattitā ca āpajjeyyāti.

109-118. Phasso vedanāti sabbadāpi arūpadhammānaṃ phassādināmakattā pathaviyādīnaṃ kesakumbhādināmantarāpatti viya nāmantarānāpajjanato ca sadā attanāva katanāmatāya catukkhandhanibbānāni nāmakaraṇaṭṭhena nāmaṃ. Namanaṃ avinābhāvato ārammaṇābhimukhatā, namanahetubhūtatā nāmanaṃ. Atha vā adhivacanasamphasso viya adhivacanaṃ nāmamantarena ye anupacitabodhisambhārānaṃ gahaṇaṃ na gacchanti, te nāmāyattaggahaṇā nāmaṃ. Rūpaṃ pana vināpi nāmasādhanaṃ attano ruppanasabhāvena gahaṇaṃ upayātīti rūpaṃ.

119-123. Ito pubbe parikammaṃ pavattaṃ, ito paraṃ bhavaṅgaṃ, majjhe samāpattīti evaṃ samāpattīnaṃ appanāparicchedapaññā samāpattikusalatā. Vuṭṭhāne kusalabhāvo pubbe vuṭṭhāne paricchedakaraṇañāṇaṃ. Lakkhaṇādivasena aniccādivasena ca manasi karaṇaṃ manasikāro.

124-

我来为您直译这段巴利文：
108.明聚内摄法由明同分于彼一分明分转起故说。如金刚于何处落，彼处无任何不可破如宝石等物，亦不由彼生行道，如是阿罗汉道于何处生，彼相续中无名不可破烦恼，已破亦不再生，应知此为金刚喻。依彼近说如愚者"床叫"。黑生者说诸恶趣及人中薄福。或热即苦益为热。
奴等中如吉增等语由非如实故唯作语作权立转起名言。然因名言语施设语同义，一切语趣名言等性，故于彼等语差别中由差别转起名言等语依显义共性说一切语，应知由此意义作此义合。或上语于上分，上语为名言。何上？显示义故知此义。或属语为名言。由何属？由义。如是于彼彼义显示决定或定语为语。由地界人等彼彼种示知为施设，如是应知名言等句于一切语转起。若不尔，唯如吉增财增种言语为名言性，如精制等种抽解语为语性，寻伺等种唯一义由彼彼种示知为施设性应成。
109-118.触受者由一切时无色法为触等名及如地等得发毛瓶等他名如得他名故，由常自作名性故，四蕴涅槃由作名义为名。屈由不离性趣所缘性，为屈因性为名。或如名言触如名言名，不修菩提资粮者无取，彼等依名取为名。然色离名成就由自坏性趣取故为色。
119-123.此前遍作转起，此后有分，中间定，如是诸定遍知圆满慧为定善巧。出起善性为前出起遍知作智。依相等及无常等作意为作意。
124-

134. Sucisīlatā soraccaṃ. Sā hi sobhanakammaratatāti. Sammodakassa, sammodako vā mudubhāvo sammodakamudubhāvo, saṇhavācatā. ‘‘Aguttadvāratā’’ti vutte kesu dvāresūti na paññāyatīti ‘‘indriyesū’’ti vuttaṃ. Sampajānātīti sampajāno, tassa bhāvo sampajaññaṃ. Tadapi ñāṇaṃ yasmā sampajānāti, tasmā ‘‘sampajānātīti sampajañña’’nti āha. Appaṭisaṅkhāne nimitte visaye vā. Vīriyasīsenāti vīriyapāmokkhena. Uppannaṃ balanti vīriyopatthambhena hi kusalabhāvanā balavatī thirā uppajjatīti tathā uppannā balavatī kusalabhāvanā balavanto satta bojjhaṅgātipi vuccanti. Kasiṇanimittaṃ viya saññāṇaṃ viya saviggahaṃ viya ca suṭṭhu upalakkhetabbākāraṃ ‘‘nimitta’’nti vuccati. Samatho ca evaṃ ākāroti ‘‘nimitta’’nti vutto. Tathā hi so paccavekkhantena paccavekkhaṇato gayhatīti. Uddhaccamiva cittaṃ na vikkhipatīti, vikkhepapaṭikkhepo vā avikkhepo.

135-142. Sīlameva punappunaṃ āseviyamānaṃ lokiyaṃ lokuttarampi sīlaṃ paripūretīti ‘‘sīlaparipūraṇato’’ti vuttaṃ. Sīlassa sampadāti kāraṇasīlampi phalasīlampi sampannasamudāyassa ekadesavasena vuttaṃ. Atha vā ‘‘katame ca thapati akusalā sīlā? Akusalaṃ kāyakammaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ pāpako ājīvo’’ti (ma. ni. 2.264) vuttattā sabbampi kusalākusalaṃ ‘‘sīla’’nti gahetvā tattha kusalasīlaṃ niddhāretvā ‘‘sīlasampadā’’ti vuttaṃ. Evaṃ diṭṭhisampadāpi veditabbā.

Diṭṭhivisuddhi kho pana yathādiṭṭhissa ca padhānanti kammassakatañāṇādisaṅkhātā diṭṭhivisuddhi cevāti paṭipāṭiyā diṭṭhivisuddhi diṭṭhivisuddhi kho panāti ca padadvayassa samānattā paññā. Yathādiṭṭhissāti nibbattitappakāradiṭṭhissa nibbattetabbapadhānānurūpadiṭṭhissa vā yathādiṭṭhipavattakiriyassa vā. Saṃvegoti sahottappaṃ ñāṇaṃ, ottappameva vā. Samattaṃ tussanaṃ titti santuṭṭhi, natthi etassa santuṭṭhīti asantuṭṭhi, asantuṭṭhissa bhāvo asantuṭṭhitā. Vīriyappavāhe pavattamāne antarā eva paṭigamanaṃ nivattanaṃ paṭivānaṃ, taṃ assa atthīti paṭivānī , na paṭivānī appaṭivānī, tassa bhāvo appaṭivānitā. Vimuccanaṃ nāma ārammaṇe adhimuttatā kilesehi sabbasaṅkhārehi ca nissaṭatā ca. Paṭisandhivasenāti kilesānaṃ taṃtaṃmaggavajjhānaṃ uppannamagge khandhasantāne puna saṃdahanavasena. Anuppādabhūteti taṃtaṃphale. Anuppādapariyosāneti anuppādakaro maggo anuppādo, tassa pariyosāne.

Suttantikadukamātikāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dukamātikāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kāmāvacarakusalapadabhājanīyavaṇṇanā



我来为您直译这段巴利文：
134.净戒性为柔和。因彼为善业乐性。和善者，或和善柔性为和善柔性，为柔语性。说"不护门"时于何门不明故说"于诸根"。正知为正知者，彼性为正知。彼智亦因正知，故说"正知为正知"。于不思惟相或境。以精进为首者以精进为上首。生力者因由精进支持善修习力强坚固生故，如是生强善修习说为七强觉支。如遍处相如标志如有形相善应观相貌说为"相"。止如是相貌说为"相"。如是彼由观察者从观察取故。心不如掉举散乱，或遮止散乱为不散乱。
135-142.戒本身再再修习圆满世间出世间戒故说"由圆满戒"。戒圆满者说因戒及果戒圆满总集一分。或由说"居士何为不善戒？不善身业不善语业恶命"故取一切善不善为"戒"，于彼抽取善戒说"戒圆满"。如是应知见圆满。
然见清净及如见者精进者，说为见清净乃至，由次第见清净然见清净二句同义故为慧。如见者为已生起种见者或应生起精进相应见者或如见转起作者。警惧为有愧智，或唯愧。满足喜足知足为满足，彼无满足为不满足，不满足性为不满足性。于精进流转起中间即返回转回为退转，彼有此为退转者，非退转者为不退转者，彼性为不退转性。解脱名于所缘胜解及由烦恼一切行出离。依结生者由烦恼彼彼道所断于生起道蕴相续中再结合。于已生者于彼彼果。于不生终者不生为不生，于彼终。
经分双法母句释毕。
双法母句释毕。
欲界善句分别释

1. ‘‘Ye vā pana…pe… arūpino dhammā’’ti idaṃ ‘‘phasso hotī’’ti evamādikaṃ viya na visuṃ ‘‘tepi hontī’’ti hoti-saddena sambandhaṃ katvā vuttaṃ, uddiṭṭhāvasese ca pana gahetvā ‘‘ime dhammā kusalā’’ti appetuṃ vuttanti appanāya avarodhitaṃ. Evañca katvā niddesepi etassa padabhājanīyaṃ na vuttanti. Sarūpena pana adassitattā ‘‘atthī’’ti vatvā dutiyena hoti-saddena sambandho niddeso ca na kato, saṅkhepena pana uddisitvā saṅkhepeneva ye vā pana dhammā niddiṭṭhāti etassa dhammassa uddese avarodho yutto. Dhammaniddese ca niddesāvasāne vuttassāti.

Pucchāparicchedavacaneneva pucchābhāve viññāte pucchāvisesañāpanatthaṃ āha ‘‘ayaṃ kathetukamyatāpucchā’’ti. Pañcavidhā hīti mahāniddese (mahāni. 150; cūḷani. puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 12; mettagūmāṇavapucchāniddesa 18) āgatā pucchā dasseti. Lakkhaṇanti ñātuṃ icchito yo koci sabhāvo. Aññātanti yena kenaci ñāṇena aññātabhāvaṃ āha. Adiṭṭhanti dassanabhūtena ñāṇena paccakkhaṃ viya adiṭṭhataṃ. Atulitanti ‘‘ettakaṃ ida’’nti tulābhūtāya paññāya atulitataṃ. Atīritanti tīraṇabhūtāya paññāya akatañāṇakiriyāsamāpanataṃ. Avibhūtanti ñāṇassa apākaṭabhāvaṃ . Avibhāvitanti ñāṇena apākaṭīkatabhāvaṃ. Adiṭṭhaṃ jotīyati etāyāti adiṭṭhajotanā. Anumatiyā pucchā anumatipucchā. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave’’tiādipucchāya hi ‘‘kā tumhākaṃ anumatī’’ti anumati pucchitā hoti. Kathetukamyatāti kathetukamyatāya.

Pabhedato dhammānaṃ desananti mātikādesanaṃ āha. Tattha hi purato kusalādike pabhede vatvā pacchato dhammā vuttāti ‘‘pabhedavantadassanattha’’nti niddesaṃ āha. Idaṃ vuttaṃ hoti – mātikāya savisesanā dhammā vuttā, te ca visesitabbattā padhānā, padhānañca itikattabbatāya yujjatīti dhammānameva padhānānaṃ pucchitabbatā vissajjitabbatā ca hoti, tasmā te pucchitabbe dassetuṃ ‘‘katame dhammā’’ti vuttaṃ, te pana visesavanto pucchitāti dassetuṃ puna ‘‘kusalā’’ti vuttanti evaṃ pabhedavantadassanatthaṃ ayaṃ padānukkamo katoti. ‘‘Ime dhammā kusalā’’ti vissajjanepi evameva yojanā kātabbā. ‘‘Pabhedato dhammānaṃ desanaṃ dīpetvā’’ti etassa atthaṃ vivarituṃ ‘‘imasmiñhī’’tiādimāha. Anekappabhedā desetabbāti sambandho. Tasmāti avohāradesanato dhammānameva desetabbattā tesañca ghanavinibbhogapaṭisambhidāñāṇāvahanato pabhedavantānaṃ desetabbattā ‘‘kusalā…pe… dīpetvā’’ti etena sambandho. Evameva hi yathāvuttadīpanassa hetuṃ sakāraṇaṃ pakāsetuṃ puna ‘‘dhammāyevā’’tiādi vuttanti. Dhammāti sāmaññamattavacanena samūhādighanavasena ekattaggahaṇaṃ hotīti ekattavinibbhogakaraṇaṃ ghanavinibbhogañāṇaṃ āvahati pabhedadesanā, tathā kusalādidhammānaṃ abyākatādiatthānañca dīpanato dhammapaṭisambhidādiñāṇañca āvahati. ‘‘Pabhedavantadassanattha’’nti etaṃ vivarituṃ ‘‘idāni ye tenā’’tiādimāha. Pabheda…pe… yujjati itikattabbatāyuttassa visesanattā. Atha vā uddeso dhammappadhāno, pucchā saṃsayitappadhānā, na ca dhammabhāvo saṃsayito, kusalādibhedo pana saṃsayitoti nicchitasaṃsayitavasenāyaṃ padānukkamo kato.


我来为您直译这段巴利文：
1"或复无色诸法"此非如"有触"等别以"彼等有"语连结而说，取说余及摄"此法善"而说故系属说。如是于释亦不说此句分别。然由不显自相说"有"与第二有字连结不作释，然略说唯略说"或复诸法已说"此法摄于说适宜。于法释及释末说故。
由问决定语知有问为显问差别故说"此欲说问"。因五种者显大释所来问。相为欲知任何自性。不知说由任何智不知性。不见说由见性智如现前不见性。不量说由如秤智慧"此许多"不量性。不度说由度性智慧不作智作用圆满性。不明说对智不显性。不显说由智不显作性。由此显不见为显不见。随许问为随许问。如"诸比丘，汝等云何思"等问即问"汝等何随许"为随许问。欲说为欲说。
从差别诸法说者说母句说。因彼先说善等差别后说法故说"为显有差别"。此说 - 母句说有差别法，彼等应差别故主，主适合应作故唯法为主应问应答，故为显彼应问说"何法"，然为显问有差别复说"善"故如是作此句次第为显有差别。"此法善"答亦如是应作合。为显"从差别诸法说"此义故说"因此"等。应说多差别为连结。由此者由言说说唯法及彼等应说聚分别智生故应说有差别与"善......显"连结。如是为显如说因由说"唯法"等。法者由唯通称语由聚等一性取故一性分别作成聚分别智，如是由显善等法无记等义故生法义等智。为显"为显有差别"此说"今彼"等。差别......适合由应作适合差别故。或说以法为主，问以疑为主，然法性非疑，善等差别疑故依决定疑作此句次第。


Etthāti etasmiṃ vacane. Kimatthamāha bhagavāti taṃ dassetuṃ āha ‘‘samaye niddisi citta’’nti. Pariyosāneti samaye cittaniddesassa ‘‘yasmiṃ…pe… ārabbhā’’ti etassa pariyosāne. Tasmiṃ samayeti tasmiṃ cittuppādasamaye . Cittena samayaṃ niyametvāna atha pacchā bodhetunti sambandho. Vijjamānepi bhojanagamanādisamayanānatte samavāyādinānatte ca yathāvuttacittaniyamitā visesitā aññasmiṃ samaye yathādhippetānaṃ phassādīnaṃ abhāvā cittaniyamite samaye phassādayo bodhetuṃ visesanameva tāva cittaṃ dassetuṃ samaye cittaṃ niddisīti attho. Visesitabbopi hi samayo attano upakāratthaṃ visesanabhāvaṃ āpajjati, visesanabhūtañca cittaṃ tadupakāratthaṃ visesitabbabhāvanti. Santatighanādīnaṃ ayaṃ viseso – purimapacchimānaṃ nirantaratāya ekībhūtānamiva pavatti santatighanatā, tathā phassādīnaṃ ekasamūhavasena dubbiññeyyakiccabhedavasena ekārammaṇatāvasena ca ekībhūtānamiva pavatti samūhādighanatāti.

Kālañca samayañcāti yuttakālañca paccayasāmaggiñca. Khaṇoti okāso. Tathāgatuppādādiko hi maggabrahmacariyassa okāso tappaccayapaṭilābhahetuttā. Khaṇo eva ca samayo. Yo ‘‘khaṇo’’ti ca ‘‘samayo’’ti ca vuccati, so ekovāti attho. Mahāsamayoti mahāsamūho. Samayopi khoti sikkhāparipūraṇassa hetupi. Samayappavādaketi diṭṭhippavādake. Tattha hi nisinnā titthiyā attano attano samayaṃ pavadantīti. Atthābhisamayāti hitapaṭilābhā. Abhisametabboti abhisamayo, abhisamayo attho abhisamayaṭṭhoti pīḷanādīni abhisamitabbabhāvena ekībhāvaṃ upanetvā vuttāni, abhisamayassa vā paṭivedhassa visayabhūto attho abhisamayaṭṭhoti tāneva tathā ekattena vuttāni. Tattha pīḷanaṃ dukkhasaccassa taṃsamaṅgino hiṃ sanaṃ avipphārikatākaraṇaṃ. Santāpo dukkhadukkhatādibhāvena santāpanaṃ paridahanaṃ.

‘‘Idhā’’ti vacanaṃ akusalesu abyākatesu ca kesuci khaṇassa asambhavato. Nanu kusalānañca navamena khaṇena vinā uppatti hotīti? No na hoti, na pana navamo eva khaṇo, catucakkānipi khaṇoti vuttāni. Sabbantimena paricchedena attasammāpaṇidhikhaṇamantarena natthi kusalassa uppattīti khaṇo idha gahito. Indriyavisayamanasikārādhīnaṃ viññāṇanti evamādi sādhāraṇaphalaṃ daṭṭhabbaṃ. Navamoti aṭṭhakkhaṇe upādāya vuttaṃ. Catucakkaṃ vattatīti puna patirūpadesavāsādisampatti catucakkaṃ viparivattatīti attho. Okāsabhūtānīti attano nibbattiyā ‘‘idāni uppajjantu kusalānī’’ti anumatidānaṃ viya bhūtāni.


我来为您直译这段巴利文：
此中者于此语。为显示"世尊何义说"故说"于时说心"。终者于时心说"于彼......所缘"此终。彼时者彼心生时。以心定时然后令解为连结。虽有食行等时种种和合等种种，如说心所定所别于他时无如所欲触等，为令解心所定时触等，先唯显示别为说时心义。因应别时为自益成别性，成别心为彼益成应别性。相续密等此差别 - 前后无间如一转起为相续密，如是触等由一聚故难知作用差别故一所缘故如一转起为聚等密。
时及时者适时及缘和合。刹那者处。因如来出世等为道梵行处由得彼缘因故。刹那即时。说"刹那"及"时"，彼唯一义。大时者大众。又时者学满足因。时说者见说。因彼诸外道坐说自时故。义现观者得利。应现观为现观，现观义为现观义由应现观性引一性说逼迫等，或现观即通达所缘义为现观义如是一性说彼等。此中逼迫为苦谛以彼具足损害作不舒适。热恼由苦苦等性热恼烧恼。
"此"语由不善无记某时不可能。岂非善亦离第九刹那有生耶？不，不无，非唯第九刹那，说四轮亦为刹那。以最后限定离正立己刹那无善生故此取刹那。应见"依根境作意识"等为共果。第九者依八不利时说。四轮转者复转适处住等圆满四轮义。为处者如于自生给予"今善生"许可已生。


Cittakāloti dhammeneva satā kālo visesito, na tassa pavattittha pavattissati pavattatīti etena avatthāvisesena, nāpi tassa vijānanakiccena, tasmā evaṃvidhe dhamme upādāya paññattoti vutto. Kamappavattā visesā eva paṭipāṭīti bījabhāvo ca paṭipāṭīti vattumarahatīti iminādhippāyena ‘‘bījakāloti dhammapaṭipāṭiṃ upādāya paññatto’’ti āha. Dhammapaṭipāṭiṃ vāti aṭṭhakalāpadhamme sandhāyāha. Sañcitā viya gayhamānakālā eva kālasañcayo, yathā vā tathā vā kāloti ekaṃ sabhāvaṃ gahetvā abhinivesaṃ karontassa tadabhinivesanisedhanatthaṃ ‘‘so panesa sabhāvato avijjamānattā paññattimattako’’ti āha. Ñatvā viññeyyoti sambandho. Itaro pana hetūti esa samayo paccayova viññeyyo. Etthāti etasmiṃ adhikāre na hetuhetu sādhāraṇahetu cāti attho. Samavāyo paccayasāmaggī, hetu pana ekeko paccayoti ayametesaṃ viseso veditabbo. Cakkhuviññāṇādīnaṃ anekapaccayadassanena taṃtaṃdvārikānaṃ kusalānañca tappaccayataṃ dasseti.

Pariggaho kato aṭṭhakathācariyehi. Ekakāraṇavādoti pakatikāraṇavādo, issarakāraṇavādo vā. Aññamaññāpekkhoti avayavānaṃ aññamaññāpekkhatāya samudāyo vutto. Apekkhā ca yāva sahāyakāraṇasamāgamo na hoti, tāva phalassa anipphādanaṃ samāgame nipphādanasamatthassa nipphādanañca. Samāgamo ca yesu yujjamānesu nibyāpāresupi phalassa pavatti, tesaṃ sabbhāvoti.

Asāmaggī…pe… pattitoti cakkhurūpālokamanasikārānaṃ asamavetānaṃ cakkhuviññāṇassa ahetubhāve sati samavetānañca taṃsabhāvāvinivattito hetubhāvānāpattitoti attho. Na hi sabhāvantaraṃ aññena sahitaṃ sabhāvantaraṃ hotīti. Ekasminti andhasate ekekasmiṃ andheti adhippāyo. Aññathā yathārutavasena atthe gayhamāne ekassa andhassa dassanāsamatthatā sabbesampi na hoti, nāpi ekassa asamatthatāya sabbesampi asamatthatā vuttā, kintu sabbesaṃ visuṃ asamatthatāya evāti upamāvacanaṃ na yujjeyya, nāpi upamopamitabbasambandho. Na hi upamitabbesu cakkhādīsu ekassa asamatthatāya sabbesampi asamatthatā vuttā, kintu sabbesaṃ visuṃ asamatthatāya sahitānaṃ asamatthatāti. Andhasataṃ passatīti ca andhasataṃ sahitaṃ passatīti adhippāyo aññathā vuttanayena upamitabbāsamānatāpattito. Sādhā…pe… ṭhitabhāvoti yesu vijjamānesu phalappavatti tesaṃ samodhāne, yathā pavattamānesu tesu phalappavatti, tathā pavattimāha. Na yesaṃ kesañci anekesaṃ samodhānamattaṃ sāmaggī. Na hi saddagandharasaphoṭṭhabbasamodhānaṃ cakkhuviññāṇassa, kaṭṭhakapālapāsāṇasamodhānaṃ vā sotaviññāṇassa hetūti. Tanti taṃ dassanaṃ. Asā…pe… siddhoti nāyamattho sādhetabbo visuṃ ahetūnaṃ cakkhādīnaṃ sahitānaṃ hetubhāvassa paccakkhasiddhattāti attho. Na hi paccakkhasiddhe yuttimagganaṃ yuttanti.

Manussattādīnaṃ khaṇāvayavānaṃ sāmaggī khaṇasāmaggī, taṃ vinā so navamacakkasampattisaṅkhāto khaṇo natthi. Sā eva hi khaṇasāmaggī so khaṇoti attho. Khaṇa…pe… dīpeti attano dullabhatāyāti attho. Khaṇattho vā samayasaddo khaṇasaṅkhāto samayoti vutto. So yasmiṃ dullabhe khaṇe satīti imassatthassa vibhāvanavasena tadāyattāya kusaluppattiyā dullabhabhāvaṃ dīpeti. Etenupāyena samavāya…pe… vuttiṃ dīpetīti ettha ito paresu ca yojanā tassa tassa taṃtaṃdīpane kātabbā.


我来为您直译这段巴利文：
心时者由法而有时被别，非由彼已转将转现转此状态差别，亦非由彼了知作用，故说依如是法而施设。业转差别即次第因性及次第应说故由此意说"种子时者依法次第施设"。或法次第者说依八聚法。如积集所取时即时积集，如是如是取一自性作执著，为遮止彼执著故说"然彼由自性无故唯施设"。应知为连结。然他因者此时即缘应知。此中者于此处非因因共因义。和合为缘和合，然因为一一缘，应知此为彼等差别。由见眼识等多缘显彼彼门善等彼缘性。
诸注师作摄。一因论者自性因论或自在因论。互观者说聚由支分互观。观待乃至助因和合无果不成，和合能成就成就。和合于诸应合无功用亦果转起，彼等有故。
非和合......得者眼色光作意不和合于眼识非因性时和合彼性不离故非得因性义。因不与他俱成他性故。一者意为百盲一一盲。否则依语声取义一盲见不能性一切亦无，亦非由一不能性说一切不能性，然由一切别不能性故不应譬喻语，亦不应譬喻所喻关系。因所喻眼等非由一不能性说一切不能性，然由一切别不能性俱不能性故。百盲见者意为百盲俱见，否则如说道理得所喻不等性。正......性者于诸有故果转起彼等和合，如转起彼等果转起，如是说转起。非任何诸多和合即和合。因声香味触和合非眼识，柴碗石和合非耳识因故。彼者彼见。非......成者此义不应成就由别非因眼等俱因性现见成就义。因于现见成就寻求道理不应故。
人等刹那支分和合为刹那和合，离彼无彼第九轮圆满名刹那。因彼刹那和合即彼刹那义。刹那......显由自难得性义。或刹那义时语说名刹那时。彼依何难得刹那有此义显示由依彼善生难得性显。如是方便和合......显转于此及后应作彼彼显示合。


Tassa purisassāti ‘‘seyyathāpi bhikkhave cattāro daḷhadhammā dhanuggahā sikkhitā katahatthā katupāsanā catuddisā ṭhitā assu, atha puriso āgaccheyya ‘ahaṃ imesaṃ…pe… katupāsanānaṃ kaṇḍe khitte khitte appatiṭṭhite pathaviyaṃ gahetvā āharissāmī’’’ti (saṃ. ni. 

这段巴利文似乎未完整,只有开头一部分。我来翻译已有的内容：
"彼人者"如"诸比丘,譬如四力强弓师已学已熟练已善习,立于四方,然后有人来说'我将于彼等......善习者所射箭箭于地未立时取而持来'"
由于原文未完整,我无法提供完整的翻译。如果您有完整的巴利原文,我很乐意为您完整翻译。

2.228) evaṃ vuttajavanapurisassa. Tāva parittakoti gamanassādānaṃ devaputtānaṃ heṭṭhupariyāyena paṭimukhaṃ dhāvantānaṃ sirasi pāde ca baddhakhuradhārāsannipātato ca parittataro kālo. Kālasaṅkhāto samayo cittaparicchinno vuccamāno teneva paricchedakacittena ‘‘evaṃ paritto aha’’nti attano parittataṃ dīpeti. Yathā cāhaṃ, evaṃ sabbo kusalacittappavattikāloti tassa parittataṃ dīpeti. Saddassa dīpanā vuttanayānusārena veditabbā.

Pakativādīnaṃ mahato viya aṇuvādīnaṃ dviaṇukassa viya ca ekasseva. Hetu…pe… vuttitaṃ dīpetīti paccayāyattavuttidīpanato tapparabhāvā hetusaṅkhātassa parāyattavuttidīpanatā vuttā. Sati pana paccayāyattabhāve paccayasāmaggīāyattatā samavāyasaṅkhātena dīpiyatīti atapparabhāvato tassa taṃdīpanatā na vuttā. Anena samayena kattubhūtena, anena samayena vā karaṇabhūtena bhagavatā paṭisedhitoti attho. Esa nayo purimāsu dīpanāsu.

Adhikaraṇavasenāti ādhāravasena. Etthāti kālasamūhasaṅkhāte samaye gahiteti attho. Kālopi hi cittaparicchinno sabhāvato avijjamānopi ādhārabhāveneva saññāto ‘‘adhikaraṇa’’nti vutto taṃkhaṇappavattānaṃ tato pubbe parato ca abhāvā. Bhāvoti kiriyā. Kiriyāya kiriyantaralakkhaṇaṃ bhāvenabhāvalakkhaṇaṃ. Yathā gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgatoti dohanakiriyā gamanakiriyāya lakkhaṇaṃ hoti, evamihāpi ‘‘yasmiṃ samaye tasmiṃ samaye’’ti ca vutte satīti ayamattho viññāyamāno eva hoti aññakiriyāsambandhābhāvena padatthassa sattāvirahābhāvatoti samayassa sattākiriyāya cittuppādakiriyā phassādibhavanakiriyā ca lakkhīyatīti ubhayattha samayasadde bhummaniddeso kato lakkhaṇabhūtabhāvayuttoti.


我来为您直译这段巴利文：
2.228.如是所说速行人者。极其短暂者比行取诸天子以下次第对面奔跑头足系利剑聚集更短暂时。名为时之时由心限定说由彼限定心"如是我短暂"显自短暂性。如我如是一切善心转起时故显彼短暂性。声显应知随说方法。
如大论者自性论者如微论者二微者唯一。因......显转者由显依缘转故从彼他性名因显依他转说。然有依缘性依缘和合性由名和合显故非从彼他性故不说彼显彼。由此时为作者，或由此时为工具世尊遮止义。此理于前显。
依处所者依住处。此中者于时聚名时所取义。因时亦由心限定虽自性无唯依住处想说"处所"由彼刹那转起于彼前后无故。有者作用。作用以他作用为相由有以有为相。如于诸牛挤时去，已挤来故挤作用为去作用相，如是此亦"于何时于彼时"说有故此义了知唯由无他作用关系句义无有性故时以有作用以心生作用以触等有作用为相故二处时语作处格说适合为相有故。


Uddānatoti uddesato saṅkhepato. Kilesakāmo vatthukāmabhāvaṃ bhajanto kāmanīyavasena bhajati, na kāmanavasenāti kāmanavasena kilesakāmo eva hoti, na vatthukāmo. Duvidhopesoti vacanena duvidhassapi sahitassa avacaraṇappadesaṃ saṅgaṇhāti. Tena vatthukāmasseva pavattideso rūpārūpadhātudvayaṃ apanītaṃ hoti. Nanu ca duvidhopi sahito rūpārūpadhātūsu pavattati rūpārūpāvacaradhammānaṃ vatthukāmattā tadārammaṇānaṃ rūpārūparāgānañca kilesakāmabhāvasiddhitoti? Taṃ na, bahalakilesassa kāmarāgassa kilesakāmabhāvena idha saṅgahitattā. Evañca katvā rūpārūpadhātūsu pavattamānesu kāmāvacaradhammesu nikanti idha na saṅgahitā sukhumattā. ‘‘Uddānato dve kāmā’’ti sabbakāme uddisitvāpi hi ‘‘duvidhopeso’’ti ettha tadekadesabhūtā aññamaññasahitatāparicchinnā kāmarāgatabbatthukadhammāva saṅgahitāti, niravaseso vā kilesakāmo kāmarāgo kāmataṇhārūpataṇhāarūpataṇhānirodhataṇhābhedo idha pavattatīti anavasesappavattitaṃ sandhāya ‘‘duvidhopeso’’ti vuttaṃ, vatthukāmopi ca appako idhāpi na vattati rūpārūpāvacaravipākamatto, tathāpi paripuṇṇavatthukāmattā kāmāvacaradhammāva idha gahitā. Evañca katvā sasatthāvacaropamā yuttā hoti. ‘‘Rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetī’’ti (dha. sa. 163; vibha. 625) ettha rūpabhavo uttarapadalopaṃ katvā ‘‘rūpa’’nti vutto, evamidhāpi uttarapadalopo daṭṭhabbo. Aññathā hi cittaṃ kāmāvacarāvacaranti vucceyyāti. Ārammaṇakaraṇavasenātiādike ‘‘kāmo’’ti sabbaṃ taṇhamāha, tasmā ‘‘kāmañcesā’’tiādi vuttaṃ, ‘‘kāme avacāretīti kāmāvacāra’’nti vattabbe cā-saddassa rassattaṃ kataṃ.

Ruḷhisaddenāti ñāṇasampayuttesu ruḷhena saddena, ñāṇasampayuttesu vā pavattitvā anavajjasukhavipākatāya taṃsadisesu ñāṇavippayuttesu ruḷhena saddena. Atha vā kiñci nimittaṃ gahetvā satipi aññasmiṃ taṃnimittayutte kismiñcideva visaye sammutiyā cirakālatāvasena nimittavirahepi pavatti ruḷhi nāma yathā ‘‘mahiyaṃ setīti mahiṃso, gacchantīti gāvo’’ti, evaṃ kusalasaddassapi ruḷhibhāvo veditabbo. Paññāniddese ‘‘kosalla’’nti abhidhamme (dha. sa. 16) vuttaṃ, tassa ca bhāvā kusalasaddappavattīti kosallayogā kusalanti ayaṃ abhidhammapariyāyo hoti. Kusalanti kusalabhāvaṃ āha.

Vipākādīnaṃ avajjapaṭipakkhatā natthīti kusalameva anavajjalakkhaṇaṃ vuttaṃ. Anavajjalakkhaṇamevāti sukhavipākasabhāvassa lakkhaṇabhāvanivāraṇatthaṃ avadhāraṇaṃ kataṃ, taṃnivāraṇañca tassa paccupaṭṭhānataṃ vatthukāmatāya kataṃ. Sampattiatthena rasena vodānabhāvarasaṃ. Phalaṭṭhena paccupaṭṭhānena iṭṭhavipākapaccupaṭṭhānaṃ. Sabhāvo kakkhaḷādiphusanādiko asādhāraṇo. Sāmaññaṃ sādhāraṇo aniccādisabhāvo. Idha ca kusalalakkhaṇaṃ sabbakusalasādhāraṇasabhāvattā sāmaññaṃ daṭṭhabbaṃ, akusalādīhi asādhāraṇatāya sabhāvo vā. Upaṭṭhānākāroti gahetabbabhāvena ñāṇassa upaṭṭhahanākāro. Phalaṃ pana attano kāraṇaṃ paṭicca tappaṭibimbabhāvena, paṭimukhaṃ vā upaṭṭhātīti paccupaṭṭhānaṃ.


我来为您直译这段巴利文：
心时者由法而有时被别，非由彼已转将转正转此状态差别，亦非由彼了知作用，故依如是法施设说。次第转起差别即次第，种子性亦应说为次第，由此意趣说"种子时者依法次第施设"。或法次第者说八聚法。如积集所取时为时积集，如何如何时为一自性取执着者，为遮止彼执着故说"然此由自性无故唯施设"。知应知为连结。另一因者此时唯应知为缘。此中者于此处非因因共因义。和合为缘和合，因为各别缘，应知此等差别。由显示眼识等多缘显示彼彼门善等彼缘性。
诸论师已作摄。一因论者自性因论或主因论。互相观待者由支分互相观待说集。观待为乃至助缘和合不生果，和合能生者生。和合为于彼等适合无功用亦有果转起，彼等存在。


Vijānātīti saññāpaññākiccavisiṭṭhaṃ visayaggahaṇaṃ āha. Sabbacittasādhāraṇattā yattha yattha yathā yathā attho labbhati, tattha tattha tathā tathā gahetabboti. Yaṃ āsevanapaccayabhāvena cinoti, yañca kammunā abhisaṅkhatattā citaṃ, taṃ tathā ‘‘citta’’nti vuttaṃ. Yaṃ pana tathā na hoti, taṃ parittakiriyadvayaṃ antimajavanañca labbhamānacintanavicittatādivasena ‘‘citta’’nti veditabbaṃ. Hasituppādo pana aññajavanagatikova. Cittānaṃ panāti vicitrānanti attho. Tadantogadhattā hi samudāyavohārena avayavopi ‘‘citta’’nti vuccati yathā pabbatanadīsamuddādiekadesesu diṭṭhesu pabbatādayo diṭṭhāti vuccantīti. Caraṇaṃ nāma gahetvā caritabbacittapaṭo. Rūpānīti bimbāni.

Ajjhattikanti indriyabaddhaṃ vadati. Cittakatamevāti cittassa mūlakāraṇataṃ sandhāya vuttaṃ. Kammassa hetaṃ cittaṃ kāraṇanti. Taṃ pana atthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘kāyakammādibheda’’ntiādimāha. Liṅganānattanti saṇṭhānanānattaṃ, bhinnasaṇṭhānaṅgapaccaṅgavato sarīrassa vā nānattaṃ. Vohāravasena itthipurisādibhāvena voharitabbesu patthanāvisesā uppajjanti, tato kammavisesā. Evamidaṃ kammanānattaṃ vohāranānattato hoti. Apā…pe… kāditāti evamādīsu ādi-saddehi gatiyā upapattiyā attabhāve lokadhammesu ca nānākaraṇāni suttāgatāni saṅgaṇhāti.

Kammanānattādivasenāti ettha kusalākusalavasena kammanānattaṃ veditabbaṃ. Visadisasabhāvatā hi nānattanti. Kusalakammassa dānādivasena kāyasucaritādibhāvena ca puthuttaṃ, akusalakammassa ca macchariyādīhi kāyaduccaritādīhi ca puthuttaṃ veditabbaṃ. Bahuppakāratā hi puthuttanti . Annadānādivasena dānādīnaṃ pāṇātipātāviratiādivasena kāyasucaritādīnaṃ āvāsamacchariyādivasena macchariyādīnaṃ pāṇātipātādivasena kāyaduccaritādīnañca pabhedo veditabbo. Ekekassa hi pakārassa bhedo pabhedoti. Nānattādīnaṃ vavatthānaṃ tathā tathā vavatthitatā nicchitatā. Etenupāyena liṅganānattādīni veditabbāni. Kammanānattādīhi nibbattāni hi tānīti.

Paccuppannassa liṅgassa kammato pavattiṃ tadanukkamena paccuppannakammassa nipphattiñca dassetvā tato anāgataliṅganānattādinipphattidassanena saṃsāraṃ ghaṭento ‘‘kammanānākaraṇaṃ paṭiccā’’tiādimāha. Tattha purimena kammavacanena avijjāsaṅkhārā, liṅgādivacanena viññāṇādīni bhavapariyosānāni, gatiādivacanena jātijarāmaraṇāni gahitānīti daṭṭhabbāni. Tattha gatīti nirayādayo pañca gatiyo vuccanti, tāsaṃ nānākaraṇaṃ apadādibhāvo. Tā hi tathā bhinnāti. Upapattīti gomahiṃsādikhattiyādicātumahārājikādiupapattiyo, tāsaṃ nānākaraṇaṃ uccāditā. Khattiyo eva hi ekacco kulabhogaissariyādīhi ucco hoti, ekacco nīco. Tehi eva hīnatāya hīno, padhānabhāvaṃ nītatāya paṇīto, aḍḍhatāya sugato, daliddatāya duggato. Kulavasena vā uccanīcatā, issariyavasena hīnapaṇītatā, bhogavasena sugataduggatatā yojetabbā. Suvaṇṇadubbaṇṇatāti odātasāmādivaṇṇasuddhiasuddhivasena vuttaṃ. Sujātadujjātatāti nigrodhaparimaṇḍalādiārohapariṇāhehi lakkhaṇehi vā attabhāvaparipuṇṇāparipuṇṇajātatāvasena. Susaṇṭhitadussaṇṭhitatāti aṅgapaccaṅgānaṃ saṇṭhānavasena.


我来为您直译这段巴利文：
了知者说以想慧作用差别取境。由一切心共故于何处如何得义，于彼处如是应取。由习行缘性积集，由业造作故积集，彼如是说为"心"。然彼不如是者，彼二少作用及最后速行由所得思惟种种等故应知为"心"。然微笑生如余速行。心者种种义。因摄入彼故由聚言说支分亦说"心"如见山河海等一分时说见山等。行名取而应行心布。色者形像。
内者说根系。唯心所作者依心为根本因说。因此心为业因故。然为显彼义说"身业等差别"等。相差别者形相差别，或具异形支分身体差别。由言说于应以男女等性言说处生特殊欲求，由彼生业差别。如是此业差别由言说差别有。无足......所食者由如是等语摄取经来行趣投生自体世法等差别。
由业差别等者此中应知由善不善业差别。因异性为差别故。应知善业由施等及身善行等多性，不善业由悭等及身恶行等多性。因多种性为多性故。应知施食等差别施等，离杀生等差别身善行等，住处悭等差别悭等，杀生等差别身恶行等。因一一种类差别为差故。差别等确定为如是如是确定决定。以此方便应知相差别等。因由业差别等生彼等故。
显示现在相由业转起如次第现在业成就，由彼显示未来相差别等成就结相续故说"由业差别"等。此中由前业语取无明行，由相等语取识等至有为边，由趣等语应见取生老死。此中趣者说地狱等五趣，彼差别为无足等性。因彼等如是异故。投生者牛水牛等刹帝利等四大王天等投生，彼等差别为高等性。因刹帝利有一由族姓受用自在等高，有一低。由彼等低故劣，由至主性故胜，由富故善趣，由贫故恶趣。或由族姓高低性，由自在劣胜性，由受用善趣恶趣性应合。好色恶色者由白褐等色净不净性说。善生恶生者由如尼拘律树圆等高广或相自体圆满不圆满生性。善形恶形者由支分形相性。


Aparampi vuttaṃ ajjhattikacittassa yathāvuttassa cittakatabhāvasādhakaṃ suttaṃ ‘‘kammato’’tiādi. Kammañhi cittato nibbattanti tato nipphajjamānaṃ sabbampi cittaṃ cittakatamevāti sādheti. Kammanibbattato liṅgato pavattamānaliṅgasaññā mūlakāraṇato kammato āsannakāraṇato liṅgato ca pavattā hotīti ‘‘kammato…pe… pavattare’’ti āha. Atha vā liṅgañca saññā ca liṅgasaññā, tā yathāsaṅkhyaṃ kammato liṅgato ca pavattareti attho. Saññāto bhedaṃ gacchantīti te itthipurisādiliṅgasaññāto itthipurisādivohārabhedaṃ dhammā gacchanti, tathā tathā voharitabbāti attho. Imāya gāthāya atītapaccuppannaddhapaṭiccasamuppādavasena cittakataṃ cittaṃ dassitaṃ.

Loko eva pajātattā pajāti purimapādassa vivaraṇaṃ pacchimapādo daṭṭhabbo. Yathā rathassa āṇi nibandhanā, evaṃ sattalokarathassa kammaṃ nibandhananti upamāsaṃsandanaṃ veditabbaṃ. Imāya ca gāthāya addhadvayavasena cittassa kammaviññāṇakatatā dassitā. Kittinti parammukhā kittanaṃ patthaṭayasataṃ. Pasaṃsanti sammukhā pasaṃsanaṃ thutiṃ. Kammanānākaraṇanti kammato nibbattanānākaraṇaṃ kammajehi anumiyamānaṃ kammasseva vā nānākaraṇaṃ.

Kammassakāti kammasayā. Kammassa dāyaṃ tena dātabbaṃ ādiyantīti kammadāyādā. Aṇḍajādīnañca yonīnaṃ kammato nibbattattā kammameva yoni attabhāvapaṭilābhanimittaṃ etesanti kammayonī. Bandhanaṭṭhena kammaṃ bandhu etesanti kammabandhū.

Cittassāti kammaviññāṇassa. Tassa pana aladdhokāsatā aññena kammena paṭibāhitattā tadavipaccanokāse puggalassa nibbattattā ca veditabbā. Vijjamānampi aparāpariyavedanīyakammaviññāṇaṃ kālagatipayogādisahakārīpaccayavikalatāya avasesapaccayavekallaṃ daṭṭhabbaṃ. Ekaccacittanti cittena kattabbacitrena ekaccabhūtaṃ tena kattabbacitramāha.

Anubhavitvā bhavitvā ca apagataṃ bhūtāpagataṃ. Anubhūtabhūtatā hi bhūtatāsāmaññena bhūtasaddena vuttā. Sāmaññameva hi upasaggena visesīyatīti. Anubhūtasaddo ca kammavacanicchābhāvato anubhavakavācako daṭṭhabbo. Vikappagāhavasena rāgādīhi tabbipakkhehi ca akusalaṃ kusalañca ārammaṇarasaṃ anubhavati, na vipāko kammavegakkhittattā, nāpi kiriyā ahetukānaṃ atidubbalatāya sahetukānañca khīṇakilesassa chaḷaṅgupekkhāvato uppajjamānānaṃ atisantavuttittā. Ettha ca purimanaye kusalākusalameva vattuṃ adhippāyavasena ‘‘bhūtāpagata’’nti vuttaṃ. Yaṃ ‘‘uppannānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā’’ti (saṃ. ni. 5.651-662; vibha. 390-391) ettha uppannanti gahetvā taṃsadisānaṃ pahānaṃ, vuddhi ca vuttā, pacchimanaye pana ca-saddena kusalākusalañca ākaḍḍhitvā sabbaṃ saṅkhataṃ vuttaṃ bhūtāpagatabhāvābhidhānādhippāyena.

Vipaccituṃ okāsakaraṇavasena uppatitaṃ atītakammañca tato uppajjituṃ āraddho anāgato vipāko ca ‘‘okāsakatuppanna’’nti vutto. Yaṃ uppannasaddena vināpi viññāyamānaṃ uppannaṃ , taṃ sandhāya ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikāna’’ntiādi (a. ni. 

我来为您直译这段巴利文：
又说内心如所说心所作性成就经"由业"等。因业由心生故由彼生一切心唯心所作成就。由业生相生起相想由根本因业由近因相生起故说"由业......生起"。或相及想为相想，彼等如次第由业由相生起义。由想趣差别者彼等由男女等相想趣男女等言说差别法，如是如是应言说义。此偈由过去现在支缘起性显示心所作心。
世间因生故为生者后句应见为前句释。如辐为车系，如是有情世间车以业为系应知譬喻配合。此偈由二支显示心为业识所作。称者背面称誉广誉。赞者面前赞叹赞美。业差别者由业生差别或由业生所推知业差别。
业有者业所依。取业所应与果故为业继承。卵生等诸胎由业生故业为胎得自体缘彼等为业胎。系缚义业为亲彼等为业亲。
心者业识。然彼不得机会应知由他业遮故于无异熟机会人生故。虽有后后受业识由时趣加行等助缘缺故应见余缘缺。一分心者由心所作种种一分由彼所作种种说。
已受已有而去为已有去。因受有性由有共性说有语。因共性由前缀别故。已受语由无业语欲故应见能受说。由分别执着由贪等及彼对治不善善受境味，非异熟由业力掷故，亦非唯作由无因极弱故有因由断烦恼者生六支舍具者极寂转起故。此中前理由善不善说意趣故说"已有去"。如"为断已生不善法为住已生善法"此中取"已生"说彼相似断增长，后理然由及语摄善不善说一切有为由意趣说已有去性。
由作异熟机会生起过去业及从彼将生开始未来异熟说"已作机会生"。不由已生语了知生，依彼说"诸比丘，我非由思"等。

10.217, 219) vuttaṃ. Tāsu tāsu bhūmīsūti manussadevādiattabhāvasaṅkhātesu upādānakkhandhesu. Tasmiṃ tasmiṃ santāne anuppattianāpāditatāya asamūhataṃ. Ettha ca laddhabhūmikaṃ ‘‘bhūmiladdha’’nti vuttaṃ aggiāhito viya. Okāsakatuppannasaddepi ca okāso kato etenāti, okāso kato etassāti ca duvidhatthepi evameva katasaddassa paranipāto veditabbo.

Sabbadā avattamānampi gamiyacittaṃ paṭipakkhapaccavekkhaṇāya avikkhambhitattā ‘‘uppanna’’nti vuttaṃ. Antaradhāpetīti vikkhambhikā ānāpānassati vikkhambheti. Antarāyevāti bhūmiladdhe sabhūmiyaṃ abbocchinne vicchinditvāti attho. Anatītaṃ ananāgatañca khaṇattayekadesagatampi uppajjamānaṃ ‘‘khaṇattayagata’’nti vuttaṃ. Desanāya padhānena gahito attho ‘‘sīsa’’nti vuccati. Lokiyadhammañhi desetabbaṃ patvā desanāya cittaṃ pubbaṅgamaṃ hoti, dhammasabhāvaṃ vā sandhāyetaṃ vuttaṃ. Akusalāti sabbepi akusalā dhammā vuttā. Cetanāti keci. Akusalabhāgiyāti rāgādayo ekantaakusalā. Akusalapakkhikāti phassādayopi tappakkhikā. Mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjatīti sahajātopi mano sampayutte saṅgaṇhitvā adhipatibhāvena pavattamāno paṭhamaṃ uppanno viya hotīti evaṃ vutto. Sampayuttāpi tadanuvattanatāya anvadeva akusalā dhammāti vuttā, anantarapaccayamanaṃ vā sandhāya manopubbaṅgamatā vuttā. Cittena nīyatīti abhisaṅkhāraviññāṇaṃ sandhāyāha, taṇhāsampayuttaṃ vā. Pabhassaranti sabhāvapaṇḍarataṃ sandhāyāha. Arakkhiteti satiyā anunayapaṭighādīhi arakkhite, rāgādīhi byāpanne, tehi eva avassute. Cittassa pubbaṅgamabhāvasādhane aññamaññaṃ baladānavasena suttānurakkhaṇaṃ, idha vā upasaṃhatānaṃ ābhidhammikehi viññātānaṃ cirakālappavattivasena veditabbaṃ.

Katarapaññaṃ tvantiādi na pāḷiāruḷhaṃ, evaṃ bhagavā pucchatīti aṭṭhakathāyameva vuttaṃ. Paññā pana kimatthiyāti idampi ekaṃ suttaṃ. ‘‘Abhiññatthā pariññatthā pahānatthā’’ti tassa vissajjanaṃ.

Sātanti sabhāvavasena vuttaṃ, madhuranti madhuraṃ viyāti upamāvasena. Ponobbhavikāti punabbhavakaraṇasīlā. Tatratatrābhinandanato nandī, nandibhūto rāgo nandirāgo, nandirāgabhāvena sahagatāti nandirāgasahagatāti na ettha sampayogavasena sahagatabhāvo atthīti sahagatasaddo taṇhāya nandirāgabhāvaṃ joteti. Nandirāgabhūtāti cassa attho. Nissayeti pādake. Rūpārūpārammaṇānanti pathavīkasiṇādiākāsādiārammaṇānaṃ. Saṃsaṭṭheti khīrodakaṃ viya samodite ekībhāvamiva gate. Sahajāteti sampayuttasahajāte, na sahajātamatte. Idhāpīti ‘‘imasmimpi pade ayameva attho adhippeto’’ti imissā aṭṭhakathāya yathādassitasaṃsaṭṭhasaddo sahajāte adhippetoti. Arūpaṃ rūpenāti paṭisandhikkhaṇe vatthunā. Ukkaṭṭhaniddesoti anavasesasaṅgahena kato atisayaniddeso.


我来为您直译这段巴利文：
10.217, 219）说。于彼彼地者于人天等自体名取蕴。于彼彼相续未得未到故未断。此中得地者说"地得"如火得。已作机会生语亦于已作机会于此及已作机会于彼二义如是应知作语后置。
虽非常转趣心由观对治不镇伏故说"已生"。令灭者镇伏入出息念镇伏。于中者于地得自地未断而断义。非过去非未来刹那三一分至亦生说"刹那三至"。说主要取义说"首"。因世间法应说时说心为先，或依法自性说此。不善者说一切不善法。思者有一类。不善分者贪等一向不善。不善分者触等亦彼分。意于彼等法先生者俱生亦意摄俱生以增上性转时如先生如是说。俱生亦由随彼性随不善法说，或依无间缘意说意先性。由心引者依行识说，或贪相应。光明者依自性白说。不护者由念不护贪嗔等，由彼等恼害，由彼等漏。心先性成就互相力给故经护持，或此依近说阿毗达磨师久远转起性应知。
"何慧汝"等非经升，如是世尊问于注释说。然慧何义者亦一经。"为证知义为遍知义为断义"为彼答。
乐者依自性说，甜者如甜依譬喻。再有者以作再有为性。于彼彼喜故喜，喜为贪名喜贪，以喜贪性俱故名喜贪俱此中非依相应性有俱性故俱语显贪喜贪性。喜贪性义。所依者根。色无色所缘者地遍等虚空等所缘。相应者如水乳合如成一。俱生者俱生相应，非唯俱生。此中亦者"于此句亦此义意"于此注释如所显相应语于俱生意。无色由色者结生刹那由所依。胜说者由无余摄作极胜说。


Anābhaṭṭhatāyevāti ‘‘diṭṭhaṃ suta’’ntiādīsu diṭṭhatādayo viya abhāsitabbatā anābhaṭṭhatā. Sabbākārena sadisassa dutiyacittassa sasaṅkhārikatāvacanena imassa asaṅkhārikatā viññāyati, tasmā abhāsitabbatāya na gahitoti attho yujjati. Adhippāyo pana pāḷiyaṃ abhāsitattā eva tattha desetabbabhāvena na gahito na saṅgahito na tassatthassa abhāvāti. Atha vā pāḷiyaṃ anābhaṭṭhatāya eva aṭṭhakathāyaṃ na gahito na tassattho vutto. Niyametvāvāti parato evaṃvidhasseva sasaṅkhārikabhāvavacanato idha tadavacaneneva asaṅkhārikabhāvaṃ niyametvā.

Manoviññāṇanti ettha dvāraṃ vatthūti vuttaṃ, dvārena vā taṃsahāyabhūtaṃ hadayavatthu vuttaṃ. Sarasabhāvenāti sakiccabhāvena. Avijjā hi saṅkhārānaṃ paccayabhāvakiccā, aññāsādhāraṇo vā rasitabbo viññātabbo bhāvo sarasabhāvo, avijjāsabhāvo saṅkhārasabhāvoti evamādiko. ‘‘Sarasasabhāvenā’’tipi pāṭho, soyeva attho. Avijjāpaccayāti vā sarasena, saṅkhārāti sabhāvena.

Ekasamuṭṭhānāditā rūpadhammesu eva yojetabbā tesu tabbohārabāhullato. Atītādibhāvo rūpārūpadhammesu, cittacetasikanibbānānampi vā yathāsabhāvaṃ ekadvinakutocisamuṭṭhānatā yojetabbā. Anāpāthagatāti cakkhādīnaṃ agocaragatā sukhumarajādirūpaṃ viya vatthuparittatāya tattāyoguḷe patitodakabindurūpaṃ viya khaṇaparittatāya atidūratāya accāsannāditāya atītānāgatatāya ca. Visayo anaññatthabhāvena, gocaro ca tattha caraṇena vutto, tabbisayanicchayena mano paṭisaraṇaṃ. Ayamattho siddho hoti aññathā tesaṃ dhammārammaṇabhāvena ‘‘nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī’’ti vacanassa anupapattito. Dibbacakkhudibbasotaiddhividhañāṇehi yathāvuttanayena anāpāthagatāni rūpādīni ālambiyamānāni na dhammārammaṇanti katthaci vuccamānāni diṭṭhāni, itarathā ca diṭṭhāni ‘‘dibbena cakkhunā rūpaṃ passatī’’tiādīsūti.

Āpāthamāgacchati manasā pañcaviññāṇehi ca gahetabbabhāvūpagamanena. Ghaṭṭetvāti paṭimukhabhāvāpāthaṃ gantvā. Sarabhāṇakassa osārakassa. Pakatiyā diṭṭhādivasena āpāthagamanañca bhojanapariṇāmautubhojanavisesaussāhādīhi kalyaṃ, rogino vātādīhi ca upaddutaṃ vā kāyaṃ anuvattantassa jāgarassa bhavaṅgassa calanapaccayānaṃ kāyikasukhadukkhautubhojanādiupanissayānaṃ cittapaṇidahanasadisāsadisasambandhadassanādipaccayānaṃ, suttassa ca supinadassane dhātukkhobhādipaccayānaṃ vasena veditabbaṃ. Adiṭṭhassa asutassa anāgatabuddharūpādino pasādadātukāmatāvatthussa taṃsadisatāsaṅkhātena diṭṭhasutasambandheneva. Na kevalaṃ taṃsadisatāva ubhayasambandho, kintu tabbipakkhatā tadekadesatā taṃsampayuttatādiko ca veditabbo. Kenaci vutte kismiñci sute avicāretvā saddahanaṃ saddhā, sayameva taṃ vicāretvā rocanaṃ ruci, ‘‘evaṃ vā evaṃ vā bhavissatī’’ti ākāravicāraṇaṃ ākāraparivitakko, vicārentassa katthaci diṭṭhiyā nijjhānakkhamanaṃ diṭṭhinijjhānakkhanti.

Gerukaharitālañjanādidhātūsu. Subhanimittaṃ subhaggahaṇassa nimittaṃ. Taṃ subhanimittattā rañjanīyattā ca lobhassa vatthu. Niyamitassa cittassa vasena niyamitavasena. Evamitaresu dvīsu. Ābhogo ābhujitaṃ. Lūkhapuggalā dosabahulā. Adosabahulā siniddhapuggalā. Tadadhimuttatāti pītininnacittatā. Imehi…pe… veditabbo pītiyā somanassavippayogāsambhavatoti adhippāyo.


我来为您直译这段巴利文：
唯由未引者如"见闻"等中见等如不应说性为未引性。由一切行相相似第二心说有行性了知此无行性，故由不应说性不取义适合。然意趣于经由未说故于彼应说性不取不摄非彼义无故。或由于经未引故于注释不取不说彼义。唯确定者由后如是有行性说故此由彼不说故确定无行性。
意识者此中说门所依，或由门说彼助成心所依。自味性者由自作用性。因无明为行缘作用，或自当尝当知性为自味性，无明自性行自性如是等。"自味自性"亦读本，彼即义。或无明缘由自味，行由自性。
一等起等性唯于色法应合因彼言说多故。过去等性于色无色法，或心心所涅槃亦如自性一二无从生性应合。不入路者不入眼等境界如细尘等色由事小故如热铁团落水滴色由刹那小故由极远极近过去未来故。境界由无他性，境由于彼行说，由彼境决定意为依。此义成就否则彼等法所缘性"不受彼等境界境"说不应理故。天眼天耳神通智如所说方式不入路色等所缘非法所缘于某处说见，余亦见于"以天眼见色"等。
入路由意五识应取性趣近。触者至对面入路。诗诵师发音者。自性由见等入路及由食消化时食特胜励等安，病者由风等恼害或随顺身觉者有分动缘身乐苦时食等亲依心向不同同关系见等缘，睡者于梦见由界动等缘应知。未见未闻未来佛色等由欲生信事由彼相似名见闻关系。非唯彼相似二关系，然应知亦彼对立彼一分彼相应等。由某说于某闻不察信为信，自察彼喜为喜，"如是或如是将有"行相察为行相寻，察者于某见认可为见认可。
赭黄砒霜等界。净相为净取相。彼由净相由可染性故为贪事。由限定心力由限定力。如是于余二。专注为转向。粗人多嗔。多无嗔为柔软人。彼胜解性为喜倾心性。由此等......应知喜与悦不相应不可能故意趣。


Jīvitavuttiyā āyatanabhāvato hatthārohādisippameva sippāyatanaṃ. Kasivāṇijjādikammameva kammāyatanaṃ. Āyuvedādivijjā eva vijjāṭṭhānaṃ. Abyāpajjeti domanassabyāpādarahite rūpabhave. Dhammapadāti dhammakoṭṭhāsā. Pilavantīti upaṭṭhahanti padissanti. Yogāti bhāvanābhiyogā samādhito. Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ nimmalabhāvakiriyā. Saddhādīnaṃ indriyānaṃ aññamaññānativattanaṃ indriyasamattapaṭipādanatā. Gambhīrānaṃ ñāṇena caritabbānaṃ, gambhīrañāṇena vā caritabbānaṃ suttantānaṃ paccavekkhaṇā gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā.

Vaṃsoti anukkamo. Tantīti santati. Paveṇīti sambandho. Sabbametaṃ cārittakiriyāpabandhassa vacanaṃ. Cārittasīlattā sīlamayaṃ. ‘‘Dassāmī’’ti vacībhedena vatthussa pariṇatattā tato paṭṭhāya dānaṃ āraddhaṃ nāma hoti , yato tassa attano pariṇāmanādīsu āpatti hoti. Vijjamānavatthusmiṃ cintanakālato paṭṭhāya dānaṃ āraddhanti tattha dānamayaṃ kusalaṃ hotīti adhippāyo. Na hi dānavatthuṃ avijjamānakampi saṅkharontassa kusalaṃ na hotīti. Taṃ pana dānamayassa pubbabhāgoti tadeva bhajeyya, vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Kulavaṃsādivasenāti udāharaṇamattamevetaṃ. Attanā samādinnavattavasena sappurisavattagāmajanapadavattādivasena ca cārittasīlatā veditabbā.

Savatthukanti bheriādivatthusahitaṃ katvā. Vijjamānakavatthunti bheriādivatthuṃ. Dhammassavanaghosanādīsu ca savatthukaṃ katvā saddassa dānaṃ saddavatthūnaṃ ṭhānakaraṇānaṃ sasaddappavattikaraṇamevāti tassa cintanaṃ vijjamānavatthupariccāgo veditabbo. Bhājetvā dassesi dhammarājā idha ca rūpārammaṇādibhāvaṃ, aññattha ca ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūnī’’ti (dī. ni. 

我来为您直译这段巴利文：
由命活资具性从伎艺处唯象师等伎艺为伎艺处。唯农商等业为业处。阿育吠陀等明为明处。无恼者无忧恼害色有。法句者法分。游者现起见。瑜伽者修习专注等持。事清净作者内外事净性作。信等诸根互不超越为根平等成就性。深者由智应行，或由深智应行经观察为深智行观察。
传者次第。系者相续。流者相系。此一切为行作相续语。由行戒性为戒所成。由"我将施"语表示事转故从彼开始名已开始施，由此于自回向等有罪。从有事思惟时开始施于彼为施所成善意趣。因非无施事思惟者亦无善故。然彼为施所成前分故应属彼，于注释说。由族传等者此唯举例。应知由自受持行由善人行村地行等性为行戒性。
有事者作鼓等事俱。有事者鼓等事。于法闻宣说等作有事声施为声事处所作具与声转起作故彼思惟应知有事舍。法王分别显示此中色所缘等性，余处"诸比丘此三福业事"。

3.305) dānamayādibhāvaṃ, aparattha ca ‘‘katame dhammā kusalā? Tīṇi…pe… taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakamma’’ntiādinā kāyakammādibhāvañca vadanto. Apariyāpannā cāti paramatthato avijjamānattā aññāyatanattā ca asaṅgahitā.

Paribhogaraso paribhogapaccayaṃ pītisomanassaṃ. Ayaṃ pana rasasamānatāvasena gahaṇaṃ upādāya rasārammaṇanti vutto, na sabhāvato. Sabhāvena pana gahaṇaṃ upādāya pītisomanassaṃ dhammārammaṇameva hotīti ‘‘sukhā vedanā dhammārammaṇa’’nti vuttaṃ. Ārammaṇameva nibaddhanti rūpārammaṇaṃ…pe… dhammārammaṇanti evaṃ niyametvā vuttaṃ. Kammassa anibaddhattāti kammassa aniyatattā. Yathā hi rūpādīsu ekārammaṇaṃ cittaṃ anaññārammaṇaṃ hoti, na evaṃ kāyadvārādīsu ekadvārikakammaṃ aññasmiṃ dvāre nuppajjati, tasmā kammassa dvāraniyamarahitattā dvārampi kammaniyamarahitanti idha ārammaṇaṃ viya niyametvā na vuttaṃ. Vinā ārammaṇena anuppajjanatoti etassapi cattho ‘‘yathā kāyakammādīsu ekaṃ kammaṃ tena dvārena vinā aññasmiṃ dvāre carati, na evaṃ rūpādīsu ekārammaṇaṃ cittaṃ tenārammaṇena vinā ārammaṇantare uppajjatī’’ti veditabbo. Na hi yathā vacīdvāre uppajjamānampi ‘‘kāyakamma’’nti vuccati, evaṃ saddārammaṇe uppajjamānaṃ ‘‘rūpārammaṇa’’nti vuccati.

Kāmāvacarakusalaṃ

Kāyakammadvārakathāvaṇṇanā

Imassapanatthassāti kammadvārānaṃ aññamaññasmiṃ aniyatatāya ‘‘dvāre caranti kammānī’’tiādinā pakāsanatthaṃ. Pañca viññāṇānīti ettha chaṭṭhassa viññāṇassa tassa ca dvārassa anuddeso dvāradvāravantānaṃ sahābhāvā. Niyatarūparūpavasena catusamuṭṭhānikakāyā vuttāti saddassa vikārarūpādīnañca asaṅgaho.

Paṭhamajavanasamuṭṭhitā vāyodhātu yadipi tasmiṃ khaṇe rūpānaṃ desantaruppattihetubhāvena cāletuṃ na sakkoti, tathāpi viññattivikārasahitāva sā veditabbā. Dasasu hi disāsu yaṃ disaṃ gantukāmo aṅgapaccaṅgāni vā khipitukāmo, taṃdisābhimukhāneva rūpāni sā santhambheti sandhāreti cāti tadabhimukhabhāvavikāravatī hoti, adhippāyasahabhāvī ca vikāro viññattīti. Evañca katvā āvajjanassapi viññattisamuṭṭhāpakabhāvo yathādhippāyavikārarūpuppādanena upapanno hoti, yato bāttiṃsa cittāni rūpiriyāpathaviññattijanakāni vuttānīti. Yojanaṃ gato, dasayojanaṃ gatoti vattabbataṃ āpajjāpeti anekasahassavāraṃ uppannā.

Vāyodhātuyā…pe… paccayo bhavitunti thambhanacalanesu vāyodhātuyā paccayo bhavituṃ samattho cittasamuṭṭhānamahābhūtānaṃ eko ākāraviseso atthi, ayaṃ viññatti nāma. Tesañhi tadākārattā vāyodhātu thambheti cāleti cāti. Na cittasamuṭṭhānāti etena paramatthato abhāvaṃ dasseti. Na hi rūpaṃ appaccayaṃ atthi, na ca nibbānavajjo attho nicco atthīti. Viññattitāyāti viññattivikāratāya. Cittasamuṭṭhānabhāvo viya mahābhūtavikāratāya upādārūpabhāvo ca adhippetoti veditabbo.


我来为您直译这段巴利文：
3.305）施所成等性，余处"何法善？三......由彼生身业"等说身业等性。不摄者由胜义无故由他处性故不摄。
受用味为受用缘喜悦。然此由味相同性取依说为味所缘，非由自性。由自性取依喜悦唯法所缘故说"乐受为法所缘"。唯所缘系者如是确定说为色所缘......法所缘。业不系者由业不定故。如于色等一所缘心为无他所缘，如是非于身门等一门业不生于他门，故由业无门限定故门亦无业限定故此非如所缘限定说。由无所缘不生故此义亦应知"如身业等一业无彼门于他门行，如是非色等一所缘心无彼所缘于他所缘生"。因如于语门生亦说"身业"，如是非于声所缘生说"色所缘"。
欲界善
身业门论释
此义者为显示业门互不定性"于门行业"等。五识者此中第六识及彼门不说由门与有门俱性。由定色色故说四等起身故声及变化色等不摄。
初速行生风界虽彼刹那不能以生色于别处性动摇，然应知彼具表色变化。因于十方欲去何方或欲投支分，彼支持保持向彼方色故有向彼性变化，及意乐俱性变化为表色。如是作已寻思亦由生表如意乐变化色生成就表色生性，由此说三十二心生色威仪路表故。说去由旬，去十由旬由多千次生。
风界......为缘者于支持动转风界能缘心生大种一行相差别，此名表色。因彼等彼行相故风界支持动故。非心生者由此显示胜义无。因无无缘色，亦无除涅槃常法故。表性者由表色变化性。应知意为如心生性由大种变化性为所造色性。


Kāyikakaraṇanti kāyadvārappavattaṃ cittakiriyaṃ, adhippāyanti attho. Kāreti maññeti etena vaṇṇaggahaṇānusārena gahitāya viññattiyā yaṃ karaṇaṃ viññātabbaṃ, tassa vijānanena viññattiyā viññātattaṃ dasseti. Na hi viññattirahitesu rukkhacalanādīsu ‘‘idamesa kāretī’’ti vijānanaṃ hotīti. Cakkhuviññāṇassa hi rūpe abhinipātamattaṃ kiccaṃ, na adhippāyasahabhuno calanavikārassa gahaṇaṃ. Cittassa pana lahuparivattitāya cakkhuviññāṇavīthiyā anantaraṃ manoviññāṇena viññātampi calanaṃ cakkhunā diṭṭhaṃ viya maññanti avisesaviduno, tasmā yathā nīlābhinipātavasappavattāya cakkhuviññāṇavīthiyā nīlanti pavattāya manoviññāṇavīthiyā ca antaraṃ na viññāyati, evaṃ aviññāyamānantarena manodvāraviññāṇena gahite tasmiṃ cittena saheva anuparivatte kāyathambhanavikāracopanasaṅkhāte ‘‘idamesa kāreti, ayamassa adhippāyo’’ti vijānanaṃ hoti.

Tālapaṇṇādirūpāni disvā tadanantarappavattāya manodvāravīthiyā aviññāyamānantarāya tālapaṇṇādīnaṃ udakādisahacārippakārataṃ saññāṇākāraṃ gahetvā udakādiggahaṇaṃ viya. Ettha udakaṃ bhavissatītiādinā ca udakādisambandhanākārena rūpaggahaṇānusāraviññāṇena yaṃ udakādi viññātabbaṃ, tassa vijānanena tadākārassa viññātatā vuttāti daṭṭhabbā. Etassa pana kāyikakaraṇaggahaṇassa udakādiggahaṇassa ca purimasiddhasambandhaggahaṇaṃ upanissayo hotīti daṭṭhabbaṃ. Atha pana nālambitāpi viññatti kāyikakaraṇaggahaṇassa ca paccayo purimasiddhasambandhaggahaṇopanissayavasena sādhippāyavikārabhūtavaṇṇaggahaṇānantaraṃ pavattamānassa adhippāyaggahaṇassa adhippāyasahabhūvikārābhāve abhāvato, evaṃ sati vaṇṇaggahaṇānantarena udakādiggahaṇeneva tālapaṇṇādisaññāṇākāro viya vaṇṇaggahaṇānantarena adhippāyaggahaṇeneva viññatti pākaṭā hotīti ‘‘idañcidañca esa kāreti maññe’’ti adhippāyavijānaneneva viññattiyā viññātatā vuttā.

Ayaṃ no paharitukāmoti adhippāyavijānanena viññattiyā pākaṭabhāvaṃ dasseti. Na hi tadapākaṭabhāve adhippāyavijānanaṃ hotīti. Sammukhī…pe… yeva nāma hotīti asammukhībhūtatāya anāpāthagatānaṃ rūpādīnaṃ cakkhuviññeyyādibhāvo viya sabhāvabhūtaṃ taṃ dvidhā viññattibhāvaṃ sādheti. Paraṃ bodhetukāmatāya vināpi abhikkamanādippavattanena so cittasahabhūvikāro adhippāyaṃ viññāpeti, sayañca viññāyatīti dvidhāpi viññattiyevāti veditabbā.

Tasmiṃ dvāre siddhāti tena dvārena viññātabbabhāvato teneva dvārena nāmalābhato tasmiṃ dvāre pākaṭabhāvavasena siddhā. Kusalaṃ vā akusalaṃ vāti ṭhapetabbaṃ. Kasmā? Yasmā paravādino avipākassa kammabhāvo na siddho, itarassa pana siddhoti viññattisamuṭṭhāpakānaṃ ekādasannaṃ kiriyacittānaṃ vasena tikaṃ pūretvā ṭhapetabbaṃ.


我来为您直译这段巴利文：
身作者身门转起心作用，意乐为义。作想者由此依取色相随顺取表色所作应知，由彼了知显示表色已知性。因无表色于树动等无"此彼作"了知故。因眼识于色唯撞击作用，非取意乐俱动变化。然由心速转故眼识路无间意识已知动亦如眼见无差别知者想，故如依青撞击力转起眼识路"青"转起意识路间不了知，如是由不了知间意门识取彼与心俱转于身支持变化动摇名"此彼作，此彼意乐"了知。
见多罗叶等色由彼无间转意门路不了知间取多罗叶等水等俱行相标相行相如取水等。应见此"当有水"等由水等相系行相依色取随顺识所应知水等，由彼了知说彼行相已知性。应见此身作取及水等取前已成相系取为近依。然不所缘表色亦为身作取等缘由前已成相系取近依力由有意乐变化色取无间转意乐取于无意乐俱变化无故，如是时由色取无间水等取如多罗叶等标相行相由色取无间意乐取表色显故由"此此彼作想"意乐了知说表色已知性。
"此欲打我"由意乐了知显示表色显性。因彼不显无意乐了知故。面前......唯名者由非面前性不入路色等如眼所识等性成就彼二种表色性。由欲令他知虽无行等转彼心俱变化令知意乐，自亦了知故应知二种亦唯表色。
于彼门成者由彼门应知性由彼门得名故于彼门显性力成。善或不善者应立。何故？因他论师未成无异熟为业性，余已成故由生表十一唯作心力充满三立。


Dvāre caranti kammānīti ettha ayamadhippāyo – yadi dvārā dvārantaracārino honti, dvārasambhedā kammasambhedopīti kāyakammaṃ kāyakammadvāranti aññamaññavavatthānaṃ na siyā, kammānampi kammantaracaraṇe eseva nayo. Yadi pana dvārānampi dvārabhāvena kammantaracaraṇaṃ kammānañca dvārantaracaraṇaṃ na siyā, suṭṭhutaraṃ kammadvāravavatthānaṃ siyā. Na pana kammānaṃ dvārantare acaraṇaṃ atthi, kintu dvāre aññasmiñca caranti kammāni aññānipi. Yasmā pana dvāre dvārāni na caranti, tasmā advāracārīhi dvārehi kāraṇabhūtehi kammāni dvārantare carantānipi vavatthitāni. Na kevalaṃ kammāneva, tehi pana dvārānipīti evaṃ kammadvārāni aññamaññaṃ vavatthitāni ‘‘yebhuyyenavuttitāya tabbahulavuttitāya cā’’ti vuccamānāya vavatthānayuttiyā. Tattha dvārāpekkhattā kammānaṃ kāyakammādibhāvassa advāracārīhi dvārehi vavatthānaṃ hoti, na pana dvārantaracārīhi kammehi dvārānaṃ avavatthānaṃ kammānapekkhakāyadvārādibhāvehi dvārehi vavatthitānaṃ kāyakammādīnaṃ kāyakammadvārādivavatthānakarattā. Atha vā dvārantare carantānipi kāyādīhi upalakkhitāneva caranti pāṇātipātādīnaṃ evaṃsabhāvattā āṇattihatthavikārādīhi vuccamānassapi kāyādīhi sādhetabbasabhāvāvabodhato, tasmā na kammantarassa attani carantassapi dvārantaraṃ sanāmaṃ deti, nāpi kammaṃ dvārassa, taṃtaṃdvārameva pana kammassa kammañca dvārantare carantampi attanoyeva dvārassa nāmaṃ detīti siddhaṃ aññamaññavavatthānaṃ. Pubbe pana dvāresu anibaddhatā kammānaṃ dvārantaracaraṇameva sandhāya vuttā, na etaṃ vavatthānanti.

Tatthāti tesu dvārakammesu. Kāyakammassa uppajjanaṭṭhānanti taṃsahajātā viññattiyeva vuccati. Kiñcāpi hi sā tassa kenaci pakārena paccayo na hoti, tathāpi kammassa visesikā viññatti taṃsahajātā hotīti tassa uppattiṭṭhānabhāvena vuttā yathāvuttaniyamena aññavisesanassa kammassa visesanantare uppattiabhāvā. Kāyena pana katattāti kāyaviññattiṃ janetvā tāya jīvitindriyupacchedādinipphādanato attano nipphattivasena ‘‘kāyena kataṃ kamma’’nti vuttaṃ. Kāraṇabhūto hi panettha kāyoti.

Aññamaññaṃvavatthitāti ettha kammunā kāyo kāyakammadvāranti evaṃ vavatthito, na kāyo icceva. Yathā sūcikammunā sūcikammakaraṇanti vavatthitā, na sūci icceva, tathā idampi daṭṭhabbaṃ. Aññamaññaṃ vavatthitāti ca aññamaññaṃ visesitāti attho. Evaṃ santeti yathāvuttaṃ vavatthānaniyamaṃ aggahetvā ‘‘dvāre caranti kammānī’’tiādivacanameva gahetvā codeti. Tattha evaṃ santeti kammānaṃ dvāracaraṇe aññamaññena ca vavatthāne nāmalābhe visesane satīti attho.

Kāyakammadvārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.


我来为您直译这段巴利文：
"于门行业"者此中此意趣 - 若门于他门行，由门混杂有业混杂故身业身业门等互相区分应无，业亦于他业行此即道理。然若门以门性不行他业及业不行他门，更善业门区分应有。然无业于他门不行，但于门及他处行业亦他。因门于门不行，故由不行门门为因业于他门行亦区分。非唯业，由彼亦门故如是业门互相区分由说"多分转故及彼多转故"区分道理。此中由依门业身业等性由不行门门区分，然非由行他门业门不区分由不依业身门等性门区分身业等作身业门等区分故。或虽行他门亦由身等标识行由杀生等如是性由命令手变化等说亦由身等应成就性了知故，故虽他业于自行亦不与他门同名，亦非业与门，然彼彼门于业及业虽行他门亦与自门名故成就互相区分。前说门不系业唯依行他门，非此区分故。
此中者于彼等门业。身业生处者说彼俱生表色。虽彼于彼以某方便非缘，然业别相表色彼俱生故说为彼生处性由如说限定于他别相业无生他别相故。由身作者由生身表色由彼成就断命根等故由自成就力说"由身作业"。因此中身为因故。
互相区分者此中由业身为身业门如是区分，非唯身。如由针业为针业作如是区分，非唯针，如是此亦应见。互相区分者义为互相别相。如是时者不取如说区分限定唯取"于门行业"等语难。此中如是时者于业门行由互相区分得名别相时义。
身业门论释毕。


Vacīkammadvārakathāvaṇṇanā

Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatāti ettha subhāsitabhāsanasaṅkhātā apisuṇavācā, dhammabhāsanasaṅkhāto asamphappalāpo, piyabhāsanasaṅkhātā apharusavācā, saccabhāsanasaṅkhāto amusāvādo cāti etā vācā tathāpavattā cetanā daṭṭhabbā. Sahasaddā panāti tassa vikārassa saddena saha sambhūtattā vuttaṃ. Cittānuparivattitāya pana so na yāva saddabhāvīti daṭṭhabbo, vitakkavipphārasaddo na sotaviññeyyoti pavattena mahāaṭṭhakathāvādena cittasamuṭṭhānasaddo vināpi viññattighaṭṭanena uppajjatīti āpajjati. ‘‘Yā tāya vācāya viññattī’’ti (dha. sa. 636) hi vacanato asotaviññeyyasaddena saha viññattiyā uppatti natthīti viññāyatīti.

Cittasamuṭṭhānaṃ saddāyatananti ettha ca na koci cittasamuṭṭhāno saddo asaṅgahito nāma atthīti adhippāyena mahāaṭṭhakathāvādaṃ paṭisedheti. Chabbidhena rūpasaṅgahādīsu hi ‘‘sotaviññeyya’’nti ‘‘diṭṭhaṃ suta’’nti ettha ‘‘suta’’nti ca na koci saddo na saṅgayhatīti. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana viññattisahajameva jivhātālucalanādikaravitakkasamuṭṭhitaṃ sukhumasaddaṃ ‘‘dibbasotena sutvā ādisatī’’ti sutte paṭṭhāne ca oḷārikasaddaṃ sandhāya ‘‘sotaviññāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo’’ti vuttanti iminā adhippāyena asotaviññeyyatā vuttā siyā. Saddo ca asotaviññeyyo cāti viruddhametanti pana paṭikkhepo veditabbo. Viññattipaccayā ghaṭṭanā viññattighaṭṭanā. Viññatti eva vā. Ghaṭṭanākārappavattabhūtavikāro hi ‘‘ghaṭṭanā’’ti vutto. Saṅghaṭṭanena saheva saddo uppajjati, na pubbāparabhāvena. Pathavīdhātuyāti idaṃ vāyodhātuyā viya cālanaṃ pathavīdhātuyā saṅghaṭṭanaṃ kiccaṃ adhikanti katvā vuttaṃ, vikārassa ca tappaccayabhāvo vuttanayeneva veditabbo. Tabbikārānañhi bhūtānaṃ aññamaññassa paccayabhāvoti. Aññampi sabbaṃ vidhānaṃ kāyaviññattiyaṃ viya veditabbaṃ.

Tisamuṭṭhānikakāyaṃ…pe… na labbhati. Na hi cālanaṃ upādinnaghaṭṭananti. Cālanañhi desantaruppādanaparamparatā, ghaṭṭanaṃ paccayavisesena bhūtakalāpānaṃ āsannataruppādoti. Upatthambhanakiccampi natthīti upatthambhanena vinā paṭhamacittasamuṭṭhānāpi ghaṭṭanākārena pavattatīti ghaṭṭanatthaṃ upatthambhanena payojanaṃ natthi, laddhāsevanena citteneva ghaṭṭanassa balavabhāvato cāti adhippāyo. Upatthambhanaṃ natthi atthīti vicāretvā gahetabbaṃ.

Vacīkammadvārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Manokammadvārakathāvaṇṇanā

Ayaṃ nāma cetanā kammaṃ na hotīti na vattabbāti idaṃ yassa dvāraṃ mano, taṃdassanatthaṃ vuttaṃ. Kappetīti ‘‘tvaṃ phusanaṃ karohi, tvaṃ vedayita’’nti evaṃ kappentaṃ viya pavattatīti attho. Pakappanañca tadeva. Kiṃ piṇḍaṃ karotīti āyūhanatthavasena pucchati. Phassādidhamme hi avippakiṇṇe katvā sakiccesu pavattanaṃ āyūhanaṃ, tattheva byāpāraṇaṃ cetayanaṃ, tathākaraṇaṃ abhisaṅkharaṇanti. Tebhūmakasseva gahaṇaṃ lokuttarakammassa kammakkhayakarattā.

Manokammadvārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.


我来为您直译这段巴利文：
语业门论释
"诸比丘，具足四支"者此中说善语名不离间语，说法名不杂秽语，说爱语名不粗语，说实语名不妄语等此等语如是转起思应见。有声者由彼变化与声俱生故说。然由随心转故彼非至声性应见，寻伸声非耳识知故由转大注释说心生声虽无表色触亦生故成。因"由彼语表色"语故由非耳识知声与表色生无故了知。
心生声处者此中无任何心生声不摄名有故意趣否定大注释说。因六种色摄等中"耳识知"及"见闻"此中"闻"无任何声不摄故。然大注释中唯与表色俱舌齿动等作寻生细声"以天耳闻说"经论中依粗声说"为耳识所缘缘"由此意趣说非耳识知性应有。声及非耳识知者应知此为相违否定。表色缘触为表色触。或唯表色。因触行相转起界变化说"触"。由触俱声生，非前后性。地界者此如风界动地界触作用胜故说，变化为彼缘性应如说方式知。因彼变化界互为缘故。余一切方式应如身表色知。
三生身......不得。因动非有执触故。因动为至别处生相续，触为缘差别界聚近生故。亦无支持作用者无支持故初心生亦以触行相转故触义无支持用，由得数习心故触力性故意趣。无支持有应察知取。
语业门论释毕。
意业门论释
"此名思非业不应说"者此说为显示彼门为意。计度者"汝作触，汝受"如是如计度转义。计度亦即彼。作何聚者由策励义问。因触等法不散作于自作用转为策励，于彼运作为思，如是作为行。唯取三界由出世间业作业尽故。
意业门论释毕。


Kammakathāvaṇṇanā

Cetayitvākammaṃ karotīti ettha yasmā purimacetanāya cetayitvā sanniṭṭhānakammaṃ karoti, tasmā cetanāpubbakaṃ kammaṃ taṃcetanāsabhāvamevāti cetanaṃ ahaṃ kammaṃ vadāmīti attho. Atha vā samānakālattepi kāraṇakiriyā pubbakālā viya vattuṃ yuttā, phalakiriyā ca aparakālā viya. Yasmā ca cetanāya cetayitvā kāyavācāhi copanakiriyaṃ manasā ca abhijjhādikiriyaṃ karoti, tasmā tassā kiriyāya kārikaṃ cetanaṃ ahaṃ kammaṃ vadāmīti attho. Kāye vāti kāyaviññattisaṅkhāte kāye vā. Satīti dharamāne, anirodhite vā. Kāyasamuṭṭhāpikā cetanā kāyasañcetanā. Ettha ca sukhadukkhuppādakena kammena bhavitabbaṃ, cetanā ca sukhadukkhuppādikā vuttāti tassā kammabhāvo siddho hoti. Sañcetaniyanti sañcetanasabhāvavantaṃ. Samiddhittherena ‘‘sañcetaniyaṃ, āvuso…pe… manasā sukhaṃ so vedayatī’’ti (ma. ni. 3.300; kathā. 539) avibhajitvā byākato. Sukhavedanīyantiādinā pana vibhajitvā byākātabbo so pañho, tasmā sammā byākato nāma na hoti. Itaradvayepi eseva nayo. Yathā pana suttāni ṭhitāni, tathā copanakiriyānissayabhūtā kāyavācā abhijjhādikiriyānissayo ca manodvārāni, yāya pana cetanāya tehi kāyādīhi karaṇabhūtehi copanābhijjhādikiriyaṃ karonti vāsiādīhi viya chedanādiṃ, sā cetanā kammanti dvārappavattiyampi kammadvārābhedanañca kammadvāravavatthānañca dissati, evañca sati ‘‘kāyena ce kataṃ kamma’’ntiādigāthāyo (dha. sa. aṭṭha. 1 kāyakammadvāra) ativiya yujjanti.

Lokuttaramaggo idha lokiyakammakathāyaṃ anadhippetopi bhajāpiyamāno tīṇi kammāni bhajati. Manena dussīlyanti kāyikavācasikavītikkamavajjaṃ sabbaṃ akusalaṃ saṅgaṇhāti, micchādiṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhiṃ vā. Tampi cetaṃ ‘‘manasā saṃvaro sādhū’’ti (saṃ. ni. 

我来为您直译这段巴利文：
业论释
"思已作业"者此中因由前思思已作决定业，故思前业彼即思性故说思我说业义。或虽同时因作用如前时应说，果作用如后时。又因由思思已由身语作动作用由意作贪等作用，故彼作用作者思我说业义。于身者于名身表色身。有者存在，或未灭。生身思为身思。此中应为生苦乐业，说思为生苦乐故彼业性成就。思所成者具思自性。由三弥提长老"具寿思所成......由意受乐"不分别答。然应以乐受等分别答彼问，故非名正答。余二亦此理。然如经住，如是动作用所依身语贪等作用所依及意门，由彼思由彼等身等为具作动贪等作用如由斧等断等，彼思为业故于门转亦见业门不破及业门区分，如是"若由身作业"等偈极相应。
出世间道此世间业论中虽非所趣亦分配分配三业。由意恶戒者摄身语越过过一切不善，或邪见思精进念定。彼亦此"由意防护善"。;

1.116; dha. pa. 361) vuttassa saṃvarassa paṭipakkhavasena vuttaṃ, na sīlavipattivasena. Na hi sā mānasikā atthīti maggasseva bhajāpanaṃ mahāvisayattā. Bojjhaṅgā hi manokammameva bhajeyyuṃ, na ca na sakkā maggabhajāpaneneva tesaṃ bhajāpanaṃ viññātunti.

Kammapathaṃ appattānampi taṃtaṃdvāre saṃsandanaṃ avarodhanaṃ dvārantare kammantaruppattiyampi kammadvārābhedanañca dvārasaṃsandanaṃ nāma. ‘‘Tividhā, bhikkhave, kāyasañcetanā akusalaṃ kāyakamma’’ntiādinā (kathā. 539) kammapathappattāva sanniṭṭhāpakacetanā kammanti vuttāti purimacetanā sabbā kāyakammaṃ na hotīti vuttaṃ. Āṇāpetvā…pe… alabhantassāti āṇattehi amāritabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, vacīduccaritaṃ nāma hoti akammapathabhāvatoti adhippāyo. ‘‘Ime sattā haññantū’’ti pavattabyāpādavasena cetanāpakkhikā vā bhavanti kāyakammavohāralābhā. Abbohārikā vā manokammavohāravirahā. Sasambhārapathavīādīsu āpādayo ettha nidassanaṃ.

Kulumbassāti gabbhassa, kulasseva vā. Tissopi saṅgītiyo āruḷhatāya ananujānanato ‘‘tava suttassā’’ti vuttaṃ. Dasavidhā iddhi paṭisambhidāmagge iddhikathāya gahetabbā. Bhāvanāmayanti adhiṭṭhāniddhiṃ sandhāya vadati. Ghaṭabhedo viya parūpaghāto, udakavināso viya iddhivināso ca hotīti upamā saṃsandati. Tava pañhoti bhāvanāmayāya parūpaghāto hotīti vutto ñāpetuṃ icchito attho. Āthabbaṇiddhi vijjāmayiddhi hoti. Sattame padeti maṇḍalādito sattame pade.

Vacanantarena gametabbatthaṃ neyyatthaṃ, sayameva gamitabbatthaṃ nītatthaṃ. Kiriyato samuṭṭhāti, udāhu akiriyatoti tenādhippetaṃ sampajānamusāvādaṃ sandhāya pucchati, na uposathakkhandhake vuttaṃ. Tattha avuttameva hi so anariyavohāraṃ vuttanti gahetvā voharatīti. Vācāgiranti vācāsaṅkhātaṃ giraṃ, vācānuccāraṇaṃ vā.

Khandasivādayo seṭṭhāti khandāti kumārā. Sivāti mahessarā, micchādiṭṭhiyā nidassanatthamidaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Natthikadiṭṭhādayo eva hi kammapathappattā kammanti. Cetanā panettha abbohārikāti kāyadvāre vacīdvāre ca samuṭṭhitāpi kāyakammaṃ vacīkammanti ca vohāraṃ na labhati abhijjhādippadhānattā. ‘‘Tividhā, bhikkhave, manosañcetanā akusalaṃ manokamma’’nti pana vacanato sabhāveneva sā manokammaṃ, na abhijjhādipakkhikattāti ‘‘abhijjhādipakkhikāvā’’ti na vuttaṃ. Imasmiṃ pana ṭhāne kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā cintanakāle cetanāpi cetanāsampayuttadhammāpi manodvāre eva samuṭṭhahanti, tasmā cetanāya abbohārikabhāvo kathañci natthīti adhippāyo.

‘‘Tividhā , bhikkhave, kāyasañcetanā kusalaṃ kāyakamma’’ntiādivacanato (kathā. 539) pāṇātipātādipaṭipakkhabhūtā tabbirativisiṭṭhā cetanāva pāṇātipātaviratiādikā hontīti ‘‘cetanāpakkhikā vā’’ti vuttaṃ, na ‘‘viratipakkhikā’’ti. Rakkhatīti avināsetvā katheti. Bhindatīti vināsetvā katheti.

Kammakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.


我来为您直译这段巴利文：
1.116）说防护对治故说，非由戒违犯。因彼意性无故唯道分配由大境界。因觉支唯应分配意业，非不能由道分配了知彼等分配故。
未至业道亦于彼彼门相应遮止于他门他业生亦不破业门名门相应。"诸比丘，三种身思不善身业"等由至业道决定思为业故说前思一切非身业。命令......不得者依被命令未杀说，名语恶行由非业道性故意趣。"愿此等有情被杀"由转恼害力或为思分得身业言说。或无言说由离意业言说。有资具地等中水等此为譬喻。
窟者胎，或族。由升三种结集由不许故说"汝经"。十种神通应于无碍解道神通论取。修所成者依胜解神通说。如瓶破如他害，如水坏如神通坏故譬喻相应。汝问者修所成有他害所欲令知义。阿闼婆那神通为明所成神通。第七句者从轮等第七句。
由别语应知义为随义，自应知义为了义。由作生，或由不作者问彼所趣故妄语，非说于布萨蕴。因彼不说即取说非圣言说故言说。语声者名为语声，或语发声。
犍陀等胜者犍陀为童子。湿婆为大自在，应见此说为邪见譬喻。因唯无见等至业道为业。然此思无言说由身门语门生亦不得身业语业言说由贪等胜性。然由"诸比丘，三种意思不善意业"语故彼自性即意业，非由贪等分性故不说"或贪等分"。然此处不动身分语分思惟时思及思相应法唯于意门生，故思无言说性全无故意趣。
由"诸比丘，三种身思善身业"等语由杀生等对治彼离特胜思唯为离杀生等故说"或思分"，非"离分"。护者不坏说。破者坏说。
业论释毕。


Cakkhuviññāṇadvāranti cakkhuviññāṇassa dvāraṃ. Cakkhu ca taṃ viññāṇadvārañcāti vā cakkhuviññāṇadvāraṃ. Cakkhu viññāṇadvāranti vā asamāsaniddeso. Taṃ pana cakkhumeva. Esa nayo sesesupi. ‘‘Cakkhunā saṃvaro sādhū’’tiādikāya (dha. pa. 360) gāthāya pasādakāyacopanakāyasaṃvare ekajjhaṃ katvā kāyena saṃvaro vutto, taṃ idha bhinditvā aṭṭha saṃvarā, tappaṭipakkhabhāvena asaṃvarā aṭṭha kathitā. Sīlasaṃvarādayopi pañceva saṃvarā sabbadvāresu uppajjamānāpi, tappaṭipakkhabhāvena dussīlyādīni asaṃvarāti vuttāni. Tattha dussīlyaṃ pāṇātipātādicetanā. Muṭṭhassaccaṃ satipaṭipakkhā akusalā dhammā. Pamādanti keci. Sītādīsu paṭigho akkhanti. Thinamiddhaṃ kosajjaṃ.

Vinā vacīdvārena suddhaṃ kāyadvārasaṅkhātanti idaṃ vacīdvārasallakkhitassa musāvādādinopi kāyadvāre pavattisabbhāvā asuddhatā atthīti taṃnivāraṇatthaṃ vuttaṃ. Na hi taṃ kāyakammaṃ hoti. Suddhavacīdvāropalakkhitaṃ pana vacīkammameva hotīti. Ettha asaṃvaroti etena suddhakāyadvārena upalakkhito asaṃvaro dvārantare uppajjamānopi vutto. Dvārantarānupalakkhitaṃ sabbaṃ taṃdvārikākusalañceti veditabbaṃ. Evañca katvā kammapathasaṃsandane ‘‘copanakāyaasaṃvaradvāravasena uppajjamāno asaṃvaro akusalaṃ kāyakammameva hotī’’tiādi ‘‘akusalaṃ kāyakammaṃ copanakāyaasaṃvaradvāravasena vacīasaṃvaravasena ca uppajjatī’’tiādinā saha aviruddhaṃ hoti. Asaṃvaro hi dvārantare uppajjamānopi sadvāre evāti vuccati, sadvāravasena uppannoti ca, kammaṃ aññadvāre aññadvāravasena cāti evaṃ aviruddhaṃ.

Atha vā etthāti suddhaṃ asuddhanti etaṃ avicāretvā etasmiṃ copaneti vuttaṃ hoti. Evaṃ sati dvārantaropalakkhitaṃ kammapathabhāvappattatāya vacīmanokammaṃ copanakāyaasaṃvaradvāre uppannaṃ, sesaṃ sabbaṃ taṃdvāruppannākusalaṃ viya ‘‘copanakāyaasaṃvaro’’ti vuccati. Kammapathabhāvappattiyā dvārantaruppannaṃ kāyakammañca tathā na vuccatīti kammapathasaṃsandanavirodho siyā, tadavirodhaṃ tattheva vakkhāma. Sīlasaṃvarādayo pañca nikkhepakaṇḍe āvi bhavissanti. Tattha ñāṇasaṃvare paccayasannissitasīlassa, vīriyasaṃvare ca ājīvapārisuddhiyā antogadhatā daṭṭhabbā.

Akusalakammapathakathāvaṇṇanā

Saraseneva ca patanasabhāvassa pāṇassa antarā eva atīva pātanaṃ atipāto, saṇikaṃ patituṃ adatvāva sīghaṃ pātananti attho. Atikkamma vā satthādīhi abhibhavitvā pātanaṃ atipāto. Payogavatthumahantatādīhi mahāsāvajjatā tehi paccayehi uppajjamānāya cetanāya balavabhāvato. Yathāvuttapaccayavipariyāyepi taṃtaṃpaccayehi uppajjamānāya cetanāya balavābalavavaseneva appasāvajjamahāsāvajjatā veditabbā. Iddhimayo kammavipākajiddhimayo dāṭhākoṭikādīnaṃ viya.


我来为您直译这段巴利文：
眼识门者眼识之门。眼及彼识门为眼识门。或眼识门为不合释。然彼唯眼。余亦此理。"由眼防护善"等偈由净身动身防护合一说由身防护，此分别说八防护，对治彼故说八不防护。戒防护等五防护虽一切门生，对治彼故说恶戒等不防护。此中恶戒为杀生等思。失念为念对治不善法。有说放逸。于冷等瞋为不忍。昏沉睡眠为懈怠。
无语门纯身门名者此由语门标识妄语等亦于身门转有不净故为遮彼说。因彼非身业。然纯语门标识唯为语业故。此中不防护者由此由纯身门标识不防护虽生他门亦说。应知他门不标识一切彼门不善。如是作已于业道相应"由动身不防护门力生不防护唯为不善身业"等与"不善身业由动身不防护门力及由语不防护力生"等无相违。因不防护虽生他门亦说唯自门，及说由自门生，业于他门由他门力等如是无相违。
或此者不察此纯不纯于此动说。如是时由他门标识由至业道性语意业生动身不防护门，余一切如彼门生不善说"动身不防护"。由至业道性生他门身业亦如是不说故应有业道相应相违，说彼无相违于彼即。戒防护等五于舍分将显。此中应见于知防护摄依缘戒，于精进防护摄活命遍净。
不善业道论释
由自力而堕性命中间极堕为极害，不令渐堕唯速堕义。或超越由刀等胜堕为极害。由加行事大等为大罪由彼等缘生思力故。于如说缘相反亦由彼彼缘生思力弱力应知小罪大罪。神通所成业异熟生神通所成如犬牙尖等。


Gottarakkhitā sagottehi rakkhitā. Dhammarakkhitā sahadhammikehi rakkhitā. Sasāmikā sārakkhā. Yassā gamane raññā daṇḍo ṭhapito, sā saparidaṇḍā. Atthabhañjakoti kammapathappattaṃ vuttaṃ. Kammapathakathā hesāti. Attano santakaṃ adātukāmatāyātiādi musāvādasāmaññato vuttaṃ. Hasādhippāyena visaṃvādanapurekkhārasseva musāvādo. Suññabhāvanti pītivirahitatāya rittataṃ. Atthavipannatāya na hadayaṅgamā. Aggaṇhanteti asaddahante kammapathabhedo na hoti. Yo koci pana samphappalāpo dvīhi sambhārehi sijjhatīti. Attano pariṇāmanaṃ cittenevāti veditabbaṃ. Micchā passatīti vitathaṃ passati.

Koṭṭhāsatoti phassapañcamakādīsu cittaṅgakoṭṭhāsesu ye koṭṭhāsā honti, tatoti attho. Nanu ca cetanā kammapathesu na vuttāti paṭipāṭiyā sattannaṃ kammapathabhāvo na yuttoti? Na, avacanassa aññahetuttā. Na hi cetanāya akammapathattā kammapatharāsimhi avacanaṃ, kadāci pana kammapatho hoti, na sabbadāti kammapathabhāvassa aniyatattā avacanaṃ. Yadā pana kammapatho hoti, tadā kammapatharāsisaṅgaho na nivāritoti. ‘‘Pañca sikkhāpadā parittārammaṇā evā’’ti etena adinnādānādīnaṃ sattārammaṇabhāvavirodhaṃ ‘‘sattasaṅkhāte saṅkhāre eva ārabbha pavattito’’ti sayameva pariharissati. ‘‘Natthi sattā opapātikā’’ti pavattamānā diṭṭhi tebhūmakadhammavisayāvāti saṅkhārārammaṇatā vuttā. Vipākanissandaphalāni yathākkamaṃ nirayādivipākaduggatatādīni.

Akusalakammapathakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Kusalakammapathakathāvaṇṇanā

Pāṇātipātādīhi pana viratiyoti etaṃ yāhi viratīhi sampayuttā cetanā ‘‘kāyavacīkammānī’’ti vuccanti, tāsañca kammapathabhāvo yuttoti katvā vuttaṃ. Tathā hi vakkhati ‘‘paṭipāṭiyā satta cetanāpi vaṭṭanti viratiyopī’’ti. Allasasamaṃsanti jīvamānakasasamaṃsaṃ. Voropetā hutvā nābhijānāmi. Dussīlyādārammaṇā tadārammaṇā. Jīvitindriyādiārammaṇā kathaṃ dussīlyādīni pajahantīti taṃ dassetuṃ ‘‘yathā panā’’tiādi vuttaṃ. Anabhijjhā…pe… viramantassāti abhijjhaṃ pajahantassāti attho. Na hi manoduccaritā virati atthi anabhijjhādīheva tappahānato.


我来为您直译这段巴利文：
姓守护为同姓守护。法守护为同法者守护。有主为有护。若行走王定罚，彼为有罚。破义者说至业道。因此为业道论。为不与自物欲等由妄语通性说。唯以笑意趣诳前者为妄语。空性者由离喜为空。由义坏不入心。不取者不信无业道破。然任何杂秽语由二资具成就。应知自回向唯由心。邪见者见虚妄。
由分者于触五等心分分中有分，于彼义。然思于业道不说故次第七业道性不应理耶？不，不说有他因故。因非思非业道性故不说于业道聚，然有时业道，非一切时故由业道性不定故不说。然何时业道，尔时不遮摄业道聚故。"五学处唯小所缘"由此"缘名为有情聚行转起"自将除有情所缘相违。"无化生有情"转起见唯三界法境故说行所缘性。异熟等流果如次地狱等异熟贫穷等。
不善业道论释毕。
善业道论释
由离杀生等者此说由彼等离相应思说"身语业"，及彼等业道性应理故。如是将说"次第七思亦转离亦"。生肉者活生肉。我不知成杀者。恶戒等所缘彼所缘。命根等所缘如何断恶戒等为显示彼故说"然如"等。无贪......离者义为断贪。因无意恶行离由无贪等即断彼故。


Kammapathasaṃsandanakathāvaṇṇanā

Kammapathappattānaṃ dussīlyādīnaṃ asaṃvarānaṃ tathā duccaritānañca akusalakammapathehi kammapathappattānameva ca susīlyādīnaṃ saṃvarānaṃ tathā sucaritānañca kusalakammapathehi atthato nānattābhāvadassanaṃ. Atha vā tesaṃ phassadvārādīhi avirodhabhāvena dīpanaṃ kammapathasaṃsandananti keci vadanti , tadetaṃ vicāretabbaṃ. Na hi pañcaphassadvārapañcaasaṃvaradvārapañcasaṃvaradvāresu uppannānaṃ asaṃvarānaṃ saṃvarānañca kammapathatā atthi pāṇātipātādīnaṃ parasantakavatthulobhaparasattārammaṇabyāpādaahetukadiṭṭhiādīnañca tesu dvāresu anuppattito. Tividhakaāyaduccaritādīni ca kammapathāti pākaṭā evāti kiṃ tesaṃ kammapathehi nānattābhāvadassanena, na ca duccaritānaṃ sucaritānañca phassadvārādivasena uppatti dīpitā, nāpi asaṃvarānaṃ saṃvarānañca yato tesaṃ phassadvārādīhi avirodhabhāvena dīpanā siyā, kevalaṃ pana phassadvārādivasena uppannānaṃ asaṃvarānaṃ saṃvarānañca kāyakammāditā dīpitā. Yadi ca ettakaṃ kammapathasaṃsandanaṃ, ‘‘akusalaṃ kāyakammaṃ pañcaphassadvāravasena nuppajjatī’’tiādi kammapathasaṃsandanaṃ na siyā. Esāpi chaphassadvārādīhi avirodhadīpanāti ce, vuttameva pakārantarena dassetuṃ ‘‘atha vā’’ti na vattabbaṃ. Samuccayatthe ca atha vā-sadde kammapathappattāneva dussīlyādīni kāyakammādināmehi vadantehi manokammassa chaphassadvāravasena uppatti na vattabbā. Na hi taṃ cakkhudvārādivasena uppajjatīti. Yadi ca kammapathappattā eva asaṃvarādayo gahitā, duccaritehi aññesaṃ asaṃvarānaṃ abhāvā tesañca taṃtaṃkammabhāvassa vuttattā ‘‘copanakāyaasaṃvaradvāravasena uppanno asaṃvaro akusalaṃ kāyakammameva hotī’’tiādi na vattabbaṃ siyā. Vuccamāne hi tasmiṃ saṅkaro siyā, vacīmanokammānipi hi kāyadvāre uppajjanti, tathā sesadvāresupi kammantarānīti.

Atha pana dvārantare uppajjamānaṃ kammantarampi taṃdvārikakammameva siyā, ‘‘tividhaṃ kāyaduccaritaṃ akusalaṃ kāyakammamevā’’tiādi, ‘‘akusalaṃ kāyakammaṃ copanakāyaasaṃvaradvāravasena vācāasaṃvaradvāravasena ca uppajjatī’’tiādi ca virujjheyya. Duccaritānañhi aññadvāracaraṇaṃ atthi, na cassa dvārantaruppannaṃ kammantaraṃ hotīti. Tasmā heṭṭhā kammapathappattānaṃ eva kāyakammādibhāvassa vuttattā sesānañca taṃtaṃdvāruppannānaṃ kusalākusalānaṃ dvārasaṃsandane taṃtaṃdvārapakkhikabhāvassa katattā idha kammapathaṃ appattānañca cetanābhāvato akammānañca asaṃvarānaṃ saṃvarānañca bhajāpiyamānānaṃ kammapathānaṃ viya kāyakammāditādīpanaṃ, kammapathappattānaṃ tividhakāyaduccaritādīnaṃ tividhakāyasucaritādīnañca dvārantaracaraṇepi kāyakammādibhāvāvijahanadīpanaṃ, yathāpakāsitānañca kammapathabhāvaṃ pattānaṃ apattānañca akusalakāyakammādīnañca kusalakāyakammādīnañca phassadvārādīhi uppattipakāsanañca kammapathasaṃsandanaṃ nāma. Kasmā? Akammapathānaṃ kammapathesu kammapathānañca akammapathesu samānanāmatāvasena, kammapathānaṃ kammapathesu sāmaññanāmāvijahanavasena, ubhayesañca uppattivasena dvāresu ettha saṃsanditattā.


我来为您直译这段巴利文：
业道相应论释
显示至业道恶戒等不防护如是恶行与不善业道及唯至业道善戒等防护如是善行与善业道无义差别。或有说彼等由触门等无相违性明示为业道相应，彼应察知。因五触门五不防护门五防护门生不防护及防护无业道性由杀生等他物欲他有情所缘恼害无因见等于彼等门不生故。三种身恶行等为业道即显故何须显示彼等与业道无差别，亦非明示恶行善行由触门等生，亦非不防护防护由是彼等应由触门等无相违性明示，唯明示由触门等生不防护防护为身业等性。若如是为业道相应，"不善身业由五触门力不生"等不应为业道相应。若亦此由六触门等无相违明示，不应说"或"显示已说方式差别。又于合集义或语若说唯至业道恶戒等以身业等名，不应说意业由六触门力生。因彼不由眼门等生故。若取唯至业道不防护等，由无余不防护异恶行及说彼等彼彼业性故不应说"由动身不防护门力生不防护唯为不善身业"等。因说彼应有混杂，因语意业亦生身门，如是余门亦他业故。
然若生他门他业亦为彼门业，"三种身恶行唯为不善身业"等及"不善身业由动身不防护门力及由语不防护门力生"等应相违。因恶行有行他门，而彼生他门他业无故。故由下说唯至业道身业等性及余彼彼门生善不善于门相应作彼彼门分性故此由无至业道及思性非业不防护防护分配如业道显示身业等性，显示至业道三种身恶行等三种身善行等虽行他门不舍身业等性，及显示如显已至不至业道性不善身业等及善身业等由触门等生方式名业道相应。何故？由非业道于业道业道于非业道同名性，由业道于业道通名不舍性，及由二者生性于门此中相应故。


Tattha tividhakammadvāravasena uppannānaṃ kammānaṃ ñātakammabhāvatāya taṃtaṃkammabhāvassa avacanīyattā kammadvāresu tesaṃ uppattiyā ca vuttattā pañcaviññāṇadvāravasena asaṃvarādīnaṃ uppattipariyāyavacanābhāvato ca kammadvāraviññāṇadvārāni virajjhitvā ‘‘pañcaphassadvāravasena hi uppanno’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā’’tiādinā ‘‘cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo’’tiādinā ca pañcaphassadvāravasena asaṃvarādīnaṃ uppattipariyāyo vutto, na ca ‘‘yamidaṃ cakkhuviññāṇapaccayā’’tiādivacanaṃ atthīti. Vuttampi cetaṃ ‘‘cakkhuviññāṇasahajāto hi phasso cakkhusamphasso’’tiādi (dha. sa. 1 kammakathā; mahāni. aṭṭha. 86). Tena hi asaṃvarānaṃ saṃvarānañca cakkhusamphassādīhi asahajātattā manosamphassasahajātānañca cakkhusamphassadvārādivasena uppatti dīpitāti. ‘‘So hi kāyadvāre copanaṃ patto akusalaṃ kāyakammaṃ hotī’’tiādinā ‘‘copanakāyaasaṃvaradvāravasena uppanno akusalaṃ kāyakammameva hotī’’tiādinā ca vacīkammādīnañca kammapathappattānaṃ asaṃvarabhūtānaṃ kāyakammādibhāve āpanne ‘‘catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ akusalaṃ vacīkammameva hotī’’tiādinā apavādena nivatti daṭṭhabbā. Evañca katvā pubbe dassitesu asaṃvaravinicchayesu dutiyavinicchayesu ca na koci virodho. Na hi vacīkammādibhūto copanakāyaasaṃvaro kāyakammādi hotīti.

Akusalaṃ manokammaṃ pana chaphassadvāravasena uppajjati, taṃ kāyavacīdvāresu copanaṃ pattaṃ akusalaṃ kāyavacīkammaṃ hotīti ettha kiṃ taṃ akusalaṃ manokammaṃ nāma, heṭṭhā dassitanayena ca kāyavacīdvāresu uppannaṃ tividhaṃ manoduccaritaṃ copanaṃ appattaṃ sabbākusalañca. Yadi evaṃ tassa kāyavacīkammabhāvo natthīti ‘‘copanappattaṃ kāyavacīkammaṃ hotī’’ti na yujjatīti ? No na yujjati copanappattaṃ kāye vācāya ca akusalaṃ kammaṃ hotīti atthasiddhito. Kammaṃ pana hontaṃ kiṃ kammaṃ hotīti? Manokammameva hotīti. Idaṃ vuttaṃ hoti – copanappattaṃ akusalaṃ kāyadvāre vacīdvāre ca manokammaṃ hotīti. Atha vā taṃ-saddassa manokammena sambandhaṃ akatvā chaphassadvāravasena yaṃ uppajjati, tanti yathāvuttauppādamattaparicchinnena sambandho kātabbo. Kiṃ pana tanti? Kammakathāya pavattamānattā kammanti viññāyati, tañca manosamphassadvāre uppajjamānampi tividhaṃ kammaṃ hotīti. Yathā taṃ hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘kāyavacīdvāresu copanaṃ patta’’ntiādimāha. Tattha niyamassa akatattā copanappatti upalakkhaṇabhāvena kāyavacīkammanāmasādhikāva, na pana sabbampi copanappattaṃ kāyavacīkammameva, nāpi kusalapakkhe copanaṃ appattaṃ kāyavacīkammaṃ na hotīti ayamattho siddhova hotīti.


我来为您直译这段巴利文：
此中由三种业门力生诸业由知业性说彼彼业性不应说及说彼等于业门生故由五识门力不防护等生方便语无故错乱业门识门故说"由五触门力生"等。由"此由眼触缘生乐或"等"由眼触缘受蕴有善"等说由五触门力不防护等生方便，无"此由眼识缘"等语故。亦说此"眼识俱生触为眼触"等。因由彼显示不防护及防护与眼触等非俱生及意触俱生由眼触门等力生故。由"彼于身门至动成不善身业"等及"由动身不防护门力生唯为不善身业"等语语业等及至业道不防护性成身业等性时由"四种语恶行唯为不善语业"等诽谤应见还灭。如是作已前所显不防护决定及第二决定无任何相违。因成语业等动身不防护非成身业等故。
然不善意业由六触门力生，彼于身语门至动成不善身语业者此何名不善意业，由下显示方式于身语门生三种意恶行不至动及一切不善。若如是彼无身语业性故"至动成身语业"不应理耶？不，不应理由于身于语不善业至动成义成就故。然成业成何业？唯成意业。此说此-至动不善于身门语门成意业。或不作彼语与意业相应由六触门力所生者与如说生量限定应作相应。何为彼？由业论转故了知为业，彼虽于意触门生亦成三种业故。如彼成，为显示彼故说"于身语门至动"等。此中由不作限定至动标识唯成就身语业名，然非一切至动唯身语业，亦非善分不至动非身语业义即成就。


Atha vā tanti taṃ chaphassadvāravasena uppajjamānaṃ manokammanti sabbaṃ manasāpi nipphajjamānaṃ kammaṃ manokammanti codakādhippāyena gahetvā vadati, na pubbe dassitamanokammanti. Yo hi parassa adhippāyo ‘‘manasā nipphattito sabbena manokammeneva bhavitabbaṃ, na kāyavacīkammenā’’ti, taṃ nivattetvā kammattayaniyamaṃ dassetuṃ idamāraddhaṃ ‘‘taṃ kāyavacīdvāresu copanaṃ patta’’ntiādi. Ettha ca saṅkarābhāvo purimanayeneva veditabbo. Atha vā kammanti avisesena kammasaddamattena sambandhaṃ katvā yathāvutto kammappabhedo yathā hoti, taṃ pakāraṃ dasseti. Asaṅkaro ca vuttanayova. Yaṃ pana vadanti ‘‘kāyavacīkammasahajātā abhijjhādayo yadā cetanāpakkhikā honti, tadā tāni manokammāni kāyavacīkammāni hontī’’ti, tañca na, cetanāpakkhikānaṃ manokammattābhāvā. Abbohārikatte ca manokammatā suṭṭhutaraṃ natthi. Vuttampi cetaṃ ‘‘abbohārikā vā’’ti. Tasmā manokammassa kāyavacīkammatā na vattabbā. Abhijjhādikiriyākārikāya eva cetanāya sampayuttā abhijjhādayo manokammaṃ, na pāṇātipātādikāyavacīkiriyākārikāyāti bhiyyopi tesaṃ manokammatāti na tesaṃ manokammānaṃ sataṃ kāyavacīkammatā vattabbāti. Evaṃ kammānaṃ dvāresu dvārānañca kammesu aniyatattā dvāranibandhanaṃ na kataṃ. Idāni akatepi ca dvāranibandhane yesaṃ dvārānaṃ vasena idaṃ cittaṃ uppajjati, tesaṃ taṃtaṃdvārakammapathānañca vasena uppattiyā yathābhaṭṭhapāḷiyā vuttāya ca dīpanatthaṃ ‘‘tattha kāmāvacara’’ntiādimāha. Cittaṃ tividhakammadvāravasena uppajjatīti idaṃ manokammadvārabhūtassa tena sabhāvena uppattiṃ gahetvā vuttaṃ. Yathā vā cittaṃ cittādhipateyyanti sampayuttavasena vuccati, evamidhāpīti veditabbaṃ. Copanadvayarahitassa manopabandhassa manokammadvārabhāve pana vattabbameva natthi.

Kammapathasaṃsandanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Dvārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Ayaṃ yojanāti ‘‘rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā’’ti etena saha ‘‘yaṃ yaṃ vā panā’’ti etassa ayaṃ sambandhoti attho. Ko panāyaṃ sambandhoti? Yena vacanāni aññamaññaṃ sambajjhanti, taṃ pubbāparavacane payojanaṃ sambandho. Idha ca sabbārammaṇatādidassanaṃ ‘‘rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā’’ti etassa anantaraṃ ‘‘yaṃ yaṃ vā panā’’ti etassa vacane payojanaṃ yojanā daṭṭhabbaṃ. Tattha ‘‘rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā ārabbhā’’ti ettakena āpannaṃ dosaṃ dassetvā tannivattanavasena ‘‘yaṃ yaṃ vā panā’’ti etassa payojanaṃ dassetuṃ ‘‘heṭṭhā’’tiādimāha. Dutiye atthavikappe ‘‘yaṃ yaṃ vāpanā’’ti etena appadhānampi rūpādiṃ ākaḍḍhati. Na hi padhānassa cittassa attanoyeva ārammaṇabhāvo atthīti. Heṭṭhā vuttanayenāti sabbārammaṇatādinayena. ‘‘Heṭṭhā gahitameva gahitanti vatvā tassa vacane payojanaṃ dassetuṃ ‘rūpaṃ vā…pe… idaṃ vā idaṃ vā ārabbhā’ti kathetuṃ idaṃ vutta’’nti vuttaṃ. Tattha idaṃ vā idaṃ vāti etaṃ sabbārammaṇatādiṃ sandhāya kathitanti veditabbaṃ.

Dhammuddesavārakathā

Phassapañcamakarāsivaṇṇanā

Ācariyānanti revatācariyassa. Na panetaṃ sārato daṭṭhabbaṃ. Na hi phassādīnaṃ kāmāvacarādibhāvadassanatthaṃ idamāraddhaṃ, kintu tasmiṃ samaye phassādisabhāvadassanatthanti.


我来为您直译这段巴利文：
或彼者取彼由六触门力生意业为一切由意成就业为意业以诘问意趣说，非前所显意业。因他意趣"由意成就故应一切唯为意业，非身语业"，还灭彼为显示三业限定故开始此"彼于身语门至动"等。此中应由前方式知无混杂。或作业与无差别业语量相应如说业差别如有，显示彼方式。无混杂如说方式。然所说"与身语业俱生贪等何时为思分，尔时彼等意业成身语业"，彼亦非，由思分无意业性故。无言说中意业性更无。亦说此"或无言说"。故不应说意业为身语业性。唯贪等作用作者思相应贪等为意业，非杀生等身语作用作者故彼等更为意业性故不应说彼等为意业有身语业性。如是由业于门及门于业无定故不作门系属。今虽不作门系属由彼等门力此心生，由彼彼门业道力生及由如置经文说显示义故说"此中欲界"等。心由三种业门力生者此取意业门性彼自性生说。或如说心为心增上由相应力，此中亦应知。然无动二离意结为意业门性无所说。
业道相应论释毕。
门论释毕。
此系属者"色所缘或......法所缘或"与"何何或"此相应义。何为此相应？由语相互相应，彼前后语用为相应。此中应见显示一切所缘性等"色所缘或......法所缘或"次此"何何或"语用为系属。此中显示由"色所缘或......法所缘或"如是得过由还彼力"何何或"用为显示说"下"等。第二义分别由"何何或"摄非主色等。因非主心自所缘性有故。由下说方式者由一切所缘性等方式。说"说已下取即取显示彼语用为说'色或......此或此或'"。此中应知此或此或依一切所缘性等说。
法标示品论
触五聚释
诸阿阇黎者离婆多阿阇黎。然此不应见为真实。因非为显示触等欲界等性开始此，然为显示尔时触等自性故。


Cittassa paṭhamābhinipātattāti sabbe cetasikā cittāyattā cittakiriyābhāvena vuccantīti phasso ‘‘cittassa paṭhamābhinipāto’’ti vutto. Kāmaṃ uppannaphasso puggalo cittacetasikarāsi vā ārammaṇena phuṭṭho phassasahajātāya vedanāya taṃsamakālameva vedeti, phasso pana obhāsassa padīpo viya vedanādīnaṃ paccayaviseso hotīti purimakālo viya vutto. Gopānasīnaṃ upari tiriyaṃ ṭhapitakaṭṭhaṃ pakkhapāso. Kaṭṭhadvayādi viya ekadesena ekapassena anallīyamānopi rūpena saha phassassa sāmaññaṃ anallīyamānaṃ saṅghaṭṭanameva, na visayabhāvo, saṅghaṭṭanañca phassassa cittārammaṇānaṃ sannipatanabhāvo eva. Vatthārammaṇasannipātena sampajjatīti saṅghaṭṭanasampattiko phasso. Pāṇidvayassa sannipāto viya cittārammaṇasannipāto phasso cittassa ārammaṇe sannipatitappavattiyā paccayo hotīti kiccaṭṭheneva rasena saṅghaṭṭanaraso. Tathā paccayabhāvo hi tassa phassassa saṅghaṭṭanakiccanti. Yathā hi pāṇiyā pāṇimhi saṅghaṭṭanaṃ tabbisesabhūtā rūpadhammā, evaṃ cittassa ārammaṇe saṅghaṭṭanaṃ tabbisesabhūto eko cetasikadhammo daṭṭhabbo. Citteyevāti etena cetasikasabhāvataṃ vatthārammaṇehi asaṃsaṭṭhaṃ saṅghaṭṭanaṃ vedanāya dasseti, na pana vatthunissayataṃ paṭikkhipati. Tassa phassassa kāraṇabhūto tadanurūpo samannāhāro tajjāsamannāhāro. Indriyassa tadabhimukhabhāvo āvajjanāya ca ārammaṇakaraṇaṃ visayassa parikkhatatā abhisaṅkhatatā viññāṇassa visayabhāvakaraṇanti attho.

Sukhavedanāyameva labbhati assādabhāvatoti adhippāyo. Vissavitāyāti arahatāya. Anekatthattā hi dhātūnaṃ arahattho vipubbo susaddo. Vissavaṃ vā sajanaṃ vasitā kāmakāritā vissavitā. Ārammaṇarasekadesameva anubhavantīti idaṃ phusanādikiccaṃ ekadesānubhavanamiva hotīti katvā vuttaṃ. Vedayitasabhāvo eva hi anubhavananti. Phusanādibhāvena vā ārammaṇaggahaṇaṃ ekadesānubhavanaṃ, vedayitabhāvena gahaṇaṃ yathākāmaṃ sabbānubhavanaṃ. Evaṃ sabhāvāneva tāni gahaṇānīti na vedanāya viya phassādīnampi yathāsakakiccakaraṇena sāmibhāvānubhavanaṃ codetabbaṃ. Ayaṃ idhāti etena pañcasu vedanāsu imasmiṃ citte adhippetaṃ somanassavedanaṃ vadati, tasmā asomanassavedanaṃ apanetvā gahitāya somanassavedanāya samānā iṭṭhākārasambhogarasatā vuttāti veditabbā.

Nimittena punasañjānanakiccā paccābhiññāṇarasā. Punasañjānanassa paccayo punasañjānanapaccayo, tadeva nimittaṃ puna…pe… nimittaṃ, tassa karaṇaṃ puna…pe… karaṇaṃ. Punasañjānanapaccayabhūtaṃ vā nimittakaraṇaṃ puna…pe… karaṇaṃ, tadassā kiccanti attho. Punasañjānanapaccayanimittakaraṇaṃ nimittakārikāya nimittena sañjānantiyā ca sabbāya saññāya samānaṃ veditabbaṃ. Ñāṇameva anuvattati, tasmā abhinivesakārikā viparītaggāhikā ca na hotīti adhippāyo. Etenupāyena samādhisampayuttāya aciraṭṭhānatā ca na hotīti daṭṭhabbā.

Abhisandahatīti pabandhati pavatteti. Cetanābhāvo byāpārabhāvo. Diguṇussāhāti na diguṇaṃ vīriyayogaṃ sandhāya vuttaṃ, attano eva pana byāpārakiccassa mahantabhāvaṃ dīpeti. Ussāhanabhāvenāti ādarabhāvena. Sā hi sayaṃ ādarabhūtā sampayutte ādarayatīti.


我来为您直译这段巴利文：
由心初触故者一切心所依心由心作用性说故触说"心初触"。虽生触人或心心所聚为所缘所触由触俱生受同时即受，然触如灯光为受等特别缘故如前时说。椽上横置木为翼连。如木二等由一分一边虽不相触与色俱触之共相为不相触触，非境性，触即为心所缘会合性。由依所所缘会合成就故为触合成就触。如双掌会合如是心所缘会合触为心于所缘会合转缘故由作用义味为触味。如是缘性为彼触触作用故。如掌于掌触为彼差别色法，如是应见心于所缘触为彼差别一心所法。唯于心者由此显示心所性不混依所缘触于受，然不遮依依止性。彼触因生彼相应作意为彼作意。根彼向性及转向所缘作为境整治加行为识境性作义。
唯于乐受得味性为意趣。自在者阿罗汉。因根多义故阿罗汉义离前缀苏声。或自在为有情自在为自在者。唯受用所缘味一分者此说如触等作用一分受用作。因受性即受用故。或由触等性取所缘为一分受用，由受性取为如欲一切受用。如是唯自性彼等取故不应呵责如受触等亦由自作用作者受用性。此此中者由此说五受中此心所趣乐受，故应知除不乐受取乐受同等可意相受用味性说。
由相再知作用为再识味。再知缘为再知缘，彼即相为再......相，彼作为再......作。或为再知缘相作为再......作，彼为彼作用义。应知再知缘相作与作相者及由相知者一切想同。唯随智，故不为执著作者及颠倒执者为意趣。由此方便应见定相应亦无暂住性。
润泽者相续转起。思性为加行性。双精进者非说合双精进，然显自加行作用大性。由精进性者由恭敬性。因彼自恭敬性令相应恭敬故。

Vijānanaṃ ārammaṇassa upaladdhi. Sandahanaṃ cittantarassa anuppabandhanaṃ. Cakkhunā hi diṭṭhanti cakkhunā daṭṭhabbaṃ. Yathā ‘‘diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññāta’’nti daṭṭhabbādi vuccati, evamidhāpi veditabbaṃ. Cakkhunā hītiādīsu cakkhunā…pe… manasā dvārenāti attho. Nagaraguttikassa viya cittassa ārammaṇavibhāvanamattaṃ upadhāraṇamattaṃ upaladdhimattaṃ kiccaṃ, ārammaṇapaṭivedhanapaccābhiññāṇādi pana kiccaṃ paññāsaññādīnanti veditabbaṃ. Purimaniddiṭṭhanti samayavavatthāne niddiṭṭhaṃ. Bhāvento viya na na uppajjati, kintu uppajjatīti dassetuṃ ‘‘cittaṃ hotī’’ti vuttanti etaṃ hoti-saddassa uppajjati-saddassa ca samānatthatte sati yujjeyya, tadatthatte ca tattha uppannaṃ hotīti na vucceyya. Na hi yuttaṃ uppannaṃ uppajjatīti vattuṃ. Cittassa ca uppannatā samayavavatthāne vuttā evāti kiṃ tassa puna uppattidassanena. Yena ca samayavavatthānaṃ kataṃ, tassa niddeso na na sakkā kātunti kiṃ taṃ niddesatthaṃ uddesena dutiyena, niddeseneva ca phassādīhi ca aññattaṃ cittassa sijjhatīti kiṃ tadatthena puna vacanena, aññappayojanattā pana purimassa cittavacanassa pacchimaṃ vuttaṃ. Purimañhi samayavavatthānatthameva vuttaṃ, na vavatthitasamaye vijjamānadhammadassanatthaṃ, itarañca tasmiṃ samaye vijjamānadhammadassanatthaṃ vuttaṃ, na samayavavatthānatthaṃ, na ca aññadatthaṃ vacanaṃ aññadatthaṃ vadati, na ca lesena vuttoti katvā mahākāruṇiko atthaṃ pākaṭaṃ na karotīti.

Phassapañcamakarāsivaṇṇanā niṭṭhitā.

Jhānaṅgarāsivaṇṇanā

Vitakketīti dhammato aññassa kattunivattanatthaṃ dhammameva kattāraṃ niddisati. Tassa pana vasavattibhāvanivāraṇatthaṃ ‘‘vitakkanaṃ vā’’ti bhāvaniddeso. Rūpaṃ rūpanti pathavī pathavīti vā ākoṭento viya hotīti ākoṭanalakkhaṇo. Ādito, abhimukhaṃ vā hananaṃ āhananaṃ, parito, parivattetvā vā āhananaṃ pariyāhananaṃ. Vicārato oḷārikaṭṭhena vicārasseva pubbaṅgamaṭṭhena anuravato oḷāriko tassa ca pubbaṅgamo ghaṇṭābhighāto viya hoti vitakko. So yathā ghaṇṭābhighāto paṭhamābhinipāto hoti, evaṃ ārammaṇābhimukhaniropanaṭṭhena paṭhamābhinipāto hoti. Vipphāravāti vicalanayutto. Anuppabandhena pavattiyanti upacāre vā appanāyaṃ vā santānena pavattiyaṃ. Tattha hi vitakko niccalo hutvā ārammaṇaṃ anupavisitvā pavattati. Maṇḍalanti khalamaṇḍalaṃ.

Piṇayatīti tappeti, vaḍḍheti vā. Pharaṇarasāti paṇītarūpehi kāyassa byāpanarasā. Udaggabhāvo odagyaṃ. Khuddikā lahuṃ lomahaṃsanamattaṃ katvā bhinnā na puna uppajjati. Khaṇikā bahulaṃ uppajjati. Ubbegato pharaṇā niccalattā ciraṭṭhitikattā ca paṇītatarā. Passaddhiyā nimittabhāvena gabbhaṃ gaṇhantī. Appanāsampayuttāva pīti appanāsamādhipūrikāti katvā sā ṭhapitā. Itarā dve khaṇikopacārasamādhipūrikā pītī.

Samādhicittenāti samādhisahitacittena. Avisāro attano eva avisaraṇasabhāvo. Avikkhepo sampayuttānaṃ avikkhittatā. Yena sampayuttā avikkhittā honti, so dhammo avikkhepoti. Visesatoti yebhuyyena. Sukhavirahitopi hi atthi samādhīti. Padīpanidassanena santānaṭṭhitibhāvaṃ samādhissa dasseti.

Jhānaṅgarāsivaṇṇanā niṭṭhitā.


我来为您直译这段巴利文：
了知是对所缘的领会。相续是对心的相续维系。以眼见者，即是以眼应见。如"所见、所闻、所觉、所识"中说见等，此中也应如是理解。在"以眼"等句中，以眼乃至以意，即是以门的意思。如城门守卫一般，心的职责仅是对所缘的辨识、观察和领会，而对所缘的通达、证知等职责则属于慧、想等。前面所说的，即是在时分确立中所说的。并非像修习那样不生起，而是为了显示确实生起而说"有心"。若"有"与"生"二字同义，则此说法合理，若义同，则不应说"生起而有"。因为说"已生者生"是不合理的。心的已生性在时分确立中已说，何必再显示其生起？由此而作时分确立者，其解说不能不作，何须第二次宣说以作解说？且仅由解说和触等便能成立心的差异性，何须为此再说？然而后说是由于前说心有别的目的。因为前说仅为时分确立，不为显示已确立时分中存在的诸法，而后说则为显示彼时存在的诸法，非为时分确立。且非为一义所说能说他义，大悲者也不会因已略说而不明显其义。
触五法品释毕。
禅支品释
"寻思"是为了遮遣法以外的作者，而说法本身为作者。为了避免它有主宰性，说"或寻思性"作为法的说明。如敲打"色是色"或"地是地"，故以敲打为相。最初的或面向的撞击为前击，遍及的或转动的撞击为周遍击。由于粗重性和作为先导性，寻较伺粗重且为其先导，如钟的撞击。如钟的撞击是最初的撞击，寻也是以面向所缘安置为相的最初冲击。"震动"即具有动摇。在相续运转中，即在近行或安止中以相续而转。因为此中寻稳固地进入所缘而转。"场"即打谷场。
"喜悦"即满足或增长。以遍满为味，即以殊胜色遍满身体为味。踊跃性即欢悦。小喜仅令毛发竖立后即消失不复生起。刹那喜多次生起。踊跃遍满由于稳定而持久，故更殊胜。以轻安为缘而孕育。与安止相应的喜被安立为圆满安止定，其余两种喜则圆满刹那定与近行定。
"定心"即具有定的心。无散乱即自身不散乱的自性。不乱即相应法的不散乱性。由此相应法不散乱的法即是不乱。"特别是"即大体上。因为也有离乐的定。以灯的譬喻显示定的相续安住性。
禅支品释毕。


Indriyarāsivaṇṇanā

Saddahanti etāyāti saddahanakiriyāya pavattamānānaṃ dhammānaṃ tattha ādhipaccabhāvena saddhāya paccayataṃ dasseti. Tassā hi dhammānaṃ tathāpaccayabhāve sati ‘‘puggalo saddahatī’’ti vohāro hoti. Pasādanīyaṭṭhānesu pasādassa paṭipakkhabhūtaṃ akusalaṃ assaddhiyaṃ micchādhimokkho ca. Pasādabhūto nicchayo vatthugato adhimokkhalakkhaṇaṃ, na yevāpanakādhimokkhoti. Indaṭṭhaṃ kāretīti ‘‘maṃ antarena tumhākaṃ adhimuccanaṃ natthi, mayā saddahathā’’ti viya attānaṃ anuvatteti sampayuttadhamme. Evaṃ sesesupi. Pakkhandananti saṃsīdanaṃ. Paṅko kaddamato ghanībhūto hoti. Paṇakaṃ picchilaṃ udakamalaṃ. Pītaṃ udakaṃ. Okappanalakkhaṇāti anupavisitvā evametanti kappanalakkhaṇā. Akalusabhāvo akālusiyaṃ, anāvilabhāvoti attho. Buddhādivatthūni saddheyyāni. Sappurisūpasevanasaddhammasavanayonisomanasikāradhammānudhammapaṭipattiyo sotāpattiyaṅgāni. Kusaladhammānaṃ ādāne hattho viya, sabbasampattinipphādane vittaṃ viya, amatakasiphalaphalane bījaṃ viya daṭṭhabbā.

Vīrabhāvoti yena vīro nāma hoti, so dhammoti attho. Anubalappadānaṃ paggaho. Maggo gantabbo hoti, maggo gato, kammaṃ kattabbaṃ, kammaṃ kataṃ, appamattako ābādho uppanno, gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, labhati…pe… pāripūrinti etāni anurūpapaccavekkhaṇāsahitāni aṭṭha vīriyārambhavatthūni taṃmūlakāni vā paccavekkhaṇāni.

Cirakatādiārammaṇaṃ upagantvā ṭhānaṃ, anissajjanaṃ vā ārammaṇassa upaṭṭhānaṃ. Udake alābu viya ārammaṇaṃ pilavitvā gantuṃ appadānaṃ pāsāṇassa viya niccalassa ārammaṇassa ṭhapanaṃ sāraṇaṃ asammuṭṭhatākaraṇaṃ apilāpanaṃ. Apilāpe karoti apilāpeti. Gatiyoti nipphattiyo sambhavato phalato ca. Aparo nayoti rasādidassanatthaṃ āraddhaṃ. Sammosapaccanīkaṃ kiccaṃ asammoso, na sammosābhāvamattaṃ. Satiyā vatthubhūtā kāyādayo kāyādisatipaṭṭhānā, satiyoyeva vā purimā pacchimānaṃ padaṭṭhānaṃ.

Vikkhepassa uddhaccassa. Paññāpetīti pakārehi jānāpeti. Ekālokā hotīti vipassanupakkilesobhāsaṃ sandhāyāha. Manate vijānāti etenāti vā mano, evañca katvā ‘‘manañca paṭicca dhamme cā’’ti (ma. ni. 1.204, 400;  3.421, 425)



我来为您翻译这段巴利文。以下是完整的直译:
根能解说
以此而信解，即是显示信心作为诸法在其中生起的支配性因缘的状态。因为当它作为诸法的如是因缘状态时，就有"人能信解"这样的言说。在当信之处，不信与邪胜解是作为净信的对立的不善法。作为净信的决定是缘于事物的胜解相，而非仅是胜解。行使主导作用，即如"离开我，你们没有胜解，要依我而信"这样引导相应诸法。其他诸根也是如此。"跃入"即是沉入。"泥"是凝结的泥浆。"浮萍"是水中粘腻的杂质。"已饮"是指水。"以决定为相"即是深入而如是决定为相。"不混浊性"即不混浊状态，意为清净状态。佛陀等是应信之事。亲近善士、听闻正法、如理作意、法随法行是预流支。应视为如手取善法，如财产成就一切圆满，如种子结出不死果实。
勇猛性即由此称为勇士的法，这是其意义。支持即是扶助。道路应行，道路已行，工作应做，工作已做，生起小病，从病中痊愈不久离开病苦，在村落或市镇乞食时不得粗劣或精美饮食的充足，得到充足等，这些与适当省察相应的八种精进事，或以此为根本的省察。
趣向久作等所缘而住立，或不舍离所缘的现前。如葫芦在水中不让所缘漂流而去，如石头使所缘不动，忆持、使不忘失、不漂散。令不漂散即使之不漂散。"行相"即是从生起和结果的成就。"另一方法"即为显示味等而开始。对治忘失的作用是不忘失，而非仅是无忘失的状态。身等作为念处的所缘是身等念处，或前前念处是后后念处的近因。
散乱即掉举。"显示"即是以种种方式使知道。"成为一光明"是就观染之光而说。或以此而知解故为意，如此则如说"缘意与诸法"。


kāraṇabhāvena mano vutto. Sabbo hi mano attano anantarassa viññāṇassa kāraṇanti. Vijānātīti paricchinnopaladdhivasena jānāti, na saññāpaññā viya sañjānanapaṭivijjhanavasena.

Pītisomanassasampayogatoti vutte yena yogā sumano hoti, taṃ somanassanti vuccatīti pītiyā ca somanassabhāvo āpajjati, tasmā vināpi kāyena vatthunā sātavedanāsampayogatoti yojetabbaṃ. Evañca nippītikaṃ somanassañca saṅgahitaṃ hoti, pītiupalakkhitaṃ vā somanassaṃ sappītikaṃ nippītikañca somanassanti attho daṭṭhabbo.

Pavattasantatādhipateyyanti pavattasaṅkhātāya santatiyā adhipatibhūtaṃ. Jīvitindriyassa hi attano vijjamānakkhaṇe anupālentassa anantarañca sānupālanānaṃ uppattiyā hetubhūtassa vasena pavattaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti, taṃtaṃkammavisesena visesayuttaṃ yāva cuti avisesena vā yāva parinibbānaṃ avicchinnaṃ pavattati jīvamānatāvisesayuttañcāti rūpārūpajīvitindriyānaṃ samānalakkhaṇādiṃ vattuṃ ‘‘attanā avinibhuttadhammāna’’nti āha. Anupāletabbānaṃ atthikkhaṇeyeva. Asati hi anupāletabbe uppalādimhi kiṃ udakaṃ anupāleyyāti. Tassa tassāti anupālanādikassa. Sādhanatoti sādhanena. Taṃsādhanañca jīvamānavisesapaccayabhāvato.

Indriyarāsivaṇṇanā niṭṭhitā.

Maggaṅgarāsivaṇṇanā

Sammāti aviparītaniyyānikabhāvena. Pasatthatā ca evameva daṭṭhabbā.

Balarāsivaṇṇanā

Assaddhiyeti assaddhiyakāraṇā. Ubhayapadavasenāti saddhāpadaṃ balapadanti evamādipadadvayavasena. Niyakajjhattaṃ jātiādisamuṭṭhānaṃ etissāti ajjhattasamuṭṭhānā. Garunā kismiñci vutte gāravavasena patissavanaṃ patissavo, saha patissavena sappatissavaṃ, patissavabhūtaṃ taṃsabhāgañca yaṃkiñci gāravanti attho. Jātiādimahattapaccavekkhaṇena uppajjamānā ca hirī tattha gāravavasena pavattatīti ‘‘sappatissavalakkhaṇā’’ti vuccati. Vajjaṃ bhāyati tañca bhayato passatīti vajjabhīrukabhayadassāvī. Evaṃsabhāvaṃ ottappaṃ. Hirī pāpadhamme gūthaṃ viya passati, ottappaṃ uṇhaṃ viya. Dāyajjaṃ navalokuttaradhammādi. Ajjhattasamuṭṭhānāditā ca hirīottappānaṃ tattha tattha pākaṭabhāvena vuttā, na pana tesaṃ kadāci aññamaññaṃ vippayogā. Na hi lajjanaṃ nibbhayaṃ pāpabhayaṃ vā alajjanaṃ hotīti.

Mūlarāsivaṇṇanā

Agedho anabhijjhanaṃ anabhikaṅkhanaṃ. Anallīno bhāvo adhippāyo etassāti anallīnabhāvo, evañhi upamāya sameti. Anukūlamitto anuvattako. Vinayarasoti vinayanaraso. Adoso dussīlyamalassāti idaṃ dussīlyassa dosasamuṭṭhānataṃ dosūpanissayatañca sandhāya vuttaṃ. Abhāvanāyāti ‘‘tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativattanaṭṭhena bhāvanāindriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā āsevanaṭṭhena bhāvanā’’ti evaṃ vuttāya paññāsādhanāya bhāvanāya appavatti, tappaṭipakkhabhūtā vā akusalā abhāvanā. Nigguṇepi guṇaggahaṇaṃ adhikaggahaṇaṃ. Vijjamānampi guṇaṃ viddhaṃsetvā gahaṇaṃ ūnaggahaṇaṃ. Catuvipallāsaggahaṇaṃ viparītaggahaṇaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
因为是原因，所以说是意。.因为一切意都是自己后续的识的原因。.识知，就是以局限的理解方式而知，不像想和慧那样以了知和通达的方式。
当说"与喜和悦俱"时，由于与喜结合而快乐，所以称为悦。.因此喜也成为悦的性质，所以即使没有身体和对象，也应当理解为与乐受相应。.这样也包括了无喜的悦，或者应当理解为以喜为特征的悦是有喜的悦和无喜的悦。
"相续的主导"是指作为称为相续的主导。.因为命根在自己存在的刹那中维持，并且作为紧接着的维持生起的因，所以相续是长久的，由于各种特定的业而具有特性，直到死亡，或者无差别地直到完全涅槃，持续不断地运作，并且具有生存的特性。.为了说明色法和名法的命根有相同的特征等，所以说"与自己不分离的诸法"。.只在存在的刹那中需要维持。.因为如果没有需要维持的莲花等，水还能维持什么呢？"那个那个"是指维持等。"以成就"是通过成就。.那个成就是因为是生存特性的条件。
根蕴释义结束。
道支蕴释义
"正"是以不颠倒出离的方式。.殊胜性也应该这样理解。
力蕴释义
"在不信中"是指由于不信的原因。"依两词"是指依信和力这样的两个词。"内在生起"是指自己内在由生等引起的。.对于老师所说的某事，由于恭敬而应允叫做应允，有应允叫做有应允，意思是成为应允性质的以及任何恭敬。.由于思惟生等的伟大而生起的惭，以恭敬的方式运作，所以称为"以有应允为特征"。.害怕罪过并视之为可怕的叫做害怕罪过和见到可怕。.这就是愧的本质。.惭视罪恶法如粪便，愧视之如热物。.遗产是指九种出世间法等。.惭愧的内在生起等性质是因为在各处明显而说的，并非它们有时彼此分离。.因为羞耻不会没有怕罪，怕罪也不会不羞耻。
根本蕴释义
无贪是不贪求不渴望。.无执著的状态是它的意图，这样才符合比喻。.随顺的朋友是追随者。.调伏的作用是调伏的作用。.无瞋是不道德污秽的，这是考虑到不道德是由瞋恚引起的，以及以瞋恚为缘。"不修习"是指不实行所说的"以不超越其中生起的诸法之义为修习，以诸根一味之义为修习，以引导适合的精进之义为修习，以练习之义为修习"这样的智慧成就的修习，或者是与此相反的不善修习。.在无德者身上也见德叫做过分见德。.抹杀现


Yāthāvasabhāveti ‘‘ettako etassa guṇo, ettako doso’’ti guṇadosānaṃ sabhāve ‘‘jarādhammo jīrati, taṃ kutettha labbhā mā jīrī’’ti evamādipaccavekkhaṇasambhavato. Alobhena ca gahaṭṭhānaṃ khettavatthādīsu vivādābhāvato. Amohena pabbajitānaṃ diṭṭhigatavivādābhāvato. Kāmarāgābhinivesavinibandhā hi gahaṭṭhā gahaṭṭhehi vivadanti, diṭṭhirāgābhinivesavinibandhā samaṇā samaṇehīti. Rāgavasena mittasanthavo dosavasena virodho ca tabbisesena upagamāpagamā, ārammaṇe vā rūpādimhi anurodhavirodhā. Amajjhattabhāvassa paṭighānunayasaṅkhātassa mohena pavatti. Sukhavipariṇāme dukkhasamāyoge ca paṭighapavattiyaṃ vedanāpariggaho na sijjhatīti adosānubhāvena vedanāsatipaṭṭhānaṃ sijjhati. Dibbavihārassāti catunnaṃ jhānānaṃ. Ariyavihāro phalasamāpatti. Mohena avicārento udāsīnapakkhesupi sattasaṅkhāresu sabbesu abhisaṅgaṃ karotīti amūḷhassa tadabhāvo veditabbo. Dukkhadassanassa āsannapaṭipakkhattā dosassa tappaṭipakkhena adosena dukkhadassanaṃ hoti.

Kammapatharāsivaṇṇanā

Sukhādīni attano na byāpādeti na vināseti parassa cāti daṭṭhabbaṃ. Kammapathatātaṃsabhāgatāhi kammapathavasena.

Passaddhādiyugalavaṇṇanā

Daratho sārambho, dukkhadomanassapaccayānaṃ uddhaccādikānaṃ kilesānaṃ catunnaṃ vā khandhānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Uddhaccappadhānā kilesā uddhaccādikilesā, uddhaccaṃ vā ādiṃ katvā sabbakilese saṅgaṇhāti. Suvaṇṇavisuddhi viyāti yathā suvaṇṇavisuddhi alaṅkāravikativiniyogakkhamā, evaṃ ayampi hitakiriyāviniyogakkhamā.

Samaṃ , samantato vā pakārehi jānanaṃ sampajaññaṃ. Cetiyavandanādiatthaṃ abhikkamādīsu atthānatthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Sati ca atthe sappāyāsappāyarūpādipariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ. Gocaragāmābhikkamanādīsu kammaṭṭhānāvijahanaṃ gocarasampajaññaṃ. Abhikkamanādīnaṃ dhātuādivasena pavicayo asammohasampajaññaṃ. Sabbakammaṭṭhānabhāvanānuyuttānaṃ sabbayogīnaṃ sabbadā upakārakā ime dve dhammā pāripanthakaharaṇato bhāvanāvaḍḍhanato ca. Yathāha ‘‘dve dhammā bahukārā sati ca sampajaññañcā’’ti (dī. ni. 3.352). Yuge naddhā viyāti yuganaddhā, aññamaññaṃ nimittabhāvena samaṃ pavattāti attho. ‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ bhāvetī’’ti (a. ni. 4.170; paṭi. ma. 



我来帮您将这段巴利文直译成简体中文：
如实本性：即"这是他的这些功德，这是他的这些过失"，在功过的本性中，"会衰老的必定衰老，怎能希求它不衰老呢"等如是观察生起。由于无贪，使在家人对于田地房产等无有争议。由于无痴，使出家人对于见解无有争议。因为在家人被欲贪执著束缚，故与在家人争论；沙门被见贪执著束缚，故与沙门争论。由贪而生亲近友人，由嗔而生对立，以及由此而有的亲疏，或对色等境生起顺逆。由于愤恨和贪求所谓的非中立状态是由痴而生起。在乐受变坏和苦受相应时，由于嗔恨的生起，无法成就受念处，因此由无嗔的力量而成就受念处。天住即是四禅。圣住是果定。由痴而不观察，甚至对中立的有情和诸行都生执著，应知无痴者则无此执著。由于嗔是苦观的近对治，故以其对治即无嗔而生起苦观。
业道品释义：
应知不损恼自己和他人的乐等。依业道性和同分性而说业道。
轻安等双法释义：
热恼即忿怒，是苦忧的因缘，是掉举等烦恼或四蕴的代名词。以掉举为主的烦恼称为掉举等烦恼，或以掉举为首摄一切烦恼。如同金子纯净，适合制作各种装饰品，如是此也适合作诸利益之事。
正知，即是平等地或周遍地以种种方式了知。在礼敬佛塔等目的的进退中，辨别有益无益是有益正知。在有益之事中，辨别适宜不适宜的色等是适宜正知。在行乞等时不舍业处是行处正知。以界等方式观察进退等是不痴正知。这两法因为能除障碍而增长修习，对一切修习业处的瑜伽行者在一切时中都有助益。如说："两法多所助益：念与正知。"如轭相配即是轭对，意为互为因缘而平等运作。"复次，诸比丘，修习止观双运。"

2.1) hi sutte etesaṃ yuganaddhatā vuttā. Sabbakusaladhammesu līnuddhaccābhāvo etehi dvīhi samaṃ yuttehīti ‘‘vīriyasamādhiyojanatthāyā’’ti āha, yogavacanatthāyāti attho.

Yevāpanakavaṇṇanā

Rūpābhāvenāti ruppanābhāvena. Dhammāti etassa attho sabhāvato upalabbhamānāti. Mettāpubbabhāgoti appanāppattāya mettāya pubbabhāgo , parikammamettā etasmiṃ citte atthīti attho. Virativasenāti vacīpavattiyā na pūreti, kintu viratiyogenāti attho. Apaṇṇakaṅgānīti aviraddhaṅgāni. Yathā tathā vā ārammaṇe vinicchayanaṃ adhimuccanaṃ. Na hi anadhimuccanto pāṇātipātādīsu dānādīsu vā pavattati, saddhā pana pasādanīyesu pasādādhimokkhoti ayametesaṃ viseso. Dārakassa viya ito cito ca saṃsappanassa karissāmi na karissāmīti avinicchayassa paṭipakkhakiriyā asaṃsappanaṃ. Purimamanatoti bhavaṅgato. Visadisaṃ vīthijavanaṃ manaṃ karotīti manasikārasāmaññena vīthijavanapaṭipādake dasseti. Tesu dhammesūti cittacetasikadhammesu. Atadārammaṇattepi hi tesu samappavattesu udāsīnabhāvato tatramajjhattatāti vuccati. Alīnānuddhatappavattipaccayattā ūnādhikanivāraṇarasā. Kāyaduccaritādivatthūnanti pāṇādīnaṃ. Amaddanā maddanapaṭipakkhabhāvova.

Taṃtaṃrāsikiccavasena vibhāgarahitā avibhattikā. Etthāti etesu savibhattikesu dutiyaṭṭhānādīsupi bhājiyamānesu apubbaṃ natthīti attho. Padaṃ pūritanti jhānādipadaṃ pañcakādivasena pūritaṃ. Pañca hi aṅgāni jhānapadassa attho, tesu ekasmiñca ūne jhānapadaṃ ūnaṃ hotīti. Padasamūho padakoṭṭhāso vā taṃ tameva vā padaṃ, avuttaṃ hāpitaṃ nāma hotīti vuttaṃ ‘‘pūrita’’nti. Vuttasmiññeva vuccamāne anekesaṃ purisasaddānaṃ viya koci sambandho natthīti maññamāno āha ‘‘ananusandhikā kathā’’ti. Antarantarā vuttasmiññeva vuccamāne anukkamena dhammā kathitā na hontīti āha ‘‘uppaṭipāṭiyā’’ti. Phassapañcamakarāsi sabbacittuppādasādhāraṇavasena catukkhandhatappaccayasaṅgahavasena ca vutto. Yathāvuttesu pana rāsīsu ekarāsikiccassapi abhāvā chandādayo yevāpanakavasena vuttā. Vuttānampi ca dhammānaṃ yathā vedanādīnaṃ jhānaṅgādibhāvo vutto, na evaṃ sovacassatākalyāṇamittatādiviseso vuttoti tassa saṅgaṇhanatthaṃ keci dhamme visuṃ ṭhapetvā te ca tañca visesaṃ ‘‘ye vā panā’’ti āha. Veneyyajjhāsayavasena vā sāvasese dhamme vatvā ‘‘ye vā panā’’ti vuttaṃ.

Yevāpanakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dhammuddesavārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Kāmāvacarakusalaṃ

Niddesavārakathāvaṇṇanā



我来为您直译这段巴利文:
2.1.因为在经中说到了这些的双运。在一切善法中,由于这两者的平等配合,故无有沉掉,因此说"为了结合精进与定",意思是为了结合修行。
随法释义:
以无色性即是以无变坏性。法的意思是由自性而可得。慈心的前分,即是未达安止的慈心的前分,意思是此心中有预备慈心。以离的方式,意思是不以语言来充实,而是以离相应。无疑支即是无错误支。无论如何对所缘下定论即是胜解。若无胜解,则不会趣入杀生等或布施等,但信则是对可信之事的信解胜解,这是它们的差别。如同婴儿这里那里爬行,我要做不要做,无决定的对治行为即是不爬行。从前心即是从有分。作出不同的路线速行心,以作意的共通性来显示引导路线速行。在那些法中即是在心心所法中。虽然它们不是所缘,但由于平等运作而处于中舍,故称为舍心所。因为是不沉不掉而运作的缘,故有防止不足与过度的作用。身恶行等事即是有情等。不压制即是压制的对治性。
依各自品类作用而无分别的即是无差别。这里的意思是,即使在这些有差别的第二处等中分别,也无新的内容。圆满词即是以五支等方式圆满禅那等词。因为五支是禅那词的意义,若其中有一不足,则禅那词就不圆满。词的集合或词的部分或词本身,若未说则成为省略,故说"圆满"。认为在已说之处再说就如许多人词一样没有什么关联,故说"无连贯之语"。在已说之处再说则法不是依次而说,故说"乱序"。触为第五品是依一切心生共有法和四蕴及其缘摄而说。但在已说的品中,由于没有一品的作用,故欲等依随法而说。虽然已说诸法如受等是禅支等,但未说柔顺性、善友性等差别,为了摄取这些,把某些法另外安置,把它们和那差别说为"或其他"。或者依所化众生的意乐,说了有余的法后说"或其他"。
随法释义结束。
法摄品释义结束。
欲界善业
分别品释义

2.Phusanakavasenāti sante asantepi visaye āpāthagate cittassa sannipatanavasena ‘‘cittaṃ mano’’tiādīsu (dha. sa. 6, 17) viya kiccavisesaṃ, ‘‘mānasa’’ntiādīsu (dha. sa. 6, 17) viya samāne atthe saddavisesaṃ, ‘‘paṇḍara’’ntiādīsu (dha. sa. 6, 17) viya guṇavisesaṃ, ‘‘cetasikaṃ sāta’’ntiādīsu (dha. sa. 2, 18) viya nissayavisesaṃ, ‘‘cittassa ṭhitī’’tiādīsu (dha. sa. 15, 24) viya aññassa avatthābhāvavisesaṃ, ‘‘alubbhanā’’tiādīsu (dha. sa. 32) viya aññassa kiriyābhāvavisesaṃ, ‘‘alubbhitatta’’ntiādīsu (dha. sa. 32) viya aññassa kiriyābhāvabhūtatāvisesantiādikaṃ anapekkhitvā dhammamattadīpanaṃ sabhāvapadaṃ. Phusantassa hi cittassa phusanakiriyā phusanākāro. Samphusanāti ārammaṇasamāgamaphusanā, na paṭilābhasamphusanā. Samphusitassa ārammaṇena samāgatassa cittassa bhāvo samphusitattaṃ. Yasmiṃ sati cittaṃ samphusitanti vuccati, so tassa bhāvo. Evaṃ aññesupi bhāvaniddesesu daṭṭhabbaṃ.

Aparassa vevacanassa, aparena vā purimatthassa dīpanā aparadīpanā. ‘‘Paṇḍiccaṃ kosalla’’nti evamādayo paññāvisesā nānākāle labbhamānāpi ekasmiṃ citte labbhanti. Ekasmiñca visese itarepi anugatā hontīti dassetuṃ tathā vibhatti atthato vibhatti hoti atthanānattena katattā. Atha vā yathā ‘‘kodho kujjhanā kujjhitatta’’nti (dha. sa. 1066) sabhāvākārabhāvaniddesehi kodhoti evamākārova attho vutto, na evamidha, idha pana paṇḍitādibhāvākārabhinno attho vuttoti idaṃ vibhattigamanaṃ atthavasena hoti. Samphusitattanti etthāpi na ‘‘phasso’’ti evamākārova attho vutto. Samphassoti evamākāro pana vuttoti atthato vibhattigamananti vuttaṃ.

Doso byāpādoti uddesepi nāmanānattena nānābhūto uddiṭṭho. Niddesepi teneva nānattena niddiṭṭho. Ekova khandho hotīti ekena khandhasaddena vattabbataṃ sandhāyāha. Cetanāti saṅkhārakkhandhaṃ dasseti tappamukhattā. Asaddhammāti asataṃ, asanto vā dhammā, na vā saddhammāti asaddhammāti asaddhammavacanīyabhāvena ekībhūtopi asaddhammo kodhagarutādivisiṭṭhena saddhammagarutāpaṭikkhepanānattena nānattaṃ gatoti ‘‘cattāro’’ti vuttaṃ. Na saddhammagarutāti vuccamānā vā asaddhammagarutā asaddhammagarutābhāvena ekībhūtāpi kodhādivisiṭṭhapaṭikkhepanānattena nānattaṃ gatā. Paṭipakkho vā paṭikkhipīyati tena, sayaṃ vā paṭikkhipatīti paṭikkhepoti vuccatīti saddhammagarutāpaṭikkhepanānattena asaddhammagarutā asaddhammā vā nānattaṃ gatā. Alobhotiādīnaṃ phassādīhi nānattaṃ lobhādivisiṭṭhena paṭikkhepena lobhādipaṭipakkhena vā veditabbaṃ. Alobhādosāmohānaṃ aññamaññanānattaṃ yathāvuttena paṭikkhepanānattena yojetabbaṃ. Padatthassa padantarena vibhāvanaṃ padatthuti. Tena hi taṃ padaṃ mahatthanti dīpitaṃ hoti alaṅkatañcāti. Atthavisesābhāvepi ābharaṇavasena ca ādaravasena ca puna vacanaṃ daḷhīkammaṃ.

3.Tajjanti tassa phalassa anucchavikaṃ. Na kevalaṃ niddisiyamānaṃ sātameva adhikataṃ , atha kho yathāniddiṭṭhāni ārammaṇānipīti ‘‘tehi vā’’tiādi vuttaṃ. Tassa vā jātā kāraṇabhāvena phassatthaṃ pavattāti tajjā. Taṃsamaṅgīpuggalaṃ, sampayuttadhamme vā attani sādayatīti sātaṃ da-kārassa ta-kāraṃ katvā. Suṭṭhu khādati, khaṇati vā dukkhanti sukhaṃ.



我来 助您直译这段巴利文：
2.触的方式：不论境是否现前，依心接触的方式，如在"心意"等词中表示特殊作用，如在"意生"等词中表示相同的意义而有不同词形，如在"清净"等词中表示特殊功德，如在"心所乐"等词中表示特殊所依，如在"心的住立"等词中表示其他特殊状态，如在"无贪"等词中表示其他特殊行为的缺absence，如在"无贪性"等词中表示其他特殊行为缺absence的状态等，不考虑这些，只显示法的自性之词。因为触知的心有触知的行为和触知的状态。触即是与所缘会合的触，不是获得的触。与所缘会合的心的状态即是触性。心被称为有触时的那个状态即是它的性质。在其他性质的解释中也应如是理解。
以另一同义词，或以另一词说明前义即是后说明。"智慧、善巧"等这些慧的差别，虽在不同时获得，但在一心中获得。在一差别中其他也随顺，为显示这点，如是分别即是依义分别，因为依义的差别而作。或者如"忿怒、忿怒性、忿怒状态"以自性、行相、状态来解释忿怒，如是只说这样的意义，但这里不是这样，这里说明了智者等的状态、行相的不同意义，故此分别是依义而来。在"触性"这里也不是只说"触"这样的意义，而是说明了"触"这样的行相，故说是依义分别。
嗔与瞋恚在列举中以名称的差别而列为不同，在解释中也以此差别而解释。成为一蕴是指应以一个蕴词来说。思表示行蕴因为它是主要的。非正法即是恶人之法，或是非善法，或非正法即是非正法，以非正法的说法而成为一体的非正法，以嗔恚为首等的特性，以否定重视正法的差别而成为差别，故说"四种"。被称为不重视正法，或以不重视正法而成为一体的不重视正法，以嗔等特殊的否定而成为差别。或以它否定对方，或自己否定，故称为否定，以否定重视正法的差别，不重视正法或非正法成为差别。无贪等与触等的差别应知是以否定贪等的特性，或以对治贪等而有。无贪、无嗔、无痴之间的差别应以如前所说的否定差别来配合。以另一词说明词义即是词义解释。因为由此显示该词有大义且庄严。即使义无差别，也为了装饰和尊重而重复说明以加强语气。
3.相应即是与那果报相称。不仅是所说明的乐受被强调，也包括如所说的诸所缘，故说"或以彼"等。或生于彼，以因的方式而趣向触的意义，故为相应。使具此的补特伽罗或相应诸法得乐，故为乐，将da音变为ta音。善食或善掘苦，故为乐。

5.Pāsoti rāgapāso. So hi nirāvaraṇattā antalikkhacaro. Akusalampi paṇḍaranti vuttaṃ, ko pana vādo kusalanti adhippāyo. Tañhi paṇḍarato nikkhantaṃ sayañca paṇḍaranti. Atha vā sabbampi cittaṃ sabhāvato paṇḍarameva, āgantukopakkilesavodānehi pana sāvajjānavajjānaṃ upakkiliṭṭhavisuddhataratā hontīti. Dāruppamāṇesu silādīsu khandhapaññattiyā abhāvā kiñci nimittaṃ anapekkhitvā dārumhi pavattā khandhapaññattīti ‘‘paṇṇattimattaṭṭhenā’’ti vuttaṃ. Taṃ-saddena manoviññāṇadhātuyeva vucceyya niddisitabbattāti na tassā tajjatā. Tehi ārammaṇehi jātā tajjāti ca vuccamāne samphassajatā na vattabbā. Na hi so ārammaṇaṃ, nāpi visesapaccayo. ‘‘Tiṇṇaṃ saṅgati phasso’’ti viññāṇameva phassassa visesapaccayoti vuttoti tasmā na viññāṇaṃ visesapaccayabhūtaṃ samphassajatāya tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajāpaññattiṃ labhati, na ca tadeva tassa kāraṇabhāvena phalabhāvena ca vuccamānaṃ suviññeyyaṃ hotīti. Kiṃ vā etena, yathā bhagavatā vuttā taṃsabhāvāyeva te dhammāti na evaṃvidhesu kāraṇaṃ maggitabbaṃ.

7.Evaṃtakkanavasena lokasiddhenāti adhippāyo. Evañcevañca bhavitabbanti vividhaṃ takkanaṃ kūpe viya udakassa ārammaṇassa ākaḍḍhanaṃ vitakkanaṃ.

8. Samantato caraṇaṃ vicaraṇaṃ.

9.Attamanatāti ettha atta-saddena na cittaṃ vuttaṃ. Na hi cittassa mano atthīti. Attamanassa pana puggalassa bhāvo attamanatāti vatvā puna puggaladiṭṭhinisedhanatthaṃ ‘‘cittassā’’ti vuttaṃ.

11. Na balavatī, kasmā avaṭṭhiti vuttāti? Ekaggacittena pāṇavadhādikaraṇe tathā avaṭṭhānamattabhāvato . Virūpaṃ, vividhaṃ vā saṃharaṇaṃ vikiraṇaṃ visāhāro, saṃharaṇaṃ vā sampiṇḍanaṃ, tadabhāvo visāhāro.

12.Aññasmiṃ pariyāyeti aññasmiṃ kāraṇe. Samānādhikaraṇabhāvo dvinnaṃ bahūnaṃ vā padānaṃ ekasmiṃ atthe pavatti.

13.Ārambhati cāti āpajjati ca. Uddhaṃ yamanaṃ uyyāmo. Dhuranti nipphādetuṃ āraddhaṃ kusalaṃ, paṭiññaṃ vā.

14.Tiṇṇanti buddhādīnaṃ. Citte ārammaṇassa upaṭṭhānaṃ jotanañca satiyevāti tassā etaṃ lakkhaṇaṃ.

16. Pāsāṇasakkharavālikādirahitā bhūmi saṇhāti ‘‘saṇhaṭṭhenā’’ti vuttaṃ.

19.Ayantīti ekakammanibbattamanussādisantatiavicchedavasena pavattanti. Kusalākusalesupi hi jīvitaṃ indriyapaccayabhāvena sampayutte pavattayamānameva tadavicchedassa paccayo hoti.

30.Yaṃ hirīyatīti hirīyati-saddena vutto bhāvo yaṃ-saddena vuccatīti yanti bhāvanapuṃsakaṃ vā etaṃ daṭṭhabbaṃ. Hiriyitabbenāti ca hetuatthe karaṇavacanaṃ yujjati.

32.Alubbhanakavasenāti ettha alubbhanameva alubbhanakanti bhāvaniddeso daṭṭhabbo.

33.Abyāpajjoti byāpādena dukkhena domanassasaṅkhātena dosena viya na byāpādetabbotipi attho yujjati.

42-43. Thinamiddhādipaṭipakkhabhāvena kusaladhamme aniccādimanasikāre ca sīghaṃ sīghaṃ parivattanasamatthatā lahupariṇāmatā, avijjānīvaraṇānañhi taṇhāsaṃyojanānaṃ sattānaṃ akusalappavatti pakatibhūtāti na tattha lahupariṇāmatāya attho. Tesañca bhāvo garutāyevāti tabbidhurasabhāvānaṃ lahutā daṭṭhabbā. Sā hi pavattamānā sīghaṃ bhavaṅgavuṭṭhānassa paccayo hoti.

44-


我来帮你翻译这些巴利文:
5. "束缚"即贪欲的束缚。由于无障碍,故可在空中飞行。所说"不善也是清净的",更何况善法,这是其意。因为它从清净中出来,自身也清净。或者说一切心本性皆清净,由于客尘污染和清净的缘故,而有罪过与无罪的污染与清净程度的差别。在木材等度量中,由于没有蕴的假名施设,不取任何相而于木材上运行的蕴的假名施设,故说"仅以假名义"。以"彼"字所说的唯意识界,因为应当指示,故非其所生。若说由彼等所缘所生为其所生,则不应说触所生。因为它非所缘,亦非别缘。如说"三事和合为触",唯识即是触的别缘,故意识界非作为别缘的触所生性的假名施设所得,而且若说它是彼之因与果,也不易理解。或者何须论此,如佛所说,彼等法即是如此自性,故对此类事不应寻求理由。
7. 意为依据世间成就的如是推理。以"应当如是如是"的种种推理,如井中汲水般牵引所缘,是寻思。
8. 普遍运行即伺察。
9. 关于"意适"一词,此处"意"字并非指心,因为心没有意。而是说具有适意的补特伽罗的状态为意适,然后为了遮遣补特伽罗见而说"心的"。
11. 非有力,为何说住立?因为以专一心行杀生等时,仅是如是住立的状态。不正当的或种种的集聚即散乱为"不等食",或说集聚即积聚,其无即不等食。
12. "在其他方法中"即在其他原因中。同位性是两个或多个词在一个意义上的运行。
13. "且发起"即且获得。向上努力即奋进。"责任"即所开始完成的善行,或誓愿。
14. "已度"即佛陀等。所缘在心中的现起与照明唯是念,故此为其相。
16. 无石块砾石沙砾等的地为柔软,故说"以柔软义"。
19. "流转"即依一业所生的人等相续不断而运行。因为在善不善中,命根作为根缘使相应法运行时,即是其不断的缘。
30. "所惭愧"即以"惭愧"一词所说的状态为"所"字所说,或应视为中性的状态词。而"以应惭愧"是因义的具格用法。
32. 关于"以不贪方式",此处应视"不贪本身即是不贪性"为状态的说明。
33. "无恼害"即不应被恼害所害,以痛苦、忧恼为性的嗔恚所害,此义亦可。
42-43. 以对治昏沉睡眠等的方式,对善法和无常等作意能迅速转变的能力是轻快变化性。因为无明盖和爱结系缚的有情,不善的活动成为本性,故于此不需轻快变化性。而彼等的状态即是重性,故应视与此相反性质的轻快性。因为它生起时即能迅速成为出离有分的缘。

45. Ye ca dhammā mohasampayuttā viya avipannalahutā, tesañca kusalakaraṇe appaṭighāto mudutā. Appaṭighātena mudutādirūpasadisatāya arūpadhammānampi mudutā maddavatātiādi vuttaṃ.

46-47. Sinehavasena kilinnaṃ atimudukaṃ cittaṃ akammaññaṃ hoti vilīnaṃ viya suvaṇṇaṃ, mānādivasena atithaddhañca atāpitaṃ viya suvaṇṇaṃ, yaṃ panānurūpamudutāyuttaṃ, taṃ kammaññaṃ hoti yuttamaddavaṃ viya suvaṇṇaṃ. Tasseva mudukassa yo kammaññākāro, sā kammaññatāti mudutāvisiṭṭhā kammaññatā veditabbā.

50-51. Paccosakkanabhāvena pavattaṃ akusalameva paccosakkanaṃ. Ekavīsati anesanā nāma vejjakammaṃ karoti, dūtakammaṃ karoti, pahiṇakammaṃ karoti, gaṇḍaṃ phāleti, arumakkhanaṃ deti, uddhaṃvirecanaṃ deti, adhovirecanaṃ deti, natthutelaṃ pacati, cakkhutelaṃ pacati, veḷudānaṃ deti, paṇṇadānaṃ deti, pupphadānaṃ deti, phaladānaṃ deti, sinānadānaṃ deti, dantakaṭṭhadānaṃ deti, mukhodakadānaṃ deti, cuṇṇadānaṃ deti, mattikādānaṃ deti, cāṭukakammaṃ karoti, muggasūpiyaṃ, pāribhaṭyaṃ, jaṅghapesaniyaṃ dvāvīsatimaṃ dūtakammena sadisaṃ, tasmā ekavīsati. Cha agocarā vesiyāgocaro, vidhavā, thullakumārī, paṇḍaka, pānāgāra, bhikkhunīagocaroti. Saṅkhepatoti sarūpena anuddiṭṭhattā ‘‘tattha katamo chando’’tiādi na sakkā vattunti ‘‘yo chando chandikatā’’tiādiniddesaṃ saṅkhipitvā ‘‘ye vā panā’’ti niddeso katoti attho.

Niddesavārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Koṭṭhāsavāravaṇṇanā

58-120. Niddesavāre pucchādīnaṃ paccekaṃ anekattepi pucchādibhāvena ekattaṃ upanetvā catuparicchedatā vuttā. Cattāro dveti evamādikaṃ saṅkhipitvā saha vā gahaṇaṃ saṅgaho. Ṭhapetvā yevāpanaketi saṅgahetabbe sandhāya vuttaṃ. Te hi visuṃ visuṃ uddiṭṭhattā niddiṭṭhattā ca vippakiṇṇāti saṅgahetabbā honti, na yevāpanakā saṅgahagamaneneva tathā avippakiṇṇattā. Yasmā pana saṅkhārakkhandhapariyāpannā honti, tasmā taṃniddese akhandhabhāvanivāraṇatthaṃ yevāpanātveva vuttāti na yevāpanakā ṭhapetabbāti. Paccayasaṅkhātenāti āhārapaccayasaṅkhātenāti vuttaṃ hoti. Atha vā ‘‘hetu paccayo’’ti etesu dvīsu janako hetu upatthambhako paccayoti evaṃ visesavantesu paccayasaṅkhātena. Yathā hi kabaḷīkārāhāro ojaṭṭhamakarūpāharaṇena rūpakāyaṃ upatthambheti, evamimepi vedanādiāharaṇena nāmakāyanti. Tathā ca hontīti sādhāraṇe sahajātādipaccaye sandhāyāha. Aññathā cāti aññena ca ekenākārena paccayā hontiyevāti āhārāti vuccantīti attho. Tasmā āharaṇakiccarahitānaṃ hetuadhipatiādīnaṃ natthi āhārabhāvappasaṅgo. Tisso ca vedanā āharatītiādi yathāsambhavavasena vuttaṃ, na imasmiṃyeva citte phassādivasena. Tayo ca bhaveti kāmādibhavabhūtaṃ viññāṇaṃ visesena, avisesena ca pañcupādānakkhandhe.

Ārammaṇaṃ upagantvā nijjhāyanaṃ cintanaṃ upanijjhāyanaṃ. Hetvaṭṭhenāti upāyatthena, na mūlatthena. Pubbabhāge gato paṭipanno nānākkhaṇiko aṭṭhaṅgiko maggo lokuttarakkhaṇeva saha pavatto yathāgatamaggoti vutto. Vipassanākkhaṇato pubbeva kāyakammādīnaṃ suparisuddhatāya aṭṭhaṅgikamaggupanissayassa ‘‘ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti (ma. ni. 

我来 助你翻译这些巴利文:
45. 如同与痴相应的诸法一样不失轻快性,对它们行善时无障碍即是柔软性。由于无障碍而与柔软等色法相似,故说无色法也有柔软性、柔和性等。
46-47. 由爱著而粘著的过分柔软的心不适业,如熔化的黄金;由慢等而过分僵硬的如未熔炼的黄金;但若具足适当柔软性者,则适业,如适度柔软的黄金。即此柔软的适业状态,即是适业性,应知是由柔软性所特征的适业性。
50-51. 以退缩状态而转起的不善即是退缩。二十一种邪命即:行医业、作信使、遣使、切疮、敷药、施上吐药、施下泻药、制鼻油、制眼药、施竹、施叶、施花、施果、施浴具、施齿木、施漱口水、施香粉、施泥土、谄媚、豆汤、卑下服务、腿脚使者为第二十二种与信使相似,故为二十一种。六种不行处:妓女不行处、寡妇、成年少女、黄门、酒家、比丘尼不行处。"略说"义为因未具体列举,"云何欲"等不能说,故略说"欲即是欲求"等而作"或复"的说明。
列举品注释完毕。
分类品注释
58-120. 在列举品中,虽问等各自有多种,但以问等性而统一,故说有四分。"四、二"等如是略说或一起摄取为摄。"除却更进法"是就应摄者而说。因为它们各别列举和说明故为散乱,应当摄取,非更进法因已由摄取行相故不散乱。但因属于行蕴,故在其说明中为了避免非蕴性而说为更进法,故不应除却更进法。"以缘所说"即是说以食缘所说。或者在"因缘"二者中,能生为因,支持为缘,如是在有特殊义的缘所说中。如段食以摄取八种色法而支持色身,如是这些也以摄取受等而支持名身。"如是而有"是就共同的俱生等缘而说。"及其他"即以另一方式也是缘,故称为食,是其意义。因此无摄取作用的因、增上等不会有食性之过。"摄取三受"等是随适宜而说,不仅就此心的触等而言。"三有"即特别是欲等有的识,一般是五取蕴。
趣近所缘而观察思维为近观。"以因义"即以方便义,非根本义。前分已行、已入的不同刹那八支道,与出世间刹那俱起称为如已行道。由于在观察刹那之前身业等已极清净,八支道资粮"圣八支道达到修习圆满"。

3.431) evaṃ vuttena pariyāyena pubbabhāgamaggassa aṭṭhaṅgikatā yathāgatavacanena dīpitā, na ekakkhaṇe aṭṭhannaṃ aṅgānaṃ sabbhāvāti evamassapi pariyāyadesanatā veditabbā. Vijānanameva cittavicittatāti ‘‘cittavicittaṭṭhena ekova dhammo viññāṇakkhandho’’ti āha. Cattāro khandhā hontītiādīsu vedanākkhandhādīnaṃ saṅgahe katepi puna ‘‘eko vedanākkhandho hotī’’tiādivacanaṃ na aneke vedanākkhandhādayo jātiniddesena idha vuttāti dassanatthaṃ. Indriyesu ca ekassa jātiniddesabhāve paṭikkhitte aññesaṃ indriyānaṃ āhārādīnañca tappaṭikkhepo kato hotīti pubbaṅgamassa manindriyasseva katoti daṭṭhabbo.

Koṭṭhāsavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Suññatavāravaṇṇanā

121-145.Etthāti etasmiṃ yathāvutte samaye, etesu vā dhammesu. Bhāvoti satto, yo koci vā attho.

Dutiyacittādivaṇṇanā

146.Sappayogenāti līnassa cittassa ussāhanapayogasahitena. Saupāyenāti kusalassa karaṇākaraṇesu ādīnavānisaṃsapaccavekkhaṇaṃ parehi ussāhananti evamādiupāyasahitena.

156-159.Mahāaṭṭhakathāyaṃ anuññātā nātisamāhitāya bhāvanāyāti yevāpanakehipi nibbisesataṃ dasseti.

Puññakiriyavatthādikathāvaṇṇanā

Apaciti eva apacitisahagataṃ puññakiriyāvatthu yathā ‘‘nandirāgasahagatā’’ti. Apaciti vā cetanāsampayuttakadhammā kāyavacīkiriyā vā, taṃsahitā cetanā apacitisahagataṃ. Hitapharaṇenāti desake mettāpharaṇena, ‘‘evaṃ me hitaṃ bhavissatī’’ti pavattena hitacittena vā. Kammassakatāñāṇaṃ diṭṭhijukammaṃ. Niyamalakkhaṇanti mahapphalatāniyamassa lakkhaṇaṃ. Sīlamaye saṅgahaṃ gacchanti cārittavasena. Anavajjavatthuṃ pariccajanto viya abbhanumodamānopi parassa sampattiyā modatīti abbhanumodanā dānamaye saṅgahitā. Bhāventopīti asamattabhāvanaṃ sandhāyāha. Samattā hi appanā hotīti. Aṭṭheva koṭṭhāse katvāti ekassa sattassa ekasmiṃ khaṇe uppannamekaṃ paṭhamacittaṃ dassetvā aññāni tādisāni adassentena sabbāni tāni sarikkhaṭṭhena ekīkatāni honti, tathā sesānipīti evaṃ aṭṭha katvā.

Kāmāvacarakusalavaṇṇanā niṭṭhitā.

Rūpāvacarakusalaṃ

Catukkanayo

Paṭhamajjhānakathāvaṇṇanā

160. Uttarapadalopaṃ katvā rūpabhavo rūpanti vutto. Jhānassa amaggabhāvepi sati maggavacanaṃ aññamaggabhāvanivāraṇatthanti imasmiṃ atthe maggaggahaṇassa payojanaṃ vuttaṃ, na sabbassa kusalajjhānassa maggabhāvoti. Tattha maggassa bhāvanāya samayavavatthānassa katattā amaggabhāvanāsamaye pavattānaṃ phassādīnaṃ kusalabhāvo na dassito siyā, tasmā sabbassa maggabhāvo dassetabboti. Ito añño maggo natthīti evaṃ aññabhūmikavidhuro sati paccayantare rūpūpapattijanakasabhāvo vipākadhammasabhāvo viya vipākadhammavasena sabbasamāno maggasaddena vuttoti dassetīti veditabbaṃ. Kusalaṃ dānanti alobho daṭṭhabbo. Atha vā cetanā dānaṃ, taṃ vajjetvā itare dve cetanāsampayuttakāti vuttā. Vaṭṭantīti maggabhāvato jhānavacanena saṅgahetvā maggoti vattuṃ vaṭṭantīti attho. Okappanāti saddahanā. Aññattha diṭṭhaṃ atthaṃ pariccajitvā ‘‘janeti vaḍḍhetī’’ti ayamattho kasmā vuttoti nirupasaggassa aññattha evamatthasseva diṭṭhattāti imamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘puna caparaṃ udāyī’’ti (ma. ni. 

我来帮你翻译这些巴利文:
3.431. 如是所说的方式,以如来语显示前分道的八支性,不是在一刹那中存在八支,如是也应知此为方便说法。了知即是心的种种,故说"以心种种义,一法即是识蕴"。在"有四蕴"等中,虽已摄受受蕴等,又说"有一受蕴"等,是为显示此处不是以类别说明多个受蕴等。在诸根中,否定一个为类别说明时,其他诸根和食等的否定也已完成,故应视为仅对首要的意根而作。
分类品注释完毕。
空性品注释
121-145. "此中"即在如是所说的时候,或在这些法中。"有"即有情,或任何义。
第二心等注释
146. "具精进"即与策励怠惰心的精进相应。"具方便"即与思惟善行与不行的过患功德、他人策励等方便相应。
156-159. 大注释中允许不太定的修习,是显示与更进法无差别。
福业事等品注释
敬重即是具敬重的福业事,如"具喜贪"。或者敬重是与思相应的诸法或身语业,与此相应的思是具敬重。"以利益遍满"即以对说法者的慈心遍满,或以"如是将对我有利"而转起的利益心。业所有性智是见正直。"决定相"即是大果决定的特相。在戒所成中摄取是依行为规范。如舍弃无过失事物般,随喜者也对他人的成就欢喜,故随喜摄在施所成中。"修习"是就未圆满修习而说。因为圆满即是安止。"分作八类"即显示一个有情一刹那生起的一个初心,不显示其他类似者,一切彼等以相似义成为一体,其余诸法亦然,如是成为八类。
欲界善注释完毕。
色界善
四分法
初禅品注释
160. 略去后分词而说色有为色。虽禅非道,说道是为了遮遮其他道,此中说明取"道"字的目的,不是一切善禅皆是道。因为已确定修道的时期,在非修道时生起的触等的善性可能未显示,故应显示一切是道。显示除此无其他道,如是与其他地不同,在有其他缘时能生色界投生的自性,如异熟法性以异熟法方式完全相同而以道字说。"善施"即应视为无贪。或者思是施,除此之外的两者说为与思相应。"适合"即从道性以禅的说法摄取而适合说为道的意思。"确信"即信解。"在他处见到的意义舍弃后,为何说'生起、增长'此义?"因为无前缀词在他处即见此义,为了显明此义而说"复次优陀夷"。

2.246 ādayo) suttamāhaṭaṃ. Kesañci ariyānaṃ ariyamaggena siddhāni aññāni ca jhānāni bhāvanāsabhāvānevāti tesupi bhāventena samayavavatthānaṃ ijjhatīti.

Nissaranti niggacchanti etena, ettha vāti nissaraṇaṃ. Ke niggacchanti? Kāmā. Tesaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ pahānanti attho. Evañhi ‘‘kāmāna’’nti kattari sāmivacanaṃ yujjati. Vatthukāmehipīti vatthukāmehi viviccevātipi attho yujjatīti evaṃ yujjamānatthantarasamuccayattho pi-saddo, na kilesakāmasamuccayattho. Kasmā? Imasmiṃ atthe kilesakāmānaṃ dutiyapadena vivekassa vuttattā. Akusalasaddena yadipi kilesakāmā, athāpi sabbākusalā gahitā, sabbathā pana kilesakāmehi viveko vuttoti āha ‘‘dutiyena kilesakāmehi vivekavacanato’’ti. Kāmaguṇādhigamahetupi pāṇātipātādiasuddhappayogo hotīti tabbivekena payogasuddhi vibhāvitā. Taṇhāsaṃkilesasodhanena āsayaposanaṃ.

Aññesampicāti diṭṭhimānādīnaṃ phassādīnañca. Upari vuccamānāni jhānaṅgāni uparijjhānaṅgāni, tesaṃ attano vipaccanīkānaṃ paṭipakkhabhāvadassanatthaṃ tappaccanīkanīvaraṇavacanaṃ. Byāpādavivekavacanena ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādiāghātavatthubhedavisayassa dosassa mohādhikānaṃ thinamiddhādīnaṃ vivekavacanena paṭicchādanavasena dukkhādipubbantādibhedavisayassa mohassa vikkhambhanaviveko vutto. Kāmarāgabyāpādatadekaṭṭhathinamiddhādivikkhambhanakañcedaṃ sabbākusalapaṭipakkhasabhāvattā sabbakusalānaṃ tena sabhāvena sabbākusalānaṃ pahānaṃ hontampi kāmarāgādivikkhambhanasabhāvamevāti taṃsabhāvattā avisesetvā nīvaraṇākusalamūlādīnaṃ vikkhambhanaviveko vutto hotīti āha.

Vitakkassa kiccavisesena thirabhāvappatte paṭhamajjhānasamādhimhi paccanīkadūrībhāvakatena thirabhāvena taṃsadisesu vitakkarahitesu dutiyajjhānādisamādhīsu ca appanāti aṭṭhakathāvohāroti vitakkassa appanāyogo vutto, aññathā vitakkova appanāti tassa taṃsampayogo na siyāti. Attho…pe… daṭṭhabbo jhānasamaṅgino vitakkavicārasamaṅgitādassanena jhānasseva savitakkasavicārabhāvassa vuttattā.

Vivekajaṃ pītisukhanti ettha purimasmiṃ atthe vivekajanti jhānaṃ. Pītisukhasaddato ca atthiatthavisesavato assa, asmiṃ vāti ettha a-kāro vutto. Dutiye pītisukhameva vivekajaṃ. Vivekajaṃpītisukhanti ca aññapadatthe samāso paccattaniddesassa ca alopo kato, lope vā sati ‘‘vivekajapītisukha’’nti pāṭhoti ayaṃ viseso. Gaṇanānupubbatāti gaṇanānupubbatāya, gaṇanānupubbatāmattaṃ vā paṭhamanti vacananti attho. Niccādivipallāsappahānena maggo asammohato aniccādilakkhaṇāni paṭivijjhatīti lakkhaṇūpanijjhānaṃ. Asammosadhammaṃ nibbānaṃ aviparītalakkhaṇattā anaññathābhāvato tathalakkhaṇaṃ.

Dutiyajjhānakathāvaṇṇanā

161-

我来帮你翻译这些巴利文:
3. 如是以所说方式,以如来语说明前分道的八支性,非一刹那中八支存在,应知如是也是方便说法。识知即是心的种种性,故说"以心种种义,唯一法为识蕴"。在"成为四蕴"等中,虽已摄受受蕴等,又说"成为一受蕴"等,是为显示此处不是以类别说明而说多个受蕴等。在诸根中否定一个是类别说明,则对其他诸根、诸食等的否定也已作了,应视为仅对首要的意根作了。
分类品注释完毕。
空性品注释
121-145. "此中"即在如是所说时,或在这些法中。"有"即有情,或任何义。
第二心等注释
146. "有方便"即与励起懈怠心的努力相应。"有方法"即与如是等方法相应:观察善的作与不作的过患与功德,他人的鼓励等。
156-159. 大义疏中允许不甚等持的修习,故显示与更进法无差别。
福业事等论注释
恭敬即是恭敬相应福业事,如"欲贪相应"。或恭敬为与思相应诸法或身语业,与此相应的思为恭敬相应。"以利益遍满"即对说法者以慈心遍满,或以"如是于我有益"而生起的利益心。业自性智为见正直业。"决定相"即大果报决定的相。在戒所成中摄,依行为规范。如舍弃无过失事物一样,随喜者也对他人的成就欢喜,故随喜摄于施所成。"修习者"是就未圆满修习而说。因为圆满即是安止。"作八分"即显示一有情一刹那所生一第一心后,不显示其他如是者,所有那些以相似义成为一体,如是其余诸法也是,如是作八分。
欲界善注释完毕。
色界善
四法
初禅论注释

2.Vitakkavicārānaṃ vūpasamāti etena yehi vitakkavicārehi paṭhamajjhānassa oḷārikatā, tesaṃ samatikkamā dutiyajjhānassa samadhigamo, na sabhāvato anoḷārikānaṃ phassādīnaṃ samatikkamāti ayamattho dīpito hoti. Evaṃ ‘‘pītiyā ca virāgā’’tiādīsu nayo . Tasmā vitakkavicārapītisukhasamatikkamavacanāni oḷārikoḷārikaṅgasamatikkamā dutiyādiadhigamaparidīpakānīti tesaṃ ekadesabhūtaṃ vitakkavicārasamatikkamavacanaṃ taṃdīpakanti vuttaṃ. Atha vā vitakkavicāravūpasamavacaneneva taṃsamatikkamā dutiyādhigamadīpakena pītivirāgādivacanānaṃ pītiyādisamatikkamā tatiyādiadhigamadīpakatā hotīti tassa taṃdīpakatā vuttā.

Nīlavaṇṇayogato nīlavatthaṃ viyāti nīlayogato vatthaṃ nīlaṃ viyāti adhippāyo. Yena sampasādanena yogā jhānaṃ sampasādanaṃ, tasmiṃ dassite ‘‘sampasādanaṃ jhāna’’nti samānādhikaraṇaniddeseneva taṃyogā jhāne taṃsaddappavatti dassitāti avirodho yutto. Ekodibhāve kathanti ekodimhi dassite ‘‘ekodibhāvaṃ jhāna’’nti samānādhikaraṇaniddeseneva jhānassa ekodivaḍḍhanatā vuttā hotīti. Ekodibhāvanti panidaṃ uddharitvā ekodissa niddeso na kattabbo siyāti ekodibhāvasaddo eva samādhimhi pavatto sampasādanasaddo viya jhānamhi pavattatīti yuttaṃ.

Appitāti gamitā vināsaṃ. Dutiyajjhānādiadhigamupāyadīpakena ajjhattasampasādanatāya cetaso ekodibhāvatāya ca hetudīpakena avitakkāvicārabhāvahetudīpakena ca vitakkavicāravūpasamavacaneneva vitakkavicārābhāvo dīpitoti kiṃ puna avitakkaavicāravacanena katenāti? Na, adīpitattā. Na hi vitakkavicāravūpasamavacanena vitakkavicārānaṃ appavatti vuttā hoti. Vitakkavicāresu hi taṇhāpahānañca etesaṃ vūpasamanaṃ. Ye ca saṅkhāresu taṇhāpahānaṃ karonti, tesu maggesu pahīnataṇhesu phalesu ca saṅkhārappavatti hoti, evamidhāpi vikkhambhitavitakkavicārataṇhassa dutiyajjhānassa vitakkavicārasampayogo purimena na nivārito siyāti taṃnivāraṇatthaṃ āvajjitukāmatādiatikkamova tesaṃ vūpasamoti dassanatthañca ‘‘avitakkaṃ avicāra’’nti vuttaṃ.

Tatiyajjhānakathāvaṇṇanā



我来帮你翻译这些巴利文：
2. "寻伺寂止"即以此显示:因为寻伺使初禅成为粗重,超越它们而证得第二禅,非由于超越本性非粗重的触等,此是其义。如是在"离喜"等中也是此理。因此说明寻伺、喜、乐超越的说法是显示由超越粗重支而证得第二禅等,故说其中的一部分即寻伺超越的说法是显示彼。或者仅以寻伺寂止的说法,通过显示超越彼而证得第二禅,即显示以离喜等的说法是通过超越喜等而证得第三禅等,故说其显示彼。
如由与青色相应而称青衣,意为如由与青相应而衣成为青。由于与彼遍净相应故禅称为遍净,在显示彼时,以"遍净禅"的同位格说明即显示由与彼相应而在禅中有彼字的运用,故无矛盾。"如何在定一境?"即在显示定一境时,以"定一境禅"的同位格说明即说明禅的定一境增长性。引出"定一境"这个词时,不应作定一境的说明,如遍净字运用于禅中一样,定一境字即运用于定中是合理的。
"已灭"即已趋向灭。以显示证得第二禅等方便的内心遍净性与心一境性的因,以及以显示无寻无伺因的寻伺寂止的说法,已经显示无寻伺,为何又说无寻无伺?非也,因未显示。因为以寻伺寂止的说法并未说寻伺的不生起。对寻伺的爱的断除以及这些的寂止。那些对诸行断除爱的人,在道上爱已断,在果中诸行仍生起,如是在此也是,已镇伏寻伺之爱的第二禅与寻伺相应,不为前者所遮,为了遮此及为了显示超越欲寻思等即是彼等的寂止,故说"无寻无伺"。
第三禅品注释

163.Parisuddhapakati khīṇāsavapakati nikkilesatā. Upekkhānimittanti ettha līnuddhaccapakkhapātarahitaṃ majjhattaṃ vīriyaṃ ‘‘upekkhā’’ti vuttaṃ, tadeva taṃ ākāraṃ gahetvā pavattetabbassa tādisassa vīriyassa nimittabhāvato upekkhānimittaṃ. Paṭhamajjhānappaṭilābhatthāya nīvaraṇe…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattipaṭilābhatthāya ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭisaṅkhāsantiṭṭhanāpaññāsaṅkhārupekkhāsu ñāṇanti imā aṭṭha samāpattivasena uppajjanti. Sotāpattimaggapaṭilābhatthāya uppādaṃ pavattaṃ nimittaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ gatiṃ nibbattiṃ upapattiṃ jātiṃ jarāmaraṇasokaparidevadukkhadomanassaupāyāse. Sotāpattiphalasamāpattatthāya uppādaṃ…pe… upāyāse…pe… arahattamaggapaṭilābhatthāya uppādaṃ…pe… upāyāse. Arahattaphalasamāpattatthāya…pe… suññatavihārasamāpattatthāya…pe… animittavihārasamāpattatthāya uppādaṃ pavattaṃ āyūhanaṃ paṭisandhiṃ…pe… paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇanti imā dasa vipassanāvasena uppajjanti.

Yadatthi yaṃ bhūtanti khandhapañcakaṃ, taṃ muñcitukamyatāñāṇena pajahati. Diṭṭhasovatthikattayassa sappalakkhaṇavicinane viya diṭṭhalakkhaṇattayassa bhūtassa saṅkhāralakkhaṇavicinane upekkhaṃ paṭilabhati. Anābhogarasāti paṇītasukhepi tasmiṃ avanati paṭipakkhakiccāti attho. Nāmakāyena cetasikasukhaṃ kāyikasukhahetu rūpasamuṭṭhāpanena kāyikasukhañca jhānasamaṅgī paṭisaṃvedetīti vuccati. Phuṭattā byāpitattā. Yathā hi udakena phuṭasarīrassa tādise nātipaccanīke vātādike phoṭṭhabbe phuṭṭhe sukhaṃ uppajjati, evaṃ etehi phuṭasarīrassapi.

Catutthajjhānakathāvaṇṇanā

165.Avibhūtapaccupaṭṭhānāti sukhadukkhāni viya avibhūtākārā piṭṭhipāsāṇagatamigamaggo viya tadanumātabbāvibhūtākāropaṭṭhānā.

Catukkanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañcakanayavaṇṇanā

167.Yassā pana dhammadhātuyāti sabbaññutaññāṇassa. Tena hi dhammānaṃ ākārabhedaṃ ñatvā tadanurūpaṃ desanaṃ niyāmetīti. Ettha ca pañcakanaye dutiyajjhānaṃ catukkanaye dutiyajjhānapakkhikaṃ katvā vibhattaṃ ‘‘yasmiṃ…pe… maggaṃ bhāveti avitakkaṃ vicāramattaṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharatī’’ti. Kasmā? Ekattakāyanānattasaññīsattāvāsaphalatāya dutiyajjhānena samānaphalattā paṭhamajjhānasamādhito jātattā ca. Paṭhamajjhānameva hi kāmehi akusalehi ca vivittanti tadabhāvā na idha ‘‘vivicceva kāmehi vivicca akusalehī’’ti sakkā vattuṃ, nāpi ‘‘vivekaja’’nti. Suttantadesanāsu ca pañcakanaye dutiyatatiyajjhānāni dutiyajjhānameva bhajanti vitakkavūpasamā vicāravūpasamā avitakkattā avicārattā cāti.

Paṭipadācatukkavaṇṇanā

176-

我来帮你翻译这段巴利文：
163. 清净自性即是漏尽者的自性,无烦恼性。"舍相"中,离沉掉倾向的平衡精进称为"舍",由于它取彼相而应使如是精进转起,故成为舍相。为获得初禅而对诸盖...乃至...为获得非想非非想处定而对无所有处想的观察安止智,在行舍中的智,这些依八等至而生起。为获得须陀洹道而对生起、转起、相、造作、结生、趣、生成、投生、出生、老死、忧悲苦恼。为证入须陀洹果而对生起...乃至...恼...乃至...为获得阿罗汉道而对生起...乃至...恼。为证入阿罗汉果...乃至...为证入空性住而...乃至...为证入无相住而对生起、转起、造作、结生...乃至...观察安止智,在行舍中的智,这十种依观而生起。
"凡所有、凡存在"即五蕴,以欲求解脱智而舍弃它。如在见到蛇的三种相时观察蛇的特相一样,在见到三相的存在时观察诸行的特相而获得舍。"以无功用为味"即对于那殊胜乐也不倾向,是对治作用之义。禅修者以名身感受心理之乐,以引生色身之故而感受身体之乐,故说感受。以遍满、遍布之故。如被水浸润的身体,当触到那样的不太相违的风等所触时生起乐,如是被这些遍满的身体也是。
第四禅品注释
165. "现起不明显"即如乐苦一样不明显的形相,如山石上的兽迹一样应当推测而现起不明显的形相。
四法注释完毕。
五法注释
167. "彼法界"即一切智智。因为以此了知诸法的行相差别后,相应地决定说法。此中在五法中,第二禅作为四法中第二禅分而分别说为"其中...乃至...修道,无寻唯伺,定生喜乐,证得第二禅而住"。为何如此?因为与第二禅有相同的一身异想有情居果,且从初禅定所生。因为初禅确实是离欲、离不善,故由于彼等之无,此处不能说"离欲、离不善",也不能说"由离生"。而在经典教说中,五法中的第二、第三禅即是第二禅,因为寻寂止、伺寂止、无寻、无伺之故。
行道四法注释
176-;

180.Tassa tassa jhānassa upacāranti nīvaraṇavitakkavicāranikantiyādīnaṃ vūpasamā thirabhūto kāmāvacarasamādhi. Tadanudhammatāti tadanurūpatābhūtā, sā pana tadassādasaṅkhātā tadassādasampayuttakkhandhasaṅkhātā vā micchāsatīti vadanti. Avigatanikantikā taṃtaṃpariharaṇasatītipi vattuṃ vaṭṭatīti evañca katvā ‘‘satiyā vā nikantiyā vā’’ti vikappo kato. Āgamanavasenāpi ca paṭipadā hontiyevāti idaṃ kadāci dutiyādīnaṃ paṭhamādiāgamanakatapaṭipadataṃ sandhāya vuttaṃ. Api-saddo hi anekantikataṃ dīpeti, etassa anekantikattā eva ca pāḷiyaṃ ekekasmiṃ jhāne catasso paṭipadā cattāri ārammaṇāni soḷasakkhattukañca visuṃ visuṃ yojitaṃ. Aññathā ekekasmiṃ paṭipadādimhi nava nava jhānāni yojetabbāni siyunti.

Ārammaṇacatukkavaṇṇanā

181.Appaguṇanti pañcahi vasitāhi avasīkataṃ.

Ārammaṇapaṭipadāmissakavaṇṇanā

186.Heṭṭhāti soḷasakkhattukato pubbe. Ye keci jhānaṃ uppādenti nāmāti vacanena ye katādhikārā sekkhā maggeneva uppāditajjhānā, tesaṃ jhānāni maggapaṭibaddhatāya suddhikanavakasaṅgahitānīti veditabbāni. Na hi te uppādenti nāmāti.

Kasiṇakathāvaṇṇanā

203. Nirodhapādakatāvacanena āruppapādakatā ca dassitā. Khippadassanaṃ khippābhiññatā khippanisantibhāvo.

Abhibhāyatanakathāvaṇṇanā

204.Aññampīti kevalaṃ kasiṇāyatanasaṅkhātameva ahutvā abhibhāyatanasaṅkhātampi pavattatīti satipi abhibhāyatanānaṃ kasiṇāyatanatte kasiṇāyatanabhāvato añño abhibhāyatanabhāvo kasiṇanimittābhibhavanakabhāvanānimittanānattatoti dasseti. Tattha abhibhavatīti abhibhu, parikammaṃ, ñāṇaṃ vā. Abhibhu āyatanaṃ etassāti abhibhāyatanaṃ, jhānaṃ. Abhibhavitabbaṃ vā ārammaṇasaṅkhātaṃ āyatanaṃ etassāti abhibhāyatanaṃ, jhānaṃ. Ārammaṇābhibhavanato abhibhu ca taṃ āyatanañca yogino sukhavisesānaṃ adhiṭṭhānabhāvato manāyatanadhammāyatanabhāvato cātipi sasampayuttaṃ jhānaṃ abhibhāyatanaṃ. Maggappaṭibaddhatāya tadā samāpattito vuṭṭhitassa ābhogo pubbabhāgabhāvanāvasena jhānakkhaṇe pavattaṃ abhibhavanākāraṃ gahetvā pavatto vuttoti daṭṭhabbo. Āgamesu pana ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko…pe… parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti (dī. ni. 2.173; ma. ni. 2.249; a. ni. 8.65) imesaṃ catunnaṃ abhibhāyatanānaṃ āgatattā āgamaṭṭhakathāsu (dī. ni. aṭṭha. 2.173; ma. ni. aṭṭha. 2. 249-250; a. ni. aṭṭha. 3.

我来師你翻译这段巴利文：
180. "彼彼禅的近分"即由于诸盖、寻伺、爱著等寂止而坚固的欲界定。"随顺于彼"即与彼相应,这或说是称为彼之味著的邪念,或说是与彼之味著相应的蕴的邪念。也可说是未离爱著的保护彼等的念,如是作而说"或念或爱著"的选择。依趣入方式也有行道,这是就有时第二禅等由第一禅等趣入而成就的行道而说。"也"字表示非一定性,正因其非一定性,在圣典中对每一禅配合四种行道、四种所缘和十六次。否则对每一行道等应配合九禅。
所缘四法注释
181. "不熟练"即未以五种自在而得自在。
所缘行道混合注释
186. "之前"即在十六次之前。以"凡是生起禅者"的说法,应知那些已作准备的有学,由道而生起禅者,他们的禅因系属于道而摄在纯禅九法中。因为他们不称为生起。
遍处论注释
203. 以说灭为基础也显示无色为基础。迅速见为迅速通达、迅速寂止性。
胜处论注释
204. "也是"即不仅称为遍处,也转起称为胜处,虽然胜处是遍处,显示胜处性异于遍处性是由于胜伏遍相的修习之相不同。其中"胜伏"即是胜伏者,即准备或智。"以胜伏为处"即胜处,是禅。或"所胜伏的处所"即所缘处所,是禅。因胜伏所缘故为胜伏者,它也是处所,因为对修行者是特殊乐的所依,也因为是意处法处,故与相应法的禅为胜处。应知由系属道故,对当时从定出起的注意,依前分修习方式,在禅刹那中转起,取胜伏行相而转起而说。但在传承中,"内有色想一人见外色,有限善色恶色。无量善色恶色。内无色想一人...乃至...有限善色恶色。无量善色恶色",因为有这四种胜处的传承,在传承注释中[未完待续];

8.65) ‘‘vaṇṇavasena ābhoge vijjamānepi parittaappamāṇavaseneva imāni abhibhāyatanāni desitānī’’ti vuttaṃ. Parittaappamāṇatā hi abhibhavanassa kāraṇaṃ vaṇṇābhoge satipi asatipi. Tattha ca vaṇṇābhogarahitāni sahitāni ca sabbāni parittāni ‘‘suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti vuttāni, tathā appamāṇānīti daṭṭhabbāni. Atthi hi eso pariyāyo parittāni abhibhuyya tāni ce kadāci vaṇṇavasena ābhujitāni honti suvaṇṇadubbaṇṇāni abhibhuyyāti. Idha pana nippariyāyadesanattā vaṇṇābhogarahitāni visuṃ vuttāni sahitāni ca. Atthi hi ubhayattha abhibhavanavisesoti.

Tattha ca pariyāyadesanattā vimokkhānampi abhibhavanapariyāyo atthīti ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’ti abhibhāyatanadvayaṃ vuttaṃ, tatiyacatutthaabhibhāyatanesu dutiyavimokkho vaṇṇābhibhāyatanesu tatiyavimokkho ca abhibhavanappavattito saṅgahito, idha pana nippariyāyadesanattā vimokkhābhibhāyatanāni asaṅkarato dassetuṃ vimokkhe vajjetvā abhibhāyatanāni kathitāni. Sabbāni ca vimokkhakiccāni vimokkhadesanāya vuttāni, tadetaṃ ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’ti āgatassa abhibhāyatanadvayassa abhibhāyatanesu avacanato ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīnañca sabbavimokkhakiccasādhāraṇavacanabhāvato vavatthānaṃ katanti viññāyati.

Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyatoti idaṃ katthacipi ‘‘ajjhattaṃ rūpāni passatī’’ti avatvā sabbattha yaṃ vuttaṃ ‘‘bahiddhā rūpāni passatī’’ti, tassa kāraṇavacanaṃ. Tena yaṃ aññahetukaṃ, taṃ tena hetunā vuttaṃ. Yaṃ pana desanāvilāsahetukaṃ ajjhattaṃ arūpasaññitāya eva idha vacanaṃ, na tassa aññaṃ kāraṇaṃ maggitabbanti dasseti. Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyatā ca bahiddhārūpānaṃ viya avibhūtattā, desanāvilāso ca yathāvuttavavatthānavasena veditabbo. Suvaṇṇadubbaṇṇānīti eteneva siddhattā nīlādiabhibhāyatanāni na vattabbānīti ce? Na, nīlādīsu katādhikārānaṃ nīlādibhāvasseva abhibhavanakāraṇattā. Na hi tesaṃ parisuddhāparisuddhavaṇṇaparittatā tadappamāṇatā vā abhibhavanakāraṇaṃ, atha kho nīlādibhāvo evāti.

Abhibhāyatanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Vimokkhakathāvaṇṇanā

248.Rūpīti yenāyaṃ sasantatipariyāpannena rūpena samannāgato, taṃ yassa jhānassa hetubhāvena visiṭṭhaṃ rūpaṃ hoti. Yena visiṭṭhena rūpīti vucceyya, tadeva sasantatipariyāpannarūpanimittaṃ jhānamiva paramatthato rūpībhāvasādhakanti daṭṭhabbaṃ. Kasiṇadesanā jhānānameva kasiṇabhāvena pavattā abhidhamme, sutte pana ārammaṇānanti ‘‘abhidhammavasenā’’ti vuttaṃ.

Vimokkhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Brahmavihārakathāvaṇṇanā

251. Somanassadomanassarahitaṃ aññāṇameva aññāṇupekkhā. Kilesodhīnaṃ maggodhīhi ajitattā anodhijinassa. Sattamabhavādito uddhaṃ pavattavipākassa ajitattā avipākajinassa. Niddosabhāvenāti nippaṭighabhāvena. Ekassapi sattassa appaṭibhāganimittattā paricchedaggahaṇaṃ natthi, na ca sammutisaccavasena pavattaṃ sattaggahaṇaṃ paricchinnarūpādiggahaṇaṃ hotīti appanāppattiyāpi aparāmāsasattaggahaṇamuddhabhūtānaṃ mettādīnaṃ ekasattārammaṇānampi appamāṇagocaratā vuttāti veditabbā.

Brahmavihārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Asubhakathāvaṇṇanā



我来帮你翻译这段巴利文：
8.65. 在传承注释中说"虽有色的注意,但仅依有限无量而说这些胜处"。因为有限无量性是胜伏的原因,无论有无色的注意。其中无色注意和有色注意的一切有限都说为"善色恶色",如是应知无量也是。因为有这种方便:胜伏有限者,如果有时依色而注意,则胜伏善色恶色。但此处因为是无方便说法,故分别说无色注意和有色注意。因为两者都有胜伏的差别。
其中因为是方便说法,解脱也有胜伏的方便,故说"内有色想"两种胜处,在第三第四胜处中摄第二解脱,在色胜处中摄第三解脱,因胜伏而转起。但此处因为是无方便说法,为了显示解脱与胜处无混杂,故除去解脱而说胜处。一切解脱作用都在解脱说法中说,由于此"内有色想"等来的两种胜处不说在胜处中,及"有色见色"等是一切解脱作用的共同说法,应知已作区分。
"因内色不可胜伏"这是对任何处都不说"见内色",而一切处说"见外色"的原因说明。由此显示:凡由其他原因者,以彼因说之;但若仅由说法修饰而说内无色想,不应寻求其他原因。内色不可胜伏是因为如外色不明显,说法修饰应由如上所说区分而知。若说由"善色恶色"已成就,不应说青等胜处?不然,因为对青等已作准备者,正是青等性是胜伏的原因。因为对他们不是清净不清净色的有限性或无量性是胜伏的原因,而是青等性。
胜处论注释完毕。
解脱论注释
248. "有色"即由此自相续所摄的色而具足,那是因彼禅的因性而特殊的色。由何特殊而称为有色,应知正是自相续所摄的色相如禅,就胜义而言是有色性的成就。遍处说法在阿毗达摩中是对禅的遍处性而转起,但在经中是对所缘,故说"依阿毗达摩"。
解脱论注释完毕。
梵住论注释
251. 离喜忧的无知即是无知舍。因烦恼界未被道界所胜,故为非界胜者。因第七有等以上转起的异熟未被胜,故为非异熟胜者。"无过失性"即无嗔性。因对一个有情也无对应相故无限量执取,而依世俗谛转起的有情执取不是限量色等执取,故应知即使得安止,也说慈等超越无执著有情执取者是无量境界,即使是缘一有情。
梵住论注释完毕。
不净论注释

263. Uddhaṃ dhumātattā uddhumātaṃ. Setarattehi paribhinnaṃ vimissitaṃ nīlaṃ vinīlaṃ, purimavaṇṇavipariṇāmabhūtaṃ vā nīlaṃ vinīlaṃ. Saṅghāṭo aṅgānaṃ susambaddhatā. Ārammaṇassa dubbalatā paṭipakkhabhāvena cittaṃ ṭhapetuṃ asamatthatā. Attani ānisaṃsadassananīvaraṇarogavūpasamānaṃ yathākkamaṃ pupphachaḍḍakavamanavirecanaupamā yojetabbā. Paṭikūlamanasikārasāmaññena asubhehi kesādīhi paṭikūlajjhānassa gahaṇaṃ sivathikāvaṇṇajjhānassa ca. Tampi hi paṭikūlamanasikāravaseneva uppajjatīti, sivathikappakārāni vā sivathikāvaṇṇāni.

Asubhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Rūpāvacarakusalakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Arūpāvacarakusalakathāvaṇṇanā

265.Sabbākārenāti evaṃ rūpanimittaṃ daṇḍādānasambhavadassanādinā sabbena rūparūpanimittesu tadārammaṇajjhānesu dosadassanākārena, rūpādīsu nikantippahānaanāvajjitukāmatādinā vā. Virāgāti jigucchanā. Āneñjābhisaṅkhāravacanādīhi āneñjatā ‘‘santā ime cunda ariyassa vinaye vimokkhā’’tiādinā santavimokkhatā ca vuttā. Dosadassanapaṭipakkhabhāvanāvasena paṭighasaññānaṃ suppahīnattā mahatāpi saddena arūpasamāpattito na vuṭṭhāti. Tathā pana na suppahīnattā sabbarūpasamāpattito vuṭṭhānaṃ siyā, paṭhamajjhānaṃ pana appakampi saddaṃ na sahatīti taṃ samāpannassa saddo kaṇṭakoti vuttaṃ.

Āruppabhāvanāya abhāve cutito uddhaṃ uppattirahānaṃ rūpasaññāpaṭighasaññānaṃ yāva attano vipākappavatti, tāva anuppattidhammatāpādanena samatikkamo atthaṅgamo ca vutto. Nānattasaññāsu pana yā tasmiṃ bhave na uppajjanti, tā anokāsatāya na uppajjanti, na āruppabhāvanāya nivāritattā. Anivāritattā ca kāci uppajjanti. Tasmā tāsaṃ amanasikāro anāvajjanaṃ apaccavekkhaṇaṃ, javanapaṭipādakena vā bhavaṅgamanassa antare akaraṇaṃ appavesanaṃ vuttaṃ, tena ca nānattasaññāmanasikārahetūnaṃ rūpānaṃ samatikkamā samādhissa thirabhāvaṃ dasseti. Rūpasamatikkamābhāveneva hi rūpasamāpattīsu ‘‘nānattasaññānaṃ amanasikārā’’ti ekassa avacananti. Ko ānisaṃso, na hi sabbassādavatthurahite ākāse pavattitasaññāya ānisaṃso dissatīti vuttaṃ hoti. Rūpasaññāsamatikkamanādikaṃ vacanaṃ ānisaṃsassa pakāsanaṃ, na attho.

Aññatthāti suttesu. Tattha hi parittakasiṇugghāṭanepi rūpavivekamattaggahaṇena paricchedassa aggahaṇato anantapharaṇatā ca vuttā, idha pana anantapharaṇatāsabbhāvepi ugghāṭitakasiṇavasena parittānantatā hotīti dassanatthaṃ ‘‘ananto ākāso’’ti na vuttanti adhippāyo. Samayavavatthāpanajhānavisesanenevettha attho, na paṭipattiyāti tadavacanaṃ.

266. Paṭhamāruppaviññāṇaṃ attano pharaṇākāreneva anantanti manasikātabbattā ‘‘ananta’’nti vuttaṃ. Ugghāṭabhāvo ugghāṭimaṃ.

267.Akiñcananti viññāṇassa kiñci pakāraṃ aggahetvā sabbena sabbaṃ vibhāvanaṃ āha.



我来帮你翻译这段巴利文:
263. 因为向上肿胀,所以称为肿胀。蓝色与白色红色混杂称为青瘀,或者是前色变异而成的蓝色称为青瘀。肢体的结合是四肢的紧密连接。所缘的软弱性是不能以对治方式使心安住。对自己见功德、障碍、病的平息,应依次配合抛花者、呕吐者、泻药的譬喻。以不净作意的共性,摄取不净的发等的不净禅和墓地相禅。因为那也是依不净作意而生起,或者墓地相的种类是墓地相。
不净论注释完毕。
色界善论注释完毕。
无色界善论注释
265. "一切行相"即如是以色相是拿棍等生起的见等,以一切色色相中缘彼的禅见过患的行相,或以对色等断除爱著、不欲作意等。"离贪"即厌恶。以不动行等的说法说不动性,以"阐陀,这些在圣者律中是寂静解脱"等说寂静解脱性。依见过患的对治修习,由于很好地断除对碍想,即使很大的声音也不从无色定中出起。但由于未很好地断除,可能从一切色定中出起,但初禅不能忍受少许声音,故说声音对入定者如刺。
在无无色修习时,从死后以上无生起处的色想对碍想,直至自己的异熟转起,由于导致不生起法性而说超越、灭没。但在种种想中,那些在彼有中不生起者,因无处所而不生起,非由无色修习所遮止。由于未遮止,有些生起。因此说对它们的不作意、不转向、不省察,或以引发速行而不作中间有分心的进入。由此显示因超越种种想作意因的诸色而定坚固。因为由于无色超越,故在色定中不说"不作意种种想"之一句。"有何功德,因为在无一切味处所的虚空中生起的想不见功德"而这样说。超越色想等的说法是显示功德,非义。
"在他处"即在诸经中。因为在彼处即使在有限遍处除去时,以仅取色离而不取界限,故说无边遍满性,但此处虽有无边遍满性,为了显示依已除去遍处而有有限无限性,故不说"无边虚空"是其意。此中以确定时期的特殊禅为义,非实践,故不说。
266. 第一无色识以自己的遍满行相而应作意为"无边",故说"无边"。已除去性为已除去。
267. "无所有"说为对识不取任何种类,一切处的消除。

268.Yāyāti saṅkhārāvasesasaññāya. Taṃ tāva paṭipattiṃ. Āvajjissāmītiādinā tanninnāvajjanādipavattiyā abhāvaṃ dasseti, na tadatikkamanatthāya āvajjanabhāvanāpavattiyā. Nāsaññāti saññābhāvo ca etissā atthīti attho. Samūhagahaṇavasena pavattaṃ kalāpasammasanaṃ. Phassādiekekadhammagahaṇavasena pavattā anupadadhammavipassanā.

Ākāse pavattitaviññāṇātikkamato tatiyā. Tadatikkamato hi tasseva vibhāvanaṃ hoti. Dutiyāruppaviññāṇavibhāvane hi tadeva atikkantaṃ siyā, na tassa ārammaṇaṃ, na cārammaṇe dosaṃ disvā anārammaṇassa vibhāvanātikkamo yujjati. Pāḷiyañca ‘‘viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ sato samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā taññeva viññāṇaṃ abhāvetī’’ti (cūḷani. upasīvamāṇavapucchāniddesa 39) ttaṃ, na vuttaṃ ‘‘taññeva viññāṇañcāyatanaṃ abhāvetī’’ti, ‘‘taññeva abhāvetī’’ti vā. ‘‘Anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajjā’’ti (vibha. 508) ettha pana dvayaṃ vuttaṃ ārammaṇañca viññāṇaṃ viññāṇañcāyatanañca. Tasmiṃ dvaye yena kenaci yato vā vuṭṭhito, teneva paṭṭhānaniddiṭṭhena taṃsaddassa sambandhe āpanne viññāṇañcāyatanassa nivattanatthaṃ viññāṇavacanaṃ, tasmā paṭhamāruppaviññāṇasseva abhāvanātikkamo vutto. Tannissitanti tena nissitaṃ. Taṃ maṇḍapalaggaṃ anissāya tena vinābhūte vivitte bahi okāse ṭhānaṃ viya ākāsalaggaviññāṇassa viveke tadapagame tatiyāruppassa ṭhānaṃ.

Arūpāvacarakusalakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Tebhūmakakusalavaṇṇanā



我来帮你翻译这段巴利文：
268. "彼"即剩余行蕴想。首先对于此修习,由"我将转向"等显示无彼转向等的转起,非为超越彼而有转向修习的转起。"非想"即此想的无想性。以聚集执取方式转起的是聚集摄观。以触等各法执取方式转起的是随法观察。
从虚空中转起的识超越之,是第三无色。因为超越彼即是彼的消除。在第二无色识的消除中,那已超越者可能是彼,非彼所缘,且不应因见所缘过失而消除无所缘。在圣典中说"有念入识处定,从中出起,修习彼识",不说"修习彼识处"或"修习彼"。在"无边识"处说了两种:所缘和识,识处。从任何处出起者,以已指示的起点关系,为了停止识处而说识,故说修习第一无色识的超越。"依彼"即依彼而住。犹如不依棚屋、离彼、在外空处站立,识处识在离中,第三无色的处所在彼离去时。
无色善论注释完毕。
三界善论注释

269.Imetāva chandādhipateyye pañca nayāti chandādhipateyyanaye ante purimanayānaṃ taṃnayābhimukhappavattiṃ sandhāya vuttaṃ, ayaṃ pana pakāro na pāḷianugato. Na hi pāḷiyaṃ suddhikanayādayo vatvā vīriyādhipateyyādinayā vuttāti. Mahāpakaraṇe sattahi mahāvārehi anulomādinayavicittehi hīnattiko vibhatto. Tattha ca majjhimadhammekadesabhūtā ime vīsati lokiyamahānayāti katvā ‘‘tattha vibhattā’’ti vuttaṃ, na etena kamena imesaṃ nayānaṃ tattha āgatattā.

Evametesaṃ vibhattaṭṭhānaṃ dassetvā idāni etasmiṃ tebhūmakakusalakathāvasānaṭṭhāne aṭṭhārasakammadvāradassanatthaṃ ‘‘imasmiṃ pana ṭhāne’’tiādimāha. Atha vā hīnapaṇītehi vinivattetvā majjhimarāsiantogadhabhāvaṃ dassentena etesaṃ tebhūmakakusalanayānaṃ hīnattike vibhāgo kato. ‘‘Imasmiṃ pana ṭhāne’’tiādikassa yathāvuttova sambandho. Hīnattike majjhimarāsimhi ye savipākā vaṭṭanissiteneva dānādivasena pavattitā, te hīnāti kātabbā. Ye vivaṭṭanissitena dānādivasena pavattitā, te paṇītāti kātabbā. Avipākā majjhimāti kātabbā. Avipākattā ca tesu majjhimarāsiṃ ṭhapetvā itare dve ekantavaṭṭanissitā nava, vivaṭṭupanissayabhūtā ca navāti aṭṭhārasa kammadvārāni, kammāni ca tāni tassa tassa phalassa kāraṇabhāvena dvārāni cāti kammadvārāni. Tattha tattha vā cittāni kammadvārānīti āha. Taṃtaṃdvārāni vā kāyādīni. Aṭṭhārasa khattiyā ca abhabbā hīnahīnattayādayo nava, bhabbā ca paṇītapaṇītattayādayo navāti kammānurūpeneva veditabbā. Evaṃ brāhmaṇādayo devā ca yojetabbā. Aṭṭhacattālīsa gottacaraṇāni tesaññeva khattiyādīnaṃ bhedā. ‘‘Kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti…pe… cittādhipateyya’’nti (dha. sa. 269-270) evaṃ vutto cittassa cittādhipateyyabhāvo, cittacetasikasamudāye samayavavatthāpako cittasaddo pavattoti ‘‘sampayuttadhammānaṃ vasena vutto’’ti āha.

Tebhūmakakusalavaṇṇanā niṭṭhitā.

Lokuttarakusalavaṇṇanā



我来帮你翻译这段巴利文：
269. "欲增上中这五种方法"是关于在欲增上方法中,前方法向彼方法转起而说,但此种方式不随顺圣典。因为在圣典中不是说了纯方法等之后说精进增上等方法。在大论中以七大品依顺逆等方法差别分别低劣等。其中作为中等法一部分的这二十世间大方法,故说"在彼中分别",不是因为这些方法以此次第在彼处出现。
如是显示这些分别处后,现在在此三界善论结尾处,为显示十八业门而说"在此处"等。或者显示排除低劣殊胜而摄入中等品类,作了这些三界善方法在低劣等中的分别。"在此处"等的关系如前所说。在低劣等中的中等品类,那些有异熟仅依轮回而以布施等方式转起者,应作低劣。那些依出离而以布施等方式转起者,应作殊胜。无异熟者应作中等。因为无异熟,在彼等中安立中等品类后,其他两种是定依轮回的九种,及成为出离资助的九种,为十八业门,是业也是各各果的因性而为门故称业门。或说在彼彼处的心为业门。或各各门即身等。十八刹帝利即不能者为低劣等九种,能者为殊胜等九种,应随业而知。如是应配合婆罗门等及天。四十八姓族即是那些刹帝利等的差别。"欲界善心生起...乃至...心增上"如是所说的心的心增上性,心与心所集合中限定时期的心字转起,故说"依相应法而说"。
三界善论注释完毕。
出世间善论注释

277.Lokaṃtaratīti etena lokasamatikkamapaṭipattimāha. Uttaratīti etena lokassantagamanaṃ phale patiṭṭhānaṃ phalaṃ. Samatikkammātiādinā nibbānaṃ. Samatikkammāti hi nissaritvā. Abhibhuyyāti visaṃyuttaṃ hutvāti attho. Tividhopi cattho maggādīsu ekekasmiṃ yojetabbo, maggeyeva vā idha tassa adhippetattā. Ekacittakkhaṇikanti ekamaggassa dve vāre anuppattiṃ sandhāyāha. Aññamaññaṃ dhammānaṃ anativattanādisādhikāya paññāya vaḍḍheti. ‘‘Niyyātīti niyyānīya’’nti vattabbe ī-kārassa rassattaṃ ya-kārassa ca ka-kāraṃ katvā ‘‘niyyānika’’nti vuttaṃ. Niyyāti etenāti niyyānaṃ, niyyānameva niyyānikaṃ venayiko viya. Ettha ‘‘neyyānika’’nti vattabbe i-kārassa e-kārattaṃ akatvā vuttaṃ.

Phalanti cittacetasikarāsi vuccati, taṃ aññamaññaṃ sampayuttānaṃ dhammānaṃ attano avayavabhūtānaṃ nissayo hoti. Phalañāṇaṃ vā phalaṃ, sammādiṭṭhiādayo aṅgāni vā. Lokuttarabhāveti lokaṃ uttiṇṇabhāve. Tena phalanibbānāni saṅgaṇhāti. Tesu yaṃ bhavati phalaṃ, taṃ ‘‘bhūmī’’ti vuccati. Yathā vā kammanibbattā kāmabhavādayo taṃsamaṅgino nissayabhāvena ‘‘bhūmī’’ti vuccanti, evaṃ maggena nibbattaṃ phalaṃ ariyasāvakassa kālena kālaṃ samāpajjitabbatāya nissayabhāvato ‘‘bhūmī’’ti vuccati, tatoyeva ariyā cirataraṃ tiṭṭhanti. Samucchedavivekavasenāti ettha apāyagamanīyānaṃ accantasamucchedo itaresañca vijjutobhāsena viya tamassa samucchedo daṭṭhabbo. Lokiyajjhānampi puthujjanassa ariyassa ca akatādhikārassa na vinā paṭipadāya ijjhati, katādhikārassa pana ariyassa maggeneva samijjhanato vipākānaṃ viya kusalena tathā samiddhassa ariyamaggena sadisatāya abhāvato atabbipākattā ca na maggapaṭipadā tassa jhānassa paṭipadāti sakkā vattunti tattha tathā garuṃ katvā paṭipadāhi eva desanā na katā, yathāvuttajjhānasaṅgahatthaṃ suddhikadesanāpi katā.

Idha pana kassaci vinā paṭipadāya asiddhito garuṃ katvā dassetuṃ ‘‘dukkhapaṭipada’’ntiādi vuttaṃ. Yo koci vāroti sakiṃ dvikkhattuṃ tikkhattuṃ catukkhattuṃ anekakkhattunti evamādīsu vikkhambhanavāresu yo koci. Sakiṃ dvikkhattuñca vikkhambhanavārā sukhā paṭipadā eva, na ca tato uddhaṃ sukhā paṭipadā hotīti tikkhattuṃ vikkhambhanavāraṃ dukkhā paṭipadāti rocesuṃ aṭṭhakathācariyā. Tasmiṃ tathārocite tato paresu catukkhattuṃ vikkhambhanavārādīsu vattabbameva natthīti. Rūpārūpānaṃ lakkhaṇādīhi paricchinditvā gahaṇaṃ rūpārūpapariggaho, nāmarūpamattametaṃ, na añño koci sattādikoti vavatthāpanaṃ nāmarūpavavatthāpanaṃ. Pariggahitarūpārūpassa maggapātubhāvadandhatā ca nāmarūpavavatthāpanādīnaṃ kicchasiddhito siyāti na rūpārūpapariggahakicchatāya eva dukkhapaṭipadatā vattabbāti ce? Taṃ na, nāmarūpavavatthāpanādīnaṃ paccanīkakilesamandatāya sukhasiddhiyampi tathāsiddhavipassanāsahagatānaṃ indriyānaṃ mandatāya maggapātubhāvadandhabhāvato.


我来帮你翻译这段巴利文：
277. "超越世间"以此说超越世间的修习。"超出"以此说到达世间的边际,建立于果,是果。以"超越"等说涅槃。因为"超越"即是出离。"胜过"即成为离系之义。这三种义中的每一个应配合道等,或仅在道中,因为此处意指彼。"一心刹那"是关于一道不生起两次而说。以慧增长诸法相互不超越等的成就。"出离为出离性",应说为"niyyānīya",但作ī音短促,ya音变为ka音而说"niyyānika"。由此出离为出离,即是出离性,如调伏者。此中"neyyānika"应说为i音变为e音而说。
"果"说为心心所聚,它是相互相应诸法的自己部分的所依。或果智为果,或正见等为支分。"出世间性"即超出世间性。由此摄取果与涅槃。在彼等中生起的果,称为"地"。或如业所生的欲有等因具足彼而作为依处称为"地",如是由道所生的果,因为圣弟子时时应入定而作为依处称为"地",正因如此圣者久住。"以断除离"中,应见恶趣道的究竟断除,其他的如闪电光中的黑暗断除。世间禅对凡夫及未作准备的圣者不能无行道而成就,但对已作准备的圣者由道而成就,如异熟一样由善而如是成就,因为无与圣道相似性,且非彼异熟,故不能说彼禅的行道为道行道,如是在彼处不以行道为重而作说法,为摄取如所说禅也作了纯说法。
但此处因为无人能无行道而成就,为重而显示故说"苦行道"等。"任何次数"即在一次、二次、三次、四次、多次等遮止次数中的任何一次。注释师们认为一次二次遮止次数只是乐行道,而从此以上不是乐行道,故三次遮止次数是苦行道。如是认为时,对其后四次遮止次数等更无须说。色无色的相等确定执取为色无色摄受,确立这只是名色,非其他任何有情等为名色确立。若说不应仅以色无色摄受的困难而说苦行道性,因为摄受色无色者道的显现迟钝及名色确立等功用困难成就之故?不然,因为虽由名色确立等的对治烦恼微弱而易成就,但由如是成就观相应诸根微弱而道显现迟钝。


Rūpārūpaṃ pariggahetvāti akicchenapi pariggahetvā. Kicchena pariggahite vattabbameva natthi. Evaṃ sesesupi. Imaṃ vāraṃ rocesunti kalāpasammasanāvasāne udayabbayānupassanāya vattamānāya uppannassa vipassanupakkilesassa tikkhattuṃ vikkhambhanena kicchatāvāraṃ dukkhā paṭipadāti rocesuṃ etadantattā paṭipadāya. Etassa akicchattepi purimānaṃ kicchatte dukkhapaṭipadatā vuttanayāvāti na paṭisiddhāti daṭṭhabbaṃ. Yathāvuttaṃ vā sabbaṃ rūpārūpapariggahādikicchataṃ tikkhattuṃ vikkhambhanavāratāvasena ‘‘imaṃ vāra’’nti āha. Yassa pana sabbattha akicchatā, tassa sukhā paṭipadā veditabbā.

Musāvādādīnaṃ visaṃvādanādikiccatāya lūkhānaṃ apariggāhakānaṃ paṭipakkhabhāvato pariggāhakasabhāvā sammāvācā. Sā siniddhabhāvato sampayuttadhamme pariggaṇhāti sammāvācāpaccayasubhāsitasotārañca janaṃ. Kāyikakiriyākiccaṃ kattabbaṃ samuṭṭhāpeti, sayañca samuṭṭhahanaṃ ghaṭanaṃ hotīti sammākammantasaṅkhātā viratipi samuṭṭhānasabhāvāti vuttā. Sampayuttadhammānaṃ vā ukkhipanaṃ samuṭṭhahanaṃ kāyikakiriyāya bhārukkhipanaṃ viya, jīvamānassa sattassa, sampayuttadhammānaṃ vā suddhi vodānaṃ ājīvasseva vā jīvitindriyavuttiyā.

283.Maggasannissitanti paramatthamaggasabhāvattā maggāvayavabhāvena samudāyasannissitanti attho.

285.Patiṭṭhānaṃ kilesavasena, āyūhanaṃ abhisaṅkhāravasena. Taṇhāvasena vā patiṭṭhānaṃ, diṭṭhivasena āyūhanaṃ. Bodhīti yā ayaṃ dhammasāmaggī vuccatīti yojetabbā. Senaṅgarathaṅgādayo viyāti etena puggalapaññattiyā avijjamānapaññattibhāvaṃ dasseti. Aṅga-saddo kāraṇatthopi hotīti catusaccabodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā. Bujjhantīti bodhiyo, bodhiyo eva aṅgāti ‘‘anubujjhantīti bojjhaṅgā’’ti vuttaṃ. Vipassanādīnaṃ kāraṇānaṃ bujjhitabbānañca saccānaṃ anurūpaṃ paccakkhabhāvena paṭimukhaṃ aviparītatāya sammā ca bujjhantīti evamatthavisesadīpakehi upasaggehi ‘‘anubujjhantī’’tiādi vuttaṃ. Bodhi-saddo hi sabbavisesayuttaṃ bujjhanaṃ sāmaññena saṅgaṇhātīti.

299.Tiṇṇanti rāgādīnaṃ. Karoti nāma kiṃ duccaritāni anuvattamānāni.

301. Pāṇātipātādinipphāditapaccayānaṃ niccasevanaṃ dhuvapaṭisevanaṃ. Sakiccakoti visuṃ attano kiccavā. Na hotīti atthantarabhāvaṃ paṭikkhipati. Paccayapaṭisevanasāmantajappanairiyāpathappavattanāni pāpicchatānibbattāni tīṇi kuhanavatthūnīti.

343. Vuṭṭhānagāminīvipassanā saṅkhārupekkhā sānulomā, sā suññato passantī ‘‘suññatā’’ti vuccati, dukkhato passantī taṇhāpaṇidhisosanato ‘‘appaṇihita’’nti. Sā āgamanīyaṭṭhāne maggādhigamatthaṃ āgamanapaṭipadāṭhāne ṭhatvā suññatāppaṇihitanti nāmaṃ deti. Āgamanato nāme laddhe saguṇato ārammaṇato ca nāmaṃ siddhameva hoti, na pana saguṇārammaṇehi nāmalābhe sabbattha āgamanato nāmaṃ siddhaṃ hotīti paripuṇṇanāmasiddhihetuttā saguṇārammaṇehi sabbesampi nāmattayayogo, na āgamanatoti vavatthānakarattā ca nippariyāyadesanāya āgamanatova idha nāmaṃ labhati, na itarehīti vuttaṃ.



我来帮你翻译这段巴利文：
"摄受色无色"即轻易地摄受。以困难摄受时无须说。在其余处亦如此。"喜悦此次"是在聚集摄观结束时,正进行生灭随观,对于生起的观随烦恼,以三次遮止而说苦行道性,直至此义。即使在此无困难,前面有困难时苦行道性的说法方式仍未被否定,应当了知。或如所说的一切色无色摄受等困难,以三次遮止次数故说"此次"。若对某人处处无困难,应知其为乐行道。
妄语等因虚妄陈述等困难,对于粗糙的不能摄受者,作为对治,因摄受的本性,是正语。由于润泽性,摄取相应法,由正语因善说,听闻者亦得。激发身业应作之事,自身亦生起成就,故称为正业。或对相应法的举起、生起,如举起身业的重担,对于生存的有情,或相应法的清净,或生命根的资养。
283. "依道"即由于道的最胜本性,以道支分的方式依附于聚集。
285. 建立是依烦恼,筹划是依行。或建立依渴爱,筹划依见。"菩提"应连接为此法聚集所说。如车兵等,以此显示个人施设的不存在的施设性。"支"字亦有因的意义,故资助四谛菩提的为菩提支。"觉"为菩提,菩提即支,故说"随觉为菩提支"。对于观等因及应觉知的诸谛,随顺现前性、不颠倒性而正觉,故以表示特殊义的前缀说"随觉"等。菩提字总摄一切殊胜的觉。
299. "度"即贪等。名为作何等恶行相续。
301. 杀生等所生因的恒常受用,稳固受用。"自业"即独自有业。"不是"否定另一种状态。受用因、旁系语、行路转起是生起邪恶意欲的三种欺诈事。
343. 出起导向观的观察舍,顺适,彼从空性观察故名"空性",从苦观察、渴爱希求枯竭故名"无所求"。彼在可来处,为获得道而立于来道之处,给予空性无所求之名。由来而得名后,从功德、所缘性名字已成就,非以功德所缘得名处处成就,故一切名义不应,非来而得名。由于无余说明,此处仅从来得名,非从其他。

350.Animittavipassananti aniccānupassanaṃ. Nimittadhammesūti samūhādighanavasena ca sakiccaparicchedatāya ca sapariggahesu khandhesu. Animittavimokkhoti aniccānupassanamāha. Evaṃsampadamidanti kathamidha upamāsaṃsandanaṃ hoti. Na hi chandacittānaṃ maggasaṅkhātaadhipatibhāvābhāvo viya saddhindriyādhikassa animittavimokkhassa animittabhāvābhāvo atthi, na ca amaggādhipatīnaṃ maggādhipatināmadānābhāvo viya animittassa animittanāmadānābhāvoti sakkā vattuṃ animittavimokkhassa ananimittatāya abhāvato . Maggo adhipati etesanti ca maggādhipatinoti yutto tattha chandacittehi taṃsampayuttānaṃ maggādhipatibhāvābhāvo. Idha pana maggo animittaṃ etassāti maggānimittoti ayamattho na sambhavatīti na tena amaggena maggassa animittabhāvo na yujjati, kiṃ vā ettha sāmaññaṃ adhippetanti. Amaggaṅgamagganāmābhāvo. Yathā satipi adhipatibhāve chandacittānaṃ na maggādhipatīti magganāmaṃ, na ca tehi maggassa tesaṃ amaggaṅgattā, tathā satipi saddhāya āgamanabhāvena tassā animittanti magganāmaṃ, na ca tāya maggassa tassā amaggaṅgattā. Evaṃ animittavipassanāyapi animittabhāvo nippariyāyena natthīti dīpito hoti.

Nanu ca idha jhānaṃ suññatādināmena vuttaṃ, na maggoti ce? Na, maggasampayogato jhānassa suññatādināmakattā. Suttantapariyāyena saguṇārammaṇehi idha abhidhammepi nāmaṃ labhatīti āhaṃsu. Tasmā paṭikkhittā ‘‘na pana labhantī’’ti. Kiṃ kāraṇā? Abhidhamme sarasaṃ anāmasitvā paccanīkatova nāmalābhāti adhippāyo. Yo hi saguṇārammaṇehi nāmalābho, so sarasappadhāno hoti. Saraseneva ca nāmalābhe sabbamaggānaṃ suññatādibhāvoti vavatthānaṃ na siyā. Tasmā abhidhamme satipi dvīhi nāmalābhe paccanīkato nāmavavatthānakaraṃ gahitanti saguṇārammaṇehi suññatāppaṇihitamaggā nāmaṃ na labhantīti āha. Atha vā na pana labhantīti aññanirapekkhehi saguṇārammaṇehi na labhanti. Kiṃ kāraṇā? Abhidhamme sarasapaccanīkehi sahitehi nāmalābhāti attho. Paccanīkañhi vavatthānakaraṃ anapekkhitvā kevalassa sarasassa nāmahetubhāvo abhidhamme natthi avavatthānāpattito. Tasmā attābhinivesapaṇidhipaṭipakkhavipassanānulomā maggā satipi sarasantare paccanīkasahitena sarasena nāmaṃ labhanti. Animittamaggassa pana vipassanā nimittapaṭipakkhā na hoti sayaṃ nimittaggahaṇato nimittaggahaṇānivāraṇāti tadanulomamaggopi na nimittassa paṭipakkho. Yadi siyā, nimittagatavipassanāyapi paṭipakkho siyāti. Tasmā vijjamānopi saraso vavatthānakarapaccanīkābhāvā abhidhamme animittanti nāmadāyako na gahito. Aniccānupassanānulomo pana maggo suddhikapaṭipadānayeyeva saṅgahitoti daṭṭhabbo. Tasmā eva ca so nayo vuttoti. Evanti yaṃ vakkhati ‘‘aniccato vuṭṭhahantassa maggo animitto hotī’’ti (dha. sa. aṭṭha. 350), evaṃ āharitvā aṭṭhakathācariyehi so animittamaggo dīpitoti attho.


我来帮你翻译这段巴利文：
350. "无相观"即无常随观。"相法中"即在依聚集等密集及自业界限性而有摄受的诸蕴中。"无相解脱"说的是无常随观。"如是成就此"是如何在此成就譬喻相应?因为无相解脱的无相性不存在,不像欲心的道所称增上性不存在,也不能说无相的无相名称给予不存在,不像非道增上的道增上名称给予不存在。"道增上于此"即道增上,此处欲心与彼相应的道增上性不存在是合理的。但此处"道无相于此"即道无相,此义不相应,因为不以彼非道而道的无相性不合理,或在此意指何等共性?非道支道名不存在。如欲心虽有增上性而不名为道增上,且彼等非道支故不由彼等而道,如是信虽有来性而彼名为无相,且彼非道支故不由彼而道。如是无相观的无相性在无余义中也无。
若说此处禅以空性等名说,非道?不然,因禅由道相应而有空性等名。他们说在经的方便中从功德所缘在此阿毗达摩中也得名。因此否定"但不得"。何因?意指在阿毗达摩中不触及自性而从对治得名。因为从功德所缘得名者,是以自性为主。若仅从自性得名,则一切道的空性等性不能确立。因此在阿毗达摩中虽有两种得名,取对治为名的确立,故说从功德所缘空性无所求道不得名。或者"但不得"即不从不依他的功德所缘得。何因?因在阿毗达摩中从自性对治和合得名之义。因为不顾及对治的确立,单独自性的名因在阿毗达摩中不存在,因会导致不确立。因此执我希求对治随顺观的诸道,虽有自性差异,从对治相应的自性得名。但无相道的观不是相的对治,因自身取相而不遮止取相,故随顺道也非相的对治。若是,则相观也应是对治。因此虽有自性,由于无确立对治,在阿毗达摩中不取为给予无相之名。但应知无常随观随顺道摄在纯行道方法中。正因如此而说彼方法。"如是"即将说"从无常出起者的道是无相",如是注释师们带来解释彼无相道之义。


Vuṭṭhāna…pe… kimārammaṇāti aniccādito vuṭṭhahantassa vuṭṭhānagāminiyā lakkhaṇārammaṇatte sati saṅkhārehi vuṭṭhānaṃ na siyā, saṅkhārārammaṇatte ca lakkhaṇapaṭivedhoti maññamāno pucchati. ‘‘Anicca’’ntiādinā saṅkhāresu pavattamānena ñāṇena lakkhaṇānipi paṭividdhāni honti tadākārasaṅkhāragahaṇatoti āha ‘‘lakkhaṇārammaṇā’’ti. Saṅkhārārammaṇā eva yathāvuttādhippāyena ‘‘lakkhaṇārammaṇā’’ti vuttāti dassento ‘‘lakkhaṇaṃ nāmā’’tiādimāha. Aniccatā dukkhatā anattatāti hi visuṃ gayhamānaṃ lakkhaṇaṃ paññattigatikaṃ paramatthato avijjamānaṃ, avijjamānattā eva parittādivasena navattabbadhammabhūtaṃ. Tasmā visuṃ gahetabbassa lakkhaṇassa paramatthato abhāvā ‘‘aniccaṃ dukkhamanattā’’ti saṅkhāre sabhāvato sallakkhentova lakkhaṇāni sallakkheti nāmāti āha ‘‘yo pana aniccaṃ dukkhamanattāti tīṇi lakkhaṇāni sallakkhetī’’ti. Yasmā ca aniccantiādinā saṅkhārāva dissamānā, tasmā te kaṇṭhe baddhakuṇapaṃ viya paṭinissajjanīyā honti.

Lokuttarakusalaṃ

Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā

Tatrāti lokuttarajjhāne. Ajjhattañcāti upaḍḍhagāthāya abhinivisitabbaṃ vuṭṭhātabbaṃ vipassanābhūmiṃ pañcadhā uddisati. Sattaaṭṭhādīni aṅgāni sattaṭṭhaṅgānīti ādisaddassa lopo daṭṭhabbo. Nimittanti yato vuṭṭhānaṃ, tāni nimittapavattāni nimittavacaneneva uddisati. Saṅkhārupekkhāñāṇameva ariyamaggassa bojjhaṅgādivisesaṃ niyameti. Kasmā? Tato tato dutiyādipādakajjhānato uppannassa sasaṅkhārupekkhāñāṇassa pādakajjhānātikkantānaṃ aṅgānaṃ asamāpajjitukāmatāvirāgabhāvanābhāvato itarassa ca atabbhāvato. Tesampi vādesu…pe… vipassanāva niyametīti veditabbā. Kasmā? Vipassanāniyameneva hi paṭhamattheravādepi apādakapaṭhamajjhānapādakamaggā paṭhamajjhānikāva honti, itare ca pādakajjhānavipassanāniyamehi taṃtaṃjhānikā. Evaṃ sesavādesupi vipassanāniyamo yathāsambhavaṃ yojetabbo.

Pakiṇṇakasaṅkhāreti pādakajjhānato aññasaṅkhāre. Tena pādakajjhānasaṅkhāresu sammasitesu vattabbameva natthīti dasseti. Tatrāpīti dutiyattheravādepi. Taṃtaṃjhānikatā taṃtaṃsammasitasaṅkhāravipassanāniyamehi hoti. Tatrāpi hi vipassanā taṃtaṃvirāgāvirāgabhāvanābhāvena somanassasahagatā upekkhāsahagatā ca hutvā jhānaṅgādiniyamaṃ maggassa karotīti evaṃ vipassanāniyamo vuttanayeneva veditabbo.

Tanti taṃtaṃjhānasadisabhavanaṃ. Svāyamattho pādakajjhānasammasitajjhānupanissayehi vinā ajjhāsayamattena asijjhanā upanissayena vinā saṅkappamattena sakadāgāmiphalādīnaṃ asijjhanadīpakena nandakovādena (ma. ni. 

我来帮你翻译这段巴利文：
"出起...等何所缘"是问从无常等出起者的出起导向以相为所缘时,不应从诸行出起,以诸行为所缘时也能通达相。以"无常"等在诸行中转起的智也通达诸相,因为取彼形态的诸行,故说"以相为所缘"。显示诸行为所缘,如前所说意趣说为"以相为所缘",故说"所谓相"等。因为无常性、苦性、无我性若别别取相则是施设性,在胜义中不存在,正因不存在故不能说为有限等。因此由于在胜义中无别别可取的相,以"无常、苦、无我"观察诸行的自性时即名为观察诸相,故说"若观察无常、苦、无我三相者"。因为以无常等见到的只是诸行,所以它们应舍离如颈上绑尸。
出世间善
杂论注释
"于彼"即于出世间禅。"内及"等半偈指出五种观地应执著应出起。七八等支为七八支,应知等字省略。"相"即从何处出起,以相语显示彼等相转起。行舍智确定圣道的觉支等差别。何故?因为从彼彼第二等基础禅生起的有行舍智,无基础禅超越的支分无欲入定离贪修习,且其他不存在。在彼等说中...等观确定应知。何故?因为仅以观确定,在第一长老说中无基础初禅基础道也是初禅,其他由基础禅观确定而为彼彼禅。如是在其余说中观确定应随适配合。
"杂行"即基础禅以外的行。由此显示在基础禅诸行观察时无须再说。"于彼也"即在第二长老说中也。彼彼禅性由彼彼所观察行观确定。因为于彼中,观以彼彼离贪非离贪修习性而成为喜俱舍俱,作道的禅支等确定,如是观确定应如所说方法了知。
"彼"即彼彼禅相似性。此义无基础禅观察禅资助则不能仅由意乐而成就,无资助则不能仅由思惟而成就一来果等,以难陀教导显示。

3.398 ādayo) dīpetabbo. Tattha hi sotāpannāyapi paripuṇṇasaṅkappabhāvaṃ vadantena bhagavatā yassa yassa upanissayo atthi, tassa tasseva ajjhāsayo niyāmako, nāññassāti tena tena paripuṇṇasaṅkappatā hoti, na tato paraṃ saṅkappasabbhāvepi asijjhanatoti ayamattho dīpito hoti. Evamidhāpi yassa yassa dutiyādijhānikassa maggassa yathāvutto upanissayo atthi, tassa tasseva ajjhāsayo niyāmako, nāññassa satipi tasmiṃ asijjhanato. Imasmiṃ pana vāde pādakasammasitajjhānupanissayasabbhāve ajjhāsayo ekantena hoti, taṃtaṃphalūpanissayasabbhāve taṃtaṃsaṅkappo viyāti tadabhāvābhāvato ajjhāsayo niyametīti vuttaṃ.

Yasmiṃ pana pādakajjhānaṃ natthīti catutthajjhānikavajjānaṃ pādakāni lokiyajjhānāni sandhāya vuttaṃ. Appanāppatti ca oḷārikaṅgātikkamanupanissayābhāve pañcahi aṅgehi vinā na hotīti ‘‘somanassasahagatamaggo hotī’’ti āha. Upekkhāsahagatamaggoti etena catutthajjhānikatāpi samānā anusayasamugghāṭanasamatthassa na saṅkhārāvasesatāti dasseti. Te ca vādā na virujjhanti ajjhāsayavasena pañcamajjhānikatāya paṭhamādijjhānikatāya ca sambhavatoti adhippāyo. Ajjhāsayo ca sātthako hoti, aññathā pādakasammasitajjhāneheva niyamassa siddhattā ajjhāsayo niyāmako vuccamāno niratthako siyāti. Idha pana aṭṭhasāliniyā niyāmane ekantikaṃ vipassanāsaṅkhātaṃ atthameva uddharitvā ‘‘tesampi vādesu ayaṃ…pe… vipassanāva niyametī’’ti vadantena tayopete vāde vipassanāva niyametīti dassitaṃ. Taṃtaṃvādānañhi vipassanāsahitānameva siddhi, nāññathāti dassitanti.

Pavedhatīti gotrabhussa paccayo bhavituṃ na sakkotīti attho. Yadi pañcamacittakkhaṇe javanaṃ patitaṃ nāma hoti, kathaṃ tadā gotrabhu tadanantarañca maggo javanassa patitakkhaṇe uppajjatīti? Apubbassa javanantarassa patitatābhāvato. Tadeva hi javanaṃ anekakkhattuṃ pavattamānaṃ patitaṃ siyāti, gotrabhu pana ārammaṇantare uppannaṃ apubbaṃ javanaṃ, tathā maggo bhūmantarato cāti. Nanu ca sattamajavanacetanāya balavatāya upapajjavedanīyabhāvo hoti ānantariyatāpīti, tatthāyaṃ adhippāyo siyā ‘‘paṭisandhiyā anantarapaccayabhāvino vipākasantānassa anantarapaccayabhāvena antimajavanacetanāya susaṅkhatattā sā sattamajavanacetanā upapajjavedanīyā ānantarikā ca hoti, na apatitajavanacetanā viya balavatāyā’’ti.

Puna anulomaṃ taṃ anubandheyyāti gotrabhussa hi saṅkhārārammaṇatte sati tadapi anulomamevāti purimaanulomaṃ viya taṃ tadapi aññaṃ anulomaṃ anubandheyya, na maggoti maggavuṭṭhānameva ca na bhaveyya attano sadisālambanassa āvajjanaṭṭhāniyassa paccayassa alābhā. Appahīnabhāvena pañcasu upādānakkhandhesu anusayitā kilesā sā bhūmi etehi laddhāti katvā bhūmiladdhā. Vaṭṭaṃ sinonti bandhantīti katvā vaṭṭasetū ca, tesaṃ samugghātakaraṇantipi etadevassa lobhakkhandhādipadālanaṃ vuccati. Tanti pavattaṃ. Ekaṃ bhavanti anāgāmino anekakkhattuñca tattheva upapajjantassa heṭṭhā anāgamanavasena eko bhavoti gahetvā vuttaṃ.


我来帮你翻译这段巴利文：
3.398 等显示。因为在彼处世尊说即使预流者也有圆满思惟性,谁有资助,谁的意乐即是决定,非他者,由彼彼而有圆满思惟性,不是由此后虽有思惟而不成就,显示此义。如是此处也,谁有如所说第二等禅道的资助,谁的意乐即是决定,非他者,虽有彼而不成就。但在此说中,有基础观察禅资助时意乐一定有,如有彼彼果资助时有彼彼思惟,因为无彼则无故,意乐决定而说。
"于某处无基础禅"是关于除第四禅外的基础世间禅而说。定的获得无粗支超越资助则无五支而不生,故说"喜俱道"。"舍俱道"以此显示虽同为第四禅性,能断随眠者非行的剩余。彼等说不相违,因为依意乐能有第五禅性及初等禅性之意。意乐有意义,否则仅由基础观察禅确定成就时,说意乐为决定则无义。但此处阿达沙利尼的确定,只取观称为一向义而说"在彼等说中此...等观确定",显示三种说中观确定。因为显示彼彼说唯与观相应成就,非其他。
"动摇"即不能作种姓的缘之义。若在第五心刹那名为速行已落,如何彼时种姓及其后道在速行落时生起?因为无新速行的落性。因为彼速行多次转起时应落,但种姓在异所缘生起为新速行,如是道也从异地。然而因第七速行思强力而成为后生受及无间性,此中此意趣可能是"由于最后速行思对结生无间缘的异熟相续善作故,彼第七速行思成为后生受及无间,不如非落速行思由强力"。
"复次顺逆应随彼"因为若种姓以行为所缘,彼也是顺逆,如前顺逆,彼也应随其他顺逆,非道,且不应成为道出起,因为无得与己相似所缘的作转向缘。因未断而在五取蕴中随眠的烦恼,彼等得此为地故名地得。结缚轮回故名轮回结,断除彼等即说为断除贪蕴等。"彼"即转起。"一有"说取不还者多次生彼处者,由于下不来方式为一有。


Imassa panatthassāti yathāvuttassa upādinnakapavattato vuṭṭhānassa. Apāyesu sattamabhavato uddhaṃ sugatiyañca vipākadāyakassa abhisaṅkhāraviññāṇassa paccayaghāto sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodho daṭṭhabbo. Dvīsu bhavesūti anāgāmimagge abhāvite sakadāgāmissa kāmadhātuyaṃ ye dve bhavā uppajjeyyuṃ, tesūti attho. Calatīti etena calanasabhāvameva dasseti, na acalanābhāvaṃ, tasmā acalanaṃ dassetvā puna calanaṃ dassetuṃ ‘‘tathāgatassa hī’’tiādimāha. Yepi vā katthaci cattāropi magge samānapaṭipade disvā sabhāvato acalanameva gaṇheyyuṃ, tesaṃ taṃgahaṇanivāraṇatthaṃ ‘‘calatī’’ti vuttaṃ, na calanāvadhāraṇatthanti yuttaṃ ubhayadassanaṃ. Atha vā yadipi kesañci cattāropi maggā samānapaṭipadā, tathāpi kilesindriyehi sijjhamānā paṭipadā tesaṃ vasena calanapakatikā evāti ‘‘calati’’cceva vuttaṃ, na ‘‘na calatī’’ti.

Lokuttarakusalapakiṇṇakakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamamaggavīsatimahānayavaṇṇanā

357. Yassa pubbabhāge ‘‘maggaṃ bhāvemī’’ti ajjhāsayo pavatto, so maggaṃ bhāveti. Evaṃ sabbattha ajjhāsayavisesena taṃtaṃbhāvanāviseso daṭṭhabbo.

358.Chandādhipateyyantiādīsu ekacittakkhaṇe vattamānesu dhammesu kathaṃ chandassa taṃsahajātassa adhipatibhāvo vīriyādīnañcāti? Upanissayavasena. Yassa hi sace chandavato kusalaṃ nipphajjati, ‘‘ahaṃ nipphādessāmī’’ti pavattamānassa kusalaṃ nipphannaṃ, tassa taṃsahajāto chando tena purimupanissayena visiṭṭho sahajātadhamme attano vase vatteti. Tasmiñca pavattamāne te pavattanti, nivattamāne nivattanti, tadanurūpabalā ca honti rājapurisā viyāti. Evaṃ vīriyādīsu. Sesadhammānaṃ pana katthaci vuttappakārappavattisabbhāvepi ataṃsabhāvattā adhipatibhāvo natthīti daṭṭhabbo.

Dutiyamaggavaṇṇanā

361. Ā-kārassa rassattaṃ katvā aññindriyaṃ vuttaṃ, ā-kāro ca dhammamariyādattho.

Tatiyacatutthamaggavaṇṇanā

362.Maggaṅgāni na pūrenti akiccakattā sammādiṭṭhiyāti adhippāyo. Mārento gacchatīti hi maggo, na cetāya māretabbaṃ atthīti. Mānassa diṭṭhisadisā pavatti ahamasmīti pavattamānassa diṭṭhiṭṭhāne ṭhānaṃ. Ālokasseva pavattikālo viyāti cirappavattiṃ sandhāyāha. Ekadesasāmaññena hi yathādhippetena upamā hotīti. Khāre vāti kaṭṭhādīnaṃ khāracchārikāyaṃ. Sammadditvāti kiledetvā. Chandoti taṇhā. Anusayoti taṇhā mānānusayo ca. Etasmiñca sutte asamūhatassa gandhassa samugghāṭanaṃ viya asamūhatamānādisamugghātaṃ dassentena aññamaññe kilese pajahatīti dassitanti ānītaṃ, na yathāvuttanayena upamāya vuttattāti daṭṭhabbaṃ. Nirantaraṃ pavattamāne citte tassa saṃkilesavodānakarā sāvajjānavajjā cetasikā uppajjamānā tassaṅgabhūtā avayavā viya hontīti ‘‘cittaṅgavasenā’’ti vuttaṃ.

Lokuttarakusalavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kusalakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Akusalapadaṃ

Dhammuddesavāro

Paṭhamacittakathāvaṇṇanā



我来帮你翻译这段巴利文：
"此义"即如所说从有执取的转起出起。应见预流道智断除能在恶趣七有以上及善趣中给予异熟的行识之缘。"在两有中"即对于不修不还道的一来者在欲界中应生起的两有,于彼等之义。"动摇"以此只显示动摇的本性,非不动摇的不存在,因此显示不动摇后再显示动摇而说"如来..."等。或者若有人见到某处四道皆同行道而取不动摇为本性,为遮止彼等之取而说"动摇",非为确定动摇,故显示两者是合适的。或者虽然对某些人四道是同行道,然而由烦恼根成就的行道因彼等力量而本性动摇,故只说"动摇",不说"不动摇"。
出世间善杂论注释完毕。
初道二十大方法注释
357. 谁在前分生起"我修道"的意乐,他修道。如是一切处应以意乐差别见彼彼修习差别。
358. 在欲增上等一心刹那中转起的诸法中,如何欲及与彼俱生的有增上性及精进等?依资助力。因为若对有欲者善成就,"我将成就"如是转起时善已成就,彼俱生的欲由前资助殊胜,使俱生法随己力转,彼转时彼等转,止时止,随顺彼力量,如王臣。如是在精进等中。但其余诸法虽有某处如所说方式转起,因非彼本性故无增上性应知。
第二道注释
361. 作ā音短促说为清净根,ā音有法的界限义。
第三第四道注释
362. 意指不圆满道支因正见无作用。因为"道"即杀害而去,而此无应杀害者。慢的转起如见,以"我是"而转起处于见处。如光的转起时,关于久转而说。因为譬喻以一分相似如所欲。"在碱中"即在木等的碱灰中。"揉捻"即使湿润。"欲"即渴爱。"随眠"即渴爱及慢随眠。在此经中显示如未断除的香的断除,显示未断除的慢等断除,显示互相断除诸烦恼而引来,应知非因如所说方式说譬喻。在相续转起的心中,能令彼杂染清净的有过无过心所生起时,如彼支分的部分,故说"依心支"。
出世间善注释完毕。
善论注释完毕。
不善品
法列举品
初心论注释

365. Kusale vuttanayaṃ anugantvā yathānurūpaṃ veditabbatāya ‘‘vuttanayenā’’ti āha. Gantabbābhāvatoti bujjhitabbābhāvato. Diṭṭhiyā gatamattanti diṭṭhiyā gatimattaṃ gahaṇamattaṃ. Āsannakāraṇattā ayonisomanasikārassa visuṃ gahaṇaṃ ekantakāraṇattā ca. Satisaṃvaroti idha sītādīhi phuṭṭhassa appamajjanaṃ khamanaṃ daṭṭhabbaṃ. Pahānasaṃvaroti vīriyasaṃvaro.

Assādadassananti assādadiṭṭhi. Phalaṭṭhena paccupaṭṭhānena asammāpaṭipattipaccupaṭṭhānomoho, sammāpaṭipattipaṭipakkhabhāvaggahaṇākāro vā. Sabbassa lobhassa abhijjhābhāve satipi visesayuttāya abhijjhāya kammapathappattāya idhuppajjamānāya lakkhaṇādiṃ dassetuṃ ‘‘sā parasampattīna’’ntiādimāha. Attano pariṇāmanassa purecārikā taṇhābhirati abhirati.

Anupaparikkhā moho. Mohavasena hi diṭṭhivasena vā avatthusmiṃ sānunayo adhimokkho uppajjatīti. Asatiyacitteti ahirikādīhi ārakkharahitacitte. Satirahitattā satipaṭipakkhattā cāti etena satirahitā satipaṭipakkhā ca akusalā khandhā eva micchāsatīti dasseti. Te pana upanāhādippavattiyaṃ cirakatādisallakkhaṇe paṭusaññāsampayuttā daṭṭhabbā. Sadarathādibhāvo avisesena kilesasampayogato vutto lahutādiekantapaṭipakkhānaṃ thinamiddhādīnaṃ kesañci idha abhāvā. Avūpasamoti asannisinnasabbhāvamāha. Anavaṭṭhānarasanti calanakiccaṃ. Cetaso avūpasameti nipphādetabbe payojane bhummaṃ, avūpasamapaccayabhūtaṃ ārammaṇaṃ vā ‘‘avūpasamo’’ti vuttaṃ.

Dhammuddesavārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Niddesavārakathāvaṇṇanā

377.Sahajātadhammesuakampanaṃ na kosajjesu akampanaṃ viya tappaṭipakkhabhāvato daṭṭhabbaṃ, taṃtaṃpāpakiriyāya ussahanavasena pana thiratā tattha akampanaṃ.

381.Diṭṭhiyā virūpaṃ phanditanti tathā tathā sassatādivasena pavattā diṭṭhi eva vuccati. Tarantīti titthe viya pilavanti. Vipariyesatoti vatthussa viparītato.

390. Sabhāvapaṭicchādanavasena pakatiattādiasantagahaṇassa aniccādīnaṃ niccādivisamagahaṇassa ca saññādivipariyesassa nissayattā ‘‘asantaṃ asamañca bujjhatī’’ti vuttaṃ.

Dutiyacittavaṇṇanā

399.Kiñcāpi…pe… parāmasantassa uppajjatīti purimacittena avisesaṃ dasseti. Anussāhanāvasīdanabhāvena saṃhatabhāvo thinaṃ.

Tatiyacittavaṇṇanā

400.Idha mānena saddhiṃ pañca apaṇṇakaṅgānīti avirajjhanakaṅgāni uppattiarahaṅgāni hontīti attho daṭṭhabbo. Mānassa aniyatattā na niyatayevāpanakāti . Paṭṭhāne hi ‘‘saṃyojanaṃ dhammaṃ paṭicca saṃyojano dhammo uppajjati hetupaccayā’’ti (paṭṭhā. 3.


我来帮您翻译这段巴利文。我会按照您的要求直译成简体中文，保持完整性，不做省略或意译：
365. 应当依照所说方法，按照合适的方式理解"依照所说方法"这句话。"不可到达"是指不可理解。"仅是见解所至"是指仅仅把握见解的行进。由于是近因，不如理作意单独把握，是因为它是决定性因。"念的防护"在此应理解为对被冷等所触时的不放逸和忍耐。"断的防护"是精进的防护。
"见到味著"是味著见。以果的意义，以现前的意义，痴是不正行的现前，或是正行对立的执取行相。虽然一切贪都没有贪求，但为了显示具有特殊意义、达到业道程度、在此生起的贪求的特相等，所以说"它对他人的财物"等。渴爱的欢喜是自我转变的先导，称为欢喜。
审察是痴。因为依痴或依见，对非事物生起具贪爱的胜解。"无念心"是指被无惭等所缺乏保护的心。由于无念和对念的对立，以此显示无念和对念对立的不善蕴即是邪念。这些在怨恨等的生起中，在忆念长时所作等时，应视为与利想相应。混乱等的状态是就烦恼相应的无差别而说，因为某些与轻快等完全对立的昏沉睡眠等在此是不存在的。"不寂静"是指不安稳的状态。"动摇作用"是指动摇的作用。"心不寂静"是指在应完成的目的上的处格，或指作为不寂静因缘的所缘被称为"不寂静"。
法标述品注释完毕。
分别品注释
377. 对俱生法的不动摇，不应如对懈怠的不动摇那样理解，因为是其对立，而是应当理解为依各种恶行的精进而有坚固性，那里的不动摇。
381. "见解的错乱动摇"即是指如此这般依常等方式转起的见解。"渡过"是如在渡口漂浮。"颠倒"是对事物的错误。
390. 由于依遮蔽自性而执取非实有的本我等，以及错误执取无常等为常等，是想等颠倒的所依，所以说"了知非实有和不平等"。
第二心注释
399. "虽然……等……生起于执取者"显示与前心无差别。以不精进和沉没的状态而有的凝滞状态是昏沉。
第三心注释
400. 此处与慢一起的五个必定支分，应理解为意思是：是不错失的支分，是生起应得的支分。由于慢的不确定性，所以不是必定的必定支分。因为在《发趣论》中说："缘结法，结法生起，因缘"。

4.1) ettha ‘‘catukkhattuṃ kāmarāgena tikkhattuṃ paṭighena ca māno vicikicchā bhavarāgo tayopete sakadāgāmino saṃyojanānaṃ saṃyojanehi dasavidhā yojanā’’ti dassitāya dasavidhāya yojanāya ‘‘kāmarāgasaṃyojanaṃ paṭicca mānasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojana’’nti vatvā ‘‘kāmarāgasaṃyojanaṃ paṭicca avijjāsaṃyojana’’nti ‘‘mānasaṃyojanaṃ paṭicca bhavarāgasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojana’’nti ca vatvā ‘‘bhavarāgasaṃyojanaṃ paṭicca avijjāsaṃyojana’’nti vuttāhi yojanāhi mānassa aniyatabhāvo pakāsito, tathā kilesadukepi. Idha ca vakkhati ‘‘dasavidhā saṃyojanānaṃ yojanā, tathā dasavidhā kilesāna’’nti ca. Unnamanavaseneva sampaggaharaso, na vīriyaṃ viya taṃtaṃkiccasādhane abbhussāhanavasena. Omānassapi attānaṃ avaṃkatvā gahaṇaṃ sampaggahoti daṭṭhabbo.

Catutthacittavaṇṇanā

402. Pariharaṇatthaṃ vikkhittā hutvā ussāhaṃ janentā ‘‘pariharaṇatthaṃ saussāhā’’ti vuttā, tesaṃ.

Navamacittavaṇṇanā

413. Visappanaaniṭṭharūpasamuṭṭhānavasena attano pavattiākāravasena ca visappanaraso. Doso upayogaphalesu aniṭṭhattā visasaṃsaṭṭhapūtimuttaṃ viya daṭṭhabbo. Anabhiratirasāti evaṃpakāresu paṭikkhepena rasavacanesu taṃtaṃpaṭipakkhakiccagahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Kaṭukākāragati kaṭukañcukatā, attasampatti āvāsādi, parāyattatāya dāsabyaṃ viya daṭṭhabbaṃ. Yathā hi dāsabye sati dāso parāyatto hoti, evaṃ kukkucce sati taṃsamaṅgī. Na hi so attano dhammatāya pavattituṃ sakkoti kusaleti. Atha vā katākatākusalakusalānusocane āyattatāya tadubhayavasena kukkuccena taṃsamaṅgī hotīti dāsabyaṃ viya taṃ hoti.

418.Viruddhākāroti viruddhassa puggalassa, cittassa vā ākāro viruddhabhāvo. Tena virujjhanaṃ virodhoti dasseti. Vacananti etaṃ nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Sabbameva hi kiccaṃ etena kariyamānaṃ suropitaṃ sujanitaṃ na hotīti. Ropasaddavacanatthameva keci vaṇṇenti. Taṃ appamāṇanti kodhassa tathāpavattanasabhāvābhāvā aññena kenaci kāraṇena paripuṇṇatā siyāti sandhāya vuttaṃ.

Ekādasamacittavaṇṇanā

422.Vigatā cikicchāti cikicchituṃ dukkaratāya vuttaṃ, na sabbathā cikicchābhāvā vicikicchāyāti tadatthaṃ dasseti.

424. Nicchayābhāvā asaṇṭhahanato cetaso pavattipaccayamattatāya ‘‘pavattiṭṭhitimatta’’nti vuttaṃ.

425. Ekaṃ ākāraṃ gantuṃ asamatthatāya attano āmukhaṃ sappanato osakkati.

Dvādasamacittavaṇṇanā



我来帮您将这段巴利文直译成简体中文:
4.1. 此处所说的"贪欲四次、嗔恚三次以及我慢、疑、有贪这三种,是一来者的十种结缚的缚结"中显示的十种缚结,说"缘于贪欲结而有我慢结、无明结",又说"缘于贪欲结而有无明结",又说"缘于我慢结而有有贪结、无明结",又说"缘于有贪结而有无明结",通过这些结缚显示我慢的不确定性,烦恼对中也是如此。这里将说"结缚的十种缚结,同样烦恼也有十种"。以高举为性质,不像精进那样以鼓励完成各种事务为性质。对于卑慢,也应视为执取自己为低下的执著。
第四心释义
402. "为了守护而散乱并生起精进"被称为"为守护而有精进",这些的。
第九心释义
413. 以扩散不悦色生起及以自身活动方式为性质而扩散。瞋恚因对所用之果不悦意,应视如混毒的腐尿。所说"以不喜悦为性质",在这样以否定说性质时,应理解为执取其对立面的作用。苦涩性质即苦涩状态,自身成就如住所等,依他性应视如奴役。如有奴役时奴隶依他,如是有追悔时其相应者。因为他不能以自己的本性趣向善法。或者,因追悔善不善已作未作而依附于彼二者,故具追悔者如处于奴役。
418. "相违形态"即与相违的人或心的形态即相违性。由此显示"相违即对立"。"言说"应视为仅是举例。因为由此所作的一切事都不会善立、善生。某些人只解释"立"字的含义。说"那是无量的",是就瞋恚无如是活动自性,由其他某因而圆满而说。
第十一心释义
422. "离去思虑"是因思虑困难而说,不是因为完全无思虑而成为疑。为显示此义。
424. 因无决定而不安住,唯是心的活动缘而说"唯住于活动"。
425. 因不能趣向一种形态,由向自己面前爬行而退缩。
第十二心释义

429. Uddhaccaṃ attano gahitākāre eva ṭhatvā bhamatīti ekārammaṇasmiṃyeva vipphandanaṃ hoti. Vicikicchā pana yadipi rūpādīsu ekasmiññevārammaṇe uppajjati, tathāpi ‘‘evaṃ nu kho, idaṃ nu kho’’ti uppajjamānā ‘‘nanu kho, aññaṃ nu kho’’ti aññaṃ gahetabbākāraṃ apekkhatīti nānārammaṇe calanaṃ hoti.

‘‘Evaṃsampadamidaṃ veditabba’’nti ettāvatā imasmiṃ cittadvaye vuttapakiṇṇakaṃ dassetvā dvādasasu dassetuṃ ‘‘sabbesupī’’tiādimāha. Kusalesupi ārammaṇādhipatiṃ anuddharitvā sahajātādhipatino eva uddhaṭattā idhāpi so eva uddharitabbo siyāti ‘‘sahajātādhipati labbhamānopi na uddhaṭo’’ti vuttaṃ nārammaṇādhipatino alabbhamānattā. Sopi hi aṭṭhasu lobhasahagatesu labbhatīti. Sesopīti vīmaṃsato aññopi sahajātādhipati natthi, yo uddharitabbo siyā. Ārammaṇādhipatimhi vattabbameva natthi. Kañci dhammanti chandādīsu ekampi sahajātaṃ. Kusalattike tāva paṭiccavārādīsu ‘‘na hetupaccayā adhipatipaccayā’’ti ekassapi pañhassa anuddhaṭattā paṭṭhāne paṭisiddhatā veditabbā. Aññathā hi ‘‘akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati na hetupaccayā adhipatipaccayā’’ti (paṭṭhā. 1.

我来 助您直译这段巴利文：
429. 掉举停留在自己所取的形态中而转动,故是在同一所缘中的躁动。但是疑虽然在色等的一个所缘中生起,然而以"是这样吗?是这个吗?"而生起时,以"难道不是吗?是其他的吗?"而期待取其他形态,故成为在不同所缘中的动摇。
"应知此是如是具足"至此,显示了在这两种心中所说的杂项后,为显示十二种而说"在一切中"等。因为在诸善中未举出所缘增上,而只举出俱生增上,在这里也应只举出彼,故说"虽可得俱生增上而未举出",不是因为所缘增上不可得。因为在八种贪相应心中也可得彼。"其余的"即除了观以外也没有其他俱生增上可以举出。关于所缘增上根本无可说。"某些法"即欲等之中任一俱生法。首先在善三法中,因为在缘起分等中未举出"非因缘增上缘"等任一问题,应知在发趣论中已否定。否则在"缘于不善法而生不善法,非因缘增上缘"(发趣论1.

1.86) etassa vasena ‘‘eka’’nti vattabbaṃ siyā.

Dassanena pahātabbābhāvatoti dassanena pahātabbassa abhāvato, dassanena pahātabbesu vā abhāvato. Etena paṭisandhianākaḍḍhanato dassanena pahātabbesu anāgamananti tattha anāgamanena paṭisandhianākaḍḍhanaṃ sādheti. Anākaḍḍhanato anāgamanaṃ pana sādhetuṃ ‘‘tesu hī’’tiādimāha. Ettheva paṭisandhidānaṃ bhaveyya. Tathā ca sati dassanena pahātabbaṃ siyā apāyagamanīyassa dassanena pahātabbabhāvato. Na cetaṃ dassanena pahātabbaṃ siyā, tasmā dassanena pahātabbavibhaṅge nāgatanti adhippāyo.

Kathaṃ panetaṃ ñāyati ‘‘paṭisandhianākaḍḍhanato dassanena pahātabbesu anāgamana’’nti? Dassanena pahātabbānaññeva nānākkhaṇikakammapaccayabhāvassa vuttattā. Duvidhā hi akusalā dassanena pahātabbā bhāvanāya pahātabbāti. Tattha bhāvanāya pahātabbacetanānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayabhāvo na vutto, itarāsaññeva vutto. ‘‘Bhāvanāya pahātabbo dhammo neva dassanena na bhāvanāya pahātabbassa dhammassa kammapaccayena paccayo’’ti ettha hi sahajātameva vibhattaṃ, na nānākkhaṇikanti. Tathā paccanīyepi ‘‘bhāvanāya pahātabbo dhammo neva dassanena na bhāvanāya pahātabbassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo…pe… sahajātapaccayena…pe… upanissayapaccayena…pe…. Pacchājātapaccayena paccayo’’ti ettakameva vuttaṃ, na vuttaṃ ‘‘kammapaccayena paccayo’’ti. Itarattha ca vuttaṃ. Uddhaccasahagatā ca cetanā bhāvanāya pahātabbesu eva āgatāti nānākkhaṇikakammapaccayo na siyāti. Yadi siyā, bhāvanāya pahātabbacetanāya ca nānākkhaṇikakammapaccayabhāvo vucceyya, na tu vutto. Tasmā uddhaccasahagatā nānākkhaṇikakammapaccayabhāve sati dassanena pahātabbesu vattabbā siyā, tadabhāvā na vuttāti. Paṭisandhianākaḍḍhanato tattha anāgatāti ayametthādhippāyo. Nānākkhaṇikakammapaccayāvacanena pana bhāvanāya pahātabbānaṃ pavattivipākatā paṭikkhittā. Pavattivipākassapi hi nānākkhaṇikakammapaccayatā na sakkā nivāretuṃ. Vuttañca ‘‘sukhāya vedanāya sampayutto dhammo dukkhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa kammapaccayena paccayo, nānākkhaṇikā’’tiādi (paṭṭhā. 1.3.56-57). Yadi bhāvanāya pahātabbānaṃ vipākadānaṃ natthi, kathaṃ te vipākadhammadhammā hontīti? Abhiññācittādīnaṃ viya vipākārahasabhāvattā. Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ…pe… avikkhepo hoti, imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti (vibha. 730-731) idampi tesaṃ vipākārahataññeva sandhāya vuttaṃ siyā. Idaṃ pana ṭhānaṃ suṭṭhu vicāretabbaṃ. Atthi hi ettha vacanokāso. Na hi vipāketi vacanaṃ vipākadhammavacanaṃ viya vipākārahataṃ vadatīti.

Akusalapadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Abyākatapadaṃ

Ahetukakusalavipākavaṇṇanā



我来帮您直译这段巴利文：
1.86. 依此应说"一"。
"因无见所断"即因无见所应断,或在见所断中无。由此示由不牵引结生故不来于见所断,即以不来于彼而成就不牵引结生。为成就因不牵引故不来,而说"因为在彼等"等。唯在此处会有结生。如是则应成为见所断,因为导向恶趣者是见所断性。而此非见所断,因此在见所断分别中未提及,此是意趣。
如何知道"因不牵引结生故不来于见所断"?因为已说唯见所断的异时业缘性。因为不善有两种:见所断和修所断。其中,未说修所断思的异时业缘性,只说了其他的。因为在"修所断法以业缘缘非见非修所断法"中,只分别了俱生,不是异时。同样在否定中也只说到"修所断法以所缘缘...乃至...俱生缘...乃至...依止缘...乃至...后生缘缘非见非修所断法"这些,未说"以业缘缘"。而在其他处说了。掉举相应思只在修所断中提及,故不应有异时业缘。若有,则应说修所断思的异时业缘性,但未说。因此,若掉举相应有异时业缘性,则应说在见所断中,因无此故未说。因不牵引结生故不来于彼,这是此处意趣。由不说异时业缘而否定修所断的转起异熟。因为转起异熟的异时业缘性不能阻止。如说"乐受相应法以业缘缘苦受相应法,异时"等(发趣论1.3.56-57)。若修所断无异熟,如何成为异熟法?因为如神通心等是异熟应得自性。但所说"于何时不善心生起,与舍俱、掉举相应...乃至...不散乱,于此等法之智为法无碍解,于彼等异熟之智为义无碍解"(分别论730-731),这也应是就彼等异熟应得性而说。但此处应善加考察。因为此中有言说机会。因为说"于异熟"不如说"异熟法"那样说异熟应得性。
不善语释完毕。
无记语
无因善异熟释

431.Tesuvipākābyākatantiādīnaṃ ‘‘bhājetvā dassetuṃ katame dhammā abyākatātiādi āraddha’’nti etena sambandho. Tassāpīti etassa ‘‘uppattiṃ dīpetuṃ kāmā…pe… ādi vutta’’nti etena sambandho. Upacitattāti yathā aññassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākābhimukhaṃ hoti tathā vaḍḍhitattā. Rūpādīnaṃ paccayānaṃ aññaviññāṇasādhāraṇattā asādhāraṇena vatthunā cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇanti nāmaṃ uddhaṭaṃ. Cakkhādīnaṃ tikkhamandabhāve viññāṇānaṃ tikkhamandabhāvā visesapaccayattā ca.

Cakkhusannissitañca taṃ rūpavijānanañcāti cakkhusannissitarūpavijānanaṃ. Evaṃlakkhaṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ. Tattha cakkhusannissitavacanena rūpārammaṇaṃ aññaviññāṇaṃ paṭikkhipati. Rūpavijānanavacanena cakkhunissaye phassādayo nivatteti. Cakkhurūpavacanehi ca nissayato ārammaṇato ca vijānanaṃ vibhāveti. Rūpamattassa ārammaṇassa gahaṇaṃ kiccametassāti rūpamattārammaṇarasaṃ. Jhānaṅgavasenāti idaṃ dvipañcaviññāṇavajjesu vijjamānānaṃ upekkhāsukhadukkhekaggatānaṃ jhānaṅgikattā idhāpi taṃsadisānaṃ tadupacāraṃ katvā vuttaṃ. Na hi jhānapaccayattābhāve jhānaṅgatā atthi. Vuttañhi ‘‘jhānaṅgāni jhānasampayutta…pe… rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.3.112). Etesañca jhānapaccayabhāvo paṭikkhitto. Yathāha ‘‘abyākataṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjati na jhānapaccayā. Pañcaviññāṇasahagataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā’’tiādi (paṭṭhā. 1.1.98). Jhānapaccayattābhāvepi vedanācittaṭṭhitīnaṃ upekkhādibhāvato tathābhūtānaṃ vacane aññaṭṭhānābhāvato ca dutiyarāsiniddeso.

436.Vatthupaṇḍarattāti sayaṃ kaṇhadhammānaṃ appaṭipakkhattā sabhāvaparisuddhānaṃ pasādahadayavatthunissayānaṃ vasena paṇḍarasabhāvaṃ jātanti adhippāyo. Ayaṃ pana nayo catuvokāre na labbhatīti tattha bhavaṅgassa tato nikkhantākusalassa ca paṇḍaratā na siyā, tasmā tattha paṇḍaratāya kāraṇaṃ vattabbaṃ. Sabhāvo vāyaṃ cittassa paṇḍaratāti.

439.Idampīti pi-saddo ṭhitimattasahitaṃ pubbe vuttaṃ vicikicchāsahagataṃ apekkhitvā vutto. Pakatiyāti anatikkamanena. Sopi viseso. Kāyappasādaṃ ghaṭṭetvā pasādapaccayesu mahābhūtesu paṭihaññatīti āpāthaṃ gantvā paṭihaññatīti attho. Yathā ca ‘‘rūpaṃ ārabbha uppanna’’nti vutte na ārammaṇuppādānaṃ pubbāparakālatā hoti, evamidhāpi ghaṭṭanapaṭihananesu daṭṭhabbaṃ. Upamāpi ubhayaghaṭṭanadassanatthaṃ vuttā, na nissitanissayaghaṭṭanānaṃ pubbāparatādassanatthaṃ. Ettha ca bahiddhāti etaṃ nidassanamattaṃ. Ajjhattampi hi ārammaṇaṃ hotīti. Viññāṇadhātunissayabhūtehi vā aññaṃ ‘‘bahiddhā’’ti vuttaṃ. Paṭighaṭṭanānighaṃso balavā hoti, tato eva iṭṭhāniṭṭhaphoṭṭhabbasamāyoge sukhadukkhapaccayā dhātuanuggahadhātukkhobhā ciraṃ anuvattanti.



我来帮您直译这段巴利文：
431. "彼等异熟无记"等与"为分别显示而开始'何法是无记'等"相连。"那个也"与"为显示生起而想要...乃至...等已说"相连。"积集"即如阻止其他的异熟而面向自己的异熟那样增长。因为色等诸缘为其他识所共,以不共的所依而举出眼识、耳识之名。因为眼等的锐钝性是识的锐钝性的特殊缘。
依眼且是色了知,即依眼的色了知。这是眼识的相。其中以"依眼"说而排除取色所缘的其他识。以"色了知"说而遮除依眼的触等。以眼色二词而显示从所依和所缘而了知。取色而已的所缘是它的作用,故以"唯色所缘"为性质。"以禅支"这是因为除二五识外有舍、乐、苦、一境性是禅支,在此也对相似者作如是称呼而说。因为无禅缘性则无禅支性。如说"禅支以禅缘缘诸禅相应...乃至...诸色"(发趣论1.3.112)。这些的禅缘性被否定。如说"缘无记法而生无记法,非禅缘。缘五识相应一蕴而生三蕴"等(发趣论1.1.98)。虽无禅缘性,因为受、心住为舍等性,且如是说时无其他处所,故第二类的指示。
436. "因所依白净"意即因自身非黑法的非对治,依清净的净信心所依而生白净性质。但此理在四蕴界不得,故彼处有分及从彼出的不善不应有白净性,因此应说彼处白净性的原因。或者此是心的白净自性。
439. "这也"中的"也"字是顾及前面所说俱疑的"唯住"而说。"自性"即不超越。那个差别。击触身净而撞击净色所缘的大种,即到达境域而撞击之义。如说"缘色而生"时,所缘和生起无前后时,如是此处也应如是见击触和撞击。譬喻也是为显示两种击触而说,不是为显示所依能依击触的前后。此中"外"只是举例。因为内也是所缘。或说"外"是异于识界所依。撞击冲击强烈,因此在合遇可意不可意触时,乐苦缘的界助长和界扰动长时随转。

455. Aññesaṃ cittānaṃ sabhāvasuññatasabbhāvā manodhātubhāvo āpajjatīti ce? Na, visesasabbhāvā. Cakkhuviññāṇādīnañhi cakkhādinissitatā cakkhādīnaṃ savisayesu dassanādippavattibhāvatā ca viseso. Manoviññāṇassa pana anaññanissayamanopubbaṅgamatāya aññanissayaviññāṇassa anantarapaccayattābhāvena manodvāraniggamanamukhabhāvābhāvato ca sātisayavijānanakiccatā viseso. Tabbisesavirahā manomattā dhātu manodhātūti tividhā manodhātu eva vuccati, na visesamano. Tasmā ettha mano eva dhātu manodhātūti eva-saddo mattasaddattho daṭṭhabbo. Visesanivattanattho hi so viññāṇassāti. Manodvāraniggamanapavesamukhabhāvato pana manodhātuyā vijānanavisesaviraho daṭṭhabbo, tato eva manoviññāṇantipi na vuccati. Na hi taṃ viññāṇaṃ manato pavattaṃ manaso paccayo, nāpi manaso paccayabhūtaṃ manato pavattaṃ, dassanādīnaṃ pana paccayo, tehi ca pavattaṃ tesaṃ purecaraṃ anucarañcāti. Sammāsaṅkappoti avacanaṃ mahāvipākānaṃ viya janakasadisattābhāvato. Tattha hi tihetukato duhetukampi uppajjamānaṃ sammāsaṅkappatādīhi sadisaṃ sahetukatāyāti. Pañcaviññāṇasoteti ettha yathā paguṇaṃ ganthaṃ sajjhāyanto sajjhāyasote patitaṃ kañci kañci vācanāmaggaṃ na sallakkheti, evaṃ tathāgatassa asallakkhaṇā nāma natthi, na ca pañcaviññāṇasote jhānaṅgābhāvo idha avacanassa kāraṇaṃ. Yadi tadanantaraṃ niddeso taṃsotapatitatā, ito paresaṃ dvinnaṃ manoviññāṇadhātūnaṃ taṃsotapatitatā na siyā. Tasmā pañcaviññāṇānaṃ viya ahetukatāya maggapaccayavirahā ca vijjamānesupi vitakkavicāresu jhānaṅgadhammānaṃ dubbalattā pañcaviññāṇesu viya agaṇanupagabhāvā ca pañcaviññāṇasotapatitatā. Tato eva hi ahetukakiriyattayepi jhānaṅgāni balāni ca saṅgahavāre na uddhaṭāni, jhānapaccayakiccamattato pana paṭṭhāne dubbalānaṃ ettha vitakkādīnaṃ jhānapaccayatā vuttā.

469. Samānavatthukaṃ anantarapaccayaṃ labhitvā uppajjamānaṃ santīraṇaṃ manodhātuto balavataraṃ hotīti taṃ yathārammaṇaṃ ārammaṇarasaṃ anubhavantaṃ iṭṭhe somanassasahagataṃ hoti, iṭṭhamajjhatte upekkhāsahagataṃ sātisayānubhavattā, tasmā ‘‘ayañhi iṭṭhārammaṇasmiṃ yevā’’tiādi vuttaṃ. Voṭṭhabbanaṃ pana satipi balavabhāve vipākappavattiṃ nivattetvā visadisaṃ manaṃ karontaṃ manasikārakiccantarayogato vipāko viya anubhavanameva na hotīti sabbattha upekkhāsahagatameva hoti, tathā pañcadvārāvajjanaṃ manodvārāvajjanañca kiccavasena apubbattā.

Ahetukakusalavipākavaṇṇanā niṭṭhitā.

Aṭṭhamahāvipākacittavaṇṇanā



我来帮您直译这段巴利文：
455. 若问:因其他诸心自性空而有,故成为意界?不然,因有差别。因为眼识等以依眼等及眼等于自境中有见等转起为差别。但意识以不依他及以意为前导,因无为他所依识的无间缘性,且无意门出口性,故以殊胜了知作用为差别。因无彼差别而唯是意的界称为意界,故说三种意界,非殊胜意。因此此处意即是界为意界,应知"即"字义同"唯"字。因为它是遮遣识的差别。但应知意界因为是意门出入口而无了知差别,正因如此而不说为意识。因为它不是从意而转起的意缘,也不是意缘性从意而转起,而是见等的缘,且由彼等转起而为彼等的前行和后随。不说"正思惟"如大异熟,因无如能生的相似性。因为在彼处从三因生二因者也因有因性而与正思惟等相似。"在五识流"中,如熟练诵读书者在诵读流中不觉察某些读法,如是如来无所谓不觉察,此处无禅支非不说的原因。若因紧接而说是落入彼流,此后二意识界不应落入彼流。因此如五识的无因性及无道缘,虽有寻伺而因禅支法羸弱,及如五识不入计数,故落入五识流。正因如此,在无因唯作三种中也未在摄类分中举出禅支和力,但在发趣论中说此处羸弱的寻等有禅缘性,只是就禅缘作用而已。
469. 推度得同所依的无间缘而生起,比意界更强,故它随所缘而受用所缘味时,于可意者成为喜俱,于可意舍处成为舍俱,因为是殊胜受用,故说"此实在可意所缘中"等。但确定虽有强性,止息异熟转起而作不同意,因结合作意作用间隔,如异熟不仅是受用,故一切处唯是舍俱,如是五门转向和意门转向因作用上无前例。
无因善异熟释完毕。
八大异熟心释

498.Alobhoabyākatamūlantiādīsu kusalapakkhe tāva alobhādosānaṃ niddesesu ‘‘yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā…pe… alobho kusalamūla’’nti (dha. sa. 32), ‘‘yo tasmiṃ samaye adoso adussanā…pe… adoso kusalamūla’’nti (dha. sa. 33) ca vuttattā idhāpi taṃniddesesu ‘‘alobho abyākatamūla’’nti ‘‘adoso abyākatamūla’’nti vacanaṃ yujjeyya. Paññindriyādiniddesesu pana ‘‘paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhī’’ti (dha. sa. 34, 37) evaṃ tatthapi vuttaṃ, na vuttaṃ ‘‘amoho kusalamūla’’nti. Tasmā idhāpi ‘‘amoho abyākatamūla’’nti pāṭhena na bhavitabbaṃ siyā. Alobhādosānaṃ viya amohassapi abyākatamūladassanatthaṃ panetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Aviññattijanakatoti kāyavacīkammadvāranivāraṇaṃ karoti. Avipākadhammatoti manokammadvāranivāraṇañca. Vipākadhammānañhi kammadvāraṃ vuttanti. Tathā appavattitoti dānādipuññakiriyabhāvena appavattito. Etena puññakiriyavatthubhedameva nivāreti.

Balavapaccayehīti payogena vinā nipphannehi ārammaṇādipaccayehi. Asaṅkhārikādīsu hi yena kenaci cittena kamme āyūhite asaṅkhārena appayogena kammakammanimittagatinimittapaccupaṭṭhāne paṭisandhi uppajjamānā asaṅkhārikā hoti, sasaṅkhārena sappayogena kammādipaccupaṭṭhāne sasaṅkhārikā. Bhavaṅgacutiyo pana paṭisandhisadisāva. Tadārammaṇañca kusalākusalāni viya asaṅkhārikaṃ sasaṅkhārikañca daṭṭhabbanti. Etesu balavaṃ dubbalañca vicāretuṃ ‘‘tattha sabbepi sabbaññubodhisattā’’tiādimāha. Kālavasena pana pariṇamatīti appāyukasaṃvattanikakammabahule kāle taṃkammasahitasantānajanitasukkasoṇitapaccayānaṃ taṃmūlakānaṃ candasūriyavisamaparivattādijanitautāhārādivisamapaccayānañca vasena pariṇamati.

Vipākuddhārakathāvaṇṇanā

Yato yattako ca vipāko hoti, yasmiñca ṭhāne vipaccati, taṃ dassetuṃ vipākuddhārakathā āraddhā. Etthevāti ekāya cetanāya kamme āyūhiteyeva. Duhetukapaṭisandhivasena dvādasakamaggopi hoti , dvādasakappakāropīti attho. Ahetukapaṭisandhivasena ahetukaṭṭhakampi. Asaṅkhārikasasaṅkhārikānaṃ sasaṅkhārikaasaṅkhārikavipākasaṅkaraṃ anicchanto dutiyatthero ‘‘dvādasā’’tiādimāha. Purimassa hi paccayatosasaṅkhārikaasaṅkhārikabhāvo, itaresaṃ kammato. Tatiyo tihetukato duhetukampi anicchanto ‘‘dasā’’tiādimāha.

Imasmiṃ vipākuddhāraṭṭhāne kammapaṭisandhivavatthānatthaṃ sāketapañhaṃ gaṇhiṃsu. Kammavasena vipākassa taṃtaṃguṇadosussadanimittataṃ dassetuṃ ussadakittanaṃ gaṇhiṃsu. Hetukittanaṃ idha paṭhamattherassa adhippāyena vuttaṃ. Dutiyattheravādādīsu visesaṃ tattha tattheva vakkhāmi. Ñāṇassa jaccandhādivipattinimittapaṭipakkhabhāvato tihetukaṃ atidubbalampi samānaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhantaṃ duhetukaṃ ākaḍḍheyyāti ‘‘ahetukā na hotī’’ti āha. Yaṃ pana paṭisambhidāmagge sugatiyaṃ jaccandhabadhirādivipattiyā ahetukaupapattiṃ vajjetvā gatisampattiyā sahetukopapattiṃ dassentena ‘‘gatisampattiyā ñāṇasampayutte katamesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti’’cceva (paṭi. ma. 

我来帮您直译这段巴利文：
498. 在"无贪无记根"等处,首先在善类中,于无贪无瞋的指示中说"在彼时无贪,非贪...乃至...无贪是善根"(法蕴1.32),"在彼时无瞋,非瞋...乃至...无瞋是善根"(法蕴1.33),因此在此处于彼等指示中说"无贪是无记根""无瞋是无记根"亦应合理。但在根等指示中说"智慧宝是无痴,法察觉,正见"(法蕴1.34,37)如是说,未说"无痴是善根"。因此此处也不应有"无痴是无记根"的读文。应知此是为显示如无贪无瞋那样无痴的无记根。"不生起作者"即在身语业门作遮止。"非异熟法"即在意业门作遮止。因为已说异熟法的业门。"不转起"即因布施等福德行不转起。以此遮止唯福德行处的差别。
"以强力缘"即非由作用而成就的所缘等缘。在不加行等中,以任何心于业作积集时,无加行地于业、业相、趣相现前,结生生起为无加行;有加行地于业等现前,则为有加行。有分与死相似于结生。随所缘如善不善,亦应观为无加行、有加行。于此等中要审察强弱,"因此一切智菩萨"等而说。依时节而转变,即在短寿业多的时节中,依彼业相续所生精血缘,依彼根本的月日不均匀转变及饮食等不均匀缘而转变。
异熟抉择说释
为显示异熟有多大,在何处异熟,故开始异熟抉择说。"唯在此"即唯以一思于业积集。以二因结生,十二支道亦有,十二支类亦尔。以无因结生,无因八亦有。不欲无加行有加行异熟混杂,第二上座说"十二"等。因为前者缘故有加行无加行,后者从业。第三上座不欲从三因至二因,说"十"等。
在此异熟抉择处,为确定业结生,取沙祇问。为显示业异熟的种种功德过失显著相,取显著叙述。此处根叙述依第一上座意趣而说。于第二上座等说中的差别,当在彼处说。因智慧有生盲等缺陷的对治性,虽三因极弱,仍牵引结生,二因应牵引,故说"无因不得"。在无碍解道中,除去在善趣中因生盲聋等缺陷的无因投生,显示趣圆满的有因投生,"趣圆满中与智相应,何等八因缘投生"云云。

1.232) vuttaṃ. Tena ñāṇavippayuttena kammunā ñāṇasampayuttapaṭisandhi na hotīti dīpitaṃ hoti. Aññathā ‘‘sattannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hotī’’ti idampi vucceyya. Tathā hi ‘‘gatisampattiyā ñāṇasampayutte katamesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti? Kusalassa kammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati kusalamūlapaccayāpi saṅkhārā. Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati akusalamūlapaccayāpi saṅkhārā. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti. Tena vuccati nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi nāmarūpa’’nti vissajjitaṃ ñāṇasampayuttopapattiyaṃ.

Evaṃ ñāṇavippayuttato ñāṇasampayuttupapattiyā ca vijjamānāya ‘‘gatisampattiyā ñāṇasampayutte katamesaṃ sattannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti? Kusalassa kammassa javanakkhaṇe dve hetū kusalā’’ti vatvā aññattha ca pubbe vuttanayeneva sakkā vissajjanaṃ kātunti. Yathā pana ‘‘ñāṇasampayutte sattannaṃ hetūnaṃ paccayā’’ti avacanato ñāṇavippayuttato ñāṇasampayuttā paṭisandhi na hoti, evaṃ ‘‘gatisampattiyā ñāṇavippayutte channaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti’’cceva (paṭi. ma. 1.233) vatvā ‘‘sattannaṃ hetūnaṃ paccayā’’ti avacanato ñāṇasampayuttato ñāṇavippayuttāpi paṭisandhi na hotīti āpannaṃ. Etthāpi hi na na sakkā kammanikantikkhaṇesu tayo ca dve ca hetū yojetvā paṭisandhikkhaṇe dve yojetunti. Imassa pana therassa ayamadhippāyo siyā ‘‘kammasarikkhakavipākadassanavasena idha pāṭho sāvaseso kathito’’ti. ‘‘Ñāṇasampayutte aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā’’ti etthāpi pāṭhassa sāvasesatāpattīti ce? Na, dubbalassa duhetukakammassa ñāṇasampayuttavipākadāne asamatthattā. Tihetukassa pana ahetukavipaccane viya duhetukavipaccanepi natthi samatthatāvighātoti. Ārammaṇena vedanā parivattetabbāti santīraṇatadārammaṇe sandhāya vuttaṃ. Vibhāgaggahaṇasamatthatābhāvato hi cakkhuviññāṇādīni iṭṭhaiṭṭhamajjhattesu upekkhāsahagatāneva honti, kāyaviññāṇañca sukhasahagatameva paṭighaṭṭanāvisesenāti.

Visesavatā kālena tadārammaṇapaccayasabbajavanavatā vipākappavattiṃ dassetuṃ ‘‘saṃvarāsaṃvare…pe… upagatassā’’ti vuttaṃ aññakāle pañcaviññāṇādiparipuṇṇavipākappavattiabhāvā. Kakkaṭaka…pe… bhavaṅgotaraṇanti etena idaṃ dasseti – kedāre pūretvā nadīpavesanamaggabhūtaṃ mātikaṃ appavisitvā kakkaṭakamaggādinā amaggena nadīotaraṇaṃ viya cittassa javitvā bhavaṅgappavesanamaggabhūte tadārammaṇe anuppanne maggena vinā bhavaṅgotaraṇanti.

Etesu tīsu moghavāresu dutiyo upaparikkhitvā gahetabbo. Yadi hi anulome vedanāttike paṭiccavārādīsu ‘‘āsevanapaccayā na magge dve’’ti ‘‘na maggapaccayā āsevane dve’’ti ca vuttaṃ siyā, sopi moghavāro labbheyya. Yadi pana voṭṭhabbanampi āsevanapaccayo siyā, kusalākusalānampi siyā. Na hi āsevanapaccayaṃ laddhuṃ yuttassa āsevanapaccayabhāvī dhammo āsevanapaccayoti avutto atthi. Voṭṭhabbanassa pana kusalākusalānaṃ āsevanapaccayabhāvo avutto. ‘‘Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati nāsevanapaccayā. Akusalaṃ dhammaṃ…pe… nāsevanapaccayā’’ti (paṭṭhā. 1.

我来帮您直译这段巴利文：
1.232)说。由此显示以无智相应业不得智相应结生。否则应说"以七因缘投生"。如是"趣圆满中与智相应,何等八因缘投生?善业速行刹那三善因,彼刹那生思的俱生缘。故说缘善根亦有行。欲着刹那二不善因,彼刹那生思的俱生缘。故说缘不善根亦有行。结生刹那三无记因,彼刹那生思的俱生缘。故说缘名色亦有识,缘识亦有名色"。如是解答智相应投生。
如是从无智相应至智相应投生有,则"趣圆满中与智相应,何等七因缘投生?善业速行刹那二善因"如是说已,于其他处依前说方法亦可作解答。如未说"与智相应七因缘",故从无智相应不得智相应结生,如是只说"趣圆满中无智相应六因缘投生"(无碍解道1.233),未说"七因缘",故从智相应亦不得无智相应结生。因为此中亦不能于业欲着刹那结合三因二因,于结生刹那结合二因。此上座的意趣或为"依显示业相似异熟,此处读文说为有余"。若说"与智相应八因缘"此读文亦成有余?不然,因羸弱二因业不能与智相应异熟。但三因如无因异熟,于二因异熟亦无能力障碍。说"应以所缘转变受"是就推度、随起而说。因为眼识等于可意、不可意、中庸唯是舍俱,因无取差别能力,而身识因触差别唯是乐俱。
为显示差别时随起缘一切速行异熟转起,说"于护非护...乃至...入"。因其他时无五识等圆满异熟转起。"蟹...乃至...入有分"以此显示:如满水田不入河道而由蟹道等非道入河,如是心速行后,随起为入有分之道未生,无道而入有分。
于此三空转中,应审察取第二。因为若在顺次受三法中,缘起分等说"非习行缘于道二","非道缘于习行二",则得彼空转。若确定亦是习行缘,则于善不善亦应是。因为无应得习行缘而未说为习行缘的法。但未说确定对善不善是习行缘。"缘善法而生善法,非习行缘。缘不善法...乃至...非习行缘"(发趣论1.

1.93) vacanato paṭikkhittova. Athāpi siyā ‘‘asamānavedanānaṃ vasena evaṃ vutta’’nti, evamapi yathā ‘‘āvajjanā kusalānaṃ khandhānaṃ akusalānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.417) vuttaṃ, evaṃ ‘‘āsevanapaccayena paccayoti’’pi vattabbaṃ siyā, jātibhedā na vuttanti ce? Bhūmibhinnassa kāmāvacarassa rūpāvacarādīnaṃ āsevanapaccayabhāvo viya jātibhinnassapi bhaveyyāti vattabbo eva siyā. Abhinnajātikassa ca vasena yathā ‘‘āvajjanā sahetukānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo’’ti vuttaṃ, evaṃ ‘‘āsevanapaccayena paccayo’’tipi vattabbaṃ siyā, na tu vuttaṃ. Tasmā vedanāttikepi saṅkhittāya gaṇanāya ‘‘āsevanapaccayā na magge ekaṃ, na maggapaccayā āsevane eka’’nti evaṃ gaṇanāya niddhāriyamānāya voṭṭhabbanassa āsevanapaccayattassa abhāvā yathāvuttappakāro dutiyo moghavāro vīmaṃsitabbo.

Voṭṭhabbanaṃ pana vīthivipākasantatiyā āvaṭṭanato āvajjanā, tato visadisassa javanassa karaṇato manasikāro ca. Evañca katvā paṭṭhāne ‘‘voṭṭhabbanaṃ kusalānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo’’tiādi na vuttaṃ, ‘‘āvajjanā’’icceva vuttaṃ. Tasmā voṭṭhabbanato catunnaṃ vā pañcannaṃ vā javanānaṃ ārammaṇapurejātaṃ bhavituṃ asakkontaṃ rūpādiāvajjanādīnaṃ paccayo bhavituṃ na sakkoti, ayametassa sabhāvoti javanāpāripūriyā dutiyo moghavāro dassetuṃ yutto siyā, ayampi aṭṭhakathāyaṃ anāgatattā suṭṭhu vicāretabbo. Bhavaṅgassa javanānubandhanabhūtattā ‘‘tadārammaṇaṃ bhavaṅga’’nti vuttaṃ. Paṭṭhāne (paṭṭhā. 3.

我来 助您直译这段巴利文：
1.93）的说法而被否定。若说"依不同受而如是说",如是也应如说"转向以无间缘缘善蕴、不善蕴"（发趣论1.1.417）,也应说"以习行缘缘"。若说因种类差别而未说?应说如地不同的欲界对色界等有习行缘性,种类不同者亦应有。依种类不异者,如说"转向以无间缘缘有因蕴",如是也应说"以习行缘缘",但未说。因此在受三法中以略数,"非习行缘于道一,非道缘于习行一",如是确定数时,因确定无习行缘性,如前所说第二空转应审察。
但确定因转向异熟相续而为转向,因造作与彼不同的速行而为作意。如是作已,在发趣论中未说"确定以无间缘缘善蕴"等,只说"转向"。因此从确定至四或五速行不能成为所缘前生者,不能成为色等转向等的缘,此是它的自性,故适合显示因速行不圆满的第二空转,此亦因未在义释中出现而应善加考察。因为有分是速行的随伴,故说"随起为有分"。在发趣论（发趣论3.

1.102) ca vuttaṃ ‘‘sahetukaṃ bhavaṅgaṃ ahetukassa bhavaṅgassa anantarapaccayena paccayo’’ti, ‘‘ahetukaṃ bhavaṅgaṃ sahetukassa bhavaṅgassa anantarapaccayena paccayo’’ti ca. Kusalākusalānaṃ sukhadukkhavipākamatto vipāko na iṭṭhāniṭṭhānaṃ vibhāgaṃ karoti, javanaṃ pana rajjanavirajjanādivasena iṭṭhāniṭṭhavibhāgaṃ karotīti ‘‘ārammaṇarasaṃ javanameva anubhavatī’’ti vuttaṃ.

Avijjamāne kārake kathaṃ āvajjanādibhāvena pavatti hotīti taṃ dassetuṃ pañcavidhaṃ niyāmaṃ nāma gaṇhiṃsu. Niyāmo ca dhammānaṃ sabhāvakiccapaccayabhāvavisesova. Taṃtaṃsadisaphaladānanti tassa tassa attano anurūpaphalassa dānaṃ. Sadisavipākadānanti ca anurūpavipākadānanti attho. Idaṃ vatthunti ekavacananiddeso ekagāthāvatthubhāvena kato. Jagatippadesoti yathāvuttato aññopi lokappadeso. Kālagatiupadhipayogapaṭibāḷhañhi pāpaṃ na vipacceyya, na padesapaṭibāḷhanti. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānapaṭisandhiyādidhammānaṃ niyāmo dasasahassikampanapaccayabhāvo dhammaniyāmo. Ayaṃ idha adhippetoti etena niyāmavasena āvajjanādibhāvo, na kārakavasenāti etamatthaṃ dasseti.

Imasmiṃ ṭhāneti soḷasavipākakathāṭhāne. Dvādasahi vāhetabbā nāḷiyantopamā na dvādasannaṃ cittānaṃ ekasmiṃ dvāre ekārammaṇe saha kiccakaraṇavasena vuttā, atha kho dvādasannaṃ ekasmiṃ dvāre sakiccakaraṇamattavasena. Ahetukapaṭisandhijanakasadisajavanānantaraṃ ahetukatadārammaṇaṃ dassento ‘‘catunnaṃ pana duhetukakusalacittānaṃ aññatarajavanassa…pe… patiṭṭhātī’’ti āha. Ahetukapaṭisandhikassa pana tihetukajavane javite paṭisandhidāyakena kammena ahetukassa tadārammaṇassa nibbatti na paṭisedhitā. Evaṃ duhetukapaṭisandhikassapi tihetukānantaraṃ duhetukatadārammaṇaṃ appaṭisiddhaṃ daṭṭhabbaṃ. Paripuṇṇavipākassa ca paṭisandhijanakakammassa vasenāyaṃ vipākavibhāvanā tassā mukhanidassanamattamevāti pavattivipākassa ca ekassa tihetukādikammassa soḷasavipākacittādīni vuttanayena yojetabbāni. Tasmā yena kenaci kammunā ekena anekaṃ tadārammaṇaṃ pavattamānaṃ kammavisesābhāvā yesaṃ taṃ anubandhabhūtaṃ, tesaṃ javanasaṅkhātānaṃ paccayānaṃ visesena visiṭṭhaṃ hotīti javanenāyaṃ tadārammaṇaniyāmo vutto, na nānākammunā nibbattamānassa vasena. Evañca katvā paṭṭhāne (paṭṭhā. 3.

我来帮您直译这段巴利文：
1.102）中说"有因有分以无间缘缘无因有分","无因有分以无间缘缘有因有分"。善不善的乐苦异熟仅是异熟,不作可意不可意的差别,但速行依贪离贪等作可意不可意的差别,故说"唯速行受用所缘味"。
无作者时,如何以转向等方式转起?为显示此而取五种决定。决定即诸法自性、作用、缘性的特殊。"彼彼相似果与"即给与彼彼自身相应的果。"相似异熟与"义即给与相应异熟。"此事"以一偈事而作单数指示。"世间处"即如前所说的其他世界处。因为恶业被时、趣、依、加行阻碍则不异熟,非被处所阻碍。一切智智基础结生等法的决定是动一万界的缘性的法决定。此处意在此,以此显示依决定而有转向等,非依作者的此义。
"此处"即十六异熟说处。应以十二推动水车譬喻非说十二心于一门一所缘同时作用,而是十二于一门作自作用而已。显示无因结生生起相似速行之后无因随起,说"于四二因善心之一速行...乃至...住"。但无因结生者于三因速行后,不否定由能与结生之业生无因随起。如是应知二因结生者于三因之后二因随起亦不否定。此异熟显示依圆满异熟的结生生业,只是其显示之面而已,故转起异熟亦应依前说方法配合一个三因等业的十六异熟心等。因此由任一业一个生多个随起时,因无业差别,对于彼等名为速行的缘,以差别而殊胜,故说此随起决定依速行,非依种种业生起。如是作已,在发趣论（发趣论3.

1.98) ‘‘sahetuke khandhe aniccato dukkhato anattato vipassati. Kusalākusale niruddhe ahetuko vipāko tadārammaṇatā uppajjatī’’ti ñāṇānantaraṃ ahetukatadārammaṇaṃ, ‘‘kusalākusale niruddhe sahetuko vipāko tadārammaṇatā uppajjatī’’ti akusalānantarañca sahetukatadārammaṇaṃ vuttaṃ, na ca ‘‘taṃ etena therena adassita’’nti katvā tassa paṭisedho kato hotīti.

Yaṃpana javanena…pe… taṃ kusalaṃ sandhāya vuttanti idaṃ kusalassa viya akusalassa sadiso vipāko natthīti katvā vuttaṃ. Sasaṅkhārikāsaṅkhārikaniyamanaṃ pana sandhāya tasmiṃ vutte akusalepi na taṃ na yujjatīti. Aṭṭhānametanti idaṃ niyamitādivasena yoniso ayoniso vā āvaṭṭite ayoniso yoniso vā vavatthāpanassa abhāvaṃ sandhāya vuttaṃ.

Paṭisiddhanti avacanameva paṭisedhoti katvā vuttaṃ. Kāmataṇhānibbattena kammunā mahaggatalokuttarānubhavanavipāko na hotīti tattha tadārammaṇābhāvo veditabbo. Āpāthagate visaye tanninnaṃ bhavaṅgaṃ āvajjanaṃ uppādetīti āvajjanaṃ visaye ninnattā uppajjati. Bhavaṅgaṃ pana sabbadā savisaye ninnamevāti visayantaraviññāṇassa paccayo hutvāpi tadabhāvā vinā āvajjanena savisaye ninnattāva uppajjati. Ciṇṇattāti āvajjanena vinā bahulaṃ uppannapubbattā. Samudācārattāti āpāthagate visaye paṭisandhivisaye ca bahulaṃ uppāditapubbattā. Ciṇṇattāti vā puggalena āsevitabhāvo vutto. Samudācārattāti sayaṃ bahulaṃ pavattabhāvo. Nirodhassa anantarapaccayaṃ nevasaññānāsaññāyatananti idaṃ tadanantarameva nirodhaphusanaṃ sandhāya vuttaṃ, na arūpakkhandhānaṃ viya nirodhassa anantarapaccayabhāvaṃ. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ pana kiñci parikammena vinā uppajjamānaṃ natthi. Parikammāvajjanameva tassa āvajjananti aññassa viya etassapi sāvajjanatāya bhavitabbaṃ.

Ayaṃ panetthādhippāyo daṭṭhabbo – nevasaññānāsaññāyatanassa na nirodhassa anantarapaccayabhāve ninnāditā aññattha diṭṭhā atadatthaparikammabhāve ca uppattiyā, atha ca taṃ tassa anantarapaccayo hoti, tathā ca uppajjati. Evaṃ yathāvuttā manoviññāṇadhātu asatipi nirāvajjanuppattiyaṃ ninnādibhāve nirāvajjanā uppajjatīti. Evañca katvā ‘‘ariyamaggacittaṃ maggānantarāni phalacittānī’’ti idaṃ vuttaṃ. Yadi hi nibbānārammaṇāvajjanābhāvaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ siyā, gotrabhuvodānāni nidassanāni siyuṃ teheva etesaṃ nirāvajjanatāsiddhito. Phalasamāpattikāle ca ‘‘parittārammaṇaṃ mahaggatārammaṇaṃ anulomaṃ phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo’’ti vacanato samānārammaṇāvajjanarahitattā ‘‘maggānantarāni phalacittānī’’ti evaṃ phalasamāpatticittāni na vajjetabbāni siyuṃ, gotrabhuvodānāni pana yadipi nibbāne ciṇṇāni samudācārāni ca na honti, ārammaṇantare ciṇṇasamudācārāneva. Phalasamāpatticittāni ca maggavīthito uddhaṃ tadatthaparikammasabbhāvāti tesaṃ gahaṇaṃ na kataṃ, anulomānantarañca phalasamāpatticittaṃ ciṇṇaṃ samudācāraṃ, na nevasaññānāsaññāyatanānantaraṃ maggānantarassa viya tadatthaparikammābhāvāti ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassā’’ti tañca nidassanaṃ. Ārammaṇena pana vinā nuppajjatīti idaṃ etassa mahaggatārammaṇattābhāvā pucchaṃ kāretvā ārammaṇaniddhāraṇatthaṃ vuttaṃ.


我来帮您直译这段巴利文：
1.98)"以无常苦无我观有因蕴。善不善灭时,无因异熟生起为随起","善不善灭时,有因异熟生起为随起"如是说智后无因随起,不善后有因随起,不能因"彼上座未显示此"而作否定。
"但以速行...乃至...是就善说"这是因为不善如善无相似异熟而说。但就有行无行决定而说时,于不善亦非不合理。"无此处"这是就如理非如理转向时无非如理如理确立而说。
"被否定"是因为不说即是否定而说。由欲爱生业无广大出世受用异熟,故应知彼处无随起。于现前境倾向有分生起转向,即转向因倾向境而生。但有分常倾向自境,故虽为其他境识的缘,无彼时因无转向而唯倾向自境而生。"曾习"即无转向而多生故。"现行"即于现前境及结生境多已生故。或"曾习"说为补特伽罗所习。"现行"为自多转起。"灭定的无间缘是非想非非想处"这是就彼后即证灭而说,非如无色蕴的灭定无间缘性。但非想非非想处无不依某加行而生。加行转向即是它的转向,故应如其他有转向性。
应知此处意趣如下 - 非想非非想处于灭定无间缘性中无倾向等可见于他处,且生起时为非彼目的加行,然而它成为彼无间缘,如是而生。如是如前所说意识界虽无无转向生起中的倾向等,无转向而生。如是作已说"圣道心,道后诸果心"。因为若就无涅槃所缘转向而说此,种姓、遍净应为例证,因由彼等成就此等无转向性。且果定时因说"有限所缘、广大所缘、顺次以无间缘缘果定",因无同所缘转向,则不应如"道后诸果心"排除果定心。但种姓、遍净虽于涅槃无曾习现行,于其他所缘有曾习现行。且果定心于道路之上有彼目的加行,故不取彼等。顺次后果定心有曾习现行,不如非想非非想处后如道后无彼目的加行,故"从灭定出"为彼例证。"无所缘则不生"这是因彼无广大所缘,作问以确定所缘而说。


Tatthāti vipākakathāyaṃ. Jaccandhapīṭhasappiupamānidassanaṃ vipākassa nissayena vinā appavattidassanatthaṃ. Visayaggāhoti idaṃ cakkhādīnaṃ savisayaggahaṇena cakkhuviññāṇādivipākassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Upanissayato cakkhādīnaṃ dassanādiatthato ca tasseva vipākassa dassanatthaṃ ‘‘upanissayamatthaso’’ti vuttaṃ. Hadayavatthumevāti yathā purimacittāni hadayavatthunissitāni ca pasādavatthuanugatāni ca aññārammaṇāni honti, na evaṃ bhavaṅgaṃ, taṃ panetaṃ vatthārammaṇantararahitaṃ kevalaṃ hadayavatthumeva nissāya pavattatīti vuttaṃ hoti. Hadayarūpavatthukanti idhāpi aññavatthānugatanti adhippāyo veditabbo. Makkaṭakassa hi suttārohaṇaṃ viya pasādavatthukaṃ cittaṃ, suttena gamanādīni viya tadanugatāni sesacittānīti. Suttaghaṭṭanamakkaṭakacalanāni viya pasādaghaṭṭanabhavaṅgacalanāni saha hontīti dīpanato ‘‘ekekaṃ…pe… āgacchatī’’tipi dīpeti.

Bhavaṅgassa āvaṭṭitakāloti idaṃ dovārikasadisānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ pādaparimajjakasadisassa āvajjanassa saññādānasadiso anantarapaccayabhāvo eva bhavaṅgāvaṭṭananti katvā vuttaṃ. Vipākamanodhātuādīnaṃ adisvāva sampaṭicchanādikaraṇaṃ gāḷhaggahaṇamattaputhulacaturassabhāvavijānanamattakahāpaṇabhāvavijānanamattakammopanayanamattasāmaññavasena vuttaṃ, na gāḷhaggāhakādīnaṃ kahāpaṇadassanassa abhāvo taṃsamānabhāvo ca sampaṭicchanādīnaṃ adhippetoti veditabbo.

Paṇḍaraṃetanti paṇḍararūpadassanasāmaññato cakkhuviññāṇameva dassanakiccaṃ sādhetīti dīpanaṃ veditabbaṃ. Evaṃ sotadvārādīsupi yojetabbaṃ savanādivasena. Santāpanavasena guḷasīlo guḷappayojano vā goḷiyako. Upanissayatoti na upanissayapaccayaṃ sandhāya vuttaṃ. Yasmiṃ pana asati yo na hoti, so idha ‘‘upanissayo’’ti adhippeto. Ālokasannissitanti idampi āloke sati sabbhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, na upanissayapaccayataṃ. Mandathāmagataṃ nāma kiriyacittassa paccayabhāvaṃ anupagantvā sayameva pavattamānaṃ.

Asaṅkhārikasasaṅkhārikesudosaṃ disvāti na kammassa viruddhasabhāvena vipākena bhavitabbanti asaṅkhārikakammassa sasaṅkhārikavipākesu, sasaṅkhārikakammassa ca asaṅkhārikavipākesu dosaṃ disvā. Ahetukānaṃ pana rūpādīsu abhinipātamattādikiccānaṃ na sasaṅkhārikaviruddho sabhāvoti asaṅkhārikatā natthi, asaṅkhārikaviruddhasabhāvābhāvā nāpi sasaṅkhārikatāti ubhayāvirodhā ubhayenapi tesaṃ nibbattiṃ anujānāti. Cittaniyāmanti tadārammaṇaniyāmaṃ. Kiriyato pañcāti imesaṃ…pe… patiṭṭhātīti kiriyajavanānantarañca tadārammaṇaṃ vuttaṃ. Paṭṭhāne (paṭṭhā. 1.3.94) pana ‘‘kusalākusale niruddhe vipāko tadārammaṇatā uppajjatī’’ti vipākadhammadhammānameva anantarā tadārammaṇaṃ vuttaṃ. Kusalattike ca ‘‘sekkhā vā puthujjanā vā kusalaṃ aniccato’’tiādinā (paṭṭhā. 1.

我来帮您直译这段巴利文：
"彼处"即异熟说中。生盲、轮椅者譬喻例证为显示异熟无所依不转起。"取境"是为显示眼等以自境取而有眼识等异熟而说。为显示眼等为所依及见等义的彼异熟,故说"所依及义"。"唯心所依"即如前心依心所依及随逐净色所依而有他境,非如是有分,而此离所依境他者,唯依心所依而转起。"心所依色所依"此处亦应知意为随逐他所依。如蜘蛛的登绳如净色所依心,如以绳行走等如随逐彼的余心。如绳触动蜘蛛动如净色触动有分动同时而有,故亦显示"一一...乃至...来"。
"有分转向时"此是因为如守门者的眼识等,如捶足者的转向,如取相的无间缘性即是有分转向而说。说受纳等心未见而作领受等,仅就深取、广阔方正了知、货币性了知、引业性了知的一般而说,应知非意谓深取者等无见货币及彼等同性的领受等。
"此白"应知是显示眼识因见白色一般而成就见作用。如是于耳门等亦应配合以闻等。"球人"即以热恼方式或以球为用。"所依"非就所依缘而说。此处意谓若无彼则无者为"所依"。"依光"此亦就有光而有而说,非所依缘性。"至微弱力"即未至唯作心的缘性而自转起。
"见无行有行中过失"即非业应以相违自性异熟,见无行业于有行异熟,有行业于无行异熟中过失。但无因的于色等仅撞击等作用,无有行相违自性,故无无行性,因无无行相违自性,亦无有行性,因二无相违故允许彼等以二者生起。"心决定"即随起决定。"唯作五"即"此等...乃至...住"说唯作速行后亦有随起。但在发趣论(发趣论1.3.94)说"善不善灭时异熟生起为随起",唯说异熟法法后有随起。在善三法中亦以"有学或凡夫于善以无常"等(发趣论1.

1.406) kusalākusalajavanameva vatvā tadanantaraṃ tadārammaṇaṃ vuttaṃ, na abyākatānantaraṃ, na ca katthaci kiriyānantaraṃ tadārammaṇassa vuttaṭṭhānaṃ dissati. Vijjamāne ca tasmiṃ avacane kāraṇaṃ natthi, tasmā upaparikkhitabbo eso theravādo. Vipphārikañhi javanaṃ nāvaṃ viya nadīsoto bhavaṅgaṃ anubandhatīti yuttaṃ, na pana chaḷaṅgupekkhavato santavuttiṃ kiriyajavanaṃ paṇṇapuṭaṃ viya nadīsototi.

Piṇḍajavanaṃ javatīti kusalākusalakiriyajavanāni piṇḍetvā kathitānīti tathā kathitāni javanāni piṇḍitāni viya vuttāni, ekasmiṃ vā tadārammaṇe piṇḍetvā dassitāni hutvā javitāneva vuttāni. Imañca pana piṇḍajavanaṃ vadantena akusalato cattāriyeva upekkhāsahagatāni gahetvā dvādasupekkhāsahagatajavanāni piṇḍitāni viya vuttāni. Paṭṭhāne pana ‘‘kusalaṃ assādeti abhinandati, taṃ ārabbha rāgo uppajjati. Diṭṭhi, vicikicchā , uddhaccaṃ, domanassaṃ uppajjati. Akusale niruddhe vipāko tadārammaṇatā uppajjatī’’ti vuttattā itarāni dve iṭṭhārammaṇe pavattavicikicchuddhaccasahagatānipi kusalavipāke tadārammaṇe piṇḍetabbāni siyuṃ. Tesaṃ pana anantaraṃ ahetukavipākeneva tadārammaṇena bhavitabbaṃ, so ca santīraṇabhāveneva gahitoti apubbaṃ gahetabbaṃ natthi. Ahetuke ca piṇḍetabbaṃ nārahantīti adhippāyena na piṇḍetīti.

Tihetukajavanāvasāne panetthāti etasmiṃ dutiyavāde tihetukajavanāvasāne tihetukatadārammaṇaṃ yuttanti dassetuṃ yuttaṃ vadati javanasamānattā, nālabbhamānattā aññassa. Paṭhamattherena akusalānantaraṃ vuttassa ahetukatadārammaṇassa, kusalānantaraṃ vuttassa ca sahetukatadārammaṇassa akusalānantaraṃ uppattiṃ vadantassa hi paṭisandhijanakaṃ tihetukakammaṃ duhetukāhetukaṃ vipākaṃ janayantampi tihetukajavanānantaraṃ na janetīti na ettha kāraṇaṃ dissatīti evaṃ yuttaṃ gahetabbaṃ avuttampīti adhippāyo. Atha vā tasmiṃ tasmiṃ theravāde yena adhippāyena sasaṅkhārāsaṅkhāravidhānādi vuttaṃ, taṃ teneva adhippāyena yuttaṃ gahetabbaṃ, na adhippāyantaraṃ adhippāyantarena āloḷetabbanti attho. Hetusadisamevāti janakakammahetusadisameva. Mahāpakaraṇe āvi bhavissatīti mahāpakaraṇe āgatapāḷiyā pākaṭaṃ uppattividhānaṃ āvi bhavissatīti adhippāyena vadati.

Kāmāvacarakusalavipākakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Rūpāvacarārūpāvacaravipākakathāvaṇṇanā

499.Anantarāyenāti parihānipaccayavirahena. Paṭipadādibhedoti paṭipadārammaṇabhedo. Tathā hi dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ jhānaṃ uppādetvā punappunaṃ samāpajjantassa taṃ jhānaṃ taṃpaṭipadameva hoti. Etasmiṃ aparihīne tassa vipāko nibbattamāno tappaṭipadova bhavituṃ arahatīti. Chandādhipateyyādibhāvo pana tasmiṃ khaṇe vijjamānānaṃ chandādīnaṃ adhipatipaccayabhāvena hoti, na āgamanavasena. Tathā hi ekameva jhānaṃ nānākkhaṇesu nānādhipateyyaṃ hoti. Catutthajjhānasseva hi caturiddhipādabhāvena bhāvanā hoti, tasmā vipākassa āgamanavasena chandādhipateyyāditā na vuttā.

Rūpāvacarārūpāvacaravipākakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Lokuttaravipākakathāvaṇṇanā



我来帮您直译这段巴利文：
1.406)只说善不善速行后有随起,非无记后,非任处见说唯作后随起之处。有彼时无说之因,故应审察此上座说。因为广大速行如船为河流的有分所随是合理,但具六支舍的寂静行唯作速行如叶包为河流则不然。
"速行总体而行"即善不善唯作速行总合而说,如是所说速行如总合而说,或于一随起中总合显示而说为行。说此总速行者取不善中唯四舍俱,如总合十二舍俱速行而说。但在发趣论说"味着善,随喜,缘彼贪生。见、疑、掉举、忧生。不善灭时异熟生为随起",故其他二与喜俱疑掉举于可意境亦应总合于善异熟随起。但彼等之后应以无因异熟随起,彼亦以推度性取,故无新可取。于无因不应总合,故以此意趣不总合。
"于此三因速行末"即此第二说于三因速行末三因随起合理,因速行相同,因无得其他。因为说第一上座不善后说无因随起,善后说有因随起者于不善后生起,能生结生的三因业生二因无因异熟,亦不生三因速行后,此中不见因。如是应取合理未说者为意趣。或于彼彼上座说中以某意趣说有行无行等规定,应以彼意趣取合理,不应以别意趣混杂别意趣。"如因相似"即如能生业因相似。"大论中将明显"以将以大论所来圣典明显生起规定为意趣而说。
欲界善异熟说释毕。
色无色异熟说释
499. "无障碍"即离退失缘。"行道等差别"即行道所缘差别。如是生起苦行道迟通禅,再再入定时,彼禅为彼行道。此未退失时,彼异熟生起应为彼行道。但欲等增上性是彼刹那有欲等的增上缘性,非由来趣。如是一禅于异刹那有异增上。因为唯第四禅有四神足的修习,故异熟不说由来趣有欲增上等性。
色无色异熟说释毕。
出世间异熟说释

505. Yathā vaṭṭaṃ ācinati, tathā taṇhādīhi abhisaṅkhataṃ lokiyakammaṃ upacitanti vuccati . Lokuttaraṃ pana evaṃ na hotīti tathā na vuttaṃ. Suddhāgamanavasenāti animittāppaṇihitanāmadāyakehi saguṇārammaṇehi vijjamānehipi phalassa suññatanāmadānadīpane aggahitabhāveneva avomissenāti attho. Āgamanato suññatāppaṇihitanāmavato maggassa āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmattayadānaṃ yojitaṃ, itarassapi pana tatheva yojetabbaṃ. Nayamattadassanañhetaṃ. Saguṇārammaṇehi pana nāmattayavato aniccānupassanānantarassapi maggassa āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano phalassa nāmattayadānaṃ na nivāritanti. Vaḷañjanakaphalasamāpattiyā ca vipassanāgamanavasena nāmalābhe maggassa viya animittanāmalābho na siyā. Yathā pana maggānantarassa viya vaḷañjanakaphalasamāpattiyāpi jhānapaṭipadābhedo hoti, evaṃ suññatādināmalābhe sati animittanāmañca labhatīti. Avūpasantāyāti idaṃ kenaci aññena anantaritattā tādisāya eva saddhāya…pe… paññāya ca anantarapaccayabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Tena chandādayopi attano anantarasadisānaṃ chandādīnaṃ uppādakā adhipatibhūtā adhipatibhūte eva uppādentīti imamatthaṃ dīpeti.

555. Kilesasamucchedakassa maggassa sammādiṭṭhiādikassa niyyānikasabhāvassa phalenapi paṭippassaddhakilesena niyyānasabhāveneva bhavitabbaṃ, tasmā phalepi ‘‘maggaṅgaṃ maggapariyāpanna’’nti vuttaṃ. Evañca katvā maggavibhaṅge phalesu ca aṭṭhaṅgiko pañcaṅgiko ca maggo uddhaṭo, evaṃ bojjhaṅgāpīti. Maggaṃ upādāyāti maggasadisatāya maggoti imamatthaṃ sandhāyāha.

Lokuttaravipākakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Akusalavipākakathāvaṇṇanā

556. Iṭṭhaiṭṭhamajjhattesu viya na aniṭṭhaaniṭṭhamajjhattesu santīraṇaviseso atthi, aniṭṭhārammaṇameva pana adhimattaṃ mandañca evaṃ dvidhā vuttaṃ.

Akusalavipākakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Kiriyābyākataṃ

Manodhātucittavaṇṇanā

566.Vātapupphanti moghapupphaṃ. Taṃ acchinnepi rukkhe na phalati, chinnarukkhapupphaṃ pana acchinne phaleyya. Evaṃ acchinnabhavamūlassapi pavattamānaṃ yaṃ na phalati, taṃ vātapupphasadisaṃ. Itarasseva pana pavattamānaṃ chinnarukkhapupphasadisaṃ. Tañhi acchinne bhavamūle phaleyyāti.

Kiriyamanoviññāṇadhātucittavaṇṇanā



我来帮您直译这段巴利文：
505. 如积集轮回,如是由爱等所造的世间业称为积集。但出世间不如是,故不如是说。"唯由来趣"意为虽有无相无愿名施与者的有德所缘,在显示与果空性名等时不取,即不混杂。由来趣有空无愿名的道,住于来趣处而与自果三名,另一亦应如是配合。因为这只是显示方法。但不阻止有德所缘三名的无常随观后的道,住于来趣处而与自果三名。且转起果定依观来趣得名,不如道得无相名。但如道后及转起果定有禅行道差别,如是有空性等得名时亦得无相名。"未止息"此就因某他不间隔,如是信...乃至...慧成为无间缘而说。由此显示欲等亦生自无间相似的欲等,增上性生增上性之义。
555. 断烦恼的道的正见等出离自性的果亦应以息烦恼的出离自性,故于果亦说"道支道所摄"。如是作已在道分别及诸果中说八支五支道,如是亦说觉支。"依道"是就道相似性为道此义而说。
出世间异熟说释毕。
不善异熟说释
556. 如可意可意中庸,于不可意不可意中庸无推度差别,但不可意所缘强弱如是说为二。
不善异熟说释毕。
唯作无记
意界心释
566. "风花"即空花。彼于未断树亦不结果,但断树花于未断应结。如是未断有根亦转起而不结者,如风花。但另一转起如断树花。因为彼于未断有根应结。
唯作意识界心释

568.Loluppataṇhā pahīnāti imassa cittassa paccayabhūtā purimā pavatti dassitā. Idaṃ pana cittaṃ vicāraṇapaññārahitanti kevalaṃ somanassamattaṃ uppādentassa hotīti. Evaṃ cetiyapūjādīsupi daṭṭhabbaṃ. Vattaṃ karontoti idaṃ vattaṃ karontassa phoṭṭhabbārammaṇe kāyadvāracittappavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Pañcadvārānugataṃ hutvā labbhamānaṃ sandhāya pañcadvāre eva vā loluppataṇhāpahānādipaccavekkhaṇahetubhūtaṃ idameva pavattiṃ sandhāya tattha tattha ‘‘iminā cittena somanassito hotī’’ti vuttanti ‘‘evaṃ tāva pañcadvāre labbhatī’’ti āha. Atītaṃsādīsu appaṭihataṃ ñāṇaṃ vatvā ‘‘imehi tīhi dhammehi samannāgatassa buddhassa bhagavato sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇānuparivattī’’tiādivacanato (mahāni. 156 atthato samānaṃ) ‘‘bhagavato idaṃ uppajjatī’’ti vuttavacanaṃ vicāretabbaṃ. Ahetukassa mūlābhāvena suppatiṭṭhitatā natthīti balabhāvo aparipuṇṇo, tasmā uddesavāre ‘‘samādhibalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hotī’’ti na vuttaṃ. Tato eva hi ahetukānaṃ saṅgahavāre jhānaṅgāni ca na uddhaṭāni. Teneva imasmimpi ahetukadvaye balāni anuddesāsaṅgahitāni. Yasmā pana vīriyassa vijjamānattā sesāhetukehi balavaṃ, yasmā ca ettha vitakkādīnaṃ jhānapaccayamattatā viya samādhivīriyānaṃ balamattatā atthi, tasmā niddesavāre ‘‘samādhibalaṃ vīriyabala’’nti vatvā ṭhapitaṃ. Yasmā pana neva kusalaṃ nākusalaṃ, tasmā sammāsamādhi micchāsamādhīti, sammāvāyāmo micchāvāyāmoti ca na vuttanti adhippāyo. Evaṃ sati mahākiriyacittesu ca etaṃ na vattabbaṃ siyā, vuttañca, tasmā sammā, micchā vā niyyānikasabhāvābhāvato maggapaccayabhāvaṃ appattā samādhivāyāmā idha tathā na vuttāti daṭṭhabbā.

574. Indriyaparopariyattaāsayānusayasabbaññutānāvaraṇañāṇāni imassānantaraṃ uppajjamānāni yamakapāṭihāriyamahākaruṇāsamāpattiñāṇāni ca imassa anantaraṃ uppannaparikammānantarāni iminā āvajjitārammaṇeyeva pavattantīti āha ‘‘cha…pe… gaṇhantī’’ti. Mahāvisayattā mahāgajo viya mahantanti mahāgajaṃ.

Rūpāvacarārūpāvacarakiriyacittavaṇṇanā

577. Idāni yāni kiriyāni jātāni, tāni veditabbānīti evaṃ yojanā kātabbā. Attabhāvoti pañcakkhandhā vuccanti.

Cittuppādakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.



我来帮您直译这段巴利文：
568. "欲爱已断"显示此心的缘的前转起。但此心无思察慧,故唯生单纯喜而已。如是于塔供养等亦应见。"作职事"此就作职事者于触所缘身门心转起而说。就随五门而得或唯于五门中,就欲爱断等观察因的此转起而说"由此心有喜"故说"如是且于五门得"。说于过去等无碍智,因说"具此三法的佛世尊一切身业随智转"等(大义释156意同),"世尊生此"之说应考察。无因无根故无善立,故力性不圆满,因此列举处未说"有定力,有精进力"。因此即于无因摄处亦未举禅支。因此于此二无因亦不说不摄力。但因有精进故比余无因强,且因此中如寻等为禅缘性,定精进有力性,故于解说处说"定力精进力"而立。但因非善非不善,故不说正定邪定、正精进邪精进为意趣。如是则于大唯作心亦不应说,但说故应见此中定进因无出离性未得道缘性故不如是说。
574. 根上下、意乐随眠、一切智无碍智于此后生,双变大悲定智于此后生加行后,于此所转向所缘转起,故说"六...乃至...取"。因大所缘如大象为大,故说大象。
色无色唯作心释
577. 今应知已生之唯作,应如是配合。说五蕴为自体。
心生品释毕。

2. Rūpakaṇḍaṃ

Uddesavaṇṇanā

Idāni rūpamabyākataṃ bhājetabbaṃ, tañca kenaci samayavavatthānaṃ katvā na sakkā bhājetuṃ. Na hi rūpassa cittuppādena samayavavatthānaṃ sakkā kātuṃ acittasamuṭṭhānasabbhāvato, cittasamuṭṭhānassa ca anekacittasamuṭṭhānatāya rūpasamuṭṭhāpakacittānañca kesañci katthaci asamuṭṭhāpanatāya vavatthānābhāvato, viññattidvayavajjitassa rūpassa acittasahabhubhāvato ca, na ca rūpānaṃ upasampajja viharaṇena samayavavatthānaṃ yujjati mahaggatappamāṇānaṃ jhānānaṃ viya rūpānaṃ upasampajja vihātabbatābhāvā, upādārūpehi ca na yujjati tesaṃ sahajātādipaccayabhāvena appavattanato, nāpi mahābhūtehi yujjati kesañci mahābhūtānaṃ kehici upādārūpehi vinā pavattito asamānakālānañca sabbhāvato. Na hi ‘‘yasmiṃ samaye pathavīdhātu uppannā hoti, tasmiṃ samaye cakkhāyatanaṃ hotī’’ti sakkā vattuṃ sotādinissayabhūtāya pathaviyā cittādisamuṭṭhānāya ca saha cakkhāyatanassa abhāvā. Evaṃ sotāyatanādīsupi yojetabbaṃ.

Mahābhūtehi asamānakālāni viññattiupacayādīnipi tasmiṃ samaye hontīti na sakkā vattunti. Ekasmiñca kāle anekāni kalāpasahassāni uppajjanti pavattanti ca, na arūpadhammānaṃ viya rūpānaṃ kalāpadvayasahābhāvo atthi. Ekasmiñca kalāpe vattamāne eva aññassa nirodho, aññassa cuppatti hotīti sabbathā rūpābyākataṃ samayavavatthānaṃ katvā na sakkā vibhajituṃ. Ekakādīhi pana nayehi na hetuādinā sabhāvena vibhajituṃ sakkāti tathā vibhajanatthaṃ cittuppādakaṇḍe tāva avibhattaṃ abyākataṃ atthīti dassetuṃ samayavavatthānena vinā abyākatassa sabhāvatoyeva niddese ekadesaṃ niddisitvā nigamanakaraṇassa anupapattito ca vibhattañca avibhattañca sabbaṃ saṅgaṇhanto āha ‘‘katame dhammā abyākatā? Kusalā…pe… asaṅkhatā ca dhātu. Ime dhammā abyākatā’’ti. Avibhatte hi vibhajitabbe dassite vibhajanaṃ yuttaṃ ñātuṃ icchāya uppāditāyāti. Ettha pana vipākakiriyābyākataṃ vibhattattā na vibhajitabbaṃ, asaṅkhatā ca dhātu bhedābhāvato. Yaṃ panettha bhedayuttattā avibhattattā ca vibhajitabbaṃ, taṃ vibhajanto āha ‘‘tattha katamaṃ sabbaṃ rūpa’’ntiādi. Ayamettha pāḷiyojanā.

Nayaṃ dassetvāti ettha heṭṭhā gahaṇameva nayadassanaṃ. Taṃ vipākesu katvā viññātattā kiriyābyākatesu nissaṭṭhaṃ. Kāmāvacarādibhāvena vattabbassa kiriyābyākatassa vā dassanaṃ, taṃ katvā kāmāvacarātiādikaṃ gahetvā vuttattā nissaṭṭhaṃ. Pañcavīsati rūpānīti pāḷiyaṃ vuttāni dasāyatanāni pañcadasa ca sukhumarūpāni, upacayasantatiyo vā ekanti katvā hadayavatthuñca. Channavutīti cakkhādidasakā satta utusamuṭṭhānādayo tayo aṭṭhakā utucittajā dve saddā ca. Kalāpabhāvena pavattarūparūpāni ‘‘rūpakoṭṭhāsā’’ti vuttāni rūpakalāpakoṭṭhāsabhāvato. Koṭṭhāsāti ca aṃsā, avayavāti attho. Koṭṭhanti vā sarīraṃ, tassa aṃsā kesādayo koṭṭhāsāti aññepi avayavā koṭṭhāsā viya koṭṭhāsā. Nibbānaṃ nippadesato gahitanti sopādisesanirupādisesarāgakkhayādiasaṅkhatādivacanīyabhāvena bhinnaṃ nippadesato gahitaṃ. Atthato hi ekāva asaṅkhatā dhātūti.



我来帮您直译这段巴利文：
2.色品
列举释
现今应分别无记色,而不能以某时分际来分别。因为不能以心生来确立色的时分际,因有非心生,且心生有多心生性,且某些生色心于某处不生,故无确立,且除二表色外的色非与心俱有,且不合以入住来确立色的时分际,因无如广大无量禅的入住色,且不合以所造色,因彼等不以俱生等缘转起,亦不合以大种,因某些大种离某些所造色而转起,且有非同时者。因不能说"何时地界生时,彼时眼处",因为作为耳等所依的地及心等所生地与眼处不俱。如是于耳处等亦应配合。
表色、积集等与大种非同时亦不能说"彼时有"。且一时生起转起多千聚,色无如无色法的二聚俱有。且一聚转起时,另一灭,另一生,故无记色不能以任何方式作时分际而分别。但能以一等方法以无因等自性分别,故为如是分别,先显示心生品中未分别的无记,因离时分际,无记唯由自性说示,说示一分后不合作结集,且摄一切已分别未分别而说"何法无记?善...乃至...无为界。此法无记"。因显示未分别应分别,知应分别而生欲。此中异熟唯作无记已分别故不应分别,无为界因无差别。但此中应分别因应差别且未分别者,分别说"此中何为一切色"等。此是此处圣典配合。
"显示方法"此中下取即为方法显示。彼于异熟作已了知故于唯作无记舍。或显示应说欲界等性的唯作无记,彼作已取欲界等说故舍。"二十五色"即圣典所说十处及十五细色,或积集相续为一及心所依。"九十六"即眼等十法七种,温生等三八法,温心生二种声。以聚性转起色色说为"色分"因为色聚分性。"分"即部分、支分义。或"分"为身,其部分发等为分,如其他支分亦为分。"无为完全取"即以有余依无余依、贪尽等、无为等所说性而分别完全取。因义即唯一无为界。

584.Sabbanti sakalaṃ cakkavāḷaṃ. Parimaṇḍalaṃ parimaṇḍalasaṇṭhānaṃ, parikkhepato chattiṃsa satasahassāni dasa ceva sahassāni aḍḍhacatutthāni ca yojanasatāni hontīti attho. Ettha ca vaṭṭaṃ ‘‘parimaṇḍala’’nti vuttaṃ. Cattāri nahutānīti cattālīsa sahassāni. Nagavhayāti nagāti avhātabbā nagasaddanāmāti attho.

Devadānavādīnaṃ tigāvutādisarīravasena mahantāni pātubhūtāni. Tatthāyaṃ vacanattho – bhūtāni jātāni nibbattāni mahantāni mahābhūtānīti. Anekacchariyadassanena anekābhūtavisesadassanavasena ca māyākāro mahanto bhūtoti mahābhūto. Yakkhādayo jātivaseneva mahantā bhūtāti mahābhūtā. Niruḷho vā ayaṃ mahābhūtasaddo tesu daṭṭhabbo. Pathaviyādayo pana mahābhūtā viya mahābhūtā. Bhūtasaddassa ubhayaliṅgattā napuṃsakatā katā. Mahāparihāratoti ettha vacanatthaṃ vadanto āha ‘‘mahantehi bhūtāni, mahāparihārānivā bhūtānī’’ti. Tattha pacchimatthe purimapade uttarapadassa parihārasaddassa lopaṃ katvā ‘‘mahābhūtānī’’ti vuccanti.

Accimatoti aggissa. Koṭisatasahassaṃ ekaṃ koṭisatasahassekaṃ. Cakkavāḷanti taṃ sabbaṃ āṇākkhettavasena ekaṃ katvā voharanti. Vilīyati khārodakena. Vikīratīti viddhaṃsati. Upādinnakesu vikāraṃ dassento ‘‘patthaddho’’tiādimāha. Kaṭṭhamukhena vāti vā-saddo upamattho. Yathā kaṭṭhamukhasappena daṭṭho patthaddho hoti, evaṃ pathavīdhātuppakopena so kāyo kaṭṭhamukheva hoti, kaṭṭhamukhamukhagato viya patthaddho hotīti attho. Atha vā vā-saddo evasaddassatthe. ‘‘Pathavīdhātuppakopenā’’ti etassa ca parato āharitvā veditabbo. Tatrāyamattho – ‘‘kaṭṭhamukhena daṭṭhopi kāyo pathavīdhātuppakopeneva patthaddho hoti, tasmā pathavīdhātuyā aviyutto so kāyo sabbadā kaṭṭhamukhamukhagato viya hotī’’ti. Atha vā aniyamattho vā-saddo. Tatrāyamattho – ‘‘kaṭṭhamukhena daṭṭho kāyo patthaddho hoti vā na vā hoti mantāgadavasena, pathavīdhātuppakopena pana mantāgadarahito so kāyo kaṭṭhamukhamukhagato viya hoti ekantapatthaddho’’ti. Pūtiyoti kuthito. Mahāvikārāni bhūtānīti mahāvikārāni jātāni, vijjamānānīti vā attho. Ettha ca purimapade uttarapadassa vikārasaddassa lopaṃ katvā ‘‘mahābhūtānī’’ti vuttāni.

Pathavītiādinā sabbalokassa pākaṭānipi vipallāsaṃ muñcitvā yathāsabhāvato pariggayhamānāni mahantena vāyāmena vinā na pariggayhantīti pākaṭānipi duviññeyyasabhāvattā ‘‘mahantānī’’ti vuccanti. Tāni hi suviññeyyāni amahantānīti gahetvā ṭhito tesaṃ duppariggahitataṃ disvā ‘‘aho mahantāni etānī’’ti pajānāti. Upādāyāti etena viññāyamānā pacchimakālakiriyā pavattīti katvā ‘‘pavattarūpa’’nti vuttaṃ. Evañhi ‘‘upādāyā’’ti etena paṭiccasamuppannatā vuttā hotīti. Atha vā upādāyati nissayatīti upādāyaṃ, upādāyameva rūpaṃ upādāyarūpaṃ, aññanissayassa ekantanissitassa rūpassetaṃ adhivacanaṃ. Taṃ pana na sattassa, nāpi vedanādino tadabhāvepi bhāvatoti dassetuṃ ‘‘catunnaṃ mahābhūtāna’’ntiādimāha. Bhavati hi nissayarūpānaṃ sāmibhāvoti.

Tividharūpasaṅgahavaṇṇanā



我来帮您直译这段巴利文：
584. "一切"即整个轮围。"圆形"即圆形状态,围绕三百三十六万又一万零三百五十由旬义。此中圆说为"圆形"。"四那由他"即四万。"名为山"即应称为山,有山声名义。
天、阿修罗等以三伽浮他等身而大显现。此中此语义 - 已生已起大者为大种。以见多种稀有、以见多种有之殊胜,幻师大而有为大种。夜叉等唯以生性为大而有为大种。或此大种声于彼等应见为固定。但地等如大种故为大种。因有声两性故作中性。"大护持"此中说语义说"大而有,或大护持而有"。此中后义前分删后分护持声而说"大种"。
"有焰"即火的。"一亿万"即一个一亿万。"轮围"即彼一切以命令界而为一而称。被咸水融化。"散"即破坏。显示所执受中变异说"僵硬"等。"以木口或"中"或"为喻义。如被木口蛇咬而僵硬,如是以地界激动彼身如木口,如入木口口而僵硬义。或"或"字义为"即"。应知"以地界激动"此于后取。此中此义 - "身虽被木口咬亦以地界激动而僵硬,故彼身不离地界常如入木口口"。或"或"为不定义。此中此义 - "被木口咬身或以咒药力僵硬或不僵硬,但以地界激动无咒药彼身如入木口口必定僵硬"。"腐"即沸腾。"大变异而有"即大变异已生,或现有义。此中前分删后分变异声而说"大种"。
以"地"等虽对一切世间显著,离颠倒如性摄受不离大精进不能摄受,故虽显著因难知自性说"大"。因为执取彼等为易知非大者,见彼等难摄受而了知"啊此等为大"。"取"以此了知后时作用转起故说"转起色"。如是以"取"说缘起性。或取即依止为取,取即色为取色,此为他依一向所依色的称谓。但彼非属有情,亦非受等,无彼亦有,为显示此说"四大种"等。因为有所依色的主性。
三种色摄释;

585. Pakiṇṇakadukesu ajjhattikadukaṃ muñcitvā añño sabbadukehi tikavasena yojanaṃ gacchanto natthi, viññattiduko ca yojanaṃ na gacchatīti sabbadukayogīsu ādibhūtaṃ ajjhattikadukameva gahetvā sesehi sabbadukehi yojetvā tikā vuttā. Sakkā hi etena nayena aññesampi dukānaṃ dukantarehi labbhamānā tikayojanā viññātunti.

Catubbidhādirūpasaṅgahavaṇṇanā

586. Catukkesu ekantacittasamuṭṭhānassa viññattidvayabhāvato viññattidukādīhi samānagatiko cittasamuṭṭhānadukoti tena saha upādādukassa yojanāya labbhamānopi catukko na vutto, tathā sanidassanadukādīnaṃ tena tassa ca oḷārikadūradukehi yojanāya labbhamānā na vuttā, dhammānaṃ vā sabhāvakiccāni bodhetabbākārañca yāthāvato jānantena bhagavatā tena aññesaṃ tassa ca aññehi yojanā na katāti kiṃ ettha kāraṇapariyesanāya, addhā sā yojanā na kātabbā, yato bhagavatā na katāti veditabbā. Aññe pana pakiṇṇakadukā aññehi pakiṇṇakadukehi yojetuṃ yuttā, tehi yojitā eva. Vatthudukādīsu pana sotasamphassārammaṇadukādayo vajjetvā aññehi ārammaṇabāhirāyatanādilabbhamānadukehi upādinnakadukassa upādinnupādāniyadukassa ca yojanāya catukkā labbhanti, cittasamuṭṭhānadukassa ca sabbārammaṇabāhirāyatanādilabbhamānadukehi. Avasesehi pana tesaṃ aññesañca sabbavatthudukādīhi yojanāya na labbhantīti veditabbā.

Uddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Rūpavibhatti

Ekakaniddesavaṇṇanā


以下是巴利文的完整直译成简体中文:
585. 在杂项双法中,除了内在双法之外,没有其他双法可以与三法相结合,而且表示双法也不能与三法结合。因此,在所有双法结合中,以内在双法为首,与其他所有双法相结合而说明三法。通过这种方法,其他双法与其他双法之间可能形成的三法结合也可以理解。
四种等起色的分类解释
586. 在四法中,由于表示双法等是完全由心所生的,所以心生双法与它们性质相同。因此,虽然它可以与所取双法结合形成四法,但没有提及。同样,可见双法等与它以及粗细远近双法的结合也没有提及。或者说,世尊完全了解诸法的自性、作用和应该阐明的形式,因此他没有将它与其他法或其他法与它相结合。在这里何必寻求原因呢?应当知道,既然世尊没有这样做,那肯定不应该这样结合。但是其他杂项双法可以与其他杂项双法结合,它们确实是这样结合的。在基础双法等中,除了耳触所缘双法等之外,其他与所缘、外处等相关的双法可以与已执取双法和已执取能执取双法结合形成四法,心生双法也可以与一切所缘、外处等相关的双法结合。但是应当知道,它们和其他法与其余所有基础双法等结合是不可能的。
概说解释完毕。
色的分类
一法解释

594. Avijjamānavibhāgassa vibhāgābhāvadassanameva niddeso nicchayakaraṇato, tasmā ‘‘sabbaṃ rūpaṃ na hetumevā’’tiādinā vibhāgābhāvāvadhāraṇena eva-saddena niddesaṃ karoti. Hetuhetūti mūlahetu, hetupaccayahetūti vā ayamattho. Mahābhūtā hetūti ayamevattho mahābhūtā paccayoti etenapi vuttoti. Hetupaccayasaddānaṃ samānatthattā paccayo eva hetu paccayahetu. Yo ca rūpakkhandhassa hetu, so eva tassa paññāpanāya hetūti vutto tadabhāve abhāvato. Atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākanti ettha vijjamānesupi aññesu paccayesu iṭṭhāniṭṭhavipākaniyāmakattā uttamaṃ padhānaṃ kusalākusalaṃ gatiupadhikaālapayogasampattivipattiṭṭhānanipphāditaṃ iṭṭhāniṭṭhārammaṇañca kammamiva padhānattā ‘‘hetū’’ti vuttanti iminā adhippāyena kammārammaṇāni ‘‘uttamahetū’’ti vuttāni. Vakkhati ca ‘‘gatiupadhikālapayogā vipākassa ṭhānaṃ, kammaṃ hetū’’ti. Idha pana kammamiva uttamattā ārammaṇampi hetuvacanaṃ arahatīti ‘‘uttamahetū’’ti vuttaṃ. Saṅkhārānanti puññābhisaṅkhārādīnaṃ avijjā sādhāraṇapaccayattā ‘‘hetū’’ti vuttā. Pharatīti gacchati pāpuṇāti. Paṭikkhepaniddesoti idaṃ mātikāya āgatapaṭikkhepavasena vuttaṃ. Idha pana mātikāya na hetupadādisaṅgahitatā ca rūpassa vuttā taṃtaṃsabhāvattā, avadhāritatā ca anaññasabhāvato.

Rūpīduke rūpīpadameva idha ‘‘rūpa’’nti vuttaṃ. Tena rūpīrūpapadānaṃ ekatthatā siddhā hoti ruppanalakkhaṇayuttasseva rūpīrūpabhāvato. Uppannaṃ chahi viññāṇehi viññeyyanti arūpato vidhuraṃ rūpassa sabhāvaṃ dasseti. Na hi arūpaṃ uppannaṃ chahi viññāṇehi viññeyyaṃ yathā rūpaṃ, tena rūpaṃ uppannaṃ chahi viññāṇehi viññeyyaṃ, na arūpanti arūpato nivattetvā rūpe eva etaṃ sabhāvaṃ niyameti, na rūpaṃ etasmiṃ sabhāve. Atthi hi rūpaṃ atītānāgataṃ yaṃ uppannaṃ chahi viññāṇehi viññeyyasabhāvaṃ na hotīti. Etameva ca niyamaṃ puna evasaddena niyameti ‘‘yathāvutto niyamo rūpe atthi eva, arūpe viya na natthī’’ti. Atha vā sabbaṃ rūpanti bhūtupādāyarūpaṃ kālabhedaṃ anāmasitvā ‘‘sabba’’nti vuttaṃ, taṃ sabbaṃ arūpehi samānaviññeyyasabhāvaṃ atītānāgataṃ nivattetuṃ uppannanti etena viseseti, taṃ uppannaṃ sabbaṃ rūpaṃ chahi viññāṇehi viññeyyamevāti attho.

Nanu evaṃ rūpāyatanassapi sotaviññāṇādīhi viññeyyatā āpajjatīti? Nāpajjati rūpaṃ sabbaṃ sampiṇḍetvā ekantalakkhaṇadassanavasena ekībhāvena gahetvā arūpato vidhurassa chahi viññāṇehi viññeyyasabhāvassa dassanato. Paccuppannarūpameva chahi viññāṇehi viññeyyanti etasmiṃ pana niyame ‘‘sabbaṃ rūpa’’nti etthāyaṃ viññeyyabhāvaniyamo na vutto, atha kho paccuppannanti sabbarūpassa ekantalakkhaṇaniyamo dassito na siyā. Pāḷiyañca viññeyyamevāti eva-kāro vutto, na uppannamevāti. Tasmā uppannasseva manoviññeyyaniyamāpatti natthīti kiṃ sotapatitattena, tasmā vuttanayenattho yojetabbo.


594. 对于不存在的分类，仅仅是展示分类的不存在来作出决定。因此，通过"一切色非唯因"等语句，明确显示分类的不存在，他使用"eva"一词来进行说明。"因与因"意指根本因，或者说是因果之因。"大界为因"也是同样的意思，大界是因。由于因和因果词义相同，所以因果即是因。凡是色蕴的因，也就是其说明的因，在其不存在时即不存在。
对于过去、未来、现在的业的受持，从处和因而言其果报。在已存在的其他因中，由于决定可意与不可意的果报，最上的主导是善与不善的趋向、依处、时节、作用的成就与失败，以及可意不可意的所缘。因此说"因"，意在说明业的所缘如同最上因。后文将说："趋向、依处、时节、作用是果报的处，业为因。"在此，由于业犹如最上，所缘也值得称为因，故说"最上因"。"行"是指福德等思行，由于无明是其共同因，故说"因"。"遍满"意为前往、获得。"遮遣说明"是根据论纲中的遮遣而说。在此，论纲未包含因等于色，因为色具有自身本质，且由于不同本质而被确定。
在色双法中，此处"色"一词仅指色法。因此，色与色法词的同一性已得到证明，因为色法具有破坏的特征。"由六识所了知"显示色的本质区别于无色。确实，无色不像色那样能被六识了知。因此，色是由六识了知的，而无色不是。确实有些色，虽是过去未来，但不具备被六识了知的本质。他再次用"eva"一词确  这一点："如前所述的规定在色中确实存在，在无色中则不然。"或者说"一切色"指包括根本色和所依色，不论时间差异。用"一切"一词，他区分了这一点：所有已生起的色，与无色不同，都是可了知的，意即所有已生起的色都可被六识了知。
难道色处也不会被耳识等了知吗？不会，因为综合所有色，通过单一特征的观察，以统一方式把握，显示了区别于无色、可被六识了知的本质。仅指现在色可被六识了知。在此规定中，"一切色"并未说明可了知性的规定，而是显示了所有色的单一特征规定。在经文中，"可了知"一词已被使用，而非仅指"已生起"。因此，对于已生起者，并不存在意识可了知的规定，所以不必在意是否触及耳根。因此，应按照已说明的方式来理解其意义。


Kathaṃvidhanti guṇehi kathaṃ saṇṭhitaṃ. Ñāṇameva ñāṇavatthu. Samānajātikānaṃ saṅgaho, samānajātiyā vā saṅgaho sajātisaṅgaho. Sañjāyanti etthāti sañjāti, sañjātiyā saṅgaho sañjātisaṅgaho, sañjātidesena saṅgahoti attho. Aññamaññopakāravasena avippayogena ca samādhidese jātā sammāsatiādayo samādhikkhandhe saṅgahitā. Yattha ca satiādisahāyavato samādhissa attano kiccakaraṇaṃ, so cittuppādo samādhideso. Sammāsaṅkappassa ca appanābhāvato paṭivedhasadisaṃ kiccanti samānena paṭivedhakiccena diṭṭhisaṅkappā paññakkhandhe saṅgahitā.

Rūpavibhattiekakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dukaniddeso

Upādābhājanīyakathāvaṇṇanā

596. Apparajakkhādisattasamūhadassanaṃ buddhacakkhu, chasu asādhāraṇañāṇesu indriyaparopariyattañāṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Sabbasaṅkhatāsaṅkhatadassanaṃ samantacakkhu. ‘‘Dukkhaṃ pariññeyyaṃ pariññāta’’nti (saṃ. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
"怎样的"是指以何种功德所成就的。智慧本身就是智慧的基础。同类的集合，或者说与同类的集合称为同生集合。生起的处所称为生起，与生起的集合称为生起集合，意思是与生起处所的集合。正念等由于相互资助和不相离而在定处生起，故被包含在定蕴中。而念等作为助伴的定能完成自身作用的心生起，那就是定处。由于正思维没有安止，其作用与通达相似，所以见和思维以相同的通达作用被包含在慧蕴中。
色分别一法解释完毕。
双法解释
所取分别论释
596. 佛眼是见到少尘等众生的集合，应当理解为六种不共智中的根上下智。一切智眼是见到一切有为法和无为法。"苦应当遍知，已遍知"等。

5.1081; mahāva. 15) evamādinā ākārena pavattaṃ ñāṇadassanaṃ ñāṇacakkhu, tampi purimadvayamiva kāmāvacaraṃ. Catusaccadhammadassanaṃ dhammacakkhu. Upatthambhabhūtā catusamuṭṭhānikarūpasantatiyo sambhārā. Saha sambhārehi sasambhāraṃ, sambhāravantaṃ. Sambhavoti āpodhātumeva sambhavasambhūtamāha. Saṇṭhānanti vaṇṇāyatanameva parimaṇḍalādisaṇṭhānabhūtaṃ. Tesaṃ pana visuṃ vacanaṃ tathābhūtānaṃ atathābhūtānañca āpodhātuvaṇṇāyatanānaṃ yathāvutte maṃsapiṇḍe vijjamānattā. Cuddasasambhāro hi maṃsapiṇḍo. Sambhavassa catudhātunissitehi saha vuttassa dhātuttayanissitatā yojetabbā. Āpodhātuvaṇṇāyatanānameva vā sambhavasaṇṭhānābhāvā visuṃ vuttāti catudhātunissitatā ca na virujjhati. Yaṃ maṃsapiṇḍaṃ setādinā sañjānanto na pasādacakkhuṃ sañjānāti, patthiṇṇatādivisesaṃ vattukāmo ‘‘pathavīpi atthī’’tiādi vuttampi vadati.

Sarīrasaṇṭhānuppattidesabhūteti etena avasesaṃ kaṇhamaṇḍalaṃ paṭikkhipati. Snehamiva sattakkhipaṭalāni byāpetvā ṭhitāheva attano nissayabhūtāhi catūhi dhātūhi katūpakāraṃ taṃnissitehi eva āyuvaṇṇādīhi anupālitaparivāritaṃ tisantatirūpasamuṭṭhāpakehi utucittāhārehi upatthambhiyamānaṃ tiṭṭhati. Sattakkhipaṭalānaṃ byāpanavacanena ca anekakalāpagatabhāvaṃ cakkhussa dasseti. Pamāṇato ūkāsiramattanti ūkāsiramatte padese pavattanato vuttaṃ. Rūpāni manupassatīti ma-kāro padasandhikaro. Atha vā manūti macco. Upakārabhūtehi saṅgahito. Pariyāyenāti catunnaṃ pasādo tesu ekassa dvinnañcātipi vattuṃ yutto samānadhanānaṃ dhanaṃ viyāti etena pariyāyena. Sarīraṃ rūpakkhandho eva. Paṭighaṭṭanameva nighaṃso paṭighaṭṭanānighaṃso. Rūpābhimukhabhāvena cakkhuviññāṇassa nissayabhāvāpattisaṅkhāto paṭighaṭṭanato jāto vā nighaṃso paṭighaṭṭanānighaṃso.

Parikappavacanaṃ ‘‘sace āpāthaṃ āgaccheyyā’’ti hetukiriyaṃ, ‘‘passeyyā’’ti phalakiriyañca parikappetvā tena parikappena vacanaṃ. Ettha ca hetukiriyā anekattā avuttāpi viññāyatīti daṭṭhabbā. ‘‘Passe vā’’ti iminā vacanena tīsupi kālesu cakkhuviññāṇassa nissayabhāvaṃ anupagacchantaṃ cakkhuṃ saṅgaṇhāti. Dassane pariṇāyakabhāvo dassanapariṇāyakaṭṭho. Yathā hi issaro ‘‘idañcidañca karothā’’ti vadanto tasmiṃ tasmiṃ kicce sapurise pariṇāyati pavattayati, evamidampi cakkhusamphassādīnaṃ nissayabhāvena te dhamme dassanakicce āṇāpentaṃ viya pariṇāyatīti cakkhūti vuccati. Cakkhatīti hi cakkhu, yathāvuttena nayena ācikkhati pariṇāyatīti attho. Atha vā samavisamāni rūpāni cakkhati ācikkhati, pakāsetīti vā cakkhu. Sañjāyanti etthāti sañjāti. Ke sañjāyanti? Phassādīni . Tathā samosaraṇaṃ. Cakkhusamphassādīnaṃ attano tikkhamandabhāvānupavattanena indaṭṭhaṃ kāretīti. Niccaṃ dhuvaṃ attāti gahitassapi lujjanapalujjanaṭṭhena. Vaḷañjanti pavisanti etenāti vaḷañjanaṃ, taṃdvārikānaṃ phassādīnaṃ vaḷañjanaṭṭhena.

597. Pubbe vutto parikappo eva vikappanattho. Ghaṭṭayamānamevāti pasādassa abhimukhabhāvavisesaṃ gacchantameva.



以下是巴利文的完整直译：
如"苦应当遍知，已遍知"等这样的形式运作的智见称为智眼，它也像前两种一样属于欲界。见到四圣谛之法称为法眼。支撑作用的四种等起色相续称为资具。与资具一起称为有资具的，具有资具的。生起指的就是水界的生起和已生起。形状指的就是作为圆形等形状的色处。对它们的分别说明是因为在所说的肉团中存在着作为如是和非如是的水界和色处。因为肉团有十四种资具。应当理解生起与四界所依一起说时是依于三界的。或者说水界和色处因为没有生起和形状而分别说明，这与依于四界并不矛盾。当认知肉团是白色等时不认知净眼，想要说明坚硬等特质而说"地界也存在"等已说之事。
"身体形状生起处所"通过这个排除其余的黑圆。如同油脂遍满七眼膜而住，由作为自身所依的四界作成助益，由依于它们的寿命、颜色等维护围绕，由能生起三相续色的时节、心、食而支撑而住。通过说明遍满七眼膜也显示眼有多种聚集。说"量如虱头"是因为在如虱头大小的处所运作。"看见诸色"中的"ma"字是连接词。或者"manu"是指人。被有助益者所摄。"依次"是说四种净色中一个或两个都可以说,就像共同财产的财产一样,以这种次第。身体就是色蕴。碰触就是撞击,称为碰触撞击。或者由于对向色而成为眼识的所依性质这种碰触而生的撞击称为碰触撞击。
假设语是假设"如果进入境界"这个因的动作和"会见"这个果的动作而说的假设语。这里应当理解因的动作虽然未说但可以了知是多种的。通过"或见"这个说法包含了在三时中都不成为眼识所依的眼。在见中起引导作用是见的引导义。就像主人说"做这个那个"而引导仆人们做各种工作一样,这个也是通过作为眼触等的所依而引导那些法在见的作用中,好像在发号施令,所以称为眼。因为"看见"就是眼,意思是按照所说的方式指示引导。或者说因为观察宣示平坦不平坦的色而称为眼。生起之处称为生起处。什么生起?触等生起。同样会合。通过随顺自己的锐钝性而使诸根的作用得以实现。虽然被执取为常、恒、我,但以毁坏破坏义。通过它进入称为通路,以作为那些以它为门的触等的通路义。
597. 先前所说的假设就是分别的意思。"正在撞击"就是正在趋向净色的特殊对向性。

599. Rūpaṃ ārabbha cakkhusamphassādīnaṃ uppattivacaneneva tesaṃ taṃdvārikānaṃ aññesañca rūpaṃ ārabbha uppatti vuttā hoti. Yathā ca tesaṃ rūpaṃ paccayo hoti, tena paccayena uppatti vuttā hotīti adhippāyena ‘‘iminā’’tiādimāha. Tattha cakkhupasādavatthukānaṃ phassādīnanti iminā vacanena tadālambanarūpārammaṇatāya taṃsadisānaṃ manodhātuādīnañca purejātapaccayena uppatti dassitāti daṭṭhabbā. Yattha pana viseso atthi, taṃ dassetuṃ ‘‘cakkhudvārajavanavīthipariyāpannāna’’ntiādimāha. Tāni hi rūpaṃ garuṃ katvā pavattamānassādanābhinandanabhūtāni taṃsampayuttāni ca ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayehi uppajjanti, aññāni ārammaṇapurejātenevāti evaṃ ‘‘ārabbhā’’ti vacanaṃ ārammaṇapaccayato aññapaccayabhāvassapi dīpakaṃ, ārammaṇavacanaṃ ārammaṇapaccayabhāvassevāti ayametesaṃ viseso.



以下是巴利文的完整直译：
599. 通过说明缘于色而生起眼触等，也就说明了以它为门的那些法和其他法缘于色而生起。正如它们以色为缘，以那个缘而生起，基于这个意思而说"以此"等。其中，说"以眼净色为所依的触等"这句话，应当理解为显示了以彼所缘色为所缘性而与之相似的意界等通过前生缘而生起。为了显示其中的差别，他说"眼门速行路所摄"等。因为这些是对色作为重要所缘而运作的享受欢喜，以及与之相应的法，是通过所缘增上和所缘依止而生起，其他的则仅通过所缘前生而已。如此，"缘于"这个词也表明了除了所缘缘外的其他缘的状态，而"所缘"这个词仅表明所缘缘的状态，这就是它们的差别。

600.Suṇātīti sotaviññāṇassa nissayabhāvena suṇāti. Jivhāsaddena viññāyamānā kiriyā sāyananti katvā ‘‘sāyanaṭṭhenā’’ti āha. Kucchitānaṃ dukkhasampayuttaphassādīnaṃ āyoti kāyo, dukkhadukkhavipariṇāmadukkhānaṃ vā. Kāyāyatanassa byāpitāya cakkhupasāde kāyapasādabhāvopi atthi, tena cakkhupasādassa anuviddhattā no byāpitā ca na siyā, vuttā ca sā. Tasmā cakkhupasādassa phoṭṭhabbāvabhāsanaṃ kāyapasādassa ca rūpāvabhāsanaṃ āpannanti lakkhaṇasammissataṃ codeti. Cakkhukāyānaṃ aññanissayattā kalāpantaragatatāya ‘‘aññassa aññattha abhāvato’’ti āha. Rūparasādinidassanaṃ samānanissayānañca aññamaññasabhāvānupagamena aññamaññasmiṃ abhāvo, ko pana vādo asamānanissayānanti dassetuṃ vuttaṃ.

Rūpābhighātāraho ca so bhūtappasādo cāti rūpābhighātārahabhūtappasādo. Evaṃlakkhaṇaṃ cakkhu. Rūpābhighātoti ca rūpe, rūpassa vā abhighātoti attho. Paripuṇṇāparipuṇṇāyatanattabhāvanibbattakassa kammassa nidānabhūtā kāmataṇhā rūpataṇhā ca tadāyatanikabhavapatthanābhāvato daṭṭhukāmatādivohāraṃ arahatīti dutiyo nayo sabbattha vutto. Tattha daṭṭhukāmatānidānaṃ kammaṃ samuṭṭhānametesanti daṭṭhukāmatānidānakammasamuṭṭhānāni, evaṃvidhānaṃ bhūtānaṃ pasādalakkhaṇaṃ cakkhu, evaṃvidho vā bhūtappasādo daṭṭhukāmatāni…pe… pasādo. Evaṃlakkhaṇaṃ cakkhu. Rūpesu puggalassa vā viññāṇassa vā āviñchanarasaṃ.

Kāyo sabbesanti ko ettha viseso, nanu tejādiadhikānañca bhūtānaṃ pasādā sabbesaṃyevāti? Saccametaṃ, idaṃ pana ‘‘sabbesa’’nti vacanaṃ ‘‘samānāna’’nti imamatthaṃ dīpeti anuvattamānassa ekadesādhikabhāvassa nivāraṇavasena vuttattā. Tejādīnanti padīpasaṅkhātassa tejassa obhāsena vāyussa saddena pathaviyā gandhena kheḷasaṅkhātassa udakassa rasenāti purimavāde pacchimavāde ca yathāyogaṃ taṃtaṃbhūtaguṇehi anuggayhabhāvato rūpādiggahaṇe upakaritabbatoti attho. Rūpādīnaṃ adhikabhāvadassanatoti aggimhi rūpassa pabhassarassa vāyumhi saddassa sabhāvena suyyamānassa pathaviyā surabhiādino gandhassa āpe ca rasassa madhurassa visesayuttānaṃ dassanato ‘‘rūpādayo tesaṃ guṇā’’ti paṭhamavādī āha. Tasseva ca ‘‘iccheyyāmā’’tiādinā uttaramāha. Imināvupāyena dutiyavādissapi niggaho hotīti.


以下是巴利文的完整直译：
600. "听"是通过作为耳识的所依而听。由舌表示的动作被理解为尝尝，因此说"以尝味义"。身是不善的、与苦相应的触等的处所，或者是苦苦和变易苦的处所。由于身处的遍满性，在眼净色中也有身净色的存在，因此眼净色被贯穿而非不遍满，这也已经说明。因此，质疑眼净色显现触和身净色显现色这种特性的混杂。由于眼和身依于不同所依，属于不同聚集，所以说"一个在另一处不存在"。为了显示色、味等的显现和共同所依也以不趣入彼此的自性而在彼此中不存在，更不用说不共同所依的了。
适合于色撞击，而且它是界净色，所以是适合于色撞击的界净色。这是眼的特相。色的撞击是指在色上，或者是色的撞击的意思。能产生完整或不完整处所自体的业的因——欲爱和色爱，因为是趣向那些处所的有的欲求，所以值得称为想要看等，这第二种解释方法在所有处都说到。其中，想要看的欲求为因的业是它们的等起，所以称为想要看的欲求为因的业所等起，这样的界的净色特相是眼，或者这样的界净色是想要看的欲求...等...净色。这是眼的特相。在诸色中牵引有情或识是它的作用。
身是一切的，这有什么差别？难道火等较多的界的净色不也是一切的吗？这是真的，但这里说"一切"是为了表明"相同"的意思，因为是为了避免随顺的一部分增多而说的。"火等"是指以灯火所称的火的光明、风的声音、地的香、唾液所称的水的味，在前说和后说中，按照适当，是说由于不被各自界的功德所摄持，所以在把握色等时需要被帮助的意思。"显示色等的增多"是指在火中色的光明、在风中自然可闻的声音、在地中香的芳香等、在水中味的甜美等具有特殊性的显示，所以第一说者说"色等是它们的功德"。而且他以"我们想要"等来回答。以这个方法也能够驳斥第二说者。


Atha vā rūpādivisesaguṇehi tejaākāsapathavīāpavāyūhi cakkhādīni katānīti vadantassa kaṇādassa vādaṃ tatiyaṃ uddharitvā taṃ niggahetuṃ ‘‘athāpi vadeyyu’’ntiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ. Āsave upalabbhamānopi gandho pathaviyā āposaṃyuttāya kappāsato visadisāyāti na kappāsagandhassa adhikabhāvāpattīti ce? Na, anabhibhūtattā. Āsavehi udakasaṃyuttā pathavī udakena abhibhūtā, na kappāsapathavīti tassāyeva adhikena gandhena bhavitabbanti. Uṇhodakasaññutto ca aggi upalabbhanīyo mahantoti katvā tassa phasso viya vaṇṇopi pabhassaro upalabbhitabboti uṇhodakavaṇṇato agginā anabhisambandhassa sītudakassa vaṇṇo parihāyetha. Tasmāti etassubhayassa abhāvā. Tadabhāvena hi rūpādīnaṃ tejādivisesaguṇatā nivattitā, taṃnivattanena ‘‘tejādīnaṃ guṇehi rūpādīhi anuggayhabhāvato’’ti idaṃ kāraṇaṃ nivattitanti. Evaṃ paramparāya ubhayābhāvo visesakappanappahānassa kāraṇaṃ hotīti āha ‘‘tasmā pahāyetheta’’ntiādi. Ekakalāpepi rūparasādayo visadisā, ko pana vādo nānākalāpe cakkhādayo bhūtavisesābhāvepīti dassetuṃ rūparasādinidassanaṃ vuttaṃ.

Yadi bhūtaviseso natthi, kiṃ pana cakkhādivisesassa kāraṇanti taṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ aññamaññassā’’tiādimāha. Ekampi kammaṃ pañcāyatanikattabhāvapatthanānipphannaṃ cakkhādīnaṃ visesahetuttā ‘‘aññamaññassa asādhāraṇa’’nti ca ‘‘kammaviseso’’ti ca vuttanti daṭṭhabbaṃ. Na hi taṃ yena visesena cakkhussa paccayo, teneva sotassa hoti indriyantarābhāvappattito. ‘‘Paṭisandhikkhaṇe mahaggatā ekā cetanā kaṭattārūpānaṃ kammapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.

以下是巴利文的完整直译：
或者，应当理解说"又若他们说"等是为了驳斥迦那陀所说的第三种主张，即说眼等是由具有色等特殊功德的火、虚空、地、水、风所造成的。若说在酒中可得的香虽然是与水相应的地的香，但与棉花不同，所以不会导致棉花的香增多？不是的，因为没有被压制。被酒水相应的地被水压制，而棉花的地性没有被压制，所以正是它应当有较多的香。与热水相应的火被认为是可感知的大量存在，所以像它的触一样，它的颜色也应当是明亮可感知的，这样的话，与火没有关联的冷水的颜色就应当减弱。"因此"是因为这两者都不存在。因为它们不存在，所以色等作为火等的特殊功德这一点被排除，由于排除这点，"因为不被火等的功德所摄持"这个理由也被排除。如此，通过连续关系，两者都不存在成为放弃特殊假设的原因，所以说"因此应当舍弃"等。即使在同一聚中色、味等也是不同的，更不用说在不同聚中的眼等，即使没有界的差异，为了显示这一点而举出色、味等的例子。
如果没有界的差异，那么什么是眼等差异的原因？为了显示这一点而说"彼此的"等。应当理解，即使是一个业，因为是欲求五处自体而成就的，是眼等差异的原因，所以说"彼此不共"和"业的差异"。因为它以作为眼的缘的那种特殊性而不是耳的缘，否则就会导致没有根的差异。"在结生刹那，一个广大心所思以业缘作为已作业色的缘"。;

12.78) vacanena paṭisandhikkhaṇe vijjamānānaṃ sabbesaṃ kaṭattārūpānaṃ ekā cetanā kammapaccayo hotīti viññāyati. Nānācetanāya hi tadā indriyuppattiyaṃ sati parittena ca mahaggatena ca kammunā nibbattitaṃ kaṭattārūpaṃ āpajjeyyāti na cekā paṭisandhi anekakammanibbattā hotīti siddhamekena kammena anekindriyuppatti hotīti. Anallīno nissayo etassāti anallīnanissayo, rūpasaddasaṅkhāto visayo. Gandharasānaṃ nissayā ghānajivhānissaye allīyantīti te nissayavasena allīnā, phoṭṭhabbaṃ sayaṃ kāyanissayaallīnaṃ bhūtattayattā. Dūre…pe… sampatto eva nāma paṭighaṭṭananighaṃsajanakatoti adhippāyo. Saddo pana dhātuparamparāya vāyu viya āgantvā nissayavasena sotanissaye allīyitvā sotaṃ ghaṭṭetvā vavatthānaṃ gacchanto saṇikaṃ vavatthānaṃ gacchatīti vutto. Evaṃ pana saticittasamuṭṭhānaṃ saddāyatanaṃ sotaviññāṇassa kadācipi ārammaṇapaccayo na siyā. Na hi bahiddhā cittasamuṭṭhānuppatti upapajjatīti.

Cirena suyyeyyāti kasmā etaṃ vuttaṃ, nanu dūre ṭhitehi rajakādisaddā cirena suyyantīti? Na, dūrāsannānaṃ yathāpākaṭe sadde gahaṇavisesato. Yathā hi dūrāsannānaṃ vacanasadde yathā pākaṭībhūte gahaṇavisesato ākāravisesānaṃ aggahaṇaṃ gahaṇañca hoti, evaṃ rajakādisaddepi āsannassa ādito pabhuti yāvāvasānā kamena pākaṭībhūte dūrassa cāvasāne majjhe vā piṇḍavasena pavattipākaṭībhūte nicchayagahaṇānaṃ sotaviññāṇavīthiyā parato pavattānaṃ visesato lahukaṃ suto cirena sutoti abhimāno hoti. So pana saddo yattha uppanno, taṃ nissitova attano vijjamānakkhaṇe sotassa āpāthamāgacchati. Dūre ṭhito pana saddo aññattha paṭighosuppattiyā bhājanādicalanassa ca ayokanto viya ayocalanassa paccayo hotīti daṭṭhabbo. Yathā vā ghaṇṭābhighātānujāni bhūtāni anuravassa nissayabhūtāni ghaṭṭanasabhāvāni, evaṃ ghaṭṭanānujāni yāva sotappasādā uppattivasena āgatāni bhūtāni ghaṭṭanasabhāvānevāti taṃnissito saddo nissayavasena dhātuparamparāya ghaṭṭetvā saṇikaṃ vavatthānaṃ gacchatīti vutto. Asukadisāya nāmāti na paññāyeyya. Kasmā? Sotappadesasseva saddassa gahaṇato.

Visame ajjhāsayo etassāti visamajjhāsayo, ajjhāsayarahitampi cakkhu visamaninnattā visamajjhāsayaṃ viya hotīti ‘‘visamajjhāsaya’’nti vuttaṃ. Cakkhumato vā puggalassa ajjhāsayavasena cakkhu ‘‘visamajjhāsaya’’nti vuttaṃ.

Kaṇṇakūpachiddeyeva pavattanato ārammaṇaggahaṇahetuto ca tattheva ‘‘ajjhāsayaṃ karotī’’ti vuttaṃ. Tassa sotassa sotaviññāṇanissayabhāvena saddasavane. Ajaṭākāsopi vaṭṭatīti etassa aṭṭhakathādhippāyena atthaṃ vadanto ‘‘antoleṇasmi’’ntiādimāha. Attano adhippāyena vadanto ‘‘kiṃ etāya dhammatāyā’’tiādimavoca.

Vātūpanissayo gandho gocaro etassāti vātūpanissayagandhagocaraṃ. Ettha ca gandhaggahaṇassa vāto upanissayo, tabbohārena pana gandho ‘‘vātūpanissayo’’ti vutto. Atha vā vāto eva upanissayo vātūpanissayo. Kassāti? Ghānaviññāṇassa. So sahakārīpaccayantarabhūto etassa atthīti vātūpanissayo, gandho paccayo.


以下是巴利文的完整直译：
通过"在结生刹那，一个广大心所思以业缘作为已作业色的缘"这句话，可以理解在结生刹那存在的一切已作业色都以一个思为业缘。因为如果那时根的生起是由不同的思所致，已作业色就会由小和广大的业而生，而一个结生不是由多个业所生，所以已经证明由一个业能生起多根。其所依不相接触的称为不相接触所依，即色声等境。香味的所依依于鼻舌所依而接触，所以它们依所依而接触，触自身依于身所依而接触因为是三界。意思是远...等...已到达才能产生碰触撞击。但声音则像风一样通过界的相续而来，依所依而接触耳所依，撞击耳根后渐渐达到确定，所以说是慢慢达到确定。但如果是这样，心所生的声处就永远不会成为耳识的所缘缘，因为外在的心所生是不会生起的。
为什么说"会迟缓听到"？难道不是远处的染工等的声音是迟缓听到的吗？不是的，因为远近声音根据明显程度而有把握的差别。就像远近的语言声音根据明显程度而有把握的差别，以致于特殊形态有的把握有的不把握一样，对于染工等的声音，近处的从开始到结束逐渐明显，远处的在结束或中间整体运作明显，由于在耳识路之后生起的决定把握的差别，而产生快速听到和迟缓听到的观念。但那个声音在生起之处，依止于它而在自己存在的刹那进入耳根的范围。应当理解远处的声音通过回声的生起，成为器皿等运动的因，如同磁石是铁运动的因。或者如同随钟的撞击而生的界是余响的所依而有撞击的自性，同样随撞击而生直至耳净色由生起而来的界也都具有撞击的自性，所以依止于它的声音依所依通过界的相续撞击后慢慢达到确定。"在某方向"就不会显现。为什么？因为只在耳处把握声音。
有不平等的意向称为不平等意向，虽然眼根没有意向，但因为倾向不平等，所以像有不平等意向，因此说"不平等意向"。或者依有眼者的人的意向而说眼根"不平等意向"。
因为只在耳孔中运作，也因为是把握所缘的原因，所以说"在那里作意向"。那个耳根以作为耳识的所依而听闻声音。"无障碍空间也可以"，为了说明这句话的注释意图而说"在洞内"等。为了说明自己的意图而说"这种法性有什么用"等。
风是近依，香是境，所以称为以风为近依而以香为境。这里风是把握香的近依，但通过对它的表述而说香是"以风为近依"。或者风就是近依称为风近依。是谁的？是鼻识的。它作为俱有缘等而存在，所以是风近依，香是缘。


Āpo ca sahakārīpaccayantarabhūto kheḷādiko. Tathā pathavī. Gahetabbassa hi phoṭṭhabbassa uppīḷiyamānassa ādhārabhūtā pathavī kāyassa ca phoṭṭhabbena uppīḷiyamānassa nissayabhūtānaṃ ādhārabhūtā sabbadā phoṭṭhabbagahaṇassa upanissayoti. Uppīḷanena pana vinā phoṭṭhabbagahaṇe kāyāyatanassa nissayabhūtā pathavī upanissayoti daṭṭhabbā. Sabbadāpi ca tassā upanissayabhāvo yutto eva.

Pañcavaṇṇānanti vacanaṃ tadādhārānaṃ suttānaṃ nānattadassanatthaṃ. Pañcappakārā pañcavaṇṇā. Ekantatoti idaṃ sabbadā uppīḷanena vinibbhujjituṃ asakkuṇeyyānaṃ kalāpantararūpānaṃ sabbhāvā tesaṃ nivattanatthaṃ vuttaṃ. Na hi tāni ekantena avinibhuttāni kalāpantaragatattāti.

616.Vaṇṇanibhāti rūpāyatanameva niddiṭṭhanti tadeva apekkhitvā ‘‘sanidassana’’nti napuṃsakaniddeso kato. Tasmāti nippariyāyarūpānaṃ nīlādīnaṃ phusitvā ajānitabbato dīghādīnañca phusitvā jānitabbato na nippariyāyena dīghaṃ rūpāyatanaṃ. Taṃ taṃ nissāyāti dīghādisannivesaṃ bhūtasamudāyaṃ nissāya. Tathā tathā ṭhitanti dīghādisannivesena ṭhitaṃ vaṇṇasamudāyabhūtaṃ rūpāyatanameva dīghādivohārena bhāsitaṃ. Aññamaññaparicchinnaṃ ekasmiṃ itarassa abhāvā. Visayagocarānaṃ viseso anaññatthabhāvo tabbahulacāritā ca cakkhuviññāṇassa.

620. Bherisaddādīnañca vāditasaddattā ‘‘vuttāvasesāna’’nti āha. Amanussavacanena na manussehi aññe pāṇino eva gahitā, atha kho kaṭṭhādayopīti adhippāyena ‘‘seso sabbopī’’ti āha. Evaṃ santepi vatthuvisesakittanavasena pāḷiyaṃ anāgato tathā kittetabbo ye vā panāti vuttoti adhippāyo.

624.Vissagandhoti virūpo maṃsādigandho. Lambilanti madhurambilaṃ.

632. Sañjānanti etenāti sañjānanaṃ, upalakkhaṇaṃ. Sakena sakena kammacittādinā paccayena samuṭṭhitānipi itthiliṅgādīni indriyasahite sarīre uppajjamānāni taṃtadākārāni hutvā uppajjantīti ‘‘itthindriyaṃ paṭicca samuṭṭhahantī’’ti vuttāni. Itthiliṅgādīsu eva ca adhipatibhāvā etassa indriyatā vuttā, indriyasahite santāne itthiliṅgādiākārarūpapaccayānaṃ aññathā anuppādanato itthiggahaṇassa ca tesaṃ rūpānaṃ paccayabhāvato. Yasmā pana bhāvadasakepi rūpānaṃ itthindriyaṃ na janakaṃ, nāpi anupālakaṃ upatthambhakaṃ vā, na ca aññakalāparūpānaṃ, tasmā taṃ jīvitindriyaṃ viya sakalāparūpānaṃ āhāro viya vā kalāpantararūpānañca indriyaatthiavigatapaccayoti na vuttaṃ. Esa nayo purisindriyepi. Liṅgādiākāresu rūpesu rūpāyatanassa cakkhuviññeyyattā liṅgādīnaṃ cakkhuviññeyyatā vuttā.

633.Ubhayampi…pe… kusalena patiṭṭhātīti sugatiṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Duggatiyañhi paṭisandhi akusalenevāti tadā uppajjamāno bhāvopi akusaleneva bhaveyya, paṭisandhiyaṃ viya pavattepīti. Tayidaṃ dvayaṃ yasmā santāne saha na pavattati ‘‘yassa itthindriyaṃ uppajjati, tassa purisindriyaṃ uppajjatīti? No’’tiādivacanato (yama. 3.indriyayamaka.188), tasmā ubhatobyañjanakassapi ekamevindriyaṃ hotīti vuttaṃ.

635. Ekantaṃ kāyaviññattiyaṃ kāyavohārassa pavattidassanatthaṃ ‘‘kāyena saṃvaro sādhū’’ti (dha. pa. 361; saṃ. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
水是作为俱有缘等而存在的，如唾液等。同样地，地也是如此。因为被把握的触被压迫时，地是身的依处，而当身被触压迫时，地是所依处的依处，所以一直是把握触的近依。但是不经过压迫，地是身处的所依处，应当理解为近依。而且它作为近依的性质是完全合适的。
"五色"这句话是为了显示那些依处的经文的差别。五种的、五色。"决定"是为了排除那些不可能被完全分离的不同聚的色法的存在而说的。因为它们不是完全不可分离的，因为它们属于不同的聚。
616. 色的明亮是指色处，所以以它为考虑而作了中性词说明。因此，不能直接接触蓝等无差别色而不了知，但可以接触并了知长等，所以色处不是直接的长。依止于那个，意思是依止于长等的聚集，依止于界聚。如其所立，意思是依长等的聚集而立的，是色聚的色处，以长等的说法而说。互相限定，在一个中另一个不存在。境和行境的差别是不在其他处，以及眼识的多数运行。
620. 鼓等声音因为有演奏的声音，所以说"已说的余者"。非人语言不是被非人所把握，而是被其他生命把握，意图是说"其余的全部"。即便如此，因为在经文中没有根据特殊事物的描述，所以应当按照那样描述"或者"已说。
624. 坏香是指不好的如肉等的香。甜是指甜的酸。
632. 由此而了知，是了知的特征。即使是由各自的业心等因缘所生起的女性征等，在具有根的身体中生起时，成为那样的形态而生起，所以说"依女性根生起"。只在女性征等中有主导地位，所以称为根，因为在具有根的相续中，女性征等形态的色法缘不会以其他方式生起，而把握女性征等的色法是缘的缘故。因为在性别十法中，女性根既不是生产者，也不是维持者或支持者，不是其他聚的色法，所以不像命根是一切聚的食物，或像食物资助其他聚的色法，是根的存在、离去的缘。同样的道理也适用于男性根。在性征等形态的色法中，因为色处是眼识所了知的，所以性征等是眼识所了知的。
633. 两者...等...以善而安立，应当了解是为了说明善趣。因为在恶趣中结生只有不善，所以当时生起的状态也应当只有不善，如结生时一样。因为这两者不在相续中同时进行，如"生起女性根的人是否生起男性根？否"等语，所以说即使是具有两种性征的人也只有一种根。
635. 完全在身表中，为了显示身语的运作，说"以身而守护是善的"。

1.116) sādhakasuttaṃ āhaṭaṃ. Bhāvassa gamanaṃ pakāsanaṃ copanaṃ. Thambhanāti vāyodhātuadhikānaṃ bhūtānaṃ thambhanākāro viññattīti attho. Uddhaṅgamavātādayo viya hi yo vātādhiko kalāpo, tattha bhūtānaṃ viññattiākāratā hotīti. Teneva ‘‘kāyaṃ thambhetvā thaddhaṃ karotīti thambhanā’’ti vāyodhātukiccavasena viññatti vuttā. Tato eva ca ‘‘vāyodhātuyā ākāro kāyaviññattī’’ti ca vattuṃ vaṭṭati, tathā ‘‘pathavīdhātuyā vacīviññattī’’ti pathavīdhātuadhikabhūtavikārato.

636.Pabhedagatā vācā evāti tissa phussāti pabhedagatā. Atha vā vacīsaṅkhārehi vitakkavicārehi pariggahitā savanavisayabhāvaṃ anupanītatāya abhinnā tabbhāvaṃ nīyamānā vācā ‘‘vacībhedo’’ti vuccati. Iriyāpathampi upatthambhentīti yathāpavattaṃ iriyāpathaṃ upatthambhenti. Yathā hi abbokiṇṇe bhavaṅge vattamāne aṅgāni osīdanti paviṭṭhāni viya honti, na evaṃ ‘‘dvattiṃsa chabbīsā’’ti vuttesu jāgaraṇacittesu vattamānesu. Tesu pana vattamānesu aṅgāni upatthaddhāni yathāpavattiriyāpathabhāveneva pavattantīti. Khīṇāsavānaṃ cuticittanti visesetvā vuttaṃ, ‘‘kāmāvacarānaṃ pacchimacittassa uppādakkhaṇe yassa cittassa anantarā kāmāvacarānaṃ pacchimacittaṃ uppajjissati, rūpāvacare arūpāvacare pacchimabhavikānaṃ, ye ca rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ upapajjitvā parinibbāyissanti, tesaṃ cavantānaṃ tesaṃ vacīsaṅkhāro nirujjhissati, no ca tesaṃ kāyasaṅkhāro nirujjhissatī’’ti (yama. 2.saṅkhārayamaka.88) pana vacanato aññesampi cuticittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpetīti viññāyati. Na hi rūpasamuṭṭhāpakacittassa gabbhagamanādivinibaddhābhāvena kāyasaṅkhārāsamuṭṭhāpanaṃ atthi, na ca yuttaṃ ‘‘cuto ca cittasamuṭṭhānañcassa pavattatī’’ti, nāpi ‘‘cuticittaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpetī’’ti pāḷi atthīti.

637.Na kassatīti na vilekhiyati. Gatanti viññātaṃ. Asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehīti yasmiṃ kalāpe bhūtānaṃ paricchedo, teheva asamphuṭṭhaṃ. Vijjamānepi hi kalāpantarabhūtānaṃ kalāpantarabhūtasamphuṭṭhabhāve taṃtaṃbhūtavivittatā rūpapariyanto ākāsoti yesaṃ yo paricchedo, tehi so asamphuṭṭhova, aññathā paricchinnabhāvo na siyā tesaṃ bhūtānaṃ byāpitabhāvāpattito. Abyāpitā hi asamphuṭṭhatāti.

638. Lahutādīnaṃ aññamaññāvijahanena dubbiññeyyanānattatā vuttāti taṃtaṃvikārādhikarūpehi taṃtaṃnānattappakāsanatthaṃ ‘‘evaṃ santepī’’tiādimāha. Yathāvuttā ca paccayā taṃtaṃvikārassa visesapaccayabhāvato vuttā, avisesena pana sabbe sabbesaṃ paccayāti.



以下是巴利文的完整直译：
引用了成就的经文。状态的运行是显示、推动。"抑制"是风界主导的界的抑制形态是表达，意思是。就像上升风等一样，凡是风界主导的聚，在那里界有表达的形态。因此说"抑制身体使之坚硬是抑制"，是依风界的作用而说的表达。由此甚至可以说"风界的形态是身表"，同样"地界的形态是语表"，是因为地界主导的变化。
636. 分裂状态的语言就是它触及的分裂状态。或者，被语言制造者即寻伺所把握，因为没有带入听闻境界的范围，所以不分离，被带入那种状态，语言称为"语言分裂"。他们也支持姿势，意思是按照原有方式支持姿势。因为就像在未被搅乱的有分中，肢体好像陷入一样，但在说"三十二、二十六"的觉醒心存在时不是这样。但在那些存在时，肢体被支撑，完全按照原有姿势运行。对于漏尽者的命终心特别说明，"对于欲界的最后心的生起刹那，紧接着将生起欲界最后心的心，在色界无色界最后有的，以及那些生于色界无色界后将般涅槃的，在他们命终时，他们的语言制造将会灭，但他们的身语制造不会灭"。从这句话可以了解，对于其他人，命终心不会生起色法。因为生起色法的心与入胎等紧密相连，不可能生起身语制造，也没有"命终心与心所生的同时进行"或"命终心生起色法"的经文。
637. "不会被刻划"意思是不会被抹去。"去"意思是已了知。"未被四大界触"是在那个聚中，界的划分，正是由那些未被触及。因为即使存在其他聚的界，在其他聚的界被触及的情况下，每个界的分离是色的边际，空是那些划分，所以它未被触及，否则这些界就不会有被划分的状态，因为会导致它们的扩散。未扩散就是未被触及。
638. 轻快等彼此排除的难以了知的差异已经说明，为了显示各自变化的特殊性，所以说"即便如此"等。已经说明的缘是因为各自变化的特殊缘，但没有特殊性时，所有缘对所有缘都是如此。

641. Ādito cayo ācayo, paṭhamuppatti. Upari cayo upacayo. Pabandho santati. Tattha uddese avuttopi ācayo upacayasaddeneva viññāyatīti ‘‘yo āyatanānaṃ ācayo punappunaṃ nibbattamānānaṃ, sova rūpassa upacayo’’ti āha. Pāḷiyaṃ pana upa-saddo paṭhamattho upariattho ca hotīti ‘‘ādicayo upacayo, uparicayo santatī’’ti ayamattho viññāyatīti. Aññathā hi ācayasaṅkhātassa paṭhamuppādassa avuttatā āpajjeyya.

Evanti ‘‘yo āyatanānaṃ ācayo’’tiādiniddesena kiṃ kathitaṃ hoti? Āyatanena ācayo kathito. Ācayūpacayasantatiyo hi nibbattibhāvena ācayo evāti āyatanehi ācayādīnaṃ pakāsitattā tehi ācayo kathito. Āyatanānaṃ ācayādivacaneneva ācayasabhāvāni uppādadhammāni āyatanānīti ācayena taṃpakatikāni āyatanāni kathitāni. Lakkhaṇañhi uppādo, na rūparūpanti. Tenevādhippāyenāha ‘‘āyatanameva kathita’’nti. Ācayañhi lakkhaṇaṃ kathayantena taṃlakkhaṇāni āyatanāneva kathitāni hontīti. Evampi kiṃ kathitaṃ hotīti āyatanācayehi ācayāyatanehi ācayameva āyatanameva kathentena uddese niddese ca ācayoti idameva avatvā upacayasantatiyo uddisitvā tesaṃ vibhajanavasena āyatanena ācayakathanādinā kiṃ kathitaṃ hotīti adhippāyo. Ācayoti upacayamāha, upacayoti ca santatiṃ. Tadevubhayaṃ yathākkamaṃ vivaranto ‘‘nibbatti vaḍḍhi kathitā’’ti āha. Upacayasantatiyo hi atthato ekattā ācayovāti taduddesavibhajanavasena āyatanena ācayakathanādinā nibbattivaḍḍhiākāranānattaṃ ācayassa kathitanti attho. Imamevatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘atthato hī’’tiādimāha. Yasmā ca ubhayampi etaṃ jātirūpassevādhivacanaṃ, tasmā jātirūpassa lakkhaṇādivisesesu ācayādīsu pavattiādīsu ca ācayādilakkhaṇādiko upacayo, pavattiādilakkhaṇādikā santatīti veditabbāti attho.

643.Pakatiniddesāti phalavipaccanapakatiyā niddesā, jarāya pāpuṇitabbaṃ phalameva vā pakati. Na ca khaṇḍiccādīneva jarāti kalalakālato pabhuti purimarūpānaṃ jarāpattakkhaṇe uppajjamānāni pacchimarūpāni paripakkarūpānurūpāni pariṇatapariṇatāni uppajjantīti anukkamena supariṇatarūpaparipākakāle uppajjamānāni khaṇḍiccādisabhāvāni uppajjanti. Tāni udakādimaggesu tiṇarukkhasaṃbhaggatādayo viya paripākagatamaggasaṅkhātesu paripakkarūpesu uppannāni jarāya gatamaggoicceva vuttāni, na jarāti. Aviññāyamānantarajarā avīcijarā. Maraṇe upanayanarasā.

644.Taṃ patvāti taṃ attano eva khayavayasaṅkhātaṃ sabhāvaṃ patvā rūpaṃ khīyati veti bhijjati. Pothetvā pātitassa dubbalatā parādhīnatā sayanaparāyaṇatā ca hoti, tathā jarābhibhūtassāti pothakasadisī jarā.

645.Kattabbatoti kattabbasabhāvato. Visāṇādīnaṃ taracchakheḷatemitānaṃ pāsāṇānaṃ viya thaddhabhāvābhāvato ahivicchikānaṃ viya savisattābhāvato ca sukhumatā vuttā. Ojālakkhaṇoti ettha aṅgamaṅgānusārino rasassa sāro upatthambhabalakāro bhūtanissito eko viseso ojāti.

Upādābhājanīyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Noupādābhājanīyakathāvaṇṇanā

646.Na upādiyatevāti na nissayati eva, kintu nissayati ca nissīyati cāti attho.



以下是巴利文的完整直译：
641. 最初的积集是积集，即最初生起。向上的积集是增长。相续是相续。其中，虽然在总说中没有说到积集，但由增长这个词就可以了解，所以说"处的积集是再再生起的，那就是色的增长"。但在经文中，前缀"upa-"有最初和向上的意思，所以可以理解"最初积集是增长，向上积集是相续"这个意思。否则，就会导致没有说明称为积集的最初生起。
"怎样"，以"处的积集"等的解释说了什么？以处说明了积集。因为积集、增长、相续以生起的状态就是积集，由于以处显示了积集等，所以由它们说明了积集。由处的积集等说明，就说明了具有积集自性的生起法的处，由积集说明了以它为自性的处。因为生起是特相，不是色的色。正是基于这个意思而说"只说明了处"。因为说明积集特相的，就是说明了具有那个特相的处。这样还说明了什么？意思是说明处的积集、积集的处、只说明积集、只说明处，在总说和别说中不只说这个积集，而是列举增长和相续，通过它们的分别，以处说明积集等说明了什么？积集是说增长，增长是说相续。解释这两者的次序而说"说明了生起和增长"。因为增长和相续在意义上是一致的就是积集，所以通过那个总说的分别，以处说明积集等，说明了生起增长等形态的积集的意思。为了显示这个意思而说"在意义上"等。因为这两者都是生色的同义语，所以应当理解在生色的特相等差别中，积集等是在运作等中，增长有积集等特相等，相续有运作等特相等。
643. "自性的说明"是说明果报成熟的自性，或者说老是所要达到的果就是自性。老不只是白发等，因为从羯罗罗时开始，在前色到达老的刹那生起的后色，依照成熟色而生起成熟变化的色，所以在逐渐完全成熟色的成熟时生起白发等的自性。它们像在水路等中的草木收获等一样，在称为成熟道路的成熟色中生起，只说是老的道路，不是老。不可知间隔的老是无间老。作用是导向死亡。
644. "达到它"是色达到它自己的称为坏灭的自性而坏灭消失破坏。被打击倒下的有虚弱性、依赖他人性和倾向于卧床，同样被老所征服的也是如此，所以老像打击者。
645. "可做性"是从可做的自性。因为像被熊唾液浸泡的石头一样没有坚硬性，像蛇蝎一样没有有毒性，所以说柔软性。"以滋养为特相"，这里滋养是依界而存在的一种特质，是遍及各肢体的味的精华，能产生支持力。
所依品释义完成
非所依品释义
646. "不执取"正是不依止，而是依止和被依止的意思。

647.Purimā panāti pañcavidhasaṅgahe pathavīdhātuāpodhātutejodhātuvāyodhātūnaṃ purimuddesavasena vuttaṃ. Phoṭṭhabbāyatananiddese vā vuttānaṃ pathavīdhātuādīnaṃ purimā uddese vuttā āpodhātūti adhippāyo, vuttassa vā phoṭṭhabbāyatanassa atītatāya pacchimatā, anāgatatāya ca āpodhātuyā purimatā vuttāti daṭṭhabbā. Āyūti jīvitindriyaṃ. Kammajatejaṃ usmā. Yaṃ kiñci dhātuṃ…pe… ekappahārena nuppajjatīti ekasmiṃ khaṇe anekāsu pathavīsu āpāthagatāsu tāsu tāsu saha nuppajjati, tathā tejavāyūsu cāti attho. Anekesu ārammaṇesu sannipatitesu ābhujitavasena ārammaṇapasādādhimattatāvasena ca paṭhamaṃ katthaci uppatti dassitā, aññattha ca pana uppatti atthi eva. Sāyaṃ ārammaṇato ārammaṇantarasaṅkanti yena upāyena hoti, tassa vijānanatthaṃ pucchati ‘‘kathaṃ pana cittassa ārammaṇato saṅkanti hotī’’ti.

651. Ayapiṇḍiādīsu pathavīdhātu tādisāya āpodhātuyā anābaddhā santī visareyya, tasmā ‘‘tāni āpodhātu ābandhitvā baddhāni karotī’’ti vuttaṃ. Yathā hi yuttappamāṇaṃ udakaṃ paṃsucuṇṇāni ābandhitvā mattikāpiṇḍaṃ katvā ṭhapeti, evaṃ ayopiṇḍiādīsupi tadanurūpapaccayehi tattheva uppannā āpodhātu tathā ābandhitvā ṭhapetīti daṭṭhabbā.

Aphusitvā patiṭṭhā hotīti āpodhātuyā aphoṭṭhabbabhāvato vuttaṃ, tathā ‘‘aphusitvāva ābandhatī’’ti. Na hi yathā phoṭṭhabbadhātūnaṃ phoṭṭhabbabhāvena aññamaññanissayatā, evaṃ phoṭṭhabbāphoṭṭhabbadhātūnaṃ hotīti adhippāyo veditabbo. Avinibbhogavuttīsu hi bhūtesu aññamaññanissayatā aññamaññapaccayabhūtesu na sakkā nivāretuṃ, nāpi sahajātesu avinibbhogatāya ekībhūtesu phusanāphusanāni vicāretuṃ yuttānīti. Na uṇhā hutvā jhāyatīti tejosabhāvataṃyeva paṭikkhipati, na sītattaṃ anujānāti, tejosabhāvapaṭikkhepeneva ca sītattañca paṭikkhittaṃ hoti. Tejo eva hi sītaṃ himapātasamayādīsu sītassa paripācakatādassanato, sītuṇhānañca aññamaññapaṭipakkhabhāvato uṇhena saha na sītaṃ bhūtantaraṃ pavattatīti yujjati. Uṇhakalāpe pana sītassa appavatti sītakalāpe ca uṇhassa dvinnaṃ aññamaññapaṭipakkhattā tejovisesabhāve yujjatīti. Bhāvaññathattanti kharānaṃ guḷādīnaṃ davatā mudutā rasādīnañca davānaṃ kharatā paccayavisesehi omattādhimattapathavīdhātuādikānaṃ uppatti. Lakkhaṇaññathattaṃ kakkhaḷādilakkhaṇavijahanaṃ, taṃ etesaṃ na hoti, omattādhimattatāsaṅkhātaṃ bhāvaññathattaṃyeva hotīti attho.

652.Anupādinnādīnaṃyevāti ekantaanupādinnaekantanacittasamuṭṭhānādīnaṃ niddesesu gahaṇesu gahitāti attho. Yaṃ vā panaññampīti pana vacanena purimānampi nakammassakatattābhāvādikaṃ dīpeti. Tā hi anupādinnādinakammassakatattādivacanānaṃ samānatthattā ekena avattabbatte itarenapi avattabbā siyuṃ, vattabbatte vā vattabbā. Tasmā ekantākammajādīsveva gahetabbattā tā anekantesu na gahitāti daṭṭhabbā.

666.Ekanta…pe… paññāyati tesaṃ vikārattā, anipphannattā pana tassa uppādo na kenaci sakkā vattunti adhippāyo.

Dukaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Catukkaniddesavaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
647. "前者"是在五种集合中依照地界、水界、火界、风界的前面列举而说的。或者在触处的说明中说的地界等的前者，意思是在列举中说的水界。或者应当理解说，由于已说的触处是过去的所以是后，由于水界是未来的所以是前。"寿"是命根。业生火是温暖。"任何界...等...不同时生起"意思是在一个刹那中，在多个地界进入范围时，不会在那些地方同时生起，同样在火界和风界中也是如此。在多个所缘集合时，显示首先在某处由于转向和所缘净色的增上性而生起，但在其他处也确实有生起。那个从一个所缘到另一个所缘的转移以什么方式发生，为了了知它而问"心如何从所缘转移"。
651. 在铁团等中的地界，如果不被那样的水界约束，就会散开，所以说"水界约束它们使之结合"。就像适量的水约束尘粉而成为泥团一样，在铁团等中也应当理解，由相应的缘在那里生起的水界也同样约束而保持。
"不接触而住立"是因为水界不可触而说的，同样"不接触而约束"也是如此。因为不像可触界以可触性互相依止，可触界和不可触界不是这样，这个意思应当了解。因为在不相离运作的界中，互相依止、互为缘的关系不能避免，也不应当在俱生而由于不相离而成为一体的情况下考虑接触不接触。"不变热而燃烧"是否定火的自性，不承认冷性，由于否定火的自性，冷性也被否定。因为只有火在下雪时等能够看到冷的成熟性，而且由于冷热互相对立，冷与热不会作为另一界同时运作是合理的。但在热聚中没有冷的运作，在冷聚中没有热的运作，这在两者互相对立而为火的特殊性是合理的。"状态的变异"是坚硬的糖果等变成液体柔软，液体等的味变成坚硬，是由于特殊缘而生起少量多量的地界等。特相的变异是舍弃坚硬等特相，它们没有这个，只有称为少量多量的状态变异的意思。
652. "只在非执取等"意思是只在完全非执取、完全非心所生等的说明中被把握。"或者其他的"中的"或者"字表示前面的也不是业所作等。因为它们与非执取等、非业所作等语的意思相同，如果一个不可说，另一个也应当不可说，如果可说则应当可说。所以应当理解它们只应在完全非业生等中把握，而不在非完全中把握。
666. "完全...等...显现"是因为它们是变化，但由于非完成，所以它的生起不能由任何人说，这是意思。
二法释义完成
四法释义

966.Pacchimapadassāti viññātapadassa. Sabbameva hi rūpaṃ viññātanti tassa abhinditabbattā viññātato aññaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutañca na hotīti pucchaṃ akatvāva vissajjitaṃ. Na hi sakkā viññātato aññaṃ ‘‘katamaṃ rūpaṃ diṭṭha’’nti pucchitunti adhippāyo. Yathā hi dvīsu uddiṭṭhesu nopādato aññattaṃ sandhāya ‘‘katamaṃ taṃ rūpaṃ upādā’’ti pucchitaṃ, evaṃ diṭṭhādīsu catūsu uddiṭṭhesu sutādīhi tīhipi aññattaṃ sandhāya ‘‘katamaṃ taṃ rūpaṃ diṭṭha’’nti pucchitabbaṃ siyā, tadabhāvo na pucchitaṃ, evaṃ sutādīsupīti. Dassanādiggahaṇavisesato pana diṭṭhādīhi aññassa viññātassa sabbhāvato ca catukko vutto.

Pañcakaniddesavaṇṇanā

969.Tejobhāvaṃ gatanti sabhāveneva tejobhāvaṃ pattanti attho. Vuttassapi aññena pakārena saṅgahārahassa saṅgaṇhanaṃ nayakaraṇaṃ idha daṭṭhabbaṃ, tayidaṃ ‘‘viññāta’’nti catukkapadepi yojetabbaṃ. Phoṭṭhabbassa bhedasabbhāvo aṭṭhake nayo.

Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā

975.Natthi nīvaraṇāti vacanena middhassapi nīvaraṇassa pahānaṃ vuttaṃ, na ca rūpaṃ pahātabbaṃ, na ca rūpakāyagelaññaṃ munino natthīti sakkā vattuṃ ‘‘piṭṭhi me āgilāyati, tamahaṃ āyamissāmī’’ti (ma. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
966. "最后词"是已了知的词。因为一切色都是已了知的，由于它不应被分割，所以没有除了已了知以外的所见、所闻、所觉，因此不问就回答了。因为不能问"什么色是所见"，除了已了知以外，这是意思。因为就像在两个列举中，关于除了所依以外的差异而问"什么色是所依"一样，在所见等四个列举中，关于与所闻等三者的差异，应当问"什么色是所见"，因为没有那个所以不问，在所闻等中也是如此。但由于见等把握的差别，和除了所见等以外的已了知的存在，所以说四法。
五法释义
969. "到达火的状态"意思是依自性而达到火的状态。这里应当理解已说的以其他方式归纳值得归纳的是作法，这也应当适用于"已了知"的四法句中。触的差别存在是八法的方法。
杂项释义
975. 以"没有障碍"这句话说明昏沉这个障碍的断除，但色法不是应断的，也不能说牟尼没有身体的病苦，因为"我背痛了，我要伸展它"。;

2.22) vacanato. Saviññāṇakasaddoti viññāṇena pavattito vacīghosādisaddo. Na hi etāni jāyantīti paripaccamānassa rūpassa paripaccanaṃ jarā , khīyamānassa khayo aniccatāti rūpabhāvamattāni etāni, na sayaṃ sabhāvavantānīti sandhāya vuttaṃ. Tathā jāyamānassa jananaṃ jāti, sā ca rūpabhāvova, na sayaṃ sabhāvavatīti ‘‘na pana paramatthato jāti jāyatī’’ti vuttaṃ.

Tesaṃ paccayo etissāti tappaccayā, tappaccayāya bhāvo tappaccayabhāvo, tappaccayabhāvena pavatto vohāro tappaccayabhāvavohāro, taṃ labhati. Abhinibbattitadhammakkhaṇasminti abhinibbattiyamānadhammakkhaṇasminti adhippāyo. Na hi tadā te dhammā na jāyantīti jāyamānabhāvova jātīti yuttā tassā kammādisamuṭṭhānatā taṃnibbattatā ca, na pana tadā te dhammā jīyanti khīyanti ca, tasmā na tesaṃ te jīraṇabhijjanabhāvā cittādisamuṭṭhānā taṃnibbattā cāti vacanaṃ arahanti. Evamapi upādinna-saddo upetena kammunā ādinnataṃ vadati, na nibbattinti upādinnapākabhedānaṃ upādinnatā tesaṃ vattabbāti ce? Na, ādinna-saddassa nibbattivācakattā. Upetena nibbattañhi upādinnanti paccayānubhāvakkhaṇañca nibbattiñca gahetvāva pavatto ayaṃ vohāro tadā abhāvā jarāmaraṇe na pavattatīti. Paṭiccasamuppannānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇattā tesaṃ uppāde sati jarāmaraṇaṃ hoti, asati na hoti. Na hi ajātaṃ paripaccati bhijjati vā, tasmā jātipaccayataṃ sandhāya ‘‘jarāmaraṇaṃ paṭiccasamuppanna’’nti vuttaṃ.

Nissayapaṭibaddhavuttitoti jāyamānaparipaccamānabhijjamānānaṃ jāyamānādibhāvamattattā jāyamānādinissayapaṭibaddhavuttikā jātiādayoti vuttaṃ hoti. Yadi evaṃ upādāyarūpānañca cakkhāyatanādīnaṃ uppādādisabhāvabhūtā jātiādayo taṃnissitā hontīti bhūtanissitānaṃ tesaṃ lakkhaṇānaṃ upādāyabhāvo viya upādāyarūpanissitānaṃ upādāyupādāyabhāvo āpajjatīti ce? Na, bhūtapaṭibaddhaupādāyarūpalakkhaṇānañca bhūtapaṭibaddhabhāvassa avinivattanato. Apica ekakalāpapariyāpannānaṃ rūpānaṃ saheva uppādādippavattito ekassa kalāpassa uppādādayo ekekāva hontīti yathā ekekassa kalāpassa jīvitindriyaṃ kalāpānupālakaṃ ‘‘upādāyarūpa’’nti vuccati, evaṃ kalāpuppādādisabhāvā jātiādayo ‘‘upādāyarūpāni’’cceva vuccanti. Evaṃ vikāraparicchedarūpāni ca yojetabbāni.


以下是巴利文的完整直译：
2.22. 因为有"有识之声"，即被识发出的语音等声音。说"这些不生"是指对于正在成熟的色的成熟是老，正在消失的消失是无常，这些只是色的状态，不是自身有自性。同样，对于正在生的生起是生，而且那只是色的状态，不是自身有自性，所以说"但从胜义谛来说生不生"。
"它们的缘是这个"所以是那个缘，那个缘的状态是那个缘的状态，以那个缘的状态运行的言说是那个缘状态的言说，获得那个。"在生起法的刹那"意思是在正在生起法的刹那。因为那时这些法不是不生，所以生的状态正是生，它适合有业等生起性和被那个生起性，但那时这些法不老不灭，所以不适合说它们的老化破坏状态是心等所生和被那个生起。即便如此，如果说执取词说明被已到的业所执取，不是生起，所以应当说执取和异熟的差别的执取性？不是的，因为执取词表示生起。因为执取是由已到而生起，这个言说包含了缘的力量的刹那和生起而运行，由于那时不存在，所以不运行于老死。因为是缘生法的老死，在它们生起时有老死，不生起时没有。因为未生的不会成熟也不会破坏，所以关于以生为缘而说"老死是缘生"。
"依止相关的运作"是说，因为正在生、正在成熟、正在破坏的只是正在生等的状态，所以生等是依止正在生等相关的运作。如果这样，那么所依色即眼处等的生等，作为生起等自性的是依止它们，所以依止界的那些特相是所依性，同样依止所依色的应成为所依的所依性？不是的，因为依界的所依色特相和依界性是不能转变的。而且，因为属于一个聚的色同时有生起等的运行，所以一个聚的生起等只有一个，就像一个聚的命根维持聚而称为"所依色"一样，聚的生起等自性的生等也只称为"所依色"。变化色和限定色也应当这样理解。


Kammasamuṭṭhānasambandhaṃ utusamuṭṭhānaṃ kammavisesena suvaṇṇadubbaṇṇasusaṇṭhitadussaṇṭhitādivisesaṃ hotīti ‘‘kammapaccaya’’nti vuttaṃ. Kammavipākānubhavanassa kāraṇabhūtaṃ bāhirautusamuṭṭhānaṃ kammapaccayautusamuṭṭhānaṃ. Kammasahāyo paccayo, kammassa vā sahāyabhūto paccayo kammapaccayo, sova utu kammapaccayautu, so samuṭṭhānaṃ etassāti kammapaccayautusamuṭṭhānanti vacanattho. Sīte uṇhe vā kismiñci utumhi samāgate tato suddhaṭṭhakaṃ uppajjati, tassa so utu samuṭṭhānaṃ. Dutiyassa suddhaṭṭhakassa utusamuṭṭhānikapaṭibandhakassa so eva purimo utu paccayo. Tatiyaṃ pana suddhaṭṭhakaṃ purimautusahāyena utunā nibbattattā pubbe vuttanayeneva ‘‘utupaccayautusamuṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Evamayaṃ purimo utu tisso santatiyo ghaṭṭeti, tato paraṃ aññautusamāgame aññasantatittayaṃ, tato ca aññena aññanti evaṃ pavatti daṭṭhabbā. Tadetaṃ sītuṇhānaṃ appabahubhāve taṃsamphassassa acirappavattiyā cirappavattiyā ca veditabbaṃ, anupādinnena dīpanā na santatittayavasena, atha kho meghasamuṭṭhāpakamūlautuvasena pakārantarena daṭṭhabbā, taṃ dassetuṃ ‘‘utusamuṭṭhāno nāma valāhako’’tiādimāha. Rūparūpānaṃ vikārādimattabhāvato aparinipphannatā vuttā. Tesañhi rūpavikārādibhāvato rūpatāti adhippāyo. Rūpavikārādibhāvato eva pana rūpe sati santi, asati na santīti asaṅkhatabhāvanivāraṇatthaṃ parinipphannatā vuttāti.

Rūpakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Nikkhepakaṇḍaṃ

Tikanikkhepakathāvaṇṇanā

985.Sabbesanti cittuppādavasena rūpāsaṅkhatavasena ca bhinnānaṃ sabbesaṃ phassādicakkhādipadabhājananayena vitthārito. Tattha pana asaṅkhatassa bhedābhāvato asaṅkhatā dhātūtveva padabhājanaṃ daṭṭhabbaṃ. Yevāpanakānaṃ pana sukhumupādāyarūpassa ca indriyavikāraparicchedalakkhaṇarūpupatthambhakabhāvarahitassa hadayavatthussa paduddhārena idha niddesānarahattā niddeso na katoti daṭṭhabbo. Na hi tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi atthīti. Nikkhipitvāti vitthāradesanaṃ ṭhapetvā, apanetvāti attho, vitthāradesanaṃ antogadhaṃ katvāti vā. Gāthāttho nidāne vutto eva.

Mūlavasena paccayabhāvo hetupaccayattho. Pabhavati etasmāti pabhavo, so eva ‘‘janako’’ti visesito. Samuṭṭhāti etenāti samuṭṭhānaṃ, tassa visesanaṃ nibbattakanti. Sabbāni vā etāni pariyāyavacanāni. Atthavasenāti kasmā vuttaṃ, nanu kusalamūlānaṃ hetubhāvato dhammavasenāti yuttanti? Saccametaṃ, alobhādīnaṃ pana tiṇṇaṃ samānassa mūlaṭṭhassa vasena dassitataṃ sandhāya ‘‘atthavasenā’’ti vuttaṃ. Iminā dhammoti bhāvo, atthoti dhammakiccaṃ adhippetanti viññāyati. ‘‘Alobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāyā’’tiādivacanato (a. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
由业生起相关的时节生起，因为特殊的业而有美色、丑色、形状好、形状差等的差别，所以说"业缘"。作为感受业异熟的原因的外在时节生起是业缘时节生起。业的伴随缘，或者是作为业的伴随的缘是业缘，那个时节就是业缘时节，它是这个的生起，所以称为业缘时节生起，这是词义。当任何冷或热的时节到来时，从那里生起纯八法，那个时节是它的生起。对于第二个纯八法，与时节生起相关的，那个前面的时节是缘。但第三个纯八法，因为是由前面时节的伴随时节所生，所以按照前面说的方式称为"时节缘时节生起"。这样这个前面的时节引发三个相续，此后在其他时节到来时有其他三个相续，从那里又由其他有其他，应当这样理解运行。这在冷热的少多情况下，应当依其触的短时运行和长时运行而了知，以非执取来说明不是依三相续，而是应当依能生云的根本时节以另一种方式来理解，为了显示这点而说"时节生起即是云"等。说色的色等是变化等的状态所以是非完成。因为它们是色的变化等的状态所以是色性，这是意思。但正是因为是色的变化等的状态，所以在色存在时存在，在不存在时不存在，为了避免无为法的状态而说完成性。
色品释义完毕。
摄品
三法摄义释
985. "一切"是依心生起和色无为而有差别的一切，以触等眼等的词义分析的方式详说。但其中因为无为没有差别，所以应当看到只有无为界的词义分析。但是应当理解没有作随得的、微细所依色的、没有根、变化、限定、特相色支持性的心所依处的词的列举，因为这里不适合说明。因为如来的法中没有师拳。"舍弃"是放置详细说明，意思是除去，或者是包含详细说明。偈颂的意思在序言中已经说过。
以根本的方式作为缘是因缘的意思。从这里生起所以是生起，那个就被特别说明为"能生"。由此生起所以是等起，它的特征是能生。或者这些都是同义语。为什么说"依意义"，难道不是因为善根是因所以应该说"依法"吗？这是真的，但是关于无贪等三个相同的根本地位的显示，所以说"依意义"。由此可知，法是状态，意义是指法的作用。从"无贪是诸业生起的因"等语;

3.34) tāni kusalamūlāni samuṭṭhānaṃ etassātipi taṃsamuṭṭhānaṃ. Taṃ pana tehi samuṭṭhitaṃ hotīti ‘‘alobhādīhi samuṭṭhita’’nti āha. Te kusalamūlataṃsampayuttā samuṭṭhānaṃ etassātipi attho sambhavati. Ettha pana cetanaṃ ṭhapetvā aññe ‘‘taṃsampayuttā’’ti samuṭṭhānabhāve vattabbā. Tattha mūlehi attano paccayato kusale pariyādiyati, khandhehi sabhāvato , kammehi aññassa nibbattanakiccato. Mūlehi ca kusalānaṃ anavajjatāya hetuṃ dasseti, khandhehi taṃsampayogakataṃ anavajjasabhāvaṃ, kammehi sukhavipākataṃ. Mūlehi vā nidānasampattiyā ādikalyāṇataṃ, khandhehi sabhāvasampattiyā majjhekalyāṇataṃ, kammehi nibbattisampattiyā pariyosānakalyāṇataṃ.

986.Taṃ…pe… uddhaṃ akusalaṃ nāma natthīti kasmā vuttaṃ, nanu vicikicchuddhaccasahagatamoho atthīti? Saccametaṃ, tena pana vinā taṃsampayuttatā natthīti taṃsampayuttesu gahitesu moho gahito evāti katvā ‘‘tato uddhaṃ natthī’’ti vuttaṃ aññattha abhāvā. Ekasmiṃ ṭhitaṃ ekaṭṭhaṃ, sahajabhāvena ekaṭṭhaṃ sahajekaṭṭhaṃ. Pahātabbanti pahānaṃ, pahānabhāvena ekaṭṭhaṃ pahānekaṭṭhaṃ. Yena hi yaṃ saha pahātabbaṃ, tena taṃ ekasmiṃ puggale ṭhitaṃ hoti, ekasmiṃ samucchinne asamucchinne ca itarassa samucchinnatāya asamucchinnatāya ca vasena aññamaññāvirahitato.

987.Tīṇi lakkhaṇānīti aniccadukkhaanattatā. Nāmakasiṇasattapaññattiyo tisso paññattiyo. Paramatthe amuñcitvā vohariyamānā vihāramañcādikā upādāpaññatti sattapaññattiggahaṇena gahitāti veditabbā, etāni ca lakkhaṇādīni heṭṭhā dvīsu kaṇḍesu viññattiādīni viya na vuttāni, na ca sabhāvadhammāti katvā na labbhantīti vuttāni. Na hi koci sabhāvo kusalattikāsaṅgahitoti vattuṃ yuttanti.

988.Sukhabhūmīti kāmāvacarādayopi yujjanti. Sukhasahagatā hi kāmāvacarādibhūmi sukhabhūmi. Kāmāvacarādibhūmīti ca kāmāvacarāditāya dhammā eva vuccantīti kāmāvacarādicittuppādesūti atthato viññāyati. Evañca katvā ‘‘sukhabhūmiya’’nti vatvā tassā eva vibhāgadassanatthaṃ ‘‘kāmāvacare’’tiādi vuttaṃ. Bhūmi-saddo ca abhidhamme kāmāvacarādīsu niruḷhoti ‘‘catūsu bhūmīsu kusala’’ntiādīsu (dha. sa. 1384) aññabhūmiggahaṇaṃ na hotīti. Pāḷito cāti ‘‘visiṭṭhānaṃ pākāti vipākā’’tiādivacanatthavibhāvanena pāḷito. ‘‘Vipakkabhāvamāpannānaṃ arūpadhammānametaṃ adhivacana’’ntiādinā bhāsitatthavibhāvanena atthato ca. Nāmaparicchedādīhi tikadukānaṃ vavatthānadassanena vā pāḷito, tadatthaviññāpanena atthato.

991.Sāliphalanti sālipākamāha.

994.Amhākaṃ mātulattheroti puggalārammaṇassapi upādānassa upādānakkhandhā eva paccayo, na lokuttarā, ko pana vādo khandhārammaṇassa. Tenāha ‘‘aggahitānī’’ti.

998. Yathā upādānehi aggahetabbā anupādāniyā, evaṃ saṃkilesehi aggahetabbā asaṃkilesikāti katvā ‘‘asaṃ…pe… eseva nayo’’ti āha.



以下是巴利文的完整直译：
3.34. 这些善根是它的等起,所以是那等起。但那是由它们等起,所以说"由无贪等等起"。它们是善根及其相应法是它的等起,这个意思也可以成立。这里除了思以外,其他的"那些相应法"应当说是等起性。其中由根显示自己的缘而在善中完全,由蕴显示自性,由业显示生起他法的作用。由根显示善法无过失的因,由蕴显示与它相应所作的无过失自性,由业显示乐报。或者由根因圆满而显示初善,由蕴自性圆满而显示中善,由业生起圆满而显示后善。
986. 为什么说"此…等…上无不善"？难道没有疑和掉举相应的痴吗？这是真的,但是没有那个就没有相应性,所以在把握相应法时就已经把握了痴,因此说"此上无有",因为在其他处没有。住在一处是一处,以俱生性一处是俱生一处。应断是断,以断的状态一处是断一处。因为凡是与什么一起应断的,那就与它在一个人中住,在一个断或未断时,由于另一个的断或未断的状态而互不分离。
987. "三个特相"是无常、苦、无我。名遍处、有情施设是三种施设。应当理解,不离胜义而言说的精舍、床等所依施设是以有情施设的把握而把握。这些特相等如同前面两品中的表等一样没有说明,也不是因为是实法而说不得到。因为没有任何实法适合说是包含在善三法中。
988. "乐地"包括欲界等也合适。因为与乐俱的欲界等地是乐地。欲界等地即是说欲界等性的法,所以从意义上理解为欲界等心生起。这样说了"乐地"后,为了显示它的分类而说"在欲界"等。地这个词在论中固定用于欲界等,所以在"四地中的善"等处不把握其他地。"从经文和"是从"殊胜的成熟是异熟"等语词义的解释,从经文。由"这是达到成熟状态的无色法的代名词"等所说义的解释,从意义。或者由名的确定等显示三法二法的区分,从经文,由理解那个意义,从意义。
991. "稻谷果"说的是稻谷的成熟。
994. "我们的舅舅长老"说有情所缘的执取也只是执取蕴的缘,不是出世间法,何况蕴所缘。所以说"不执取"。
998. 就像不应被执取而是非执取,同样不应被烦恼所执而是非烦恼,所以说"非烦恼...等...就是这个方法"。

1006. Diṭṭhiyā gahito attā na vijjati. Yesu pana vipallatthagāho, te upādānakkhandhāva vijjanti. Tasmā yasmiṃ avijjamānaniccādivipariyāsākāragahaṇaṃ atthi, sova upādānakkhandhapañcakasaṅkhāto kāyo. Tattha niccādiākārassa avijjamānatādassanatthaṃ ruppanādisabhāvasseva ca vijjamānatādassanatthaṃ vijjamāno kāyoti visesetvā vutto, lokuttarā pana na kadāci avijjamānākārena gayhantīti na idaṃ visesanaṃ arahanti. Sakkāye diṭṭhi, satī vā kāye diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi. Attanā gahitākārassa avijjamānatāya sayameva satī, na tāya gahito attā attaniyaṃ vāti attho. Ayaṃ panattho sambhavatīti katvā vutto, purimo eva pana padhāno. Dutiye hi diṭṭhiyā vatthu avisesitaṃ hoti. Kāyoti hi khandhapañcake vuccamāne lokuttarāpanayanaṃ natthi. Na hi lokuttaresu kāya-saddo na vattati. Kāyapassaddhiādīsu hi lokuttaresu kāya-saddopi lokuttarakkhandhavācakoti. Sīlenāti suddhiyā ahetubhūtena sīlena. Gahitasamādānanti uppāditaparāmāsova. So hi samādiyanti etena kukkurasīlavatādīnīti ‘‘samādāna’’nti vutto. Tattha avītikkamanīyatāya sīlaṃ, bhattivasena satataṃ caritabbatāya vataṃ daṭṭhabbaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
1006. 被见所执取的我是不存在的。但是在那些颠倒执取中，只有执取蕴是存在的。因此，在哪里有不存在的常等颠倒行相的执取，那个就是称为五执取蕴的身。在那里，为了显示常等行相的不存在性，和只有变坏等自性的存在性，特别说是存在的身，但是出世间法从来不以不存在的行相被执取，所以不适合这个特征。有身见，或者在身中的见是有身见。因为所执取的我的行相不存在，所以是自己存在，不是被它所执取的我或我所，这是意思。这个意思是可能的所以这样说，但是前面的才是主要的。因为在第二种解释中，见的所缘没有特别说明。因为当说五蕴为身时，没有除去出世间法。因为在出世间法中身这个词也运用。因为在身轻安等出世间法中，身这个词也表示出世间蕴。"以戒"是以不是清净因的戒。"所受持"正是所生起的执着。因为由此受持狗戒等，所以说是"受持"。其中，因为不能违犯所以是戒，因为依信仰而应当经常实行所以应当理解是禁。

1007.Idheva tiṭṭhamānassāti imissāyeva indasālaguhāyaṃ tiṭṭhamānassa. Vācuggatakaraṇaṃ uggaho. Atthaparipucchanaṃ paripucchā. Kusalehi saha codanāpariharaṇavasena vinicchayakaraṇaṃ vinicchayo. Bahūnaṃ nānappakārānaṃ sakkāyadiṭṭhīnaṃ avihatattā tā janenti, tāhi janitāti vā puthujjanā. Avighātameva vā jana-saddo vadati. Puthu satthārānaṃ mukhullokikāti ettha puthū janā etesanti puthujjanāti vacanattho. Puthu…pe… avuṭṭhitāti ettha janetabbā, jāyanti vā etthāti janā, gatiyo. Puthū janā etesanti puthujjanā. Ito pare jāyanti etehīti janā, abhisaṅkhārādayo. Te etesaṃ puthū vijjantīti puthujjanā. Abhisaṅkharaṇādiattho eva vā jana-saddo daṭṭhabbo. Rāgaggiādayo santāpā. Te eva sabbepi vā kilesā pariḷāhā. Puthu pañcasukāmaguṇesūti ettha jāyatīti jano, ‘‘rāgo gedho’’ti evamādiko. Puthu jano etesanti puthujjanā. Puthūsu vā janā jātā rattāti evaṃ rāgādiattho eva jana-saddo daṭṭhabbo. Palibuddhāti sambaddhā upaddutā vā. Assutavāti etena andhatā vuttāti ‘‘andhaputhujjano vutto’’ti āha.

Anayeti avaḍḍhiyaṃ. Sabbattha niruttilakkhaṇena padasiddhi veditabbā. Anekesu ca kappasatasahassesu kataṃ jānanti, pākaṭañca karonti upakāraṃ satijananaāmisapaṭiggahaṇādinā paccekasambuddhā, tatheva dukkhitassa sakkaccaṃ kātabbaṃ karonti. Sammāsambuddho pana asaṅkhyeyyaappameyyesupi kataṃ upakāraṃ maggaphalānaṃ upanissayañca jānāti, pākaṭañca karoti, sīho viya ca javaṃ sabbattha sakkaccameva dhammadesanaṃ karoti. Ariyabhāvoti yehi yogato ariyā vuccanti, te maggaphaladhammā daṭṭhabbā. Ariyakaradhammā aniccadassanādayo, vipassiyamānā vā aniccādayo.

Sotānīti taṇhādiṭṭhikilesaduccaritaavijjāsotāni. ‘‘Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmī’’ti vatvā ‘‘paññāyete pidhīyare’’ti vacanena sotānaṃ saṃvaro pidahanaṃ samucchedañāṇanti viññāyati. Khantīti adhivāsanā, sā ca tathāpavattā khandhā. Paññāti eke, adoso eva vā. Kāyaduccaritādīnanti dussīlyasaṅkhātānaṃ kāyavacīduccaritānaṃ muṭṭhassaccasaṅkhātassa pamādassa abhijjhādomanassānaṃ pāpakānaṃ akkhantiaññāṇakosajjānañca. Anupekkhā saṅkhārehi avivaṭṭanaṃ, sālayatāti attho. Dhammaṭṭhitiyaṃ paṭiccasamuppāde paṭilomabhāvo sassatucchedagāho, tappaṭicchādakamoho vā. Nibbāne paṭilomabhāvo saṅkhāresu rati, nibbānapaṭicchādako moho vā. Saṅkhāranimittaggāhoti yādisassa kilesassa appahīnattā vipassanā saṅkhāranimittaṃ na muñcati, so kileso daṭṭhabbo. Saṅkhāranimittaggahaṇassa atikkamanaṃ vā pahānaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
1007. "站在这里的"是站在这个因陀罗娑罗洞中的。背诵是记诵。询问意义是遍问。与善人一起依劝诫和答辩的方式作决定是决定。因为没有断除许多种类的有身见而生起它们，或者被它们所生，所以是凡夫。或者生字只说不断。"仰视诸多师"中，这些有诸多人所以是凡夫，这是词义。"诸多...等...未出离"中，应当被生，或者在这里生起所以是生，即诸趣。这些有诸多人所以是凡夫。从这之后，由这些生起所以是生，即行等。这些有诸多的它们所以是凡夫。或者生字应当理解就是造作等的意思。贪火等是热恼。它们一切或者一切烦恼是燃烧。"诸多五欲乐"中，生起所以是人，即"贪、染著"等。这些有诸多人所以是凡夫。或者在诸多中生起、染着的人，这样生字应当理解就是贪等的意思。"被缠缚"是被束缚或被恼害。以"未闻"说明盲目性，所以说"说盲目凡夫"。
"非道"是非利。应当了解在一切处依语法特征而成就词。辟支佛在许多百千劫中了知所作，也以生起念和接受财物等使所作明显，同样对苦人认真地作应作。但是正等觉者了知在无数无量劫中所作的帮助和道果的近依，也使之明显，而且像狮子的速度一样在一切处都认真地作法的开示。"圣性"应当理解是由于瑜伽而称为圣者的那些道果法。成圣之法是无常观等，或者是被观察的无常等。
"暴流"是贪、见、烦恼、恶行、无明暴流。说了"我说暴流的防护"后，由"以慧被覆盖"的语句，可知暴流的防护、覆盖是断除智。"忍"是容忍，它也是如此运行的诸蕴。有人说是慧，或者就是无瞋。"身恶行等"是称为恶戒的身语恶行、称为失念的放逸、贪忧恶法、不忍、无知、懈怠。不观察是不从诸行转离，意思是有爱著。在法住智中，缘起的逆性是常见断见的执取，或者是覆盖它的痴。在涅槃中的逆性是对诸行的喜爱，或者是覆盖涅槃的痴。"行相的执取"应当理解是由于什么烦恼未断而观不舍离行相，那个烦恼。或者是超越、断除行相的执取。


Catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā accantaṃ appavattibhāvena yaṃ pahānanti yojanā veditabbā. Kena pana pahānanti? Ariyamaggehevāti viññāyamāno ayamattho tesaṃ bhāvitattā appavattivacanena. Samudayapakkhikassāti ettha cattāropi maggā catusaccābhisamayāti katvā tehi pahātabbena tena tena samudayena saha pahātabbattā samudayasabhāgattā ca saccavibhaṅge ca sabbakilesānaṃ samudayabhāvassa vuttattā ‘‘samudayapakkhikā’’ti diṭṭhiādayo vuccanti. Kāyavācācittānaṃ virūpappavattiyā nayanaṃ apayāpanaṃ, kāyaduccaritādīnaṃ vināsanayanaṃ vā vinayo, tesaṃ vā jimhappavattiṃ vicchinditvā ujukanayanaṃ vinayanaṃ. Eseseti eso so eva, atthato anaññoti attho. Tajjāteti atthato taṃsabhāvova. Sappuriso ariyasabhāvo, ariyo ca sappurisabhāvoti attho.

Advayanti dvayatārahitaṃ, vaṇṇameva ‘‘accī’’ti gahetvā acciṃ vā ‘‘vaṇṇo evā’’ti tesaṃ ekattaṃ passanto viya yathātakkitaṃ attānaṃ ‘‘rūpa’’nti, yathādiṭṭhaṃ vā rūpaṃ ‘‘attā’’ti gahetvā tesaṃ ekattaṃ passanto daṭṭhabbo. Ettha ca ‘‘rūpaṃ attā’’ti imissā pavattiyā abhāvepi rūpe attaggahaṇaṃ pavattamānaṃ acciyaṃ vaṇṇaggahaṇaṃ viya. Upamāyo ca anaññattādiggahaṇanidassanavaseneva vuttā, na vaṇṇādīnaṃ viya attano vijjamānattassa, attano viya vā vaṇṇādīnaṃ avijjamānattassa dassanatthaṃ.

1008.Sarīranipphattiyāti sarīrapāripūriyā. Nicchetuṃ asakkonto vicinanto kicchatīti vicikicchā. Idappaccayānaṃ bhāvoti jātiādisabhāvameva āha, jātiādīnaṃ vā jarāmaraṇādiuppādanasamatthataṃ. Sā pana jātiādivinimuttā natthīti tesaṃyevādhivacanaṃ hoti ‘‘idappaccayatā’’ti.

1009. Idha anāgatakilesā ‘‘tadekaṭṭhā kilesā’’ti vuccantīti te dassetuṃ ‘‘imissā ca pāḷiyā’’tiādi āraddhaṃ. Sahajekaṭṭhavasenāti tattha uppannadiṭṭhiyā sahajekaṭṭhavasenāti atthato viññāyati. Taṃsampayuttoti tehi saṃyojanakilesehi sampayuttotipi attho yujjati. Tathā te saṃyojanakilesā samuṭṭhānaṃ etassāti taṃsamuṭṭhānanti vā. Saṃyojanarahitehi ca pana kilesehi sampayuttānaṃ samuṭṭhitānañca sabbhāvato kileseheva yojanā katā.

1011.Saṃyojanādīnaṃ viyāti saṃyojanatadekaṭṭhakilesādīnaṃ yathāvuttānaṃ viya. Tehīti dassanabhāvanāmaggehi. Abhisaṅkhāraviññāṇaṃ kusalākusalaṃ, nāmarūpañca vipākanti katvā ‘‘kusalādīnampi pahānaṃ anuññāta’’nti āha.

1013.Hetūcevāti ‘‘pahātabbahetukā’’ti etasmiṃ samāsapade ekadesena samāsapadatthaṃ vadati. Ettha ca purimanayena ‘‘ime dhammā dassanenapahātabbahetukā’’ti imeyeva dassanenapahātabbahetukā, na ito aññeti ayaṃ niyamo paññāyati, na ime dassanenapahātabbahetukāyevāti. Tasmā imesaṃ dassanenapahātabbahetukabhāvo aniyato vicikicchāsahagatamohassa ahetukattāti purimanayo vivaraṇīyatthavā hoti. Tasmā purimanayena dhammato dassanenapahātabbahetuke nikkhipitvā atthato nikkhipituṃ dutiyanayo vutto.

1029.Mahaggatā vā iddhividhādayo. Appamāṇārammaṇā mahaggatā cetopariyapubbenivāsānāgataṃsañāṇasampayuttā.



以下是巴利文的完整直译：
应当理解这样的关系:因为修习四圣道,由于究竟不生起而成为断除。但是由什么断除呢?仅由圣道,这个意思由"它们的修习"和"不生起"这句话而了知。"属于集谛"中,因为四道都是现观四谛,所以由于应与它们所断的各种集而一起断除,以及与集同性质,而且在谛分别中说明一切烦恼是集性,所以说见等是"属于集谛"。引导身语心的不正确运行,或者引导身恶行等的毁灭是律,或者切断它们的邪曲运行而引导正直是调伏。"这个是"即是这个就是那个,意思是实质上无异。"同类"在意义上就是那个性质。善人是圣者性质,圣者也是善人性质,这是意思。
"无二"是没有二性,就像取色就是"光",或者取光就是"色"而看见它们为一样,应当理解为取所想象的我为"色",或者取所见的色为"我"而看见它们为一。这里虽然没有"色是我"这样的运行,但在色上生起我执,就像在光上生起色执一样。譬喻只是为了显示无异性等的执取而说,不是为了显示像色等一样我的存在性,或者像我一样色等的不存在性。
1008. "身体完成"是身体圆满。不能决定而寻求而苦恼是疑。"此缘的状态"只是说生等的自性,或者生等产生老死等的能力。但那个离开生等是不存在的,所以"此缘性"是它们的代名词。
1009. 这里未来烦恼称为"与彼一处的烦恼",为了显示它们而开始说"此经文"等。"以俱生一处的方式"从意义上理解为以那里生起的见的俱生一处的方式。"与彼相应"意思也适合为与那些结缚烦恼相应。同样,那些结缚烦恼是它的等起,所以是"彼等起"。因为有与无结缚的烦恼相应和由它们等起的,所以只用烦恼来解释。
1011. "如结等"是如前所说的结和与彼一处的烦恼等。"由它们"是由见道和修道。因为行识是善不善,名色是异熟,所以说"允许断除善等"。
1013. "是因"在"见所断因"这个复合词中说明复合词一部分的意思。这里按照前面的方法,"这些法是见所断因"只是这些是见所断因,不是除此之外的其他,这个限定是明显的,不是这些只是见所断因。因此这些的见所断因性是不确定的,因为疑相应的痴是无因,所以前面的方法成为需要解释的意思。因此说第二方法是在依法列举见所断因后,依义来列举。
1029. "广大"是神通等。"无量所缘的广大"是与他心智、宿住随念、未来分智相应的。

1035. Anantare niyuttāni, anantaraphalappayojanāni, anantaraphalakaraṇasīlāni vā ānantarikāni. Tāni pana paṭipakkhena anivāraṇīyaphalattā antarāyarahitānīti ‘‘anantarāyena phaladāyakānī’’ti vuttaṃ. Anantarāyāni vā ānantarikānīti niruttivasena padasiddhi veditabbā. Ekasmimpīti pi-saddena anekasmimpi āyūhite vattabbamevanatthīti dasseti. Na ca tesaṃ aññamaññapaṭibāhakattaṃ atthi appaṭipakkhattā, appaṭipakkhatā ca samānaphalattā anubalappadānato ca. ‘‘Natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāyā’’ti (dī. ni. 1.168) evamādiko ahetukavādo. ‘‘Karoto kho kārayato chindato chedāpayato…pe… karoto na karīyati pāpa’’nti (dī. ni. 1.166) evamādiko akiriyavādo. ‘‘Natthi dinna’’nti (dī. ni. 1.171; ma. ni. 2.94; 3.91) evamādiko natthikavādo. Etesu purimavādo bandhamokkhānaṃ hetuṃ paṭisedheti, dutiyo kammaṃ, tatiyo vipākanti ayametesaṃ viseso. Tañhīti ahetukādiniyatamicchādiṭṭhiṃ, na pana niyatabhāvaṃ appattaṃ.



这是巴利文的直译：
1035、相续而生的，相续而结果的目的，或者相续而产生结果的本性为相续性。这些由于对立面不能阻碍其结果，所以是无障碍的，因此说"以无障碍方式结果"。或者无障碍即是相续性，应当理解这是依据词源学而形成的词。"即使在一个"中的"即"字表明即使在多个努力中也无须多说。并且它们之间没有相互排斥，因为没有对立，没有对立是因为有相同的果报，也因为有辅助之力。"没有因，没有缘导致众生污染"等这样的无因论。"作为能作者，能使他作者，能切割者，能使他切割者……作恶时不造作恶业"等这样的无作论。"没有布施"等这样的虚无论。在这些中，前说否定束缚和解脱的因，第二否定业，第三否定果报，这是它们的区别。"那个"指无因等决定邪见，而不是指尚未达到决定性的。
（注：本段文字中未出现可明确对应现代地名的古代地名）

1039.Paccayaṭṭhenāti maggapaccayasaṅkhātena sampayogavisiṭṭhena paccayabhāvenāti veditabbaṃ. Ettha ca maggaṅgānaṃ ṭhapanaṃ maggapaccayabhāvarahite maggahetuke dassetuṃ, tena maggahetuke asaṅkarato vavatthapeti. Sace pana koci vadeyya ‘‘ekekaṃ aṅgaṃ ṭhapetvā taṃtaṃsampayuttānaṃ maggahetukabhāvepi ‘maggaṅgāni ṭhapetvā’ti idaṃ vacanaṃ yujjatī’’ti. Evañhi sati tatiyanaye viya idhāpi ‘‘ṭhapetvā’’ti na vattabbaṃ siyā, vuttañcetaṃ, tasmā vuttanayenevattho veditabbo. Maggaṅgāmaggaṅgānañhi sampayuttānaṃ visesadassanattho ayaṃ nayoti. Sesamaggaṅgānaṃ pubbe ṭhapitānanti adhippāyo. Phassādīnañhi purimanayepi maggahetukatā siddhāti.

Sammādiṭṭhiyā dutiyanayepi ṭhapitāya tatiyanaye sahetukabhāvo dassito. Kathaṃ dassito, nanu ariyamaggasamaṅgissa ‘‘alobho adoso ime dhammā maggahetū’’ti (dha. sa. 1039) avatvā ‘‘alobho adoso amoho ime dhammā maggahetū’’ti visuṃ sammādiṭṭhiādike maggahetū dassetvā ‘‘taṃsampayutto…pe… viññāṇakkhandho’’ti (dha. sa. 1039) visuṃ maggahetukānaṃ dassitattā ‘‘maggahetūsu amoho’’ti (dha. sa. 1039) vuttāya sammādiṭṭhiyā maggahetukatā na dassitā siyā? No na dassitā. Yathā hi tīṇi saṃyojanāni dassetvā ‘‘tadekaṭṭho lobho doso moho, ime dhammā dassanena pahātabbahetū’’ti (dha. sa. 1017) visuṃ pahātabbahetū niyametvā ‘‘tadekaṭṭhā ca kilesā’’tiādivacanena (dha. sa. 1017) lobhadosamohā ca aññamaññasahajekaṭṭhā aññamaññasampayuttā saṅkhārakkhandhabhūtā ca dassanenapahātabbahetukāti dassitā honti, evamidhāpi ‘‘alobhādayo ime dhammā maggahetū’’ti nigamitāpi aññamaññasampayuttasaṅkhārakkhandhabhāvato taṃsampayuttasaṅkhārakkhandhavacanena ‘‘maggahetukā’’ti dassitā evāti siddhaṃ hoti, sammādiṭṭhiyāpi amohoti vuttāya maggahetukabhāvadassanaṃ. Sace pana yo dutiyanaye maggo ceva hetu cāti vutto, tato aññasseva aññena asādhāraṇena pariyāyena maggahetubhāvaṃ dassetvā taṃsampayogato sammādiṭṭhiyā maggahetukabhāvadassanattho tatiyanayo siyā. ‘‘Ariyamaggasamaṅgissa alobho adoso ime dhammā maggahetū’’tiādi vattabbaṃ siyā. Yasmā pana ‘‘maggahetū’’ti iminā aññena sādhāraṇena pariyāyena yesaṃ maggahetubhāvo sambhavati, te sabbe ‘‘maggahetū’’ti dassetvā taṃsampayuttānaṃ tesaṃ aññesañca maggahetukabhāvadassanattho tatiyanayo, tasmā tattha ‘‘amoho’’tipi vuttaṃ. Na hi so maggahetu na hotīti. Ime pana tayopi nayā atthavisesavasena nikkhittattā atthato nikkhepā daṭṭhabbā. Atha vā sarūpena vacanaṃ dhammato nikkhepo, atthena atthatoti evampi yojanā sambhavati. Tattha dutiyatatiyanayā sarūpato hetuhetumantudassanavasena dhammato nikkhepo. Paṭhamanayo tathāadassanato atthena ca maggaṅgataṃsampayuttānaṃ hetuhetumantubhāvāvagamanato atthato nikkhepoti.



这是巴利文的直译：
1039. 所谓"缘的意义"，应当理解为以道缘所称的相应殊胜的缘性。这里，设立道支是为了显示在离开道缘性的道因，由此明确区分道因而不混淆。如果有人说："舍去每一支，对于与其相应的诸法成为道因时，'舍去道支'这样的说法是恰当的。"若是这样，如同第三法，这里也不应该说"舍去"，而这已经说了，因此应当依照所说的方式来理解意义。这个方法是为了显示与道支和非道支相应诸法的区别。意思是其他道支在前已设立。因为触等在前一方法中道因性已成立。
在第二方法中正见已设立，在第三方法中显示有因性。如何显示呢？难道对于具足圣道者，没有说"无贪、无嗔，这些法是道因"，而是说"无贪、无嗔、无痴，这些法是道因"，分别显示正见等为道因，说"与其相应的识蕴等"，由于分别显示道因，说"在道因中的无痴"，正见的道因性就没有显示吗？不是没有显示。就像显示三结后，说"与此同处的贪、嗔、痴，这些法是见所断因"，分别确定所断因，通过"与此同处的烦恼"等说法，显示贪嗔痴互为俱生同处、互相相应，以及作为行蕴而为见所断因。同样在这里，虽然总结说"无贪等这些法是道因"，由于是互相相应的行蕴，通过与其相应的行蕴之说而显示为"道因"，因此成立了正见被说为无痴时显示道因性。如果在第二方法中说是道也是因，显示与此不同的、不共通的其他方式的道因性，由于与此相应而显示正见的道因性，这就是第三方法的意义。应当说"对于具足圣道者，无贪、无嗔，这些法是道因"等。然而由于"道因"这个共通的方式，凡是可能成为道因的，都显示为"道因"，为了显示与其相应的这些及其他诸法的道因性，这就是第三方法，因此在那里也说"无痴"。因为它确实不是不成为道因。这三种方法由于依据意义差别而安立，应当视为从意义上安立。或者，依照自相而说是从法上安立，依照意义是从意义上安立，这样的安排也是可能的。其中，第二、第三方法依据自相显示因与有因，是从法上安立。第一方法由于不如此显示，且由于通过意义理解道支与其相应诸法的因与有因性，是从意义上安立。
（注：本段文字中未出现可明确对应现代地名的古代地名）

1040. Yasmiṃ sabhāvadhamme ninnapoṇapabbhārabhāvena cittaṃ pavattati, so tassa ārammaṇādhipati veditabbo. Cetopariyañāṇena jānitvā paccavekkhamāno tena paccavekkhamānoti vutto. Etthāpīti etasmimpi aṭṭhakathāvacane, ettha vā paṭṭhāne maggādīni ṭhapetvā aññesaṃ adhipatipaccayabhāvassa avacaneneva paṭikkhepapāḷiyaṃ. Ayamevatthoti attano maggaphalaṃ ṭhapetvāti attho. Vīmaṃsādhipateyyanti padhānena adhipatinā sahajātādhipati nidassito, tayidaṃ nayadassanamattameva hotīti aññopi evaṃpakāro sahajāto maggādhipati nidassito hoti, tasmā vīriyādhipateyyanti ca yojetabbaṃ. Idampi hi atthato vuttamevāti.

1041. Attano sabhāvo attabhāvo. Laddhokāsassa kammassa vipāko kappasahassātikkame uppajjati anekakappasahassāyukānaṃ sattānaṃ, kappasahassātikkamepi vā laddhokāsaṃ yaṃ bhavissati, tadapi laddhokāsamevāti attano vipākaṃ sandhāya vuccati. Natthi nāma na hotīti anuppanno nāma na hotīti adhippāyo. Uppādīsu antogadhattā ‘‘uppādino dhammā’’ti etena vacanena vuccatīti katvā āha ‘‘uppādino dhammā nāma jāto’’ti. Arūpasaṅkhāto attāti arūpabhavaṅgaṃ āha. Tattha ākāsānañcāyatanasaññādimayo attāti hi atthato vohāro pavattoti.

Yadi pana āyū…pe… sabbaṃ vipākaṃ dadeyya, aladdhokāsañca vipākaṃ detīti katvā vipakkavipākañca dadeyya, tato ekasseva kammassa sabbavipākena bhavitabbanti aññassa kammassa okāso na bhaveyya niratthakattā , uppattiyāyeva okāso na bhaveyya, uppannassa vā phaladāne. Atha vā aladdhokāsassa vipākadāne paccayantararahitassapi vipākadānaṃ āpannanti avijjātaṇhādipaccayantarakhepakassa aññassa apacayagāmikammassa kammakkhayakarassa okāso na bhaveyya. Bhāvitepi magge avijjādipaccayantararahitassa ca kammassa vipaccanato samatthatā na siyāti attho. Sabbadā vā vipākappavattiyā eva bhavitabbattā vipākato aññassa pavattiokāso na bhaveyya. Taṃ panāti āyūhitaṃ kammaṃ. Idaṃ pana dhuvavipākassa vipākena adhuvavipākassapi laddhokāsassa vipākaṃ uppādīti dassetuṃ āraddhanti daṭṭhabbaṃ. Aṭṭha samāpattiyo ca balavavirahe aggamaggabhāvanāvirahe ca appahīnasabhāvato dhuvaṃ vipaccantīti dhuvavipākāti vuttā. Āyūhitakamme vuccamāne anuppannaṃ kasmā vuttanti? Yaṃ āyūhitaṃ bhavissati, tatthāpi āyūhita-saddappavattisabbhāvā.

1050.Upādinnāti ettha na upetena ādinnāti ayamattho, upasaddo pana upasaggamattameva, tasmā upādānārammaṇā upādānehi, aññe ca anabhinivesena ‘‘ahaṃ maggaṃ bhāvayiṃ, mama maggo uppanno’’tiādikena gahaṇena ādinnā icceva upādinnā. Upādinna-saddena vā amaggaphaladhammāyeva vuttā, itarehi maggaphaladhammā cāti veditabbaṃ.

Tikanikkhepakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Dukanikkhepakathāvaṇṇanā



这是巴利文的直译：
1040. 心以倾向、倚重、趋向的方式在某一实法中运作时，应当理解那个是它的所缘增上。"通过他心智而知，正在观察时"被说为"由他观察"。"在这里也"指在这部注释语中，或者在这部发趣论中，通过不说道等以外的其他法是增上缘，而在遮遣圣典中。"这就是意义"指除了自己的道果。"观增上"以主要的增上显示俱生增上，这只是方法的显示而已，因此其他同类的俱生道增上也被显示，所以也应当配合"精进增上"。因为这从意义上也已经说了。
1041. 自己的本性是自体。得到机会的业，其果报在经过一千劫后生起，对于寿命长达数千劫的有情，或者即使经过一千劫得到机会的将会存在，那也是得到机会，这是就着自己的果报而说的。"没有名称"即"不是未生起"的意思。由于包含在生起等中，以"有生起的诸法"这个说法而说，因此说"有生起的诸法即是已生"。"无色所称的我"说的是无色有分。因为在那里"以空无边处想等为性的我"这样的说法从意义上运作。
如果寿命......一切果报都给与，且给与未得机会的果报，以及已成熟的果报，那么一个业就应当有一切果报，其他业就没有机会，因为无意义，在生起时就没有机会，或者在已生起的给与果报时。或者在给与未得机会的果报时，不需要其他缘而给与果报，这样就没有机会给其他能断除无明爱等其他缘的出离业和能灭尽业。即使修习了道，也没有能力成熟无明等其他缘的业，这是其意义。或者由于任何时候都应当只有果报运作，除了果报之外的其他运作就没有机会。"那个"指已造作的业。这应当视为开始显示确定果报的果报和不确定果报的得到机会的果报生起。八等至在没有强力[对治]和没有修习最上道时，因为本性未断而确定成熟，所以说是确定果报。在说已造作的业时，为什么说未生起？因为将要造作的，在那里也有造作这个词的运作。
1050. 这里"执取"不是"被接近而取"的意义，"up"音节只是前缀而已，因此"执取所缘"是被执取所执取，其他的是被"我修习了道，我的道生起了"等这样无执着的执取所取，就是执取。或者应当理解执取这个词说的只是非道果法，其他的是道果法。
三法安立论释完。
二法安立论释
（注：本段文字中未出现可明确对应现代地名的古代地名）

1062.Mettāyanavasenāti mettāpharaṇavasena. ‘‘Mettayanavasenā’’ti vattabbe dīghaṃ katvā vuttanti daṭṭhabbaṃ. Mettā, medanaṃ vā mettāyanaṃ, tañca sinehavasena. Anudayatīti anudāti vattabbe ‘‘anuddā’’ti da-kārāgamanaṃ katvā vuttaṃ. Anuddāyanākāroti anurakkhaṇākāro. Rakkhaṇañhi dāyanā. Anuddāyitassāti anuddāya ayitassa. ‘‘Jātipi dukkhā’’tiādiṃ suṇantassa savane, aniccādito sammasantassa sammasane, maggenettha sammohaṃ viddhaṃsentassa paṭivedhe, paṭivijjhitvā paccavekkhantassa paccavekkhaṇeti catūsu kālesu dukkhe ñāṇaṃ vattati.

1065. Cittassa saṃrañjanaṃ cittassa sārāgo. Gijjhantīti abhikaṅkhanti. Sañjaṃntīti bandhanti. Lagganaṭṭhenāti saṃvaraṇaṭṭhena, olambanaṭṭhena vā. Tassa tasseva bhavassāti kāmabhavādisaṅkhātassa vipākakaṭattārūpassa abhinibbattiatthaṃ paṭisandhiyā paccayabhāvavasena parikaḍḍhati. Cittamassa bhavantare vidhāvati nibbattati. Taṇhāvipphanditaniveso aṭṭhasatataṇhāvicaritādibhāvena taṇhāpavattiyeva.

Saritānīti rāgavasena allāni. Taṃsampayuttapītivasena siniddhāni sinehitāni. Visatāti vitthatā. Rūpādīsu tebhūmakadhammesu byāpanavasena visaṭā. Purimavacanameva ta-kārassa ṭa-kāraṃ katvā vuttaṃ. Visālāti vipulā. Visakkatīti parisappati, sahati vā. Ratto hi rāgavatthunā pādena tāliyamānopi sahatīti. Osakkanaṃ, vipphandanaṃ vā visakkananti vadanti . Aniccādiṃ niccādito gaṇhantī visaṃvādikā hoti. Visaṃharatīti tathā tathā kāmesu ānisaṃsaṃ passantī vividhehākārehi nekkhammābhimukhappavattito cittaṃ saṃharati saṅkhipati. Visaṃ vā dukkhaṃ, taṃ harati vahatīti attho. Dukkhanibbattakassa kammassa hetubhāvato visamūlā, visaṃ vā dukkhavedanāmūlaṃ etissāti visamūlā. Dukkhasamudayattā visaṃ phalaṃ etissāti visaphalā. Taṇhāya rūpādikassa dukkhasseva paribhogo hoti, na amatassāti sā ‘‘visaparibhogā’’ti vuttā. Sabbattha niruttivasena padasiddhi veditabbā. Yo panettha padhāno attho, taṃ dassetuṃ puna ‘‘visatā vā panā’’tiādi vuttaṃ. Itthabhāvaññathābhāvanti manussabhāvadevādibhāvabhūtaṃ.

Paṇidhānakavasenāti cittassa rūpādīsu ṭhapanakavasena. Aññopi bandhu taṇhāya eva hoti, so pana abandhupi hoti. Taṇhā pana niccasannissitāti ‘‘pāṭiyekko bandhū’’ti vuttā. Asanatoti byāpanato bhuñjanato ca. Tadubhayaṃ dasseti ‘‘ajjhottharaṇato’’tiādinā. Āsīsanavasenāti icchanavasena. Aññenākārenāti jappanājappitattānaṃ jappāya anaññattadassanākārena. Cittaṃ pariyuṭṭhātīti cittaṃ mūsati. Mārapāsoti mārena gahitatāya rāgo mārapāso.



这是巴利文的直译：
1062. "以慈爱方式"是以慈爱遍满方式。应当理解"以慈爱方式"这个说法是通过延长[音]而说的。慈爱，或者慈爱化是慈爱，这是以爱的方式。"同情"应当说"anudāti"，而说"anuddā"是加入了'd'音。同情的形态是保护的形态。因为保护是给予。"已同情"是已经同情。对苦的智在四个时候运作：当听到"生也是苦"等时的听闻，以无常等观察时的观察，以道在这里破除迷惑时的通达，通达后反省时的反省。
1065. 心的染著是心的贪着。"贪求"是希望。"执著"是束缚。"以执著义"是以遮蔽义，或以悬挂义。"对于那那个有"是为了产生称为欲有等的业异熟色，以作为结生缘的方式牵引。他的心在其他有中奔驰生起。渴爱的躁动执著就是以一百零八爱行等方式的渴爱活动。
"流动"是以贪的方式润湿。以与其相应的喜的方式滋润而润泽。"遍布"是扩展。以遍及三地诸法中的色等而遍布。前面的说法通过把't'音变成'ṭ'音而说。"广大"是丰富。"徘徊"是游走，或忍受。因为有贪者即使被脚踢打也忍受所贪的对象。他们说徘徊是退却，或是躁动。把无常等执取为常等而成为欺诈者。"退缩"是这样那样看到欲乐中的功德而以种种方式使心从出离的方向退缩收敛。或者"毒"是苦，带来它的意思。因为是产生苦的业的因，所以是毒根，或者它以苦受为根所以是毒根。因为是苦集，所以它有毒果。渴爱只享用色等之苦，不享用不死，所以说是"毒受用"。应当理解在一切处依据词源而形成词。为了显示这里的主要意义，又说"或者遍布"等。"此生彼生"是人身、天身等的存在。
"以希求方式"是以心安置于色等的方式。其他亲属也是渴爱的，但那也可能是非亲属。然而渴爱是永远依附的，所以说是"特别的亲属"。"从食"是从遍满和受用。显示这两者是以"淹没"等。"以期望方式"是以希求方式。"以其他方式"是以渴望与渴求的渴望不异的方式。"心缠缚"是心迷惑。"魔网"是贪因被魔所执而为魔网。
（注：本段文字中未出现可明确对应现代地名的古代地名）

1066.Saṅkhāresu uppanno kammapathabhedaṃ na karotīti etena sattesu uppanno aṭṭhānakopo karotīti viññāyati. ‘‘Atthaṃ me nācari , na carati, na carissati, piyassa me manāpassa atthaṃ nācari, na carati, na carissati, appiyassa me amanāpassa anatthaṃ nācari, na carati, na carissatī’’ti uppajjamānopi hi kopo avatthusmiṃ uppannattā aṭṭhānakopo eva bhavituṃ yutto. Āghātentoti hananto. Punaruttidoso paṭisedhitoti dosa-padassa paṭivirodha-padassa ca dvikkhattuṃ āgatattā vuttaṃ. Paṭighassa vā visesanatthaṃ pubbe ‘‘paṭivirodho’’ti, padosādivisesanatthaṃ ‘‘doso’’ti ca vuttaṃ, dussanādivisesanatthaṃ pacchā ‘‘doso’’ti, virodhavisesanatthañca ‘‘paṭivirodho’’ti vuttanti natthi punaruttidoso.

1091. Aniddhāritaparicchede dhammānaṃ atthitāmattadīpake mātikuddese aparicchedena bahuvacanena uddeso katoti bahuvacaneneva pucchati – ‘‘katame dhammā appaccayā’’ti. Sabhāvasaṅkhāparicchedādivasena hi dhamme ajānantassa vasena uddeso pucchā ca karīyatīti. Tasmā paricchedaṃ akatvā uddiṭṭhā pucchitā ca. Imeti asaṅkhatadhātuto uddhaṃ natthīti dīpanatthaṃ ekampi taṃ niddisitvā bahuvacaneneva nigamanaṃ kataṃ niddesato pubbe bodhaneyyassa ajānanakālaṃ upādāya.

1101. Kiṃ pana natthi, kiṃ tena na vuttāti yojanā kātabbā. Idameva manoviññeyyanti niyamābhāvo vavatthānābhāvo. Cakkhuviññāṇādiviññeyyameva cakkhādiviññeyyanti pāḷiyaṃ vuttanti manoviññāṇaviññeyyenapi manoviññeyyena bhavitabbanti katvā aṭṭhakathāya ‘‘kiṃ pana manoviññāṇenā’’tiādi vuttaṃ. Kehici viññeyyā kehici aviññeyyāti idaṃ kāmāvacaraṃ manoviññāṇaṃ ārammaṇādivasena bhinditvā yojetabbaṃ. Rūpāvacarādiārammaṇena hi kāmāvacaramanoviññāṇena rūparāgādisampayuttena ca kāmāvacaradhammā na viññeyyā, itarena ca viññeyyā. Evaṃ kāmāvacarānameva ārammaṇānaṃ kesañci saddādīnaṃ rūpārammaṇādīhi aviññeyyatā viññeyyatā ca yojetabbā, tathā dvārabhedavasena. Atha vā somanassasahagatasantīraṇaṃ iṭṭhārammaṇamevāti itaraṃ tena na viññeyyaṃ. Evaṃ upekkhāsahagate kusalavipāke akusalavipāke cāti sabbattha yathāyogaṃ yojetabbaṃ. Rūpāvacarādayo kāmāvacaravipākādīhi aviññeyyā, kecideva viññeyyā arūpāvacarehīti yojetabbaṃ anuvattamānattā. Nibbānena aviññeyyattāti ‘‘kehici aviññeyyā’’ti imassa padassa atthasambhavamattaṃ sandhāya vuttaṃ, na nibbānassa anuvattamānamanoviññāṇabhāvato.

1102.Pañcakāmaguṇikarāgoti ukkaṭṭhavasena vuttaṃ. Bhavāsavaṃ ṭhapetvā sabbo lobho kāmāsavoti yuttaṃ siyā. Sassatadiṭṭhisahagato rāgo bhavadiṭṭhisampayuttattā ‘‘bhavāsavo’’ti aṭṭhakathāyaṃ vutto. Bhavāsavo pana ‘‘diṭṭhigatavippayuttesu eva uppajjatī’’ti pāḷiyaṃ vutto. Sopi rāgo kāmāsavo bhavituṃ yutto. Diṭṭhadhammikasamparāyikadukkhānaṃ kāraṇabhūtā kāmāsavādayopi dvidhā vuttā.

1103. Kāmāsavaniddese ca kāmesūti kāmarāgadiṭṭhirāgādiārammaṇabhūtesu tebhūmakesu vatthukāmesūti attho sambhavati. Tattha hi uppajjamānā sā taṇhā sabbāpi na kāmacchandādināmaṃ na labhatīti. Kattukamyatāchando akusalepi uppajjati, na pana dhammacchando.



这是巴利文的直译：
1066. "在诸行中生起不造成业道的破坏"，由此可知在众生中生起无理的嗔怒会造成[破坏]。因为"他没有为我谋利，不谋利，将不谋利；他没有为我所爱所喜者谋利，不谋利，将不谋利；他没有对我不爱不喜者造成损害，不造成损害，将不造成损害"这样生起的嗔怒，因为在无事处生起，所以适合成为无理的嗔怒。"使怨恨"是杀害。说"重复过失已被遮止"是因为"嗔"字和"对抗"字出现两次。或者为了形容嗔恨而先说"对抗"，为了形容损恼等而说"嗔"，为了形容憎恨等而后说"嗔"，为了形容敌对而说"对抗"，因此没有重复过失。
1091. 在未确定界限、只表示法的存在性的标目提出中，以无界限的复数形式提出，所以也以复数形式询问"什么法是无缘"。因为是依据不知道法的自性、名称、界限等的人而作提出和询问。因此不作界限而提出和询问。说"这些"是为了表明在无为界之上没有，虽然指出一个却以复数形式作结论，是由于在解说之前考虑到所教导者的不知时。
1101. 应当配合"什么不存在，什么不被他说"。"只是这个意识所知"是没有限定、没有确立。在圣典中说"眼识等所知就是眼等所知"，因为认为意识所知也应当是意所知，所以在注释中说"什么是意识"等。"被某些识知，不被某些识知"，这应当区分欲界意识依所缘等而配合。因为以色界等为所缘的欲界意识，以及与色贪等相应的[意识]不能识知欲界法，而其他的能识知。如此应当配合欲界所缘中某些声等不能被色所缘等识知和能被识知，同样依门的区别。或者悦俱推度只缘可意所缘，所以其他的不能被它识知。如此在舍俱善异熟、不善异熟中，应当在一切处依相应而配合。色界等不能被欲界异熟等识知，只有某些能被无色界[识]识知，应当如此配合，因为是随顺的。说"因为不能被涅槃识知"只是就"不被某些识知"这句话的意义可能性而说，不是因为涅槃是随顺的意识。
1102. "五欲贪"是依最强烈而说。除了有漏，一切贪应当是欲漏。与常见相应的贪因为与有见相应，在注释中说是"有漏"。但是在圣典中说有漏"只在离见中生起"。那个贪也适合成为欲漏。作为现法和来世诸苦的因的欲漏等也说为两种。
1103. 在欲漏的解释中，"在诸欲中"意思是在作为欲贪、见贪等所缘的三界诸欲事中。因为在那里生起的一切渴爱都不得到欲欲等的名称。欲作欲也在不善中生起，但法欲不[在不善中生起]。
（注：本段文字中未出现可明确对应现代地名的古代地名）

1105. Aññaṃ jīvanti gahaṇaṃ yadipi upādānakkhandhesveva pavattati, rūpe…pe… viññāṇe vā pana na patiṭṭhāti. Tato aññaṃ katvā jīvaṃ gaṇhātīti sassatadiṭṭhi hotīti. Brahmādiṃ ekaccaṃ attānaṃ ‘‘hotī’’ti niccato aññañca ‘‘na hotī’’ti aniccato gaṇhantassa ‘‘hoti ca na ca hotī’’ti ekaccasassatadiṭṭhi. ‘‘Hotī’’ti ca puṭṭhe ‘‘nevā’’ti, ‘‘na hotī’’ti ca puṭṭhe ‘‘na’’iti sabbattha paṭikkhipantassa amarāvikkhepadiṭṭhi, amarā anupacchedā, amaramacchasadisī vā vikkhepadiṭṭhīti attho.

Pañcakāmaguṇiko rāgo kāmāsavoti vuttoti katvā brahmānaṃ vimānādīsu rāgassa diṭṭhirāgassa ca kāmāsavabhāvaṃ paṭikkhipati. Yadi pana lobho kāmāsavabhavāsavavinimutto atthi, so yadā diṭṭhigatavippayuttesu uppajjati, tadā tena sampayutto avijjāsavo āsavavippayuttoti domanassavicikicchuddhaccasampayuttassa viya tassapi āsavavippayuttatā vattabbā siyā ‘‘catūsu diṭṭhigatavippayuttesu lobhasahagatesu cittuppādesu uppanno moho siyā āsavasampayutto siyā āsavavippayutto’’ti. ‘‘Kāmāsavo aṭṭhasu lobhasahagatesu cittuppādesu uppajjatī’’ti, ‘‘kāmāsavaṃ paṭicca diṭṭhāsavo avijjāsavo’’ti (paṭṭhā. 3.3.1) ca vacanato diṭṭhisahagato rāgo kāmāsavo na hotīti na sakkā vattuṃ. Kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭatīti āsavānaṃ vacanaṃ pahātabbadassanatthanti katvā te pahāne āhariyamānā pahātabbānampi tesaṃ kilesānaṃ uddesakkamena āharituṃ vaṭṭanti pajahanakānaṃ maggānampīti attho.

1121.Paṭhamakamānabhājanīyeti ‘‘seyyohamasmī’’ti mānassa niddese. Tattha hi ‘‘ekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā mānaṃ jappeti, yo evarūpo māno maññanā…pe… ketukamyatā cittassā’’ti (vibha. 866) seyyassa sadisassa hīnassa ca pavattamāno puggalavisesaṃ anāmasitvā seyyamāno vibhattoti imamatthaṃ sandhāya ‘‘eko māno tiṇṇaṃ janānaṃ uppajjatīti kathito’’ti āha. Na kevalañcāyaṃ paṭhamakamānabhājanīye eva evaṃ kathito, dutiyakatatiyakamānabhājanīyepi kathito evāti nidassanamatthaṃ etaṃ daṭṭhabbaṃ. Atha vā puggale anissāya vuttānaṃ tiṇṇampi mānānaṃ bhājanīyaṃ ‘‘paṭhamakamānabhājanīye’’ti āha. Seyyassa ‘‘seyyohamasmīti māno’’tiādīnañhi puggalaṃ āmasitvā vuttānaṃ navannaṃ mānānaṃ bhājanīyaṃ dutiyakamānabhājanīyaṃ hoti, tassa mānarāsissa puggalaṃ anāmasitvā vuttamānarāsito dutiyatatiyakattāti, athāpi ca yathāvutte dutiyakamānabhājanīye ‘‘ekekassa tayo tayo mānā uppajjantīti kathita’’nti idha vuttāya atthavaṇṇanāya samānadassanatthaṃ ‘‘paṭhamakamānabhājanīye’’ti vuttaṃ. So eva māno idhāgatoti tattha kathito eva attho yujjatīti adhippāyo. Mānakaraṇavasenāti ‘‘seyyo’’tiādikiccakaraṇavasena. Aparāpare upādāyāti idaṃ purimapurimā mānā aparāpare upanissayabhāvena te uppādentā accuggacchantīti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Ketukamyatācittaṃ accuggatabhāvaṃ gacchatīti katvā citteneva visesitaṃ.

1126. Akkhamanabhāvappakāsanaṃ khiyyanaṃ. Manena piyakaraṇanti evaṃpakāraṃ pūjanaṃ mānananti vuccatīti attho. Issākaraṇavasenāti lābhādiakkhamanakiccavasena.



这是巴利文的直译：
1105. "执取其他命"虽然只在取蕴中运作，但不安住于色...乃至...识中。因此把它作为其他而执取命，就成为常见。把梵天等某些我执取为"有"而是常，其他执取为"无"而是无常的"有且非有"是一分常见。当问"有吗"时说"不"，当问"无吗"时说"不"，在一切处否定的是不死混乱见，不死是不断绝，或者是像不死鱼一样的混乱见，这是其意思。
说"五欲贪是欲漏"，因此否定对梵天宫殿等的贪和见贪是欲漏。如果有离开欲漏和有漏的贪，当它在离见中生起时，那时与它相应的无明漏是离漏的，就像与忧、疑、掉举相应的[无明]一样，它也应当说是离漏的，"在四个离见的贪俱心生起中生起的痴，或者是与漏相应，或者是离漏"。因为有"欲漏在八个贪俱心生起中生起"，"缘欲漏而有见漏、无明漏"等说法，所以不能说与见相应的贪不是欲漏。也适合依烦恼的次第来引述，因为说漏是为了显示应断，所以它们在断中被引述时，那些应断的烦恼也适合依列举的次第来引述，道也是如此，这是其意思。
1121. "在第一慢分别中"是在"我胜"这种慢的解说中。因为在那里"某人由于生种、姓氏、良家子、肤色美丽、财富、读诵、工作处、技能处、知识处、闻、辩才或任何其他事物而起慢，这样的慢、慢性...乃至...心的欲得"，对胜、等、劣而生起时不涉及特定的人而分别胜慢，考虑到这个意思而说"说一个慢生起于三种人"。不仅在第一慢分别中这样说，在第二和第三慢分别中也是这样说，这应当视为只是举例。或者说"在第一慢分别中"是指不依人而说的三种慢的分别。因为对胜者说"我胜的慢"等涉及人而说的九种慢的分别是第二慢分别，那个慢蕴是从不涉及人而说的慢蕴之后的第二和第三。即使如此，为了显示与这里所说"说每一个生起三种慢"在前述第二慢分别中的意义解释相同，所以说"在第一慢分别中"。这里所说的就是那个慢，意思是那里所说的意义是恰当的。"依慢的造作"是依"胜"等作用的造作。"依后后"这是就前前诸慢以后后为依缘而使它们生起，[使它们]超越而说。因为欲得心去到超越性，所以只以心来限定。
1126. 显示不忍耐的状态是发怒。"以意作可爱"意思是这样的尊敬叫做尊重。"依嫉妒的造作"是依不忍受利养等的作用。
（注：本段文字中未出现可明确对应现代地名的古代地名）

1127.Ariyasāvakāti vacanaṃ ‘‘ariyasāvakānaṃyeva paṭivedho atthi, te ca taṃ na maccharāyantī’’ti paṭivedhadhamme macchariyābhāvadassanatthaṃ. Ganthoti pāḷi. Kathāmaggoti aṭṭhakathāpabandho. Dhammantaranti kusalādidhammaṃ bhinditvā akusalādiṃ attano lolatāya tathāgatabhāsitaṃ titthiyabhāsitaṃ vā karonto ālolessati. Attānaṃ āvikatvāti attānaṃ aññathā santaṃ aññathā pavedayitvā. Yo panāti titthiyo gahaṭṭho vā attano samayassa sadosabhāvaṃ daṭṭhuṃ anicchanto aññāṇena abhinivesena vā.

Byāpitumanicchoti viviccho, tassa bhāvo vevicchaṃ. Anādaroti macchariyena dāne ādararahito. Kaṭacchunā gāho bhattassa kaṭacchuggāho, kaṭacchuggāho viya kaṭacchuggāho. Yathā hi kaṭacchuggāho yathāvutte bhatte na saṃpasārayati, evaṃ macchariyampi āvāsādīsūti. Gayhati etenāti vā gāho, kaṭacchu eva gāho kaṭacchuggāho. So yathā saṅkuṭitaggo na saṃpasārayati, evaṃ macchariyampīti. Āvaritvā gahitaṃ aggahitaṃ, tassa bhāvo aggahitattaṃ, macchariyaṃ. ‘‘Āvāsādi parehi sādhāraṇamasādhāraṇaṃ vā mayheva hotū’’ti pavattivasena attasampattiggahaṇalakkhaṇatā, ‘‘mā aññassā’’ti pavattivasena attasampattinigūhaṇalakkhaṇatā ca yojetabbā. Yaṃ pana ‘‘parasantakaṃ gaṇhitukāmo’’ti vuttaṃ, taṃ macchariyassa parasantakalobhassa upanissayabhāvaṃ dassetuṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Yadi hi taṃ macchariyappavattidassanaṃ, parasampattiggahaṇalakkhaṇatā ca vattabbā siyāti.

1140. Abhijjhākāmarāgānaṃ viseso āsavadvayaekāsavabhāvo siyā, naabhijjhāya noāsavabhāvo cāti noāsavalobhassa sabbhāvo vicāretabbo. Na hi atthi ‘‘āsavo ca noāsavo ca dhammā āsavassa dhammassa āsavassa ca noāsavassa ca dhammassa hetupaccayena paccayo’’ti sattamo ca navamo ca pañho. Gaṇanāya ca ‘‘hetuyā sattā’’ti vuttaṃ, na ‘‘navā’’ti. Diṭṭhisampayutte pana lobhe noāsave vijjamāne sattamanavamāpi pañhavissajjanaṃ labheyyuṃ, gaṇanā ca ‘‘hetuyā navā’’ti vattabbā siyā. Diṭṭhivippayutte ca lobhe noāsave vijjamāne pubbe dassito dosoti.

1159. Kāmacchandanīvaraṇaniddese kāmesūti tebhūmakesu sāsavesu sabbesu vatthukāmesu. Sabbo hi lobho kāmacchandanīvaraṇaṃ. Teneva tassa āruppe uppatti vuttā ‘‘nīvaraṇaṃ dhammaṃ paṭicca nīvaraṇo dhammo uppajjati na purejātapaccayā. Āruppe kāmacchandanīvaraṇaṃ paṭicca uddhaccanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇaṃ. Āruppe kāmacchandanīvaraṇaṃ paṭicca thinamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇa’’nti (paṭṭhā. 3.8.1).

1162.Iriyāpathikacittanti iriyāpathūpatthambhakaṃ aṭṭhapaññāsavidhaṃ cittaṃ. Tattha pana balavathinamiddhasahagataṃ cittaṃ ‘‘iriyāpathaṃ sandhāretuṃ asakkonta’’nti vuttaṃ. Olīyatīti olambati.



这是对巴利文的中文直译:
1127. "圣弟子"这个词是为了显示在证悟法上没有吝啬，"只有圣弟子才能证悟,他们并不吝惜此法"。"经典"指的是巴利语原文。"论道"指的是注释书的编排。"混淆法"是指将善等法分割成不善等法,由于自己的轻浮而将如来所说或外道所说搅乱。"揭露自己"是指将自己实际的情况歪曲地宣称。"而那些"指的是不愿看到自己教义有过失的外道或在家人,由于无知或执著。
不愿意散布是吝啬,吝啬的状态就是悭吝。"不尊重"是指由于吝啬而对布施不尊重。用勺子取食物叫做勺取,吝啬就像勺取。就像勺取不会在所说的食物中扩散一样,吝啬也是在住处等中。或者说,用它来取叫做取,勺子本身就是取,叫做勺取。它就像尖端收缩的勺子不会扩散一样,吝啬也是如此。遮蔽而取就是不取,不取的状态就是不取性,也就是吝啬。应当理解为以"住处等共有或非共有的只属于我"的方式运作,具有执取自己财产的特征;以"不要给别人"的方式运作,具有隐藏自己财产的特征。而所说的"想要占有他人财物",应当理解为是为了显示吝啬是贪求他人财物的近因而说的。因为如果这是显示吝啬的运作,就应该说具有执取他人财产的特征。
1140. 应当考察贪欲、欲贪的差别、两种漏、一漏性,以及贪欲的非漏性和非漏贪的存在。因为没有"漏法和非漏法是漏法和非漏法的因缘"这样的第七和第九问。在计数中也说"因缘有七",而不是"九"。但是如果存在与邪见相应的非漏贪,就会得到第七和第九问的答案,计数也应该说"因缘有九"。如果存在与邪见不相应的非漏贪,就会有前面所说的过失。
1159. 在欲贪盖的解释中,"在欲中"是指在三界中有漏的一切事欲中。因为一切贪都是欲贪盖。所以说它在无色界中生起:"缘盖法而盖法生起,不是缘前生。在无色界中,缘欲贪盖而掉举盖、无明盖生起。在无色界中,缘欲贪盖而昏沉睡眠盖、掉举盖、无明盖生起。"
1162. "威仪心"是指支撑威仪的五十八种心。其中,伴随强烈昏沉睡眠的心被说成"无法维持威仪"。"下垂"是指下坠。

1163.Onayhatīti chādeti, avattharati vā. Nānārammaṇesu pavattinivāraṇena, vipphārikatānivāraṇeneva vā antosamorodho. Ekaccānanti sirīsādirukkhānaṃ. Rūpakāyeneva siyuṃ, tena sukhappaṭisaṃvedananibbānasacchikiriyānaṃ rūpatāpatti siyāti adhippāyo. Tasmāti ‘‘kāyassā’’ti vacanassa rūpattāsādhakattā. Na hi nāmakāyo supatīti idaṃ thinamiddhasamuṭṭhitarūpehi rūpakāyassa garubhāvappattaṃ aṅgapaccaṅgādīnaṃ saṃsīdanaṃ soppanti sandhāya vuttaṃ, na jāgaraṇacittarahitaṃ bhavaṅgasantatinti. Tassa phalattāti phalūpacārena indriyaṃ viya middhaṃ dassetuṃ middhassa phalattā indriyaniddese viya liṅgādīni middhaniddesepi soppādīni vuttānīti attho.

Rūpakāyassa antosamorodho natthīti so nāmakāye vuttoti viññāyati. Tena saha vuttā onāhapariyonāhā ca. Rūpakāyassa vā vipphārikāvipphārikabhāvo nāma attano sabhāvena natthi, nāmakāyassa nāmakāye vipphārike lahuko, avipphārike garukoti avipphārikabhāvena onāhanādi nāmakāyasseva hotīti onāhanādayopi nāmakāye viññāyanti. Tenāha ‘‘na hi rūpaṃ nāmakāyassa onāho…pe… hotī’’ti. Āvaraṇabhāvo viya hi onāhanādibhāvopi nāmakāyasseva hotīti. Itaro adhippāyaṃ ajānanto meghādīhi rūpehi rūpānaṃ onāhanādiṃ passanto ‘‘nanu cā’’tiādimāha. Yadi evanti yadi rūpassa onāhanāditā siddhā, arūpassa na siyā , setubandhādīsu rūpassa āvaraṇaṃ diṭṭhanti āvaraṇampi arūpassa na bhaveyyāti attho.

Surāmerayapānaṃ akusalanti katvā yutto tassa upakkilesabhāvo, surā…pe… pamādaṭṭhānānuyogassa ca akusalattā paññāya dubbalīkaraṇabhāvo yutto, tathāpi parassa adhippāyaṃ anujānitvā surāmerayassa upakkilesatā paññāya dubbalīkaraṇatā ca upakkilesānaṃ paññāya dubbalīkaraṇānañca paccayattā phalavohārena vuttāti dassento āha ‘‘na, paccayaniddesato’’ti. Evameva khoti yathā jātarūpassa ayo lohaṃ tipu sīsaṃ sajjanti pañcupakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti, na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya, evameva. Paccayaniddesatoti upakkilesapaññādubbalīkaraṇānaṃ paccayabhāvaniddesato, paccaye phalaniddesatoti attho. Sayameva kileso upakkilesaniddesesu niddiṭṭhoti adhippāyo.

Nīvaraṇaṃ hutvāva nīvaraṇasampayutte dassiyamāne na nīvaraṇatādassanattho ārambho, atha kho siddhanīvaraṇabhāvassa nīvaraṇasampayuttatādassanatthoti yathālābhavasena ca asampayuttassa vacanaṃ na yujjati. Yathā hi tiṭṭhantampi carantampīti sippisambukādīsu yathālābhasambhavaṃ taṃ dvayaṃ vuttaṃ, na evaṃ ‘‘thinamiddhanīvaraṇaṃ sampayuttampi asampayuttampī’’ti vacanaṃ atthi, yaṃ yathālābhaṃ sambhaveyyāti. Cittajassāsambhavavacanatoti ‘‘cattattā’’tiādivacanassa jhānakkhaṇe cittajassa thinamiddhassa asambhavavacanabhāvatoti attho, ‘‘cattattā’’tiādivacanena vā asambhavassa vacanato pakāsanatoti attho.


这是对巴利文的中文直译：
1163. "覆盖"是指遮蔽或遍覆。由于阻止在不同的所缘中运作，或者由于阻止扩散，所以是内在的抑制。"某些"指的是西里沙等树。应该只是色身，意思是这样会导致乐受和证悟涅槃成为色法。"因此"是指"身"这个词不能证明是指名身。因为"名身睡眠"这句话是指由昏沉睡眠所生起的色法使色身变得沉重，肢体等下沉成为睡眠，而不是指缺乏清醒心识的有分相续。"是它的果"的意思是，为了以果的假说显示睡眠如同根，由于睡眠是果，所以在睡眠的解释中也像在根的解释中一样说到性别等和睡眠等。
"色身没有内在抑制"，所以可知这是对名身所说的。与此一起说的覆盖和遍覆也是。或者说，色身本性上没有所谓的扩散和不扩散的状态，名身在名身扩散时轻盈，不扩散时沉重，所以由于不扩散而有覆盖等只属于名身，因此覆盖等也可以理解为属于名身。所以说"色法不是名身的覆盖......等"。因为就像障碍性一样，覆盖等的性质也只属于名身。另一人不知其意，看到云等色法对色法的覆盖等，就说"难道不是......"等。"如果这样"的意思是，如果色法的覆盖等性得到证实，无色法就不应有，既然在桥梁等处看到色法的障碍，那么障碍也不应属于无色法。
饮用谷酒米酒既然是不善的，它作为染污是合理的，由于饮用谷酒米酒......放逸处是不善的，所以削弱智慧也是合理的，但是认可他人的意思后说，谷酒米酒的染污性和削弱智慧是以果的假说来说明染污和削弱智慧的因性，所以说"不，是从因的说明"。"正如"是说，就像真金被铁、铜、锡、铅、锌这五种杂质染污后，既不柔软，也不适合作工，不发光而且易碎，不适合制作，就是这样。"从因的说明"是指从染污和削弱智慧的因性的说明，即在因中说明果的意思。意思是烦恼本身在染污的解释中被解释。
在显示盖既是盖又与盖相应时，开始不是为了显示盖性，而是为了显示已成就的盖性与盖相应性，所以说不相应是不合理的随得而说。因为就像"站着的和行走的"在贝类等中是随可得而说这两种，但是没有"昏沉睡眠盖是相应的和不相应的"这样的说法可以随得而有。"说心生的不可能"的意思是，"由于已断"等说法是说在禅那剎那心生的昏沉睡眠是不可能的，或者说是由于"已断"等说法而显示不可能。


Kāmesu kho pana…pe… sudiṭṭhoti iminā kāmādīnave aññāṇassa pahānamāha. Taṃ tatthapahānanti taṃ tattha rūpe pahānanti pahānaṃ apekkhitvā ‘‘ta’’nti vuttaṃ, taṃ vinayananti vā attho. Tena rūpassa appahātabbattameva dasseti, na pana ‘‘cha dhamme pahāyā’’tiādīsu middhassa appahātabbatādassanato añño pakāro vutto. Na yathā…pe… vuttanti cha dhammā pañca nīvaraṇāni ca yathā pahātabbāneva hontāni ‘‘pahātabbānī’’ti vuttāni, na evaṃ rūpaṃ pahātabbameva hontaṃ ‘‘pahātabba’’nti vuttanti attho.

Aññehi ca suttehīti vuttasuttānaṃ dassanatthaṃ ‘‘tathā hī’’tiādimāha. Kusalappavattiṃ āvarantīti āvaraṇā. Nīvārentīti nīvaraṇā. Cittaṃ abhibhavantā ārohantīti cetaso ajjhāruhā. Āvaraṇādikiccañca arūpasseva yujjati, tathā andhakaraṇādikiccaṃ. Tattha catūsu padesu purimapurimassa pacchimapacchimo attho. Saṃsāradukkhaṃ vighāto, taṃjanakatāya vighātapakkhikaṃ. Cetaso pariyuṭṭhānaṃ ayonisomanasikārato uppatti akusalarāsibhāvo ca arūpasseva hotīti arūpameva middhaṃ.

1166. Gaṇabhojanādiakappiyabhojanaṃ kappiyasaññī bhuñjitvā puna jānitvā koci vippaṭisārī hoti, anavajjañca bhikkhudassanacetiyavandanādiṃ vajjasaññī akatvā katvā ca koci assaddho vippaṭisārī hoti. Vatthunti mūlaṃ. Evarūpanti mūlavasena evaṃpakāranti attho. Kukkuccapadaṃ yevāpanakesu ‘‘kucchitaṃ kataṃ kukataṃ, tassa bhāvo’’ti vuttatthameva. Kukkuccāyanākāroti kukkuccabhāvanākāro kukkuccakaraṇākāro kukkuccagamanākāro vā. Etena kukkuccaṃ kiriyabhāvena dasseti. ‘‘Kappati na kappatī’’ti pavattacittuppādova vinayakukkuccaṃ.

1176. Cittavikkhipanakiccasāmaññena uddhaccaṃ kukkuccañca saha vuttanti veditabbaṃ. Kāmacchandassa anāgāmimaggena pahānaṃ ukkaṭṭhanīvaraṇavasena vuttanti veditabbaṃ. Yadi hi lobho nonīvaraṇo siyā, ‘‘nonīvaraṇo dhammo nīvaraṇassa dhammassa hetupaccayena paccayo’’tiādi vattabbaṃ siyā, na cetaṃ vuttaṃ. Gaṇanāya ca ‘‘hetuyā cattārī’’ti vuttaṃ, na ‘‘navā’’ti. Tasmā sabbo lobho kāmacchandanīvaraṇanti arahattamaggenassa pahānavacanaṃ yuttaṃ.

1219.Kāmo cāti kilesakāmo ca. Purimadiṭṭhiṃ uttaradiṭṭhi upādiyatīti purimadiṭṭhiṃ ‘‘sassato’’ti gaṇhantī upādiyati, purimadiṭṭhiākāreneva vā uppajjamānā uttaradiṭṭhi teneva purimadiṭṭhiṃ daḷhaṃ karontī taṃ upādiyatīti vuttaṃ. Gosīlagovatādīnīti tathābhūtaṃ diṭṭhimāha. Abhinivesatoti abhinivesabhāvato, abhinivisanato vā. Attavādamattamevāti attassa abhāvā ‘‘attā’’ti idaṃ vacanamattameva. Upādiyanti daḷhaṃ gaṇhanti. Kathaṃ? Attāti. Attāti hi abhinivisantā vacanameva daḷhaṃ katvā gaṇhantīti attho. Evaṃ attavādamattameva upādiyantīti vuttaṃ. ‘‘Attavādamatta’’nti vā vācāvatthumattamāha. Vācāvatthumattameva hi ‘‘attā’’ti upādiyanti atthassa abhāvāti.



这是对巴利文的中文直译：
"在诸欲中......善见"这句话说明了断除对欲等过患的无知。"在那里断除"是指在色法中断除，考虑到断除而说"那个"，或者意思是"那个调伏"。这只是显示色法不应被断除，而不是说像在"断除六法"等中显示睡眠不应被断除那样说明另一种方式。"不像......所说"的意思是，六法和五盖是应当断除的，所以说"应当断除"，而色法虽然是应当断除的，但不是这样说"应当断除"。
"以及其他经"，为了显示所说的经而说"正如......"等。障碍善法的运作称为障碍。阻止称为盖。压倒心而升起称为心的压制。障碍等作用只适合于无色法，同样使盲等作用也是。在这四个词中，后后是前前的意思。轮回苦是恼害，由于产生它而属于恼害一分。心的遍起、从不如理作意生起以及成为不善之聚只属于无色法，所以睡眠只是无色法。
1166. 有人以为团食等不如法食是如法的而食用，后来知道后生悔，有些无信者以为无过失的见比丘、礼拜佛塔等是有过失的而不做，做了后也生悔。"事"是指根本。"如此"是指依根本而如此类。悔在必定项目中就是说"做了恶事为恶作，它的状态"的意思。"悔的形态"是指悔的状态、造作悔的形态或趋向悔的形态。这是以作用显示悔。"是否如法"这样生起的心即是律的悔。
1176. 应知掉举和悔是由于扰乱心的作用相同而一起说的。应知欲贪以不还道断除是从殊胜盖的角度说的。因为如果贪是非盖，就应该说"非盖法是盖法的因缘"等，但这没有说。在计数中也说"因缘有四"，而不是"九"。因此一切贪都是欲贪盖，所以说以阿罗汉道断除是合理的。
1219. "欲和"是指烦恼欲和。"后见取著前见"是指执取前见为"常"而取著，或者说后见以前见的形态生起，以此而加强前见，所以说取著它。"牛戒牛禁等"是说如此的见。"执著"是指执著性或执著。"只是我说"是指因为没有我而"我"这个只是说而已。"取著"是坚固地执取。怎样呢？作为我。意思是执著"我"时只是坚固地执取言说。所以说只取著我说。或者"我说"只是说语言的对象。因为只取著"我"作为语言的对象，因为实体是不存在的。

1221.Dinnanti dānamāha, taṃ aphalattā rūpaṃ viya dānaṃ nāma na hotīti paṭikkhipati. Mahāvijitayaññasadiso yañño mahāyāgo. Āmantetvā havanaṃ dānaṃ āhunaṃ, pāhunānaṃ atithīnaṃ atithikiriyā pāhunaṃ, āvāhādīsu maṅgalatthaṃ dānaṃ maṅgalakiriyā. Paraloke ṭhito imaṃ lokaṃ ‘‘natthī’’ti gaṇhātīti imaṃ lokaṃ avekkhitvā paraloko, parañca avekkhitvā ayaṃ loko hoti gantabbato āgantabbato cāti paralokato idhāgamanassa abhāvā tattheva ucchijjanato cittena paraloke ṭhito imaṃ lokaṃ ‘‘natthī’’ti gaṇhātīti attho veditabbo. Na hi ayaṃ diṭṭhi paraloke nibbattasseva hotīti. Idhaloke ṭhitoti etthāpi ayameva nayo. Ayaṃ vā ettha attho ‘‘saṃsaraṇappadeso idhaloko ca paraloko ca nāma koci natthi saṃsaraṇassa abhāvā tattha tattheva ucchijjanato’’ti. Purimabhavato pacchimabhave upapatanaṃ upapāto, so yesaṃ sīlaṃ, te opapātikā. Te pana cavanakā upapajjanakā hontīti katvā āha ‘‘cavanakaupapajjanakasattā natthīti gaṇhātī’’ti. Anulomappaṭipadanti nibbānānukūlaṃ sīlādippaṭipadaṃ.

1236.Nippadesatova gahitoti iminā yaṃ āsavagocchake brahmānaṃ kapparukkhādīsu rāgassa ca diṭṭhirāgassa ca asaṅgahaṇena nīvaraṇagocchake ca kāmacchandassa anāgāmimaggena pahātabbatādassanena sappadesattaṃ vuttaṃ, taṃ nivāritaṃ hoti. Arahattamaggenāti vacanena catūhi maggehi pahātabbatā vuttāti daṭṭhabbaṃ. Na hi purimehi atanukatā mohādayo arahattamaggena pahīyantīti.

1287.Niratiatthenāti pītivirahena, balavanikantivirahena vā. Na hi dukkhāya vedanāya rajjantīti. Ava-saddena avagāhattho adhoattho cāti dvidhā ava-saddassa attho vutto.

1301. Vicikicchāsahagato moharaṇo pahānekaṭṭhena diṭṭhisampayuttena rāgaraṇena saraṇo, uddhaccasahagato rūparāgaarūparāgasaṅkhātena. Araṇavibhaṅgasutte (ma. ni. 3.333) pana ‘‘yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo’’tiādivacanato phalabhūtadukkhaupaghātaupāyāsapariḷāhasabhāvabhūto micchāpaṭipadābhāvova ‘‘saraṇo’’ti viññāyatīti tehi sabbākusalānaṃ saraṇatā siddhā hotīti.

Suttantikadukanikkhepakathāvaṇṇanā

1303.Vivecitattāti visuṃ katattā pakāsitattā. Asesetvā khepetīti vajiraṃ attanā patitaṭṭhānaṃ asesetvā khepeti puna apākatikatāāpādanena.

1311.Tappatīti vippaṭisārī hoti, anusocati vā.



这是对巴利文的中文直译：
1221. "布施"指的是施舍，因为它没有果报，所以否定它像色法一样不能称为布施。大胜祭那样的祭祀叫做大祭。召请后的供养叫做供养，对客人的款待叫做接待，在婚礼等吉祥事中的布施叫做吉祥仪式。站在来世否定此世，是指观察此世而有来世，观察彼世而有此世，因为要去来的缘故，由于从来世来到此处是不存在的，就在那里断灭，所以应理解意思是心住于来世而执取"此世不存在"。因为这种见解不只属于已生于来世的人。"住于此世"在这里也是同样的道理。或者这里的意思是"没有所谓轮回处的此世和来世，因为没有轮回，在各处都断灭"。从前世到后世的出生叫做往生，这是他们的戒行，他们是化生。而说"执取没有死亡和往生的众生"，是因为他们是死亡和往生的。"顺道"是指适合涅槃的戒等修行。
1236. "完全地取"这句话否定了在漏品类中不包括对梵天、如意树等的贪和见贪，以及在盖品类中显示欲贪以不还道断的部分性。应当理解"以阿罗汉道"这句话说明以四道断除，因为被前道减弱的痴等不是由阿罗汉道断除的。
1287. "以无乐义"是指缺乏喜，或缺乏强烈的欲求。因为他们不贪著苦受。"ava"音有两种含义：深入义和向下义。
1301. 与疑相应的痴斗争在断除方面与见相应的贪斗争有斗争，与掉举相应的则与色贪、无色贪有斗争。但在无诤经中说："追求欲的结生乐和喜的是低劣的、粗俗的、凡夫的、非圣的、无义的，这个法是有苦的、有损害的、有忧恼的、有热恼的、邪行。因此这个法是有诤的"等，从这句话可知，具有果报中的苦、损害、忧恼、热恼性质的邪行性被理解为"有诤"，因此证实了一切不善法的有诤性。
经分别双论释义
1303. "已分别"是指已分开、已显示。"不留余地消灭"是指金刚落在之处不留余地地消灭，使其不能恢复原状。
1311. "烧恼"是指后悔，或追悔。

1313.Ahanti iti-saddaparena ahaṃ-saddena hetubhūtena yo attho viññāyati, so saṃkathīyati, udīrīyatīti attho. Aññathā hi vuccamānassa vacanena pakāsiyamānassa padatthassa saṅkhādibhāve sabbesaṃ kusalādidhammānaṃ adhivacanāditā siyāti. Bhāvoti sattavevacananti bhaṇanti, dhātuyā vā etaṃ adhivacanaṃ. Dattoti ettāvatā sattapaññattiṃ dassetvā aññampi upādāpaññattiṃ dassetuṃ ‘‘mañco’’tiādimāha. Ahanti ca pavattaṃ adhivacanaṃ vadantena suṇantena ca pubbe gahitasaññena atthappakāsanabhāvena viññāyati. Na hi tasmiṃ aviññāte tadatthavijānanaṃ atthīti visesena adhivacanaṃ ‘‘ñāyatīti samaññā’’ti vuttaṃ. Etassatthassa ahanti idaṃ adhivacananti evaṃ vā saññāgahaṇavasena ñāyati samaññāyati pākaṭā hotīti samaññā. Paññāpīyatīti ahanti idaṃ etassa adhivacananti evaṃ ṭhapīyatīti attho. Voharīyatīti vuccati. Uddheyyanti uddharitabbaṃ. Api nāmasahassatoti anekehipi nāmasahassehīti attho. Sayameva upapatanasīlaṃ nāmaṃ ‘‘opapātikanāma’’nti vuccati.

Karīyatīti kammaṃ, nāmameva kammaṃ nāmakammaṃ. Tathā nāmadheyyaṃ. Karaṇaṭhapanasaddāpi hi kammatthā hontīti. Atha karaṇatthā, karīyati ca ṭhapīyati ca etena attho evaṃnāmoti paññāpīyatīti karaṇaṃ ṭhapanañca nāma hoti. Atha bhāvatthā, ñāpanamattameva karaṇaṃ ṭhapananti ca vuttaṃ. Nāmanirutti nāmabyañjananti nāmamicceva vuttaṃ hoti. Na hi pathavīsaṅkhātaṃ atthappakāramattaṃ nivadati byañjayati vā pathavīti nāmaṃ nivadati byañjayati vā, tasmā anāmassa niruttibyañjanabhāvanivāraṇatthaṃ ‘‘nāmanirutti nāmabyañjana’’nti vuttaṃ. Evaṃ nāmābhilāpoti etthāpi nayo. Ettha pana saṅkhā samaññā paññatti vohāroti catūhi padehi paññāpitabbato paññatti vuttā, itarehi paññāpanato.

Tattha ca ‘‘purimā upādāpaññatti uppādavayakiccarahitā lokasaṅketasiddhā, pacchimā nāmapaññatti, yāya purimā paññatti rūpādayo ca sotadvāraviññāṇasantānānantaramuppannena gahitapubbasaṅketena manodvāraviññāṇasantānena gahitāya paññāpīyantī’’ti ācariyā vadanti. Etasmiṃ pana imissā pāḷiyā aṭṭhakathāya ca atthe sati yaṃ vuttaṃ mātikāyaṃ ‘‘vacanamattameva adhikāraṃ katvā pavattā adhivacanā nāma, sahetukaṃ katvā vuccamānā abhilāpā nirutti nāma, pakārena ñāpanato paññatti nāmā’’ti (dha. sa. aṭṭha. 101-108), tena virodho siyā. Na hi uppādavayakiccarahitassa vacanamattaṃ adhikāraṃ katvā pavatti atthi uppādādisahitasseva pavattisabbhāvato, na ca vacanavacanatthavimuttassa nāmassa niddhāretvā sahetukaṃ katvā vuccamānatā atthi, nāpi aniddhāritasabhāvassa padatthassa tena tena pakārena ñāpanaṃ atthīti.


这是对巴利文的中文直译：
1313. "我"是指由作为因的"我"这个词后面的"iti"音所理解的意义被说出、被表达的意思。因为否则，对于用言语表达、用词显示的词义是数等的情况，一切善等法都会成为名称等。有人说"存在"是"有情"的同义词，或者这是"界"的名称。"达多"这样显示了有情施设后，为了显示其他的所依施设而说"床"等。说和听"我"这个名称时，由先前获得的认知以显示义的方式而被理解。因为如果不理解它就没有理解它的意义，所以特别说名称是"被了知故为共称"。或者说，这样通过获得认知而了知、共称、明显，故为共称："这是此义的名称"。"被施设"的意思是"这是它的名称"这样被建立。"被言说"是指被说。"应被提起"是指应被举出。"乃至千名"的意思是乃至以许多千名。自然生起性质的名称称为"化生名"。
"被作"是业，名本身是业叫做名业。同样名称也是。因为作和立的词也是业义。或者是作具义，以此而作和立义，如此名而被施设，所以是作具和立具的名称。或者是状态义，只是说知和立的状态。"名表示名表现"只是说名而已。因为名为"地"不是表示或表现被称为地的义的形态而已，而是表示表现名，所以为了否定非名的表示和表现性质而说"名表示名表现"。"如此名言"在这里也是同样的道理。这里以"名称、共称、施设、言说"四词说明被施设的施设，以其他词说明能施设的。
关于这些，诸师说"前者是所依施设，离生灭作用，由世间共许而成立；后者是名施设，由此而施设前者的施设和色等，通过耳门识相续之后生起、已取得先前共许的意门识相续而取得"。但是在这部巴利文和注释书的意义中，如果与所说的论母"只取言语而转起的叫做名称，以有因而被说的叫做表示，由种种方式显示叫做施设"相违，就会有矛盾。因为离生灭作用者没有只取言语而转起，因为只有具有生等才有转起的存在；也没有离开言语和言语义的名被确定而以有因说出；也没有未确定自性的词义以种种方式被显示。


Duvidhā cāyaṃ paññatti yathāvuttappakārāti aṭṭhakathāvacanañca na dissati, aṭṭhakathāyaṃ pana vijjamānapaññattiādayo cha paññattiyova vuttā. Tattha ‘‘rūpaṃ vedanā’’tiādikā vijjamānapaññatti. ‘‘Itthī puriso’’tiādikā avijjamānapaññatti. ‘‘Tevijjo chaḷabhiñño’’tiādikā vijjamānena avijjamānapaññatti. ‘‘Itthisaddo purisasaddo’’tiādikā avijjamānena vijjamānapaññatti. ‘‘Cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇa’’ntiādikā vijjamānena vijjamānapaññatti. ‘‘Khattiyakumāro brāhmaṇakumāro’’tiādikā avijjamānena avijjamānapaññatti. Na cettha yathāvuttappakārā duvidhā paññatti vuttāti sakkā viññātuṃ. Vijjamānassa hi saṅkhā…pe… abhilāpo vijjamānapaññatti. Avijjamānassa ca saṅkhādikā avijjamānapaññatti. Tesaṃyeva visesanavisesitabbabhāvena pavattā saṅkhādayo itarāti.

Avijjamānapaññattivacanena paññāpitabbā upādāpaññatti, tassā paññāpanabhūtā nāmapaññatti ca vuttā, itarehi nāmapaññattiyeva yathāvuttāti ce? Na, asiddhattā. Sati hi ujuke purime pāḷianugate atthe ayamattho imāya aṭṭhakathāya vuttoti asiddhametaṃ. Yadi ca sattarathaghaṭādidisākālakasiṇaajaṭākāsakasiṇugghāṭimākāsaākiñcaññāyatanavisayanirodhasamāpattiādippakārā upādāpaññatti avijjamānapaññatti, eteneva vacanena tassā avijjamānatā vuttāti na sā atthīti vattabbā. Yathā ca paññāpitabbato avijjamānānaṃ sattādīnaṃ avijjamānapaññattibhāvo, evaṃ rūpādīnaṃ vijjamānānaṃ paññapetabbato vijjamānapaññattibhāvo āpajjati. Tato ‘‘sabbe dhammā paññattī’’ti paññattipathehi avisiṭṭho paññattidhammaniddeso vattabbo siyā. Athāpi paññāpitabbapaññāpanavisesadassanattho saṅkhādiniddeso, tathāpi ‘‘ekadhammo sabbadhammesu nipatati, sabbadhammā ekadhammasmiṃ nipatantī’’tiādinā paññāpitabbānaṃ paññattipathabhāvassa dassitattā paññāpitabbānaṃ paññattibhāve paññattipathā paññattisaddeneva vuttāti paññattipathapadaṃ na vattabbaṃ siyā, nāpi sakkā paññāpitabbapaññāpanavisesadassanattho saṅkhādiniddesoti vattuṃ saṅkhādisaddānaṃ samānatthattā. Vuttañhi ‘‘maraṇenapi taṃ pahīyati, yaṃ puriso mamidanti maññatī’’ti (mahāni. 41) ettha ‘‘purisoti saṅkhā samaññā…pe… abhilāpo’’ti (mahāni. 41). Tathā ‘‘māgaṇḍiyoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ saṅkhā samaññā’’tiādi (mahāni. 73). Na ca ‘‘ayaṃ itthannāmo’’ti saṅketaggahaṇaṃ ‘‘rūpaṃ tisso’’tiādivacanaggahaṇañca muñcitvā aññassa asiddhasabhāvassa atthapaññāpane samatthatā sambhavati, tesañca asamatthatā. Yadi hi tesaṃ vinā paññattiyā atthapaññāpane asamatthatā siyā, paññattipaññāpane ca asamatthatāti tassā aññā paññatti vattabbā siyā, tassā tassāti anavatthānaṃ, tato atthavijānanameva na siyā, nāpi saṅketaggahaṇaṃ saṅketassa paññattibhāve ‘‘ayaṃ imassa bhāsitassa attho’’ti vā, ‘‘imassatthassa idaṃ vacanaṃ jotaka’’nti vā. Saññuppādamatte pana saṅketaggahaṇe vacanassa vacanatthavinimuttassa kappane payojanaṃ natthi. ‘‘Buddhassa bhagavato vohāro lokiye sote paṭihaññati’’ (kathā. 347), ‘‘abhijānāsi no tvaṃ ānanda ito pubbe evarūpaṃ nāmadheyyaṃ sutaṃ yadidaṃ janavasabho’’ti (dī. ni. 2.280), ‘‘nāmañca sāveti koṇḍañño ahaṃ bhagavā’’tiādīhi (saṃ. ni. 

这是对巴利文的中文直译：
注释书中没有说"这种施设有两种,如前所述"这样的话,但在注释书中只说了实有施设等六种施设。其中,"色、受"等是实有施设。"女人、男人"等是非实有施设。"三明、六通"等是以实有施设非实有。"女声、男声"等是以非实有施设实有。"眼识、耳识"等是以实有施设实有。"刹帝利童子、婆罗门童子"等是以非实有施设非实有。这里不能理解为说了如前所述的两种施设。因为实有的名称...言说是实有施设。非实有的名称等是非实有施设。以这些为限定和被限定而转起的名称等是其他施设。
如果说非实有施设一词说的是被施设的所依施设,以及作为其施设的名施设,其他词只是如前所说的名施设?不,这是不成立的。因为在有直接的、符合前面经文的意义时,说这个注释书说了这个意义是不成立的。如果说有情、车、瓶等、方位时节遍、虚空遍、空无边处、灭尽定等种类的所依施设是非实有施设,那么由这个词就说了它的非实有性,就应该说它是不存在的。正如由于被施设而非实有的有情等是非实有施设,同样由于能被施设而实有的色等也会成为实有施设。因此应该说"一切法都是施设",施设法的解释就会与施设道无异。即使名称等的解释是为了显示被施设和能施设的差别,但由于已经以"一法落入一切法中,一切法落入一法中"等显示了被施设是施设道,所以在被施设是施设的情况下,施设道已经由施设一词说了,就不应该说施设道一词,也不能说名称等的解释是为了显示被施设和能施设的差别,因为名称等词是同义的。因为说"人认为'这是我的',死时也舍弃它",这里说"人是名称、共称...言说"。同样"摩犍提是那个婆罗门的名、名称、共称"等。除了"这是某某名"的约定获得和"色、提舍"等言语获得之外,不可能有能力施设其他未成立自性的义,而且它们是无能力的。因为如果它们没有施设就无法施设义,也无法施设施设,那么就应该说有另一个施设,如此则无穷,因此就不可能理解义,也不可能有约定获得,在施设是施设的情况下"这是此说的义"或"此言显示此义"。但是在仅仅生起想的约定获得中,设立离开言语和言语义的言语是没有目的的。"佛世尊的言说撞击世间的耳",

1.217) ca paññattiyā vacanabhāvo siddho. Tasmā pāḷiyā aṭṭhakathāya ca aviruddho attho vicāretvā gahetabbo.

Yadi sattādayo avijjamānapaññatti na honti, kā pana avijjamānapaññatti nāmāti? Pakāsito ayamattho ‘‘avijjamānānaṃ sattādīnaṃ saṅkhā…pe… abhilāpo avijjamānapaññattī’’ti. Sattādīnañca avijjamānattā atthitā neva vattabbā, ye ca vadeyyuṃ ‘‘rūpādīni viya avijjamānattā avijjamānatā vuttā, na natthibhāvato’’ti, ayañca vādo hevatthikathāya paṭisiddho, na ca rūpaṃ vedanā na hotīti avijjamānaṃ nāma hoti. Evaṃ sattādayopi yadi atthi, rūpādayo na hontīti avijjamānāti na vattabbā. Yasmā pana yesu rūpādīsu cakkhādīsu ca tathā tathā pavattamānesu ‘‘satto itthī ratho ghaṭo’’tiādikā vicittasaññā uppajjati, saññānulomāni ca adhivacanāni, tehi rūpacakkhādīhi añño sattarathādisaññāvalambito vacanattho vijjamāno na hoti, tasmā sattarathādiabhilāpā ‘‘avijjamānapaññattī’’ti vuccanti, na ca te ‘‘musā’’ti vuccanti lokasamaññāvasena pavattattā. Tato eva te abhilāpā ‘‘sammutisacca’’nti vuccanti. So ca vacanattho sayaṃ avijjamānopi vijjamānassa vacanasseva vasena paññattivohāraṃ labhati, ‘‘sammutisacca’’nti ca vuccati yathāgahitasaññāvasena pavattavacanatthabhāvato. ‘‘Sammutiñāṇaṃ saccārammaṇameva, nāññārammaṇa’’nti (kathā. 434) kathāya ca ‘‘pathavīkasiṇādi cīvarādi ca sammutisaccamhī’’ti imināva adhippāyena vuttanti viññāyati. Yasmā rūpādīsu santānena pavattamānesu ekattaggahaṇavasena te amuñcitvā pavattaṃ sattādiggahaṇaṃ cakkhuviññāṇādīni viya rūpādīsu tesu khandhesu cakkhādīsu ca asantaṃ avijjamānaṃ sattarathādiṃ gaṇhāti, tasmā taṃ parittārammaṇādibhāvena na vattabbanti vuttaṃ. Tathā yaṃ khandhasamūhasantānaṃ ekattena gahitaṃ upādāya ‘‘kalyāṇamitto pāpamitto puggalo’’ti gahaṇaṃ paññatti ca pavattati, taṃ tadupādānabhūtaṃ puggalasaññāya sevamānassa kusalākusalānaṃ uppatti hotīti ‘‘puggalopi upanissayapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.9) vuttaṃ. Yasmā pana puggalo nāma koci bhāvo natthi, tasmā yathā āpodhātuādīni cittena vivecetvā pathavīdhātu upalabbhati, na evaṃ rūpādayo khandhe vivecetvā puggalo upalabbhati. Paṭisedhitā ca puggalakathāya puggaladiṭṭhi. Vajirāya ca bhikkhuniyā vuttaṃ –

‘‘Kaṃ nu sattoti paccesi, māra diṭṭhigataṃ nu te;

Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhatī’’ti. (saṃ. ni. 1.171; mahāni. 186; kathā. 233);

Sattoti pana vacanassa paññattiyā pavattiṃ dassetuṃ sā evamāha –

‘‘Yathāpi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti;

Evaṃ khandhesu santesu, hoti sattoti sammutī’’ti. (saṃ. ni. 1.171; mahāni. 186; kathā. 233);

Yadi puggalo na vijjati, kathaṃ puggalaggahaṇassa sārammaṇatā siyāti? Avijjamānassapi ārammaṇassa gahaṇato. Avijjamānampi hi parikappitaṃ lokasaññātaṃ vā vijjamānaṃ vā sabhāvabhūtaṃ ārammaṇaṃ gahetvāva uppajjanato sārammaṇatā vuttā. Sārammaṇāti hi vacanaṃ cittacetasikānaṃ ārammaṇena vinā appavattiññeva dīpeti, na tehi gahitassa ārammaṇassa vijjamānataṃ avijjamānataṃ vāti. Ayaṃ saṅkhatāsaṅkhatavinimuttassa atthitāpaṭisedhaṃ sabbathā anuvattantānaṃ vinicchayo.



这是对巴利文的中文直译：
"阿难,你以前是否听过这样的名字叫做阇那瓦萨巴","说出名字:'我是憍陈如,世尊'"等,都证实了施设是言说。因此应当考察而取不违背巴利文和注释书的意义。
如果有情等不是非实有施设,那么什么是非实有施设呢？这个意义已经说明:"对非实有的有情等的名称...言说是非实有施设"。由于有情等是非实有,就完全不应该说它们的存在,如果有人说"像色等一样,说是非实有是由于非实有性,不是由于不存在",这种说法在《诤论》中已被否定,而且色不是受这样的不是就叫做非实有。同样,如果有情等存在,就不应该说因为它们不是色等而是非实有。但是因为当色等和眼等如此这般运作时,生起"有情、女人、车、瓶"等种种想,而名称是随顺想的,除了那些色、眼等之外,没有以有情、车等想为所缘的实有言语义,所以有情、车等言说被称为"非实有施设",而且它们不被称为"虚妄",因为是依世间共称而运作。正因为如此,这些言说被称为"世俗谛"。这个言语义虽然自身非实有,但依实有言语的力量而得到施设言说,而且由于是依所取想而运作的言语义,所以称为"世俗谛"。从"世俗智只以谛为所缘,不以其他为所缘"的讨论中可以理解,说"地遍等和衣等是世俗谛"就是这个意思。因为当色等以相续而运作时,依一性执取而不舍离它们而运作的有情等执取,像眼识等一样,在那些蕴和眼等中执取不存在、非实有的有情、车等,所以说它不能说是有限所缘等。同样,依蕴的聚集相续以一性执取而有"善知识、恶知识、补特伽罗"的执取和施设运作,由于修习补特伽罗想而生起善不善,所以说"补特伽罗也以亲依止缘为缘"。但是因为没有所谓补特伽罗这样的存在,所以不像用心分开水界等而了知地界那样,分开色等蕴而了知补特伽罗。在补特伽罗论中也否定了补特伽罗见。比丘尼金刚也说：
"魔罗你执著什么为有情？这是你的邪见吗？
这只是纯粹的诸行聚,这里找不到有情。"
为了显示有情这个词的施设运作,她这样说：
"如同诸部分集合,称之为车；
同样在诸蕴存在时,有'有情'的世俗说。"
如果补特伽罗不存在,那么补特伽罗执取如何有所缘性呢？因为执取非实有的所缘。因为即使是非实有的、被想象的、世间共知的或实有的、自性存在的所缘,由于只有在执取后才生起,所以说有所缘性。因为"有所缘"这个词只是表明心和心所离开所缘就不运作,而不是说它们所执取的所缘是实有或非实有。这是完全随顺否定离开有为无为的存在者的决定。

1316.Nāmakaraṇaṭṭhenāti aññaṃ anapekkhitvā sayameva attano nāmakaraṇasabhāvatoti attho. Yañhi parassa nāmaṃ karoti, tassa ca tadapekkhattā aññāpekkhaṃ nāmakaraṇanti nāmakaraṇasabhāvatā na hoti. Tasmā mahājanassa ñātīnaṃ guṇānañca sāmaññanāmādikārakānaṃ nāmabhāvo nāpajjati. Yassa ca aññehi nāmaṃ karīyati, tassa ca nāmakaraṇasabhāvatā natthīti natthiyeva nāmabhāvo, vedanādīnaṃ pana sabhāvasiddhattā vedanādināmassa nāmakaraṇasabhāvato nāmatā vuttā. Pathavīādinidassanena nāmassa sabhāvasiddhataṃyeva nidasseti, na nāmabhāvasāmaññaṃ, niruḷhattā pana nāmasaddo arūpadhammesu eva vutto, na pathavīādīsūti na tesaṃ nāmabhāvo. Mātikāya ca pathavīādīnaṃ nāmatānāpatti vuttāva. Na hi pathavīādināmaṃ vijahitvā kesādināmehi rūpadhammānaṃ viya vedanādināmaṃ vijahitvā aññena nāmena arūpadhammānaṃ voharitabbena piṇḍākārena pavatti atthīti.

Atha vā rūpadhammā cakkhādayo rūpādayo ca tesaṃ pakāsakapakāsitabbabhāvato vinā nāmena pākaṭā honti, na evaṃ arūpadhammāti adhivacanasamphasso viya nāmāyattagahaṇīyabhāvena ‘‘nāma’’nti vuttā, paṭighasamphassopi na cakkhādīni viya nāmena vinā pākaṭoti ‘‘nāma’’nti vutto. Arūpatāya vā aññanāmasabhāgattā saṅgahitoyaṃ, aññaphassasabhāgattā vā. Vacanatthopi hi ‘‘rūpayatīti rūpaṃ, nāmayatīti nāma’’nti idha pacchimapurimānaṃ sambhavati. Rūpayatīti vināpi nāmena attānaṃ pakāsayatīti attho, nāmayatīti nāmena vinā apākaṭabhāvato attano pakāsakaṃ nāmaṃ karotīti attho. Ārammaṇādhipatipaccayatāyāti satipi rūpassa ārammaṇādhipatipaccayabhāve na paramassāsabhūtaṃ nibbānaṃ viya sātisayaṃ taṃnāmanasabhāvena paccayoti nibbānameva ‘‘nāma’’nti vuttaṃ.

1318.Vaṭṭamūlasamudācāradassanatthanti sattānaṃ vaṭṭamūlasamudācāro nāma avijjā ca bhavataṇhā ca, taṃdassanatthanti attho. Tattha samudācaratīti samudācāro, vaṭṭamūlameva samudācāro vaṭṭamūlasamudācāro, vaṭṭamūladassanena vaṭṭamūlānaṃ pavatti dassitā hotīti vaṭṭamūlānaṃ samudācārassa dassanatthantipi attho.

1320. Ekekasmiñca attāti ca lokoti ca gahaṇavisesaṃ upādāya ‘‘attā ca loko cā’’ti vuttaṃ. Ekaṃ vā khandhaṃ attato gahetvā aññaṃ attano upabhogabhūto lokoti gaṇhantassa attano attānaṃ ‘‘attā’’ti gahetvā parassa attānaṃ ‘‘loko’’ti gaṇhantassa vā vasena ‘‘attā ca loko cā’’ti vuttaṃ. Taṃ bhavissatīti taṃ dvidhāpi gahitaṃ khandhapañcakaṃ bhavissatīti niviṭṭhā parāmasantīti attho.

1332. Saha sikkhitabbo dhammo sahadhammo, tattha bhavaṃ sahadhammikaṃ. Kammatthe vattamānato dovacassasaddato āya-saddaṃ anaññatthaṃ katvā ‘‘dovacassāya’’nti vuttanti adhippāyena ‘‘dubbacassa kamma’’nti āha. Dovacassassa vā ayanaṃ pavatti dovacassāyaṃ. Vacanassa paṭiviruddhavacanaṃ paṭāṇikagahaṇaṃ. Guṇehi garūsu gāravena vasanaṃ garuvāso. Jātiādīhi jeṭṭhakesu paṭissuṇitabbesu vasanaṃ sajeṭṭhakavāso. Ottappitabbā vā garuno. Hiriyitabbā jeṭṭhakā. Yāya cetanāya dubbaco hoti, sā dovacassatā bhavituṃ arahatīti ‘‘saṅkhārakkhandhoyevā’’ti āha.

1333. Du-saddena yuttaṃ nāmaṃ dunnāmaṃ. Anupasaṅkamantassapi anusikkhanaṃ sevanāti adhippāyena ‘‘bhajanāti upasaṅkamanā’’ti āha. Sabbatobhāgenāti kāyavācācittehi āvi ceva raho ca.



这是对巴利文的中文直译：
1316. "以起名义"的意思是不依赖其他而自己本身有起名的自性。因为给他人起名,由于依赖他而成为依赖他人的起名,所以不是起名的自性。因此大众、亲属和功德等的共同名字等的造作者不成为名。而且被他人起名的,也没有起名的自性,所以完全不成为名。但是受等由于自性成就,所以说受等名由于有起名的自性而成为名。以地等为例只是说明名的自性成就,不是名性的共同,但由于固定,"名"字只用于无色法,不用于地等,所以它们不成为名。在论母中也说了地等不成为名。因为没有像色法舍弃地等名而用发等名那样,无色法舍弃受等名而用其他名称以总体形式运作。
或者说色法如眼等和色等由于它们是能显和所显,不用名就明显,无色法不是这样,所以像名触一样由于以名为依而可取而说为"名",而对触虽然不像眼等不用名就明显,也说为"名"。或者由于无色性而与其他名同类而摄,或者由于与其他触同类。因为字义"显现故为色,归名故为名"在这里后前都可能。"显现"的意思是即使不用名也显示自己,"归名"的意思是因为离开名就不明显而使自己的显示者成为名。"以所缘增上缘性"是说虽然色也有所缘增上缘性,但不像涅槃是最胜的安稳那样以殊胜的导向名的自性为缘,所以只有涅槃说为"名"。
1318. "为了显示轮回根本的现行"的意思是,众生的轮回根本现行即是无明和有爱,为了显示它的意思。其中"现行"是指运作,轮回根本的现行就是轮回根本现行,由于显示轮回根本就显示了轮回根本的运作,所以也是为了显示轮回根本的现行运作的意思。
1320. 依每一个"我"和"世间"的执取差别而说"我和世间"。或者执取一蕴为我,其他为我受用的世间;或者执取自己的我为"我",执取他人的我为"世间",依此而说"我和世间"。"那将是"的意思是,执著认为那两种方式执取的五蕴将会存在。
1332. 应当一起学习的法叫做同法,在其中的叫做同法的。由于"难教"一词表达业而"-āya"音没有其他意思,所以说"难教性",依此意思说"难教的业"。或者难教的进行运作是难教性。言语的对立言语是执取抗拒。以功德而对师长恭敬而住是师长住。对于以出生等为长上而应该听从的人而住是长上住。或者应该畏惧师长。应该惭愧长上。由于那个使人难教的思是难教性,所以说"就是行蕴"。
1333. 与"恶"音结合的名叫做恶名。即使不亲近也有随学跟随的意思,所以说"亲近即是亲近"。"以一切方面"是指以身语意在显和隐中。

1336.Vinayoti vibhaṅgakhandhakā vuttā. Vatthuvītikkamato pubbe parato ca āpattiṃ āpajjanto nāma na hotīti saha vatthunā āpattiṃ paricchindati. Tenāha ‘‘saha vatthunā…pe… āpattikusalatā nāmā’’ti. Saha kammavācāyāti abbhānatiṇavatthārakakammavācāya ‘‘ahaṃ, bhante, itthannāmaṃ āpattiṃ āpajji’’ntiādikāya ca. Saheva hi kammavācāya āpattivuṭṭhānañca paricchindatīti. Āpattiyā vā kāraṇaṃ vatthu, vuṭṭhānassa kāraṇaṃ kammavācāti kāraṇena saha phalassa jānanavasena ‘‘saha vatthunā saha kammavācāyā’’ti vuttaṃ.

1338. Ayamevattho saha parikammenāti ettha vutto. Vuṭṭhānakapaññāyāti vuṭṭhānassa kāraṇabhūtāya parikammapaññāya.

1340. Dhātuvisayā sabbāpi paññā dhātukusalatā, tadekadesā manasikārakusalatāti adhippāyena purimapadepi uggahamanasikārajānanapaññā vuttā. Purimapade vā vācuggatāya dhātupāḷiyā manasikaraṇaṃ ‘‘manasikāro’’ti vuttaṃ. Tattha uggaṇhantī manasikarontī dhātupāḷiyā atthaṃ suṇantī ganthato ca atthato ca dhārentī ‘‘ayaṃ cakkhudhātu nāmā’’tiādinā sabhāvato aṭṭhārasevāti gaṇanato ca paricchedaṃ jānantī ca paññā uggahapaññādikā vuttā. Pacchimapade pañcavidhāpi sā paññā uggahoti tato ca pavatto aniccādimanasikāro ‘‘uggahamanasikāro’’ti vutto, tassa jānanaṃ pavattanameva, yathā pavattaṃ vā uggahaṃ, evameva pavatto uggahoti jānanaṃ uggahajānanaṃ. Manasikāropi ‘‘evaṃ pavattetabbo evañca pavatto’’ti jānanaṃ manasikārajānanaṃ. Tadubhayampi manasikārakosallanti vuttaṃ. Uggahopi hi manasikārasampayogato manasikāraniruttiṃ laddhuṃ yuttoti yo ca manasi kātabbo, yo ca manasikaraṇupāyo, sabbo so manasikāroti vattuṃ vaṭṭatīti. Tattha ca kosallaṃ manasikārakusalatāti.

1342.Tīsupi vā…pe… vaṭṭatīti tassā ca uggahādibhāvo vutto. Sammasanaṃ paññā , sā maggasampayuttā aniccādisammasanakiccaṃ sādheti niccasaññādipajahanato. Manasikāro sammasanasampayutto tatheva aniccādimanasikārakiccaṃ maggasampayutto sādheti. Tenāha ‘‘sammasanamanasikārā lokiyalokuttaramissakā’’ti. Iminā pana paccayena idaṃ hotīti evaṃ avijjādīnaṃ saṅkhārādipaccayuppannassa paccayabhāvajānanaṃ paṭiccasamuppādakusalatāti dasseti.

1344.Ambabījādīni anupādinnakadassanatthaṃ vuttāni. Sotaviññāṇādīnaṃ visabhāgā ananurūpā anuppādakāyeva cakkhādayo ‘‘visabhāgapaccayā’’ti vuttā, tehi anuppajjamānāneva ca sotaviññāṇādīni ‘‘visabhāgapaccayasamuppannadhammā’’ti. Sotaviññāṇena vā visabhāgassa cakkhuviññāṇassa paccayoti visabhāgapaccayo, cakkhāyatanassa visabhāgena sotāyatanena paccayena samuppanno visabhāgapaccayasamuppanno.

1346. Ajjavaniddese ajjavo ajjavatāti ujutā ujukatā icceva vuttaṃ hotīti ajjavamaddavaniddesesu ujukatāmudutāniddesehi visesaṃ maddavaniddese vuttaṃ ‘‘nīcacittatā’’tipadamāha. Tattha ‘‘nīcacittatā mudutā’’ti puna mudutāvacanaṃ nīcacittatāya visesanatthaṃ. Omānopi hi nīcacittatā hoti, na pana mudutāti.



这是对巴利文的中文直译：
1336. "律"指的是分别和犍度。因为在犯事之前和之后都不能称为犯罪,所以连同犯事而限定罪。因此说"连同犯事...称为善巧于罪"。"连同羯磨文"是指出罪和覆草等羯磨文,以及"大德,我犯了某某罪"等。因为连同羯磨文而限定罪的出离。或者说犯事是罪的因,羯磨文是出离的因,依因与果的了知而说"连同犯事连同羯磨文"。
1338. 这个意思在"连同准备"中也说了。"出离慧"是指作为出离因的准备慧。
1340. 一切关于界的慧是善巧于界,其中一部分是善巧于作意,依此意趣在前项也说了受持和作意了知慧。或者在前项说受持界句的作意为"作意"。其中受持、作意、听闻界句的意义、从文和义上持守、"这是眼界"等从自性上了知十八界,以及从数目上了知限定的慧说为受持慧等。在后项中那五种慧是受持,从此而生的无常等作意说为"受持作意",它的了知就是运作,或者如受持运作,如此运作的受持,这样了知叫做受持了知。作意也是了知"应该如此运作和如此运作"叫做作意了知。这两者都说为作意善巧。因为受持也由于与作意相应而应得作意的名称,所以应当说凡是应作意的和作意的方法,都是作意。其中的善巧就是善巧于作意。
1342. "在三者中...应当"说明了它的受持等性质。思维是慧,它与道相应而成就无常等思维的作用,因为断除常想等。作意与思维相应,同样与道相应而成就无常等作意的作用。因此说"思维和作意是世间和出世间的混合"。显示"以此缘而有此",如此了知无明等是行等所缘生的缘性是善巧于缘起。
1344. 说芒果种子等是为了显示非执受。耳识等的异类、不相应、不能生起的眼等说为"异类缘",由它们不生起的耳识等说为"异类缘所生法"。或者对耳识来说异类的眼识的缘是异类缘,由眼处的异类耳处缘所生的是异类缘所生。
1346. 在正直解释中"正直性"就是说正直、端直而已。在正直和柔和的解释中,为了区别于端直和柔软的解释,在柔和解释中说"低心性"一词。其中"低心性是柔软"再说柔软是为了限定低心性。因为慢也是低心性,但不是柔软。

1348. Paresaṃ dukkaṭaṃ duruttañca paṭivirodhākaraṇena attano upari āropetvā vāsenti. Cittassa sakamanatāti cittassa abyāpanno sako manobhāvoti attho. Cittanti vā cittappabandhaṃ ekattena gahetvā tassa antarā uppannena pītisahagatamanena sakamanattaṃ āha. Attamano vā puggalo, tassa bhāvo attamanatā. Sā na sattassāti puggaladiṭṭhinivāraṇattaṃ ‘‘cittassā’’ti vuttaṃ.

1349. Kāyavācāhi kattabbassa akaraṇena asādiyitabbassa sādiyanena ca manasāpi ācarati eva, indriyasaṃvarādibhedanavasena vā etaṃ vuttanti veditabbaṃ.

1350. Sadosavaṇe rukkhe niyyāsapiṇḍiyo, ahicchattakāni vā uṭṭhitāni ‘‘aṇḍakānī’’ti vadanti. Pheggurukkhassa pana kuthitassa aṇḍāni viya uṭṭhitā cuṇṇapiṇḍiyo gaṇṭhiyo vā ‘‘aṇḍakānī’’ti veditabbā. Padumanāḷaṃ viya sotaṃ ghaṃsayamānā viya pavisantī kakkasā daṭṭhabbā. Kodhena nibbattā tassa parivārabhūtā kodhasāmantā. Pure saṃvaḍḍhanārī porī, sā viya sukumārā mudukā vācā porī viyāti porī. Tatthāti ‘‘bhāsitā hotī’’ti vuttāya kiriyāyātipi yojanā sambhavati, tattha vācāyāti vā. Saṇhavācatātiādinā taṃ vācaṃ pavattayamānaṃ cetanaṃ dasseti.

1351. Āmisālābhena yaṃ chiddaṃ hoti, taṃ āmisālābhena ‘‘chidda’’nti vuttaṃ. Dveyeva hīti yathāvuttāni āmisadhammālābhehi pavattamānāni chiddāni āha. Gamanasabhāgenāti gamanamaggassa anucchavikadisābhāgena. Saṅgahapakkhe ṭhatvāti saṅgahaṃ karomicceva kathetabbaṃ, na lābhasakkārakāmatādīhīti attho. Avassaṃ kātabbaṃ kiccaṃ, itaraṃ karaṇīyaṃ. Abbhānato aññaṃ āpattivuṭṭhānaṃ ‘‘vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ.

1352.Sasambhārakathāti dassanassa kāraṇasahitāti attho, sasambhārassa vā dassanassa kathā sasambhārakathā. Yassa cakkhundriyāsaṃvarassa hetūti vatvā puna ‘‘tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāyā’’ti vuttaṃ, na asaṃvarassāti. Tadidaṃ yaṃ cakkhundriyāsaṃvarassa hetu abhijjhādianvāssavanaṃ dassitaṃ, taṃ asaṃvutacakkhundriyasseva hetupavattaṃ dassitanti katvā vuttanti veditabbaṃ, yatvādhikaraṇanti hi yassa cakkhundriyassa kāraṇāti attho. Kassa ca kāraṇāti? Asaṃvutassa. Kiñca asaṃvutaṃ? Yassa cakkhundriyāsaṃvarassa hetu anvāssavanti tadupalakkhitaṃ, tassa saṃvarāyāti ayamatthayojanā.

Javanakkhaṇe pana dussīlyaṃ vātiādi puna avacanatthaṃ idheva sabbaṃ vuttanti chasu dvāresu yathāsambhavaṃ yojetabbaṃ. Na hi pañcadvāre kāyavacīduccaritasaṅkhātaṃ dussīlyaṃ atthīti. Yathā kintiādinā nagaradvāre asaṃvare sati taṃsambandhānaṃ gharādīnaṃ asaṃvutatā viya javane asaṃvare sati taṃsambandhānaṃ dvārādīnaṃ asaṃvutatāti evaṃ aññesaṃ saṃvare, aññesaṃ saṃvutatāsāmaññameva nidasseti, na pubbāparasāmaññaṃ anto bahi sāmaññaṃ vā. Sati vā dvārabhavaṅgādike puna uppajjamānaṃ javanaṃ bāhiraṃ viya katvā nagaradvārasamānaṃ vuttaṃ, itarañca antonagaradvārasamānaṃ. Javane vā asaṃvare uppanne tato paraṃ dvārabhavaṅgādīnaṃ asaṃvarahetubhāvāpattito nagaradvārasadisena javanena pavisitvā dussīlyādicorānaṃ dvārabhavaṅgādimūsanaṃ kusalabhaṇḍavināsanaṃ kathitanti daṭṭhabbaṃ.



这是对巴利文的中文直译：
1348. 他们以不对抗的方式把他人的恶行和恶语加在自己身上而住。"心的自意性"的意思是心无瞋恚的自意状态。或者说把心相续以一性执取,说它由中间生起的喜俱心而有自意性。或者说有意的是补特伽罗,它的状态是有意性。这不属于有情,为了避免补特伽罗见而说"属于心"。
1349. 由于不做应该用身语做的,接受不应接受的,所以在意上也确实行动,或者应当知道这是依破坏根律仪等而说的。
1350. 有病的树上的树脂团或生起的蘑菇称为"瘤"。但应当知道像腐烂的软木树上生起的像瘤一样的粉团或结节称为"瘤"。应当看到像莲茎一样摩擦着耳道而进入的粗糙。由忿怒产生的,作为它的眷属的是忿怒相近。城市中长大的女人是城女,像她一样柔软细腻的语言像城女所以是城女语。"在那里"可以连接到所说的"已说"这个动作,或者在那个语言中。以"软语性"等显示发起那个语言的思。
1351. 由于利养而有的漏洞,说为"利养的漏洞"。"只有两种"是说如前所说由利养和法利而运作的漏洞。"以行处部分"是指适合行道的方向部分。"住于摄受分"的意思是应该只说我做摄受,不是由于欲得利养恭敬等。必须做的是责任,其他的是应做事。除了出罪以外的其他罪的出离说为"出离"。
1352. "有资具说"的意思是具有见的因,或者是具资具的见的说法是有资具说。说了"以眼根不律仪为因"后,又说"为了以念门关闭那个眼根",而不是不律仪。应当知道这是说,所说的贪等随流是眼根不律仪的因,那是显示只对不防护的眼根的因的运作而说的,因为"依于什么"的意思是因为什么眼根。是因为什么?是因为不防护的。什么是不防护的?被"以眼根不律仪为因而随流"所标示的,为了它的防护,这是意义的连接。
但是在速行刹那"恶戒等"等再次不说的目的是在这里已经说了一切,应当在六门中随适宜而配合。因为在五门中没有称为身语恶行的恶戒。以"如何"等显示如城门不防护时,与之相关的房屋等不防护一样,速行不防护时,与之相关的门等不防护,如此只显示其他的防护与其他的防护性的共同,不是前后共同或内外共同。或者说在有门、有分等之后再生起的速行像外部一样而说为如城门,其他的如内城门。或者应当看到,当速行中生起不防护时,从此之后门、有分等成为不防护因,以如城门的速行进入后,说恶戒等贼破坏门、有分等,毁坏善品。

1353. Iminā āhārena nittharaṇatthena atthikabhāvo idamatthikatā. Āhāraparibhoge asantussanāti āhāraparibhogakkhaṇe pavattā asantussanā, davatthādiabhilāsoti attho. Ettha ca asantuṭṭhitā lobho, amattaññutā appaṭisaṅkhā ca mohoti ime dve dhammā ‘‘bhojane amattaññutā’’ti veditabbā.

1355. ‘‘Seyyohamasmī’’tiādinā pavattamānova mānamado. Asaddhammasevanāsamatthataṃ nissāya pavatto māno, rāgo eva vā purisamado. Sakkarasappikhīrādīni yojetvā bahalapakkaṃ bhojanaṃ piṇḍarasabhojanaṃ, bahalapakkaṃ vā maṃsarasādibhojanaṃ. Mandanti appaṃ. Ṭhitiyāti ṭhitatthaṃ. Tadatthañca bhuñjanto yasmā ‘‘kāyaṃ ṭhapessāmī’’ti bhuñjati, tasmā ‘‘ṭhapanatthāyā’’ti vuttaṃ. Abhuttapaccayā uppajjanakāti idaṃ khudāya visesanaṃ yassā appavatti bhojanena kātabbā, tassā dassanatthaṃ. Sakalaṃ sāsananti pāḷidhammampi sabbakusalepi saṅgaṇhāti. Abhuttapaccayā uppajjanakavedanā, bhuttapaccayā na uppajjanakavedanāti etāsaṃ ko viseso? Purimā yathāpavattā jighacchānimittā vedanā. Sā hi abhuñjantassa bhiyyo pavattanavasena uppajjatīti. Pacchimāpi khudānimittāva aṅgadāhasūlādivedanā appavattā. Sā hi bhuttapaccayā pubbe anuppannāva na uppajjissati. Vihiṃsānimittatā cetāsaṃ vihiṃsāya viseso.

Yātrāti yāpanā vuttā, pubbepi ‘‘yāpanāyā’’ti vuttaṃ, ko ettha viseso? Pubbe ‘‘yāpanāyāti jīvitindriyayāpanatthāyā’’ti vuttaṃ, idha pana catunnaṃ iriyāpathānaṃ avicchedasaṅkhātā yāpanā yātrāti ayamettha viseso . Dāyakadeyyadhammānaṃ attano ca pamāṇaṃ ajānitvā paṭiggahaṇaṃ, saddhādeyyavinipātanatthaṃ vā paṭiggahaṇaṃ adhammikapaṭiggahaṇaṃ, yena vā āpattiṃ āpajjeyya. Apaccavekkhitaparibhogo adhammena paribhogo. Anavajje aninditabbe paccaye sāvajjaṃ sanindaṃ paribhogena attānaṃ karoti. Anavajjatā ca bhavissatīti attano pakatiaggibalādiṃ jānitvā ‘‘evaṃ me agarahitabbatā ca bhavissatī’’ti pamāṇayuttaṃ āhāretīti attho.

Sukho iriyāpathavihāro phāsuvihāro. Ettakañhi bhuñjitvā…pe… pavattantīti iriyāpathānaṃ sukhappavattiyā kāraṇabhūtaṃ bhuñjanaṃ pivanañca iriyāpathehi kāraṇabhāvena gahitattā tehi sādhitaṃ viya vuttaṃ. ‘‘Abhutvā udakaṃ pive’’ti likhanti, ‘‘bhutvānā’’ti pana pāṭho. Punapi hi appasseva anujānanavasena –

‘‘Kappiyaṃ taṃ ce chādeti, cīvaraṃ idamatthikaṃ;

Alaṃ phāsuvihārāya.

‘‘Pallaṅkena nisinnassa, jaṇṇuke nābhivassati;

Alaṃ phāsuvihārāyā’’ti. (theragā. 984-985) –

Āha.

Bhojanānisaṃsoti yathāvuttehi aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhojanassa agarahitabbatā sukhavihāro ca ānisaṃsoti attho. Yuttassa niddosassa bhojanassa parimāṇassa ca vasena jānanaṃ yuttapamāṇajānanaṃ nāma.

1356. Vināsaṃ pattiyā naṭṭhā, paṭipakkhehi abhibhūtattā muṭṭhā ca sati yassa, so naṭṭhamuṭṭhassati, tassa bhāvo naṭṭhamuṭṭhassatitā.

1368.Visuddhippattanti maggaphalasīlaṃ vuccati. Lokuttaradhammāvāti lokuttarasatiādidhammāva. Sīlasampadā pana rūpārūpāvacarā natthīti sambhavato yojetabbā.



这是对巴利文的中文直译：
1353. 以此食物为度过意义的需求性是此需求性。"在食物受用中不知足"是在食用食物时生起的不知足,意思是期望更多等。这里不知足是贪,不知量和不思虑是痴,这两法应当知道是"饮食不知量"。
1355. 以"我胜"等方式运作的就是慢醉。依靠能行不善法而运作的慢,或者说欲本身就是男子醉。把酥油牛奶等混合而煮得浓厚的食物是团味食,或者说浓煮的肉味等食物。"少"是指少量。"为住"是为了住立。为此而食用是因为他吃是为了"我将维持身体",所以说"为了维持"。"因不食而生起的"这是对饥饿的限定,为了显示应该以食物使它不生起。"整个教法"也包括经典法和一切善。因不食而生起的受,因食而不生起的受,这些有什么区别？前者是如此生起的饥饿之相的受。因为它对不吃的人以更多生起的方式而生起。后者也是因饥饿之相的肢体燃烧、刺痛等受不生起。因为它因食而先前未生起也不会生起。这些以损恼为相是损恼的差别。
说"维持"是维护,前面也说"为维护",这里有什么区别？前面说"为维护是为了维护命根",但这里维持是指四威仪不断绝的维护,这是这里的区别。不知施主、应施物和自己的量而接受,或为了浪费信施而接受是非法接受,或者由此而犯罪。不观察而受用是非法受用。对无罪无可呵责的资具以有罪可呵责的受用而使自己成为有罪。"将成为无罪"的意思是知道自己的正常火力等后,"如此我将成为不可呵责"而适量食用。
威仪住的安乐是安住。"食用如此量...运作"说食用和饮用是威仪安乐运作的因,因为被威仪以因的方式执取,所以说像被它们成就一样。有写"不食而饮水",但"食已"是正确读法。因为再次以少许允许的方式说：
"若此适宜衣, 有此需求性；
足以安乐住。
结跏趺而坐,膝不受雨淋；
足以安乐住。"
"食的功德"的意思是具足如上所说八支的食物的无可呵责性和安乐住是功德。依适宜无过失的食物和量而了知叫做了知适量。
1356. 念达到毁灭而失去,由于被对治所征服而迷失的念,他是失念迷念者,它的状态是失念迷念性。
1368. "达到清净"说的是道果戒。"只是出世间法"是只是出世间念等法。但是戒成就在色无色界是没有的,应当依可能而配合。

1373. Bhogūpakaraṇehi sabhogo. Catunnaṃ saccānaṃ anulomanti catusaccappaṭivedhassa anulomanti attho. ‘‘Saccāna’’nti hi paṭivijjhitabbehi paṭivedho vutto, catusaccappaṭivedhassa vā upanissayabhūtaṃ paṭivijjhitabbānaṃ catunnaṃ saccānaṃ anulomanti vuttaṃ.

1378. ‘‘Mama gharaṃ dhuraṃ katvā bhikkhaṃ pavisathā’’ti diyyamānaṃ dhurabhattanti vadanti. Niccabhattādi vā aññepi āṇāpetvā sayaṃ dhuraṃ hutvā dinnaṃ dhurabhattaṃ.

1379.Paṭivāsetināmāti nivatteti nāma osakketi nāma.

1380.Pubbe nivutthakkhandhāti purimajātīsu santatipariyāpanne khandhe āha. Khandhapaṭibaddhanti vatthābharaṇayānagāmajanapadādi. Khayasamayeti maggakkhaṇaṃ āha.

1381.Adhimuccanaṭṭhenāti aniggahitapakkhandanasaṅkhātena yathāsukhaṃ pavattanaṭṭhena.

1382. Khīṇānaṃ anto avasānaṃ niṭṭhitabhāvo khīṇanto, khīṇānaṃ vā ādikālo, tasmiṃ khīṇante. Esa nayo niruddhantetiādīsu.

Dukanikkhepakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Nikkhepakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Aṭṭhakathākaṇḍaṃ

Tikaatthuddhāravaṇṇanā

1384.Nayamagganti suttantabhājanīyādinayagamanaṃ anulomādinayagamanañca. Tampi hi ettha atthesu nicchitesu sukhaṃ samānenti. Pañhuddhāranti ekūnapaññāsāya ekūnapaññāsāya navasu navasu ca pañhesu labbhamānassa uddharaṇaṃ, tesuyeva labbhamānānaṃ gaṇanānaṃ ṭhapanaṃ gaṇanācāro. Atthuddhāranti ‘‘ime nāma cittuppādādayo atthā kusalādikā’’ti uddharaṇaṃ. Kaṇṇikaṃ kaṇṇikanti cittuppādakaṇḍarūpakaṇḍesu vibhatte pasaṭe dhamme ‘‘catūsu bhūmīsu kusalaṃ dvādasākusalacittuppādā’’tiādinā rāsirāsivasena saha ganthetvāti attho. Ghaṭagocchakā kaṇṇikavevacanāneva. Ettha pana catūsu bhūmīsu kusalanti ekavacananiddeso catubhūmakānaṃ kusalaphassādīnaṃ kusalabhāve ekattūpagamanato. Cittuppādakaṇḍarūpakaṇḍesu catubhūmicittuppādādivasena viññātadhammassa vasenāyaṃ atthuddhāradesanā āraddhāti tattha yaṃ catūsu bhūmīsu kusalaṃ vibhattaṃ yāva viññātaṃ, ime dhammā kusalāti attho.

Yadipi kusalattikavitthāro pubbe viññāto, tathāpi tattha dhammā samayavasena phassādisabhāvavasena ca vibhattā bhinnā viññātā, na pana ekasmiṃ lakkhaṇe samānetvā, tasmā tattha vuttaṃ samayādibhedaṃ vajjetvā sabbabhedabhinnānaṃ ekasmiṃ kusalādilakkhaṇe samānetvā bodhanatthaṃ idha kusalattikaniddeso puna vibhatto. Ettha ca ekavacanena kusalaniddesaṃ katvā bahuvacanena nigamanassa kāraṇaṃ vuttameva. Yadi dhammānaṃ kusalatte ekattūpagamanaṃ, kasmā ekavacanena pucchāpi na katā? Uddese kusala-saddassa dhammavisesanabhāvato tabbisesanānaṃ dhammānaṃ pucchitattā tesañca aniddhāritasaṅkhāvisesattā, niddese pana catūhi bhūmīhi vitthārato viññātāhi kusale visesetvā dassetīti yuttaṃ ‘‘catūsu bhūmīsu kusala’’nti ekattaṃ netvā vacanaṃ. Kusalapadañhi ettha padhānaṃ, tañca visesitabbānapekkhaṃ kusalākārameva attano sabhāve ṭhitaṃ gahetvā pavattamānaṃ ekattameva upādāya pavattati, na bhedanti.



这是对巴利文的中文直译：
1373. 具有财物资具的是有财。"随顺四谛"的意思是随顺四谛的通达。因为以"诸谛"说的是以应通达者的通达,或者说是作为四谛通达的近依,随顺应通达的四谛。
1378. 说"以我家为首而入乞食"而给予的叫做首座食。或者恒常食等,也命令其他人,自己作为首而给予的是首座食。
1379. "令等待"是指使退回,使后退的意思。
1380. "先前已住的诸蕴"是说前世相续所摄的诸蕴。"与蕴相系"是指衣服、装饰品、车乘、村落、国土等。"尽时"是说道的刹那。
1381. "以确信义"是指以不受制约的倾向所说的随意运作义。
1382. 已尽的终点、完结状态是尽终,或者已尽的开始时间,在那尽终。这个方法在"灭终"等中也是如此。
二法安立论释完。
安立品释完。
4. 注释品
三法义释论释
1384. "道理之道"是指经分别等道理之行和顺等道理之行。因为在这里确定诸义时,它们也容易会合。"问释"是指在四十九个四十九个和九个九个问题中可得的解释,在这些中可得的数目的建立即数目运作。"义释"是指"这些心生等法是善等"的解释。"以轮为轮"的意思是在心生品和色品中分别、散布的诸法以"四地中的善、十二不善心生"等方式以一堆一堆结合。罐和束是轮的同义词。这里"四地中的善"用单数说明是因为四地的善触等在善性上归于一性。这个义释的教说是依心生品和色品中了知的四地心生等法而开始的,所以其中凡是在四地中分别乃至了知的善,这些法是善的意思。
虽然善三法的详细先前已了知,但是在那里诸法依时节和触等自性而分别、分析、了知,而不是在一个相上会合,所以避开那里所说的时节等差别,为了使了解一切差别分析的在一个善等相上会合而在这里再次分别善三法的解说。这里以单数说善后以复数结论的原因已经说了。如果诸法在善性上归于一性,为什么问也不用单数？因为在列举中善字是法的限定,是问被它限定的诸法,而且它们的数目差别未确定,但在解说中以已由四地详细了知的而限定善来显示,所以说"四地中的善"导向一性是合适的。因为这里善字是主要的,它不期待被限定者,只取住立在自性中的善性而运作,依一性而运作,不是差别。

1385.Dvādasaakusalacittuppādāti etthāpi paṭhamākusalacittuppādo samayaphassādivasena bhedaṃ anāmasitvā somanassasahagatadiṭṭhigatasampayuttacittuppādabhāve ekattaṃ netvā vutto, evaṃ yāva dvādasamoti ‘‘dvādasa akusalacittuppādā’’ti vuttaṃ. Evaṃ catūsu bhūmīsu vipākotiādīsupi yathāyogaṃ yojetabbaṃ. Cittuppādāti ettha uppajjati etthāti uppādo, kiṃ uppajjati? Cittaṃ, cittassa uppādo cittuppādoti evaṃ avayavena samudāyopalakkhaṇavasena attho sambhavati. Evañhi sati cittacetasikarāsi cittuppādoti siddho hoti. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘cittameva uppādo cittuppādo’’ti aññassuppajjanakassa nivattanatthaṃ cittaggahaṇaṃ kataṃ, cittassa anuppajjanakabhāvanivattanatthaṃ uppādaggahaṇaṃ, cittuppādakaṇḍe vā ‘‘cittaṃ uppannaṃ hotī’’ti cittassa uppajjanakabhāvo pākaṭoti katvā ‘‘cittameva uppādo’’ti vuttaṃ, cittassa anuppajjanakassa nivattetabbassa sabbhāvā uppādaggahaṇaṃ katanti veditabbaṃ. Ayañcattho ‘‘dvepañcaviññāṇānī’’tiādīsu viya cittappadhāno niddesoti katvā vuttoti daṭṭhabbo.

1420.Chasu dvāresūti ettha pañcadvāre vattabbameva natthi, manodvārepi parittārammaṇameva javanaṃ tadārammaṇasaṅkhātaṃ bhavaṅgaṃ anubandhati. Tañhi parittassa kammassa vipāko, vipāko ca iṭṭhāniṭṭhārammaṇānubhavanaṃ, kammānurūpo ca vipāko hotīti parittakammavipāko parittārammaṇasseva anubhavanaṃ hoti. Tasmā sabbaṃ tadārammaṇaṃ ‘‘parittārammaṇa’’nti vuttaṃ. Yadi evaṃ mahaggatavipākopi mahaggatānubhavanameva āpajjatīti ce? Na, samādhippadhānassa kammassa appanāppattassa saññāvasārammaṇassa tādiseneva vipākena bhavitabbattā. Tasmā samādhi sukhānubhavanabhūto, sopi kammānurūpatoyeva kammārammaṇo hotīti daṭṭhabbo. Kammānurūpato eva ca tadārammaṇaṃ parittārammaṇampi mahaggatajavanaṃ nānubandhati. Tato eva paṭisandhiādibhūto kāmāvacaravipāko kammanimittampi parittameva ārammaṇaṃ karoti, na mahaggataṃ appamāṇaṃ vā. Yasmā pana vuttaṃ ‘‘mahaggatārammaṇo dhammo parittārammaṇassa dhammassa kammapaccayena paccayo, appamāṇārammaṇo dhammo parittārammaṇassa dhammassa kammapaccayena paccayo’’ti, na ca mahaggatappamāṇavipāko parittārammaṇo atthi, idha ca sabbakāmāvacaravipākānaṃ parittārammaṇatāva vuttā, tasmā kammānurūpato mahaggatappamāṇārammaṇampi parittakammaṃ yadi paṭisandhiṃ deti, kammagatinimittārammaṇameva deti. Pavattivipākampi rūpādiparittārammaṇamevāti veditabbaṃ. Khīṇāsavānaṃ vāsanāvasena sativippayuttahasanaṃ pavattamānaṃ parittesveva pavattati, na itaresu kilesavirahe tādisahasanapaccayabhāvābhāvato. Tasmā tassa parittārammaṇatā vuttā. Khīṇāsavānaṃ asakkaccadānādīni ādarākaraṇavaseneva veditabbāni, na kosajjādiakusalavasena. Paṭippassaddhasabbussukkā hi te uttamapurisāti. Tesaṃ ādarākaraṇañca nirussukkatā evāti veditabbā.



这是对巴利文的中文直译：
1385. "十二不善心生"中,第一不善心生不触及依时、触等的差别,而将喜俱邪见相应心生性导向一性而说,如此乃至第十二,所以说"十二不善心生"。如此在"四地中的异熟"等中也应当按适宜配合。"心生"中,"生"是生起处,什么生起？心,心的生起是心生,如此依部分标示总体的方式而有意义。因为如此则成就心心所堆为心生。但在注释中说"心即是生起是心生",为了遮止其他生起者而取心,为了遮止心的非生起性而取生起,或者在心生品中"心已生起"心的生起性明显,所以说"心即是生起",应当知道由于有应遮止的心的非生起而取生起。这个意义应当看作是依"二五识"等一样以心为主要的解说而说的。
1420. "在六门中"这里在五门中没什么可说的,在意门中也只有有限所缘的速行随后有称为有分的彼所缘。因为它是有限业的异熟,异熟是可意不可意所缘的体验,异熟是随顺业的,所以有限业的异熟是有限所缘的体验。因此一切彼所缘说为"有限所缘"。如果这样,广大异熟也成为广大的体验吗？不是,因为以定为主的业到达安止,具所缘想的应该以如此的异熟。因此定是乐的体验,它也应当看作是只由随顺业而成为业所缘。而且只由随顺业,彼所缘即使是有限所缘也不随后于广大速行。正因为如此,作为结生等的欲界异熟只以有限的业相为所缘,不以广大或无量。但是因为说"广大所缘法以业缘为缘于有限所缘法,无量所缘法以业缘为缘于有限所缘法",而且没有广大无量异熟是有限所缘的,这里说一切欲界异熟只是有限所缘,所以由随顺业,即使是广大无量所缘的有限业如果给予结生,只给予业趣相所缘。应当知道转起异熟也只是色等有限所缘。漏尽者依习气而生起的离念笑只在有限中生起,不在其他中,因为在离烦恼时没有那样笑的因性。因此说它是有限所缘。漏尽者的不恭敬布施等应当只依不作意而知,不是依懈怠等不善。因为那些最上人已息灭一切精勤。应当知道他们的不作意就是无精勤性。

1421.Atipaguṇānanti vacanaṃ nirādarassa ñāṇavippayuttapaccavekkhaṇassa visayadassanaṃ, na tassevāti visayaniyamanaṃ. Ñāṇasampayuttassapi hi atipaguṇānaṃ visayatā suṭṭhutaraṃ hoti eva. Yathā paguṇaṃ ganthaṃ sajjhāyanto dve tayo vācanāmagge gatepi na sallakkheti ñāṇavippayuttasatimantena sajjhāyitattā, evaṃ paguṇajjhānesupi pavatti hotīti āha ‘‘atipaguṇāna’’ntiādi. Kasiṇanimittādipaññattīti pubbe dassitaṃ sabbaṃ upādāpaññattimāha. Taṃ pana rūpādayo viya avijjamāno vijjamāno ca atthoti ācariyā vadanti. Sammutisacce pana vuccamānānaṃ kasiṇanimittādi vācāvatthumattato vacanavohāreneva paññattīti vuccati. Tassa hi paññāpanaṃ avijjamānapaññattīti tassa avijjamānattaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanti. Avijjamānampi pana taṃ vijjamānamiva gahetvā pavattamānāya saññāya parittādīsu ‘‘ayaṃ nāma dhammo ārammaṇa’’nti na sakkā vattuṃ te eva dhamme upādāya pavattamānāyapi dhammesveva aṭṭhānato. Tasmā sā sasampayuttā parittādiārammaṇāti na vattabbāti vuttā. Navattabbārammaṇāti idaṃ pana vacanaṃ yathāgahitākārassa saññāvisayassa navattabbataṃ sandhāya navattabbaṃ ārammaṇaṃ etesanti navattabbārammaṇā, cittuppādāti aññapadatthasamāsaṃ katvā aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.

Catupaññāsacittuppādānaṃ rūpassa ca vasena pañcapaṇṇāsāya. Kevalanti vinā parāmasanena. Aniṭṭhaṅgatavasenāti anicchayagamanavasena, anicchayaṃ vā dveḷhaṃ gato cittuppādo aniṭṭhaṅgato, tenākārena pavatti ‘‘aniṭṭhaṅgatavasena pavattī’’ti vuttā. Nānārammaṇesu cittassa vikkhipanaṃ vikkhepo. Anavaṭṭhānaṃ avūpasamo. Gotrabhuvodāne gotrabhūti gahetvā ‘‘gotrabhukāle’’ti āha.

Sabbatthapādakacatutthanti idha sabbattha-saddo sāmiattho daṭṭhabbo, sabbesu vā vipassanādīsu pādakaṃ kāraṇaṃ sabbatthapādakanti phalassa visayabhāvena niddeso. Ākāsakasiṇacatutthanti paricchedākāsakasiṇacatutthamāha. Tañhi rūpāvacaraṃ, na itaranti. Kusalatopi dvādasavidhaṃ kiriyatopīti catuvīsatividhatā vuttā hoti. Vaṭṭassapi pādakaṃ hotiyevāti kusalaṃ kiriyañca ekato katvā sabbatthapādakaṃ vuttanti kiriyajjhānassa avaṭṭapādakattā sāsaṅkaṃ vadati. Mahaggatacitte samodahatīti idaṃ ‘‘so evaṃ samāhite citte’’tiādinā nayena vuttaṃ pākaṭaṃ pādakajjhānacittaṃ parikammehi gahetvā citte rūpakāyaṃ adhiṭṭhānacittena samodahatīti katvā vuttaṃ. Pādakajjhānacittaṃ rūpakāye samodahatīti idampi yathāvuttaṃ pādakajjhānacittaṃ ārammaṇaṃ katvā cittasantānaṃ rūpakāye samodahitaṃ tadanugatikaṃ katvā adhiṭṭhātīti katvā vuttaṃ, idaṃ pana adhiṭṭhānadvayaṃ adissamānakāyataṃ dissamānakāyatañca āpādeti. Gantukāmatāparikammavasena taṃsampayuttāya saññāya sukhasaññālahusaññābhāvato gamanampi nipphādetīti daṭṭhabbaṃ.


这是对巴利文的中文直译：
1421. "极熟练的"这句话是显示无敬意的离智观察的境界,不是限定那个境界。因为即使是智相应的也有极熟练的境界更为殊胜。就像诵习熟练的书,即使已经过去两三遍文句也不觉察,因为以离智念而诵习,如此在熟练的禅那中也有运作,所以说"极熟练的"等。"遍相等概念"说的是先前所示的一切假立概念。阿阇黎们说它像色等是非实有和实有的义。但在俗谛中所说的遍相等,只由言语事和言语习惯而说为概念。因为它的施设是非实有概念,所以在注释中说它是非实有。但是即使是非实有,执取如实有而运作的想,在有限等中不能说"这是名为某法的所缘",因为即使依那些法而运作也只住立在诸法中。因此说它与相应的不说为有限等所缘。"不可说所缘"这句话是依所执取的相的想的境界不可说而说,不可说所缘是它们的为不可说所缘,心生,在注释中作异分依士释而说。
依五十四心生和色的五十五。"仅"是指无遍计。"以非决定行相"是以不确定行相,或者不确定或犹豫而去的心生是非决定,以那个行相的运作说为"以非决定行相运作"。心在种种所缘中散乱是散乱。不安住是不寂静。执取种姓和清净为种姓而说"在种姓时"。
"一切处基础第四"这里"一切处"字应当看作是属格义,或者在一切观等中的基础因是一切处基础,是依果的境界性而解说。"空遍第四"说的是限制空遍第四。因为那是色界的,不是其他的。说善有十二种和唯作性,所以说有二十四种。因为也作为轮回的基础,所以善和唯作合在一起说为一切处基础,因为唯作禅那非轮回基础而说为可疑。"在广大心中令和合"这是依"如是心得定时"等方式所说的,执取明显的基础禅那心以准备,以决意心令心在色身中和合而说。"令基础禅那心在色身中和合"这也是依前所说的基础禅那心作为所缘,令心相续在色身中和合,使随顺于它而决意而说,这个双重决意令成为不可见身和可见身。应当看到依欲去的准备,由于与它相应的想成为乐想和轻想而成就行走。


Sotāpannassa cittanti sotāpannassa pāṭipuggalikaṃ maggaphalacittanti veditabbaṃ. Mārādīnañhi bhagavato cittajānanaṃ vuttanti cetopariyañāṇalābhī kasmā sāsavacittaṃ na jānissatīti. Chinnavaṭumakā chinnasaṃsāravaṭṭā buddhā. Maggaphalanibbānapaccavekkhaṇatopīti ettha maggaphalapaccavekkhaṇāni tāva pubbenivāsānussatiñāṇena maggaphalesu ñātesu pavattanti, nibbānapaccavekkhaṇañca nibbānārammaṇesu appamāṇadhammesu ñātesūti maggādipaccavekkhaṇāni pubbenivāsānussatiñāṇassa appamāṇārammaṇataṃ sādhentīti veditabbāni. ‘‘Appamāṇā khandhā pubbenivāsānussatiñāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo’’icceva (paṭṭhā. 2.12.58) hi vuttaṃ, na nibbānanti. Tasmā pubbenivāsānussatiñāṇena eva maggaphalapaccavekkhaṇakicce vuccamānepi nibbānapaccavekkhaṇatā na sakkā vattuṃ, aṭṭhakathāyaṃ pana tassapi nibbānārammaṇatā anuññātāti dissati. Kāmāvacarenibbattissatīti nibbattakkhandhajānanamāha. Nibbānadhātuyā parinibbāyissatīti nibbānārammaṇehi maggaphalehi kilesaparinibbānabhūtehi parinibbāyissatīti attho sambhavati.

1429.Asahajātattāti asampayuttattāti attho. Na hi arūpadhammānaṃ arūpadhammehi sahajātatā sampayogato aññā atthīti. ‘‘Aññadhammārammaṇakāle’’ti vuttaṃ, maggārammaṇakālepi pana garuṃ akaraṇe maggādhipatibhāvena navattabbatā yojetabbā.

1433.Niyogāti niyogatoti imamatthaṃ sandhāya ‘‘niyamenā’’ti āha, niyogavanto vā niyogā, niyatāti attho. Cittuppādakaṇḍe hi bodhitesu cittuppādesu ekantena anāgatārammaṇo koci natthīti.



这是对巴利文的中文直译：
1353. 以此食物为度过意义的需求性是此需求性。"在食物受用中不知足"是在食用食物时生起的不知足,意思是期望更多等。这里不知足是贪,不知量和不思虑是痴,这两法应当知道是"饮食不知量"。
1355. 以"我是更好的"等方式运作的就是慢醉。依靠能够从事不善法而运作的慢,或者就是贪,是男子醉。把酥油、生酥、牛奶等混合而煮成浓稠的食物是团味食,或者是浓稠煮成的肉汁等食物。"少许"是少量。"为了住"是为了安住。为此而进食,因为他进食是"我将维持身体",所以说"为了维持"。"由于不食而生起的"这是对饥饿的限定,为了显示应当以食物使之不生起。"整个教法"包括圣典法和一切善法。由于不食而生起的感受,由于食而不生起的感受,这两者有什么区别?前者是如实生起的饥饿相关的感受。因为它对不吃的人以更多运作的方式生起。后者也是饥饿相关的四肢灼热、腹痛等感受不生起。因为它由于食的缘故,以前未生起的就不会生起。这些是以损害为相的缘故,是损害的差别。
"维持"说的是维系,前面也说了"为了维系",这里有什么区别?前面说"为了维系是为了维持命根",但这里维持是指四威仪不间断的维系,这是这里的区别。不知道施主、应施物和自己的量而接受,或者为了浪费信施而接受是非法接受,或者由此而犯罪。不如理思惟而受用是非法受用。把无过、无可责备的资具变成有过、可责备的。"将成为无过"的意思是知道自己的正常消化力等后,"这样我将成为无可责备"而食用适量,这是意思。
威仪住舒适是安乐住。"食用这么多...运作"是说由于威仪舒适运作的因是进食和饮水,因为被威仪以因的方式把握,所以说像被它们成就一样。有些写"不食而饮水",但"食已"是正确读法。因为再次允许少量 -
"如果那适当的遮蔽,
这衣服有其用,
足以安乐住。
结跏趺坐时,
膝上不下雨,
足以安乐住。" (长老偈 984-985) -
这样说。
"食物的利益"的意思是具足如前所说八支的食物的无可责备性和安乐住是利益。依适当的无过食物和量而了知,叫做适量了知。
1356. 念达到毁坏而失去,被对立法征服而迷乱,这样的人是失念迷乱念者,它的状态是失念迷乱念性。
1368. "达到清净"说的是道果戒。"只是出世间法"只是出世间念等法。但是戒完成在色界无色界是没有的,应当依可能而配合。

1434.Kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha pavattiyaṃ atītārammaṇāvāti vuttaṃ, kammanimittaṃ pana ārabbha pavattiyaṃ paccuppannārammaṇabhāvañca paṭisandhiyā paṭiccasamuppādavibhaṅgavaṇṇanāyaṃ vakkhati. Tasmā idaṃ manodvāracutiyaṃ atītakammanimittaṃ manodvāre āpāthagataṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Satadārammaṇāya cutiyā pañcacittakkhaṇāvasiṭṭhāyuke gatinimitte paṭisandhiyā pavattāya cattāri bhavaṅgāni paccuppannārammaṇāni, itarattha ca cha sandhāyāha ‘‘tato paraṃ bhavaṅgakāle cā’’ti. Yadā hi gatinimittārammaṇe javane pavatte anuppanne eva tadārammaṇe cuti hoti rūpāvacarārūpāvacarasattassa viya kāmadhātuṃ upapajjantassa, tadā paṭisandhito parāni cha bhavaṅgāni paccuppannārammaṇāni hontīti. Diṭṭhisampayuttehi assādanādīni saparāmāsāneva daṭṭhabbāni. Paṇṇattinibbānārammaṇānañca javanānaṃ purecārikakāleti yesaṃ purecārikakāle ekantena āvajjanāya atītādiārammaṇabhāvena navattabbatā, tesaṃ vasena nayaṃ dasseti. Nibbānārammaṇānampi javanānaṃ purecārikakāle sā tathā na vattabbā, na pana ekantena maggaphalavīthīsu tassā anibbānārammaṇattā.

Ime gandhāti nanu paccuppannā gandhā gahitā, kathaṃ ettha anāgatārammaṇatā hotīti? ‘‘Aṭṭhārasavassādhikāni dve vassasatāni mā sussiṃsū’’ti pavattito, anāgate mā sussiṃ sūti hi anāgataṃ gandhaṃ gahetvā pavattatīti adhippāyo. Cittavasena kāyaṃ pariṇāmento abhimukhībhūtaṃ tadā vijjamānameva kāyaṃ ārammaṇaṃ karotīti paccuppannārammaṇaṃ adhiṭṭhānacittaṃ hoti. Tathā attano kāyassa dīgharassāṇuthūlanīlādibhāvāpādanavasena aññassa ca pāṭihāriyassa karaṇe yojetabbaṃ . Etthantare ekadvesantativārā veditabbāti etthantare pavattā rūpasantatiarūpasantativārā ekadvesantativārā nāmāti veditabbāti attho. Atiparittasabhāvautuādisamuṭṭhānā vā ‘‘ekadvesantativārā’’ti vuttā. Ubhayametaṃ paccuppannanti addhāpaccuppannaṃ hontaṃ etaṃ ubhayaṃ hotīti attho. Saṃhīratīti taṇhādiṭṭhābhinandanāhi ākaḍḍhīyati.

Kecīti abhayagirivāsinoti vadanti, te pana cittassa ṭhitikkhaṇaṃ na icchantīti ‘‘ṭhitikkhaṇe vā paṭivijjhatī’’ti na vattabbaṃ siyā. Tathā ye ‘‘iddhimassa ca parassa ca ekakkhaṇe vattamānaṃ cittaṃ uppajjatī’’ti vadanti, tesaṃ ‘‘ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā paṭivijjhatī’’ti vacanaṃ na sameti. Na hi tasmiṃ khaṇadvaye uppajjamānaṃ paracittena saha ekakkhaṇe uppajjati nāmāti. Ṭhitibhaṅgakkhaṇesu ca uppajjamānaṃ ekadesaṃ paccuppannārammaṇaṃ, ekadesaṃ atītārammaṇaṃ āpajjati. Yañca vuttaṃ ‘‘parassa cittaṃ jānissāmīti rāsivasena mahājanassa citte āvajjite’’ti, ettha ca mahājano attanā pare aneke puggalāti paresaṃ cittaṃ jānissāmīti āvajjanappavatti vattabbā siyā. Athāpi parassāti mahājanassāti attho sambhaveyya, tathāpi tassa puggalasseva vā cittarāsiṃ āvajjitvā ekassa paṭivijjhanaṃ ayuttaṃ. Na hi rāsiāvajjanaṃ ekadesāvajjanaṃ hotīti. Tasmā tehi ‘‘mahājanassa citte āvajjite’’tiādi na vattabbaṃ.


这是对巴利文的中文直译：
1434. 说"缘业或业相而转起时是过去所缘",但是在缘业相而转起时是现在所缘,这在缘起分别注释中对结生将说。因此应当知道这是就意门死亡时,过去业相现起于意门而说的。对于有百刹那所缘的死亡,在余五心刹那寿命中,趣相生起结生时,四个有分是现在所缘,在其他处是六个,所以说"从此之后在有分时"。因为当趣相所缘的速行生起时,彼所缘尚未生起就死亡,如色界无色界有情投生欲界时,那时从结生之后的六个有分成为现在所缘。应当看到与邪见相应的欣赏等是有遍计的。"在概念涅槃所缘诸速行的前分时"显示那些在前分时一定是由于转向的过去等所缘性而不可说的方法。在涅槃所缘诸速行的前分时它也如此不可说,但不是一定在道果心路中它不是涅槃所缘。
"这些香"难道不是取现在的香吗?如何在这里有未来所缘性?"愿二百一十八年不要干枯"而转起,因为"将来不要干枯"而取未来的香而转起,这是意趣。以心令身转变时,以当时存在的对面的身体为所缘,所以决意心成为现在所缘。如此应当配合在令自身成为长短粗细蓝等状态,和作其他神变时。"应当知道在此间有一二相续轮"的意思是应当知道在此间转起的色相续无色相续轮叫做一二相续轮。或者说极微小自性的时节等等所生起的叫做"一二相续轮"。"这两者是现在"的意思是这两者成为时分现在。"被牵引"是被渴爱见取所牵引。
"某些人"说是无畏山住者,但是他们不承认心的住时,所以不应该说"在住时通达"。同样,那些说"神通者和他人的心在一刹那中同时生起"的人,他们说"在住时或灭时通达"是不合适的。因为在那两刹那生起的不叫做与他心一刹那同时生起。而且在住灭刹那生起的一部分成为现在所缘,一部分成为过去所缘。而所说"想要知道他人的心,以总体方式转向大众的心",在这里应当说为了知道他人的心而转向多个其他补特伽罗的转起。即使"他人"的意思可能是大众,如此也不合适转向那个补特伽罗的心总体而通达一个。因为总体转向不成为部分转向。因此他们不应该说"转向大众的心"等。


Yaṃ pana te vadanti ‘‘yasmā iddhimassa ca parassa ca ekakkhaṇe cittaṃ uppajjatī’’ti, tatthāyaṃ adhippāyo siyā – cetopariyañāṇalābhī parassa cittaṃ ñātukāmo pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya atītādivibhāgaṃ akatvā cittasāmaññena ‘‘imassa cittaṃ jānāmī’’ti parikammaṃ katvā puna pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya sāmaññeneva cittaṃ āvajjitvā tiṇṇaṃ catunnaṃ vā parikammānaṃ anantarā cetopariyañāṇena paracittaṃ paṭivijjhati vibhāveti rūpaṃ viya dibbacakkhunā. Tato paraṃ pana kāmāvacaracittehi sarāgādivavatthānaṃ hoti nīlādivavatthānaṃ viya. Tattha dibbacakkhunā diṭṭhahadayavatthurūpassa sattassa abhimukhībhūtassa cittasāmaññena cittaṃ āvajjayamānaṃ āvajjanaṃ abhimukhībhūtaṃ vijjamānaṃ cittaṃ ārammaṇaṃ katvā cittaṃ āvajjeti. Parikammāni ca taṃ taṃ vijjamānaṃ cittaṃ cittasāmaññeneva ārammaṇaṃ katvā cittajānanaparikammāni hutvā pavattanti. Cetopariyañāṇaṃ pana vijjamānaṃ cittaṃ paṭivijjhantaṃ vibhāventaṃ tena saha ekakkhaṇe eva uppajjati. Tattha yasmā santānassa santānaggahaṇato ekattavasena āvajjanādīni cittantveva pavattāni, tañca cittameva, yaṃ cetopariyañāṇena vibhāvitaṃ, tasmā samānākārappavattito na aniṭṭhe maggaphalavīthito aññasmiṃ ṭhāne nānārammaṇatā āvajjanajavanānaṃ hoti. Paccuppannārammaṇañca parikammaṃ paccuppannārammaṇassa cetopariyañāṇassa āsevanapaccayoti siddhaṃ hoti. Atītattiko ca evaṃ abhinno hoti. Aññathā santatipaccuppanne addhāpaccuppanne ca paccuppannanti idha vuccamāne atītānāgatānañca paccuppannatā āpajjeyya, tathā ca sati ‘‘paccuppanno dhammo paccuppannassa dhammassa anantarapaccayena paccayo’’tiādi vattabbaṃ siyā, na ca taṃ vuttaṃ. ‘‘Atīto dhammo paccuppannassa dhammassa anantarapaccayena paccayo, purimā purimā atītā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ paccuppannānaṃ khandhānaṃ anantara…pe… anulomaṃ gotrabhussā’’tiādivacanato (paṭṭhā. 2.

这是对巴利文的中文直译：
他们所说"因为神通者和他人的心在一刹那生起",这里的意思可能是 - 得他心智者想要知道他人的心,进入基础禅那后出定,不作过去等区分,以心的共相而作"我知道这个心"的准备,再次进入基础禅那后出定,只以共相转向心,在三四个准备之后,以他心智通达、显现他心,如同以天眼见色一样。此后以欲界心而有贪等确定,如同蓝等确定一样。其中以天眼见到有情的心所依处色时,以心的共相而转向心的转向,以面对的现存的心为所缘而转向心。准备也以那个现存的心以心共相为所缘,成为知心的准备而转起。但是他心智通达、显现现存的心时,与它在一刹那同时生起。其中因为从相续取相续,依一性而转向等成为心而转起,而且那个心就是被他心智所显现的,所以从相同行相转起,除了道果心路之外的其他处不成为转向速行的异所缘性。现在所缘的准备是现在所缘的他心智的习行缘,这就成立了。如此过去三时也是不分的。否则当说相续现在、时分现在和现在时,就会导致过去未来也成为现在,如此应该说"现在法以无间缘为缘于现在法"等,但是那样没有说。从"过去法以无间缘为缘于现在法,前前过去蕴以无间...乃至...顺抉择于种姓"等的说法...

18.5) pana addhāsantatipaccuppannesveva anantarātītā cattāro khandhā atītāti viññāyanti, na ca abhidhammamātikāya āgatassa paccuppannapadassa addhāsantatipaccuppannapadatthatā katthaci pāḷiyaṃ vuttā. Tasmā tehi iddhimassa ca parassa ca ekakkhaṇe cittuppattiyā cetopariyañāṇassa paccuppannārammaṇatā vuttā. Yadā pana ‘‘yaṃ imassa cittaṃ pavattaṃ, taṃ jānāmi. Yaṃ bhavissati, taṃ jānissāmī’’ti vā ābhogaṃ katvā pādakajjhānasamāpajjanādīni karoti, tadā āvajjanaparikammāni cetopariyañāṇañca atītānāgatārammaṇāneva honti āvajjaneneva vibhāgassa katattā.

Ye pana ‘‘iddhimā parassa cittaṃ jānitukāmo āvajjeti, āvajjanaṃ khaṇapaccuppannaṃ ārammaṇaṃ katvā teneva saha nirujjhati, tato cattāri pañca vā javanāni. Yesaṃ pacchimaṃ iddhicittaṃ, sesāni kāmāvacarāni, tesaṃ sabbesampi tadeva niruddhaṃ cittamārammaṇaṃ hoti, na ca tāni nānārammaṇāni honti, addhāvasena paccuppannārammaṇattā’’ti idaṃ vacanaṃ nissāya ‘‘āvajjanajavanānaṃ paccuppannātītārammaṇabhāvepi nānārammaṇattābhāvo viya ekadviticatupañcacittakkhaṇānāgatesupi cittesu āvajjitesu āvajjanajavanānaṃ yathāsambhavaṃ anāgatapaccuppannātītārammaṇabhāvepi nānārammaṇatā na siyā, tena catupañcacittakkhaṇānāgate āvajjite anāgatārammaṇaparikammānantaraṃ khaṇapaccuppannārammaṇaṃ cetopariyañāṇaṃ siddha’’nti vadanti, tesaṃ vādo ‘‘anāgatārammaṇo dhammo paccuppannārammaṇassa dhammassa āsevanapaccayena paccayo, paccuppannārammaṇo dhammo atītārammaṇassa dhammassa āsevanapaccayena paccayo’’ti imesaṃ pañhānaṃ anuddhaṭattā gaṇanāya ca ‘‘āsevane tīṇī’’ti vuttattā na sijjhati. Na hi kusalakiriyamahaggataṃ anāsevanaṃ atthīti.

Etassa ca vādassa nissayabhāvo āvajjanajavanānaṃ khaṇapaccuppannaniruddhārammaṇatāvacanassa na sijjhati, yaṃ pavattaṃ yaṃ pavattissatīti vā visesaṃ akatvā gahaṇe āvajjanassa anāgataggahaṇabhāvaṃ, tadabhāvā javanānampi vattamānaggahaṇābhāvañca sandhāyeva tassa vuttattā. Tadā hi bhavaṅgacalanānantaraṃ abhimukhībhūtameva cittaṃ ārabbha āvajjanā pavattatīti. Jānanacittassapi vattamānārammaṇabhāve āvajjanajānanacittānaṃ sahaṭṭhānadosāpattiyā rāsiekadesāvajjanapaṭivedhe sampattasampattāvajjanajānane ca aniṭṭhe ṭhāne āvajjanajavanānaṃ nānārammaṇabhāvadosāpattiyā ca yaṃ vuttaṃ ‘‘khaṇapaccuppannaṃ cittaṃ cetopariyañāṇassa ārammaṇaṃ hotī’’ti, taṃ ayuttanti paṭikkhipitvā yathāvuttadosānāpattikālavaseneva addhāsantatipaccuppannārammaṇattā nānārammaṇatābhāvaṃ disvā āvajjanajavanānaṃ vattamānataṃ niruddhārammaṇabhāvo vuttoti, tampi vacanaṃ purimavādino nānujāneyyuṃ. Tasmiñhi sati āvajjanā kusalānantiādīsu viya aññapadasaṅgahitassa anantarapaccayavidhānato ‘‘paccuppannārammaṇā āvajjanā atītārammaṇānaṃ khandhānaṃ anantarapaccayena paccayo’’ti vattabbaṃ siyā, na ca vuttanti.

Kasmā panevaṃ cetopariyañāṇassa paccuppannārammaṇatā vicāritā, nanu ‘‘atīto dhammo paccuppannassa dhammassa, anāgato dhammo paccuppannassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo’’ti etesaṃ vibhaṅgesu ‘‘atītā khandhā iddhividhañāṇassacetopariyañāṇassa pubbenivāsānussatiñāṇassa yathākammūpagañāṇassa āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.

这是对巴利文的中文直译：
但是从时分、相续现在中,只有四个无间过去蕴被了知为过去,而且在任何圣典中都没有说阿毗达摩论母中出现的现在词义是时分相续现在的义。因此他们说由于神通者和他人的心在一刹那生起,他心智是现在所缘。但是当作"我知道这个人现在生起的心,我将知道将来生起的心"的专注而作基础禅那等入定时,那时转向和准备以及他心智就只是过去未来所缘,因为已由转向作了区分。
有些人依据"神通者想知道他人的心而转向,转向以刹那现在为所缘而与它一起灭,然后四个或五个速行。其中最后的是神通心,其余的是欲界心,对它们一切也是那个已灭的心为所缘,而且它们不成为异所缘,因为依时分是现在所缘"这句话而说"虽然转向速行是现在过去所缘,但没有异所缘性,就像在一二三四五心刹那未来的诸心转向时,转向速行虽然依可能是未来现在过去所缘,也不会有异所缘性,因此在四五心刹那未来转向时,在未来所缘准备之后成就刹那现在所缘的他心智",他们的说法因为"未来所缘法以习行缘为缘于现在所缘法,现在所缘法以习行缘为缘于过去所缘法"这些问题没有举出,而且在计数中说"在习行中有三"而不成立。因为没有善唯作广大无习行的。
这个说法作为依据的转向速行是刹那现在已灭所缘的说法也不成立,因为正是就不作"已生起的"或"将生起的"区别而取时,转向是取未来性,由于没有那个,速行也没有现行取而说的。因为那时在有分波动之后,转向只缘面对的心而转起。在知心也是现行所缘时,因为会导致转向知心同处的过失,在总体部分转向通达和已得已得转向知中,以及在不合适处会导致转向速行异所缘性的过失,所说"刹那现在心是他心智的所缘"是不合适的,所以遮止后,只依前述无过失的时而看到因为是时分相续现在所缘而无异所缘性,说转向速行是现行的已灭所缘,前面的论师也不会同意这个说法。因为如果那样,就应该像在"转向是善"等中一样,由于对摄在其他词中的规定无间缘,应该说"现在所缘的转向以无间缘为缘于过去所缘的诸蕴",但是没有说。
为什么这样考察他心智的现在所缘性?难道不是从"过去法以所缘缘为缘于现在法,未来法以所缘缘为缘于现在法"这些的分别中"过去诸蕴以所缘缘为缘于神通智、他心智、宿住随念智、随业趣智、转向"...;

18.2), ‘‘anāgatā khandhā iddhividhañāṇassa cetopariyañāṇassa anāgataṃsañāṇassa āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.17.3-4), uppannattike ca ‘‘anuppannākhandhā, uppādino khandhā iddhividhañāṇassa cetopariyañāṇassa anāgataṃsañāṇassa āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo’’ti cetopariyañāṇaggahaṇaṃ katvā ‘‘paccuppanno dhammo paccuppannassā’’ti etassa vibhaṅge ‘‘paccuppannā khandhā iddhividhañāṇassa āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.18.3), uppannattike ca ‘‘uppannā khandhā iddhividhañāṇassa āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.17.2) ettakasseva vuttattā ‘‘paccuppannacitte cetopariyañāṇaṃ nappavattatī’’ti viññāyati. Yadi hi pavatteyya, purimesu viya itaresu ca cetopariyañāṇaggahaṇaṃ kattabbaṃ siyāti? Saccaṃ kattabbaṃ, nayadassanavasena panetaṃ saṃkhittanti aññāya pāḷiyā viññāyati. ‘‘Atītārammaṇo dhammo paccuppannārammaṇassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo (paṭṭhā. 2.19.20), anāgatārammaṇo dhammo paccuppannārammaṇassa. Paccuppannārammaṇo dhammo paccuppannārammaṇassā’’ti (paṭṭhā. 2.19.22) etesañhi vibhaṅgesu ‘‘cetopariyañāṇena atītārammaṇapaccuppannacittasamaṅgissa cittaṃ jānāti. Atītārammaṇā paccuppannā khandhā cetopariyañāṇassa āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.19.22), ‘‘cetopariyañāṇena anāgatārammaṇapaccuppannacittasamaṅgissa cittaṃ…pe… cetopariyañāṇena paccuppannārammaṇapaccuppannacittasamaṅgissa cittaṃ jānāti. Paccuppannārammaṇā paccuppannā khandhā cetopariyañāṇassa āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.19.21) cetopariyañāṇassa paccuppannārammaṇe pavatti vuttāti. Tenevāyaṃ vicāraṇā katāti veditabbā.

Tesanti tesu dvīsu ñāṇesūti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Kusalā khandhāti iddhividhapubbenivāsānāgataṃsañāṇāpekkho bahuvacananiddeso, na cetopariyañāṇayathākammūpagañāṇāpekkhoti. Tesaṃ catukkhandhārammaṇabhāvassa asādhakoti ce? Na, aññattha ‘‘avitakkavicāramattā khandhā ca vicāro ca cetopariyañāṇassa pubbenivāsānussatiñāṇassa anāgataṃsañāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.6.72) ‘‘savitakkasavicārā khandhā ca vitakko ca cetopariyañāṇassa pubbenivāsānussatiñāṇassa anāgataṃsañāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.

这是对巴利文的中文直译：
"未来诸蕴以所缘缘为缘于神通智、他心智、未来分智、转向",在生起三法中"未生诸蕴、将生诸蕴以所缘缘为缘于神通智、他心智、未来分智、转向"取他心智后,在"现在法于现在法"的分别中说"现在诸蕴以所缘缘为缘于神通智、转向",在生起三法中说"已生诸蕴以所缘缘为缘于神通智、转向"只说这么多,所以了知"他心智不转起于现在心"。因为如果转起,就应该像前面那样在其他处也取他心智。真的应该取,但从其他圣典了知这是依显示方法而略说。因为在"过去所缘法以所缘缘为缘于现在所缘法,未来所缘法以所缘缘为缘于现在所缘法,现在所缘法以所缘缘为缘于现在所缘法"这些的分别中说"以他心智知道具有过去所缘现在心者的心。过去所缘的现在诸蕴以所缘缘为缘于他心智、转向","以他心智知道具有未来所缘现在心者的心...以他心智知道具有现在所缘现在心者的心。现在所缘的现在诸蕴以所缘缘为缘于他心智、转向",说他心智转起于现在所缘。应当知道正是因此而作了这个考察。
"它们"是在那两种智中的属格词表示分词。"善诸蕴"是依神通、宿住、未来分智而说复数,不是依他心智、随业趣智而说。如果说这不能证明它们是以四蕴为所缘?不是,因为在其他处说"唯寻无伺诸蕴和伺以所缘缘为缘于他心智、宿住随念智、未来分智","有寻有伺诸蕴和寻以所缘缘为缘于他心智、宿住随念智、未来分智"...

6.69) ca vuttattā cetopariyañāṇāpekkhopi bahuvacananiddesoti imassatthassa siddhito. Evamapi yathākammūpagañāṇassa ‘‘avitakkavicāramattā khandhā ca vicāro cā’’tiādīsu avuttattā catukkhandhārammaṇatā na sijjhatīti? Na, tattha avacanassa aññakāraṇattā. Yathākammūpagañāṇena hi kammasaṃsaṭṭhā cattāro khandhā kammappamukhena gayhanti. Tañhi yathā cetopariyañāṇaṃ purimaparikammavasena savitakkādivibhāgaṃ sarāgādivibhāgañca cittaṃ vibhāveti, na evaṃ savibhāgaṃ vibhāveti, kammavaseneva pana samudāyaṃ vibhāvetīti ‘‘avitakkavicāramattā khandhā ca vicāro cā’’tiādike vibhāgakaraṇe taṃ na vuttaṃ, na catukkhandhānārammaṇatoti. Idaṃ pana avacanassa kāraṇanti. Keci tatthāpi ‘‘pubbenivāsānussatiñāṇassa yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsañāṇassā’’ti paṭhanti eva. Na hi taṃ kusalākusalavibhāgaṃ viya savitakkādivibhāgaṃ kammaṃ vibhāvetuṃ asamatthaṃ. Duccaritasucaritabhāvavibhāvanampi hi lobhādialobhādisampayogavisesavibhāvanaṃ hotīti.



这是对巴利文的中文直译：
因为已经这样说了,所以他心智也是复数说明的对象,这个意义就成立了。就这样,为什么对随业趣智在"唯寻无伺诸蕴和伺"等处没有说明,就不能成立四蕴为所缘吗?不是,因为在那里没有说的另有原因。随业趣智确实是以与业相应的四蕴被业为首而被把握。正如他心智以前面的准备依有寻等区分和有贪等区分而显现心,它并不这样显现有区分的,而是以业的势力显现总体,所以在"唯寻无伺诸蕴和伺"等处没有说明区分,也不是四蕴不为所缘。这就是没有说明的原因。有些人甚至在那里读作"宿住随念智、随业趣智、未来分智"。业确实不像善不善区分那样无法显现有寻等区分。因为恶行善行的显现也是贪等相应差别的显现。

1435.Niyakajjhattapariyāyassaabhāvenāti sabhāvadhammattā kenaci pariyāyena niyakajjhattaṃ ahontaṃ sabbathā bahiddhābhāveneva ‘‘ekantabahiddhā’’ti vuttaṃ, na asabhāvadhammattā bahiddhāpi ahontaṃ kasiṇādi viya niyakajjhattamattassa asambhavato. Asabhāvadhammattā eva hi kasiṇādiajjhattadhammabhūto ca koci bhāvo na hotīti ajjhattattike na vuttanti adhippāyo. Taṃ sabbaṃ ākiñcaññāyatanādi atītārammaṇattike ‘‘navattabbārammaṇa’’nti vuttanti sambandho. Ettha ca vuttanti anuññātattā vacanatoti etehi kāraṇehi pakāsitanti attho.

Idāni tanti ‘‘etañhi ākiñcaññāyatana’’nti vuttaṃ ākiñcaññāyatanaṃ taṃ-saddena ākaḍḍhitvā vadati. Yo panāyamettha attho vutto ‘‘ākiñcaññāyatanaṃ ekampi idha vuccamānaṃ atītārammaṇattike tena sahekārammaṇatampi sandhāya kāmāvacarakusalādīnaṃ navattabbārammaṇatāya vuttattā idhāpi tesaṃ navattabbārammaṇabhāvaṃ dīpetīti katvā tasmiṃ vutte tānipi vuttāneva honti, tasmā visuṃ na vuttānī’’ti, tamaññe nānujānanti. Na hi īdisaṃ lesavacanaṃ aṭṭhakathākaṇḍe atthi. Yadi siyā, parittārammaṇattike yesaṃ samānārammaṇānaṃ parittādiārammaṇatā navattabbatā ca vuttā. Puna atītārammaṇattike tesu ekameva vatvā aññaṃ na vattabbaṃ siyā. Tathā vedanāttike samānavedanānaṃ yesaṃ sukhāya vedanāya sampayuttatā vuttā, tesu ekameva pītittike sukhasahagataniddese vatvā aññaṃ na vattabbaṃ siyā. Evaṃ upekkhāsahagataniddesādīsu yojetabbaṃ. Lesena pana vinā aṭṭhakathākaṇḍe atthuddhārassa katattā ākiñcaññāyatanassa viya kāmāvacarakusalādīnampi ajjhattārammaṇattike navattabbatāya sati tānipi navattabbānīti vattabbāni, na pana vuttāni. Tasmā abhāvanāsāmaññepi yāya abhāvanāniṭṭhappavattiyā ākiñcaññāyatanaṃ pavattamānaṃ navattabbaṃ jātaṃ, tassā pavattiyā abhāvena tāni navattabbānīti na vuttāni. Gahaṇavisesanimmitāneva hi kasiṇādīni sabhāvato avijjamānānīti tadārammaṇānaṃ bahiddhāgahaṇavasena bahiddhārammaṇatā vuttā. Ākiñcaññāyatanaṃ pana na bahiddhāgahaṇabhāvena pavattati, nāpi ajjhattaggahaṇabhāvena pavattatīti navattabbanti vuttaṃ. Yena pana gahaṇākārena ākiñcaññāyatanaṃ pavattati, na tena sabbaññutaññāṇampi pavattati. Yadi pavatteyya, tampi ākiñcaññāyatanameva bhaveyya. Yathā hi kilesānaṃ gocaraṃ pavattivisesañca sabbaṃ jānantaṃ sabbaññutaññāṇaṃ na yathā te gaṇhanti, tathā gaṇhāti tassapi kilesabhāvāpattito, evaṃ ākiñcaññāyatanassa ca pavattanākāraṃ yathāsabhāvato jānantaṃ taṃ ākiñcaññāyatanamiva na gaṇhāti , kimaṅgaṃ pana aññanti. Tena kāmāvacarakusalānaṃ navattabbatā na vuttāti. Ayaṃ ‘‘ākiñcaññāyatanassa visayabhūto apagamo nāma eko attho atthī’’ti anicchantānaṃ ācariyānaṃ vinicchayo.



我来为您直译这段巴利文：
1435. "由于没有专属内在的方式"是指因为是实有法，以任何方式都不成为专属内在的，完全是以外在的形式而说"纯粹外在"，而不是因为非实有法而不成为外在，如同遍处等专属内在的不可能存在。正是因为非实有法，所以遍处等内在法性的某些存在是不存在的，这就是在内在三法中不说的意趣。这一切空无边处等在过去所缘三法中说为"不可说所缘"，这是其关联。这里所说是由于得到允许而说的，以这些原因而显明其义。
现在，"此即空无边处"中所说的空无边处，用"此"字拉引而说。这里所说的义理是："空无边处即使是一个，在这里于过去所缘三法中说时，因为就其与彼同一所缘性而言，欲界善等是不可说所缘性，所以在这里也显示它们是不可说所缘性。因此，当说彼时，它们也都已说了，所以不另外说"。其他人不认同这种说法。因为这样的微细言说在注释书段中是没有的。如果有的话，在有限所缘三法中，对于那些与同样所缘有限等所缘性和不可说性的（法），在过去所缘三法中只说其中之一而不说其他是不应该的。同样，在受三法中，对于那些说与乐受相应的同类受的（法），在喜三法中的乐俱说明中只说其中之一而不说其他是不应该的。如是在舍俱说明等处也应当配合。由于在注释书段中作义理阐发时并无微细言说，所以如同空无边处，欲界善等在内在所缘三法中若是不可说，它们也应当说为不可说，但实际并未说。因此，即使在非修习的共同性中，由于那种导致空无边处成为不可说的非修习完成的运作方式的缺乏，所以它们不说为不可说。因为唯有取相所造作的遍处等在实性上是不存在的，所以说彼所缘的外在取相方式为外在所缘。而空无边处既不以外在取相方式运作，也不以内在取相方式运作，所以说为不可说。但是空无边处以某种取相行相而运作，一切知智并不以那种方式运作。如果运作的话，它也会成为空无边处。正如了知一切烦恼的对象和特殊运作的一切知智，并不像它们那样取（境），因为那样会导致它也成为烦恼性；同样，（一切知智）如实了知空无边处的运作方式，但不像空无边处那样取（境），更何况其他呢？因此，不说欲界善等为不可说。这是不接受"空无边处的境界性的舍离是一种存在的意义"的诸阿阇黎的决定。


Vipākaṃ pana na kassaci ārammaṇaṃ hotīti vipākaṃ ākāsānañcāyatanaṃ vipākādīsu viññāṇañcāyatanesu na kassaci ārammaṇaṃ hotīti attho, tathā ākiñcaññāyatanañca nevasaññānāsaññāyatanassa. Yathā hi vipākattike vipākadhammadhammanevavipākanavipākadhammadhammamūlakesu pañhesu ‘‘ākāsānañcāyatanakusalaṃ viññāṇañcāyatanakusalassa ārammaṇapaccayena paccayo, ākiñcaññāyatanakusalaṃ nevasaññānāsaññāyatanakusalassa, tathā vipākassa kiriyassa. Ākāsānañcāyatanakiriyaṃ viññāṇañcāyatanakiriyassa. Ākiñcaññāyatanakiriyaṃ nevasaññānāsaññāyatanakiriyassa ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.406, 410) vuttaṃ, na tathā vipākadhammamūlakesu ‘‘ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanavipākā viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanavipākakusalakiriyānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti vuttā. Vipākato vuṭṭhahitvā cittassa abhinīhārāsambhavatoti vipākaṃ ārammaṇaṃ katvā abhinīhārāsambhavatoti attho. Vipākassa hi ārammaṇaṃ katvā natthi abhinīhāroti.

Attano khandhādīnīti arūpakkhandhe ‘‘khandhā’’ti gahetvā ādi-saddena rūpaṃ gaṇhāti. Ajjhattaṃ vā gayhamānaṃ ahanti paññattiṃ ādi-saddena gaṇhāti. Esa nayo paresaṃ khandhādiggahaṇe ca. Puna paññattiggahaṇena kasiṇavihārādianindriyabaddhupādāyapaññattimāha. Ādi-saddena vā ahaṃ paraṃ paṇṇattiggahaṇe sabbaṃ upādāyapaññattiṃ. Kammādīsu kammaṃ ajjhattaṃ, kammanimittaṃ ubhayaṃ, gatinimittaṃ bahiddhāti daṭṭhabbaṃ. Attano sarīre eva kimi hutvā nibbattamānassa gatinimittampi ajjhattaṃ siyā. Mallikāya kummāsaṃ dadamānāya rañño aggamahesiṭṭhānalābhaṃ, santatimahāmattassa hatthikkhandhagatassa arahattappattiṃ, sumanamālākārassa ca pupphamuṭṭhinā pūjentassa paccekabodhisacchikiriyaṃ nissāya bhagavā sitaṃ pātvākāsi.

Imasmiṃ tike okāsaṃ labhantīti parittārammaṇātītārammaṇattikesu aladdhokāsāni navattabbānīti vuttāni, idha pana navattabbāni na honti, ajjhattādīsu ekārammaṇataṃ labhantīti attho. Etāni hi pañca sabbatthapādakākāsālokakasiṇacatutthānaṃ kasiṇārammaṇattā, brahmavihāracatutthassa paññattiārammaṇattā, ānāpānacatutthassa nimittārammaṇattā bahiddhārammaṇānīti. Sakāyacittānanti sakakāyacittānaṃ, tena payojanaṃ natthi, tasmā na taṃ ajjhattārammaṇanti attho. Anindriyabaddhassa vā rūpassāti ettha ‘‘tissannaṃ vā paññattīna’’nti idampi vā-saddena āharitabbaṃ, nayadassanaṃ vā etaṃ daṭṭhabbaṃ. Īdise hi kāle bahiddhārammaṇanti.

Tikaatthuddhāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Dukaatthuddhāravaṇṇanā

1473.Māno…pe… ekadhāvāti idaṃ avuttappakāradassanavasena vuttaṃ, aññathā māno kāmarāgāvijjāsaññojanehi ekato uppajjatīti dvidhāti vattabbo siyā. Esa nayo bhavarāgādīsu. Tathā vicikicchāti ettha tathāti etassa ekadhāvāti attho.



我来为您直译这段巴利文：
果报却不成为任何法的所缘，这是指空无边处果报对于果报等识无边处诸法不成为任何法的所缘，同样空无边处对于非想非非想处也是如此。正如在果报三法中，在以果报法、非果报非果报法为根本的诸问中说："空无边处善对于识无边处善是所缘缘，空无边处善对于非想非非想处善是所缘缘，对于果报、唯作也是如此。空无边处唯作对于识无边处唯作是所缘缘，空无边处唯作对于非想非非想处唯作是所缘缘。"但在以果报法为根本的问题中，并未说"空无边处、空无边处果报对于识无边处、非想非非想处果报、善、唯作是所缘缘"。因为从果报出起时不可能有心的导向，这是指以果报为所缘时不可能有导向的意思。因为以果报为所缘时是没有导向的。
"自己的蕴等"是指把无色蕴称为"蕴"，以"等"字摄取色法。或者说，内在所取的"我"概念以"等"字摄取。对于他人的蕴等的摄取也是这个道理。再以概念的摄取说明遍处、住处等非根所系的假立概念。或以"等"字在"我"、"他"概念的摄取中摄取一切假立概念。在业等中，业是内在的，业相是两者都有，趣相是外在的，应当如是了知。对于在自身中生为蛆虫的有情，趣相也可能是内在的。世尊因为末利夫人施粥得王后之位、散帝大臣骑象时证阿罗汉果、须摩那花匠以花束供养而证辟支佛果等事而现微笑。
"在这个三法中获得机会"是指在有限所缘、过去所缘三法中未得机会而说为不可说，但在这里不是不可说，而是在内在等中获得单一所缘性的意思。因为这五种（禅那）由于一切处的基础、虚空、光明、第四遍处是以遍处为所缘，第四梵住是以概念为所缘，第四安般念是以相为所缘，所以是外在所缘。"自身心"即自己身心，与此无关，所以它不是内在所缘的意思。"或非根所系的色"中，"或三种概念"也应当以"或"字摄取，或者应当视为示例。因为在这种情况下是外在所缘。
三法义理阐释注释已竟。
二法义理阐释注释：
1473. "慢......唯一"，这是就未说明的方式而说，否则慢与欲贪、无明、结合一起生起，应当说为二种。对于有贪等也是这个道理。"如是疑"中，"如是"的意思是唯一。

1511.Sasaṅkhārikesūti idaṃ kāmacchandanīvaraṇassa tīhi nīvaraṇehi saddhiṃ uppajjanaṭṭhānadassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ, na niyamato tattha tassa tehi uppattidassanatthaṃ thinamiddhassa aniyatattā. Heṭṭhimaparicchedenāti uddhaccassa sabbākusale uppajjanato uddhaccasahagate dve, aññesu thinamiddhakukkuccavirahe tīṇi heṭṭhimantato uppajjantīti katvā ‘‘dve tīṇī’’ti vuttanti attho. Yattakānaṃ pana ekato uppattiyaṃ nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cāti ayamattho sambhavati, heṭṭhimantena tesaṃ dassanatthaṃ ‘‘dve’’ti vuttaṃ. Tato uddhampi pavattiyaṃ ayamattho sambhavati evāti dassanatthaṃ ‘‘tīṇī’’ti vuttaṃ. Dve tīṇīti ca dve vā tīṇi vāti aniyamaniddesoti cattāri vā pañca vātipi viññāyati. Yattha sahuppatti, tattha nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā ca hontīti etassa vā lakkhaṇassa dassanametanti. Yattha cattāri pañca ca uppajjanti, tattha cāyamattho sādhito hoti. Evañca katvā kilesagocchake ca ‘‘dve tayo’’ti vuttaṃ. Lakkhaṇadassanavasena hi kilesā ceva kilesasampayuttā ca vuttā, na sabbesaṃ sambhavantānaṃ sarūpena dassanavasenāti.

Yadi uddhaccaṃ sabbākusale uppajjati, kasmā vuttaṃ ‘‘uddhaccanīvaraṇaṃ uddhaccasahagate cittuppāde uppajjatī’’ti? Suttante vuttesu pañcasu nīvaraṇesu aññanīvaraṇarahitassa uddhaccassa visayavisesadassanatthaṃ. Chaṭṭhaṃ pana nīvaraṇaṃ abhidhamme itarehi sahagatanti tassa aññanīvaraṇarahitassa na koci visayaviseso atthi, attanā sahagatehi vinā uppajjanaṭṭhānābhāvā tadupalakkhitassa cittuppādassa abhāvā ca nattheva visayaviseso, tasmā ‘‘taṃ sabbākusale uppajjatī’’ti vuttaṃ. Uddhaccasahagato pana vuttacittuppādo sesadhammānaṃ uddhaccānuvattanabhāvena tadupalakkhito uddhaccassa visayaviseso, tasmā sabbākusale uppajjamānaṃ uddhaccaṃ sāmaññena ‘‘uddhaccanīvaraṇa’’nti gahetvāpi taṃ attano visayavisesena pakāsetuṃ ‘‘uddhaccasahagate cittuppāde uppajjatī’’ti āha. Evañca pakāsanaṃ visayavisesesu lobhadomanassasahagatasasaṅkhārikavicikicchuddhaccasahagatesu pañca nīvaraṇāni vavatthapetvā tesaṃ byāpakabhāvena chaṭṭhaṃ pakāsetuṃ katanti veditabbaṃ.

Keci pana ‘‘uddhaccasahagateti sāmaññena sabbaṃ uddhaccaṃ ‘uddhacca’nti gahetvā tena sahagate cittuppāde’’ti vadanti, ayaṃ panattho na bahumato dvādasamacittuppādassa viya sabbākusalacittuppādānaṃ uddhaccena anupalakkhitattā, sati ca upalakkhitatte ‘‘aṭṭhasu lobhasahagatesū’’tiādīsu viya aññesaṃ cittuppādānaṃ nivattanatthaṃ ‘‘dvādasasu uddhaccasahagatesū’’ti vattabbattā. Uddhaccānupalakkhitattā pana sabbākusalānaṃ avijjānīvaraṇaṃ viya idampi ‘‘sabbākusalesu uppajjatī’’ti vattabbaṃ siyā, na pana vuttaṃ, tasmā vuttanayeneva attho veditabbo. Yasmā ca avijjānīvaraṇaṃ viya uddhaccanīvaraṇañca sabbākusalesu uppajjati, tasmā nikkhepakaṇḍe ‘‘kāmacchandanīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañcā’’tiādi vuttaṃ. Tena ekasmiṃyeva cittuppāde uddhaccanīvaraṇaṃ uppajjatīti aggahetvā adhippāyo maggitabboti.


1511. "在有随顺的"是指仅仅显示欲贪障碍与其他三种障碍一起生起的场所，而非确定其必定在那里与它们一起生起，因为昏沉睡眠的不确定性。"以下限定"是指由于散乱在一切不善法中生起，在散乱俱生的情况下有二种，在其他无昏沉睡眠、追悔的情况下有三种，从下限以生起，所以说"二或三"。凡是障碍和障碍相应法一起生起，这种意义是可能的，为了显示下限，说"二"；为了显示超越下限的意义，说"三"。"二或三"是不确定的说明，因此也可以理解为四或五。在共同生起处，障碍和障碍相应法存在，这是为了显示这个特征。在四或五生起处，这个意义就得以成立。在烦恼聚集中也说"二或三"。从特征显示的角度说明了烦恼和烦恼相应法，而非以所有存在的本相显示。
如果散乱在一切不善法中生起，为何说"散乱障碍在散乱俱生的心生起"？这是为了在经典中说到的五种障碍中，显示无其他障碍的散乱的特殊境域。在阿毗达磨中，第六障碍与其他障碍俱生，但对于无其他障碍的散乱，没有特殊境域，因为除了与自身俱生外无生起场所，与之相随的心生起也不存在，所以说"它在一切不善法中生起"。而散乱俱生的aforementioned心生起，因为其他法随散乱而转，所以标记了散乱的特殊境域，因此虽然笼统地摄取"散乱障碍"，但为了显示其自身的特殊境域，说"在散乱俱生的心生起"。这种显示是在欲贪、忧苦、有随顺、疑、散乱俱生的五种障碍中确定其范围，并通过它们的遍布性显示第六种，应当这样了知。
有些人说"散乱俱生是笼统地摄取一切散乱，在与之俱生的心生起"，但这种意义并不被广泛接受，因为不像十二心生起那样，一切不善心生起都被散乱标记。如果存在标记，就应当像"在八种贪俱生"等处那样，为了遣除其他心生起而说"在十二种散乱俱生"。由于一切不善法未被散乱标记，就像无明障碍一样，这也可以说"在一切不善法中生起"，但并未如此说，因此应当遵循已说明的方式理解其义。因为像无明障碍一样，散乱障碍也在一切不善法中生起，所以在遣除部分说"欲贪障碍被散乱障碍和障碍及障碍相应法"等。这表明意趣不应被理解为在单一心生起中散乱障碍生起。


Kilesagocchake lobhādīni dasa kilesavatthūni iminā anukkamena idheva abhidhamme āgatāni. Tasmā idheva vuttassa uddhaccakilesassa attanā saha vuttehi kilesehi rahitassa visayaviseso natthīti visayavisesena pakāsanaṃ akatvā ‘‘uddhaccañca ahirikañca anottappañca sabbākusalesu uppajjatī’’ti vuttaṃ. Kilesā ceva saṃkiliṭṭhapadaniddese yasmā saṃkiliṭṭhapadaṃ kilesasampayuttapadena asamānatthaṃ kevalaṃ malena upatāpitataṃ vibādhitatañca dīpeti , tasmā kilesā ceva kilesasampayuttapadaniddesena samānaṃ niddesaṃ akatvā ‘‘teva kilesā kilesā ceva saṃkiliṭṭhā cā’’ti vuttaṃ.



我来为您直译这段巴利文：
在烦恼品类中，贪等十种烦恼事以这样的次第唯在此阿毗达磨中出现。因此，对于此处所说的散乱烦恼，离开与自身一起说的诸烦恼时没有特殊境域，所以未以特殊境域来显示，而说"散乱、无惭、无愧在一切不善法中生起"。烦恼和染污词的解说中，因为染污词与烦恼相应词义不同，仅表示被垢染所恼害、压迫，所以不与烦恼和烦恼相应词作相同的解说，而说"这些烦恼是烦恼也是染污"。

1577.Dve tayo kilesāti ettha ‘‘dve tayoti hetugocchakādīsu vuttādhikāravasena ruḷhiyā vutta’’nti keci vadanti. Yadi atthaṃ anapekkhitvā ruḷhiyā vucceyya, ganthagocchake ca ‘‘yattha dve tayo ganthā ekato uppajjantī’’ti vattabbaṃ siyā. Yañca vadanti ‘‘yattha dve tayo aññehi ekato uppajjantīti imassatthassa sambhavato ekato-saddo kilesagocchake sātthako, na hetugocchakādīsu tena vināpi adhippāyavijānanato’’ti, tampi na, hetugocchakādīsupi nānāuppattiyaṃ hetū ceva hetusampayuttādiggahaṇanivāraṇatthattā ekato-saddassa, tasmā ruḷhīanvatthakathāropanañca vajjetvā yathāvutteneva nayena attho veditabboti. Lobho chadhātiādinā lobhapaṭighamohānaṃ aññehi ekato uppattidassaneneva tesampi lobhādīhi ekato uppatti dassitāti veditabbā. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Aṭṭhakathākaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cattāri ca sahassāni, puna tīṇi satāni ca;

Aṭṭhasāliniyā ete, padā līnatthajotakā.

Dhammamittoti nāmena, sakkaccaṃ abhiyācito;

Ānandoiti nāmena, katā ganthā subuddhināti.

Iti aṭṭhasāliniyā līnatthapadavaṇṇanā

Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā samattā.



我来为您直译这段巴利文：
1577. "二三烦恼"中，有些人说"二三是依据在因品类等中所说的章节以惯用语而说"。如果不考虑意义而仅依惯用语来说，那么在系品类中也应当说"在何处二三系一起生起"。他们说"因为'在何处二三与其他一起生起'这个意义是可能的，所以在烦恼品类中'一起'这个词是有意义的，而在因品类等中即使没有这个词也能理解其意"，这也不对，因为在因品类等中，'一起'这个词是为了防止在不同生起中摄取因及因相应等，因此应当避免惯用语和字面意义的说明，而应按已说的方式理解其义。通过"贪有六种"等显示贪、嗔、痴与其他一起生起，应当理解也显示了它们与贪等一起生起。其余义理明显。
注释篇章注释完毕。
四千又三百，
这些皆明意，
阿咤萨利尼，
文句之阐释。
应法友之名，
恭敬所祈请，
阿难陀之名，
善慧造此书。
如是阿咤萨利尼隐义文句注释
法集论根本复注完毕。

